VWfans rakstīja: Mans secinājums: tā sieviete, lai uzturētu savu Audi-A6 labā stāvoklī, ar to noņemas neproporcionāli daudz attiecībā pret nobraukto attālumu, kuru viņa izbauda. Jo tēmā izskan informācija, ka gadā nobrauc 12-15 tūkst.km, kas ir maz. Man ar Škodu pilnīgi pretēji - auto raizes nerada tikpat kā nemaz, bet nobraucu (parasti izbaudot to) daudz - ap 25-30 tūkst.km gadā.
...izbauda, ha ha ha, Tu esi mazohists!!!
Tieši tā - neskatoties uz mēreno cenu un nelielo jaudu, Škoda-Fabia ir uzbūvēta tik prasmīgi, ka sniedz lielu braukšanas prieku.
ĪSTAIS braukšanas prieks rodas tad, kad jāapdzen fūre ar 60 zs motoru- katra apdzīšana ir kā krievu rulete. Ja izdzīvo, pēc tam ir prieks par katru nodzīvoto dienu.
Es reti apdzenu fūres. Ja braucu ar kādiem 90-93 km/h, tad reti tās panāku. Un, ja arī panāku, tad vēl jāpadomā, vai 3-5 km/h ātruma starpības dēļ to fūri vērts dzīt.
Jā, un manai Fabijai nav 60, bet ir 70 zirgspēki.
Pareizi, priekš kam apdzīt, ja var vasarā izbaudīt akmentiņus, slapjā laikā iespēju darbināt logu tīrītājus pilnā ručkā, bet ziemīgā laikā vēl to ka stiklu met ciet ar sniegu, nevis tikai ūdeni... Es gribētu zināt kā tai tavai fabijai izskatās haube un stikls pie tavas šādas braukšanas...
Es nelienu tai fūrei tuvu. Ieturu normālu 80-100 metru distanci, un tad nekas pārmērīgi nesmērējas. Apdzīšu tādā gadījumā, ja pēc tam atliks vismaz kādi 10 kilometri pa to pašu šoseju uz priekšu braucama ceļa. Ja mazāk, tad neuzskatu, ka vērts iespringt un apdzīt.
Es jau neko sliktu nedomāju. Vienam māte, vienam meita, vienam kleita. Bet ...
kashins79
Mana pieredze gan apliecina, ka bankas finansē bez lielām bažām jaunus dzīvokļus jaunbūvēs vai arī mājas, kas vēl jābūvē. Acīmredzami, likviditāte būtiska utt. Veca māja bieži vien kalpos par atteikumu no bankas puses.
.
Pirms iepriekšējās krīzes (2005 gadā ),draugam ar viņa finansiālo situāciju bankas ļāva pirkt tikai jaunos projektos . Toreiz viņa alga ap 1000 LS sievai 250 . Viņs tā ari nepaņēma
Tā ir. Kad bankā interesējos par mājas iegādi / būvniecību, neviens neizrādīja sajūsmu par vecas (remontējamas) mājas iegādes finansējumu, ar visu pieklājīgo savu daļu finansējuma.
Atkarīgs no konkrētās vietas un vērtējuma. Es tikko paņēmu krītu 80 gadu mājai+finansējums kapitālajam remontam. Bija jāpačakrējas un prasīja palielu savu finansējumu, neskatoties uz Altum izmantošanu. No bankas sapratu, ka Rīga un 50km rādiusā, ja kredītspēja ir OK un īpašums adekvāts, tad krītu var dabūt. Par krīzi no stress tā būs, ekonomikas cikliskums ir stabila lieta. LV ekonomika tik daudzus gadus pēc kārtas nav augusi vēl nekad. Nu jau 10gadi pēc kārtas IKP iet plusā. Pasaulē ir daudz riski, kas atkal var noraut ūdeni. Piemēram, Ķīnas parādsaistības % ir daudz lielākas nekā, kad Latvijā iestājās krīze. Ja Ķīna sāks buksēt, tad tas var paraut normālu domino kauliņu čupu līdz.
Par šo man atkal ir mazliet sava versija. Cik patiesa, nezinu, varbūt galīgi aplama.
Manuprāt, bankas sāk piebremzēt ar visādu PSRS laika bloķeņu finansēšanu (te gan jau var piemest klāt arī slikti uzturētas pirmskara/staļina laika mājas), jo tā tendence tomēr izskatās ir, ka cilvēki iespēju robežās cenšas izvākties ārā no vecajām mājām uz jaunajiem projektiem, citi pārvācas uz Pierīgu. Ja paskatās jaunos projektus, tie diezgan ātri tiek izpārdoti. Tai pašā laikā iedzīvotāju skaits Rīgā pat samazinās. Kas tad pērk tos dzīvokļus? Jaunas ģimenes, kas pārvācas no purčika deviņstāvenes? Ja paskatās sludinājumus, tad teiksim Imantā un apkārtējos rajonus ir gana daudz sērijveida dzīvokļu piedāvājumu.
Tik tikko sanāca vairāk izstaigāt cauri purčikam un reizē tā aizdomājos - nu tas skats nav nekāds labais, nu netiks liela daļa tās mājas renovētas, es tam vnk neticu. Protams, ka tās mājas nesagrūs pēc 5-10 gadiem. Bet Tu kā kredītdevējs gribētu dot 25-30 gadu kredītus par dzīvokļiem pirms 50 gadiem būvētās bloķenēs par kurām nav skaidrības vai tās vispār kādreiz kāds renovēs un kāds būs pieprasījums šādiem dzīvokļiem pēc 10 gadiem? Domāju, ka situācija arī ar iedzīvotāju sastāvu šajās mājās tikai pasliktināsies - vairāk pensionāru, vairāk īres dzīvokļu...
Te ir ļoti vienkāršs izskaidrojums :
1.bloķenēm ir krietni cēlusies cena, % attiecība pret jaunajiem projektiem;
2.Bankas domā, ka īpašumi bloķenēs nebūs likvīdi nākotnē un te ir key jautājums kreditēšana NĪ jomā, jo bankas kreditē tikai to, ko būtu vajadzības gadījumā viegli realizēt (tā ir būtiska atšķirība no iepriekšējā buma) - lauku īpašumi, zemes automatiski nē, mazāk pievilcīgiem īpašumiemiem lielāka līdzdalība, utt.
Jaunie projekti, gan daudzi arī ir zem kritikas, tomēr tur vismaz komunikācijas (ūdeņi, gāzes, apkure, elektrība utt. )ir jaunas
Jā, cenas arī, jo principā <1k/m2 var dabūt tikai tādu, kur remonts nav taisīts kopš mājas uzbūvēšanas. Izņēmums vēl varbūt attālākie un ne tie labākie rajoni (bolderāja, vecmilgrāvis/mīlgrāvis, kur blakus viss ostas labums utt). Citādāk cenas kaut kur 1.1-1.3k/m2 jārēķinās ir vismaz. Jaunie projekti uz 1.7k/m2.
mans stāsts: septiņos treknajos gados ienākumi mums, vēlo divdesmit un agro strīsdesmit laikā tikai auga. Dzīvojām mazā, vecā mājā, bija darba auto, bija līzingā ņemts savs. Ienākumi auga. Paziņas, vecāki mudināja ņemt kredītu un celt lialāku māju, vai būtiski paplašināt esošo. tagad paši brīnāmies, kā mēs nepakļāvāmies sabiedrības spiedienam, un neko tādu nedarījām, uzturējām māju tikai darba kārtībā. Ja būtu paņēmuši hipotēku - un bankas gluži vai uzbāzās ar to - krīzes laikā tad būtu bijis vai nu neiespējami, vai ļoti grūti savilkt galus.
Tagad? Mums ir cita, ļoti liela, veca māja pašu izremontēta pēc savas patikas ļoti labā vietā. Kredīta nav. Jo izvēlējos pelnīt mazāk, bet vairāk strādāt sev. Un veco mājeli izdevās labi pārdot.
Morāle? Katram savs. Man patīk mans brīvais režīms. Daru, cik gribu un kad gribu.
Nav jārada CO un NOx braucot katru rītu sastrēgumstundās uz nezinkurieni
GB12
Bet, ņemot vērā to, ka pats brauc ar vecu auto un negatavojas ņemt līzingā neko tieši šī iemesla dēļ...
Lai nu kā, bankas arī treknajos gados teica, ka runām par krīzi nav pamata... /
.
Man pazīstama bankas darbiniece tikko nopirka māju , saka cenas vēl augšot . Vēl viena arī krīzi nesola ,tieši runā par kredītēšanas veicināšanu .
Vispār būs kā parasti . Sākumā šoks jo "negaidīti"". Un tad saradīsies bars eonomikas guru ,kuri jau sen to bija paredzējuši . demonstrēs visādus garfikus tabulas ..
.
Nu, šis te topiks ir uzsākts 2006.gada decembra beigās faktiski atreferējot divas ziņas - viena laikam bija LNT un otra Domburšovā. Vēstījums diezgan skaidrs - vai tik tauta neaizņemas par daudz.
Kur sabiedrībā ir tā vaina apslēpta, ka tā šo neuzķēra un tas lielai daļai nekādi nenoderēja? Tak to ziņu raidījumu un to Domburšovu gan jau noskatījās desmitiem tūkstošu cilvēku.
Es domāju, ka tagad ir cita situācija, jo toreiz visu ekonomiku kā reiz sildīja NĪ tirgus briestošais burbulis. Bija pa pilno spekulantu, kas tikai pirka, lai pēc brīža pārdotu dārgāk. Tagad tomēr lielākā daļa pērk savām vajadzībām un bankas arī piesardzīgāk kreditē. Ekonomika attīstās pateicoties daudzām citām nozarēm ne tikai NĪ un tuvu saistītajām. Nedomāju, ka mūs sagaida tik liels kritiens kā iepriekš, bet bolķeņu jautājums tiešām ir interesants. Man Rīgā hroščovkā ir viens supermazs dzīvoklis un ik pa brīdim iezogas doma, ka varbūt tagad ir brīdis, lai to pārdotu.
Turklāt vēl tam visam pa virsu bija pietiekami daudz gadījumu, kad hipotekārie kredīti bija sadoti bez nodrošinājuma. Te bij kaut kāda finanšu piramīda šķiet Liepājā ap to laiku, tur arī cilvēki bija pamanījušies "ieguldīt" hipotekāros kredītus.
Vispār jau tā krīze bija tik smaga dēļ totālas neveiksmes - pārkarsēts lokālais NĪ tirgus + starptautiskas NĪ konstrukcijas, kuru izgatavoja Lehmans bro. noārdīšanās. Ja nebūtu kombinācijas, būtu pārdzīvojuši krietni vienkārši. Piem Polija bija bez NĪ burbuļa, savukārt Skandināvija 90 tajos un Ķīna pašlaik pārdzīvo NĪ burbuļa plīšanu bez Lehmaņa. Relatīvi klusu notiek tad.
Imho dzīvoklis panelenē ir stulba lieta, lai vēl par to maksātu naudu. Īrēt, īstermiņā, vai varbūt pat vidēji garā termiņā, teiksim, gadus piecus, bet, ja jāpērk NĪ, dzīvošanai, tad tikai sava māja. Bet, protams, var būt izņēmumi, piemēram, ja cilvēks dzīvo viens.
katrā ziņā, iedzīvotāju skaitam strauji neaugot, dzīvokļi dārgāki kaut kā nevarētu palikt. Lēnām kāpt vērtība +- inflācijas robežās, tas jā, bet tas ir viss.
Mājas pluss ir plašums, jo ~200m2 dzīvokļi ir ļoti maz un, ja ir, nepavelkami finansiāli. Cita lieta, ka arī mājas aizvien biežāk būvē 100, 120m2, kas ir maz, arī ja nav liela ģimene.
Man arī kādreiz šķita, ka iedzīvotāju skaits tieši korelē ar NĪ cenām, bet tā tas gluži nav...drīzāk korelē naudas daudzums, kas pieejams pirkumiem, līdz ar to, jo vieglāk gūstama nauda (algas un kredīti), jo īpašumu cena aug, jo ļoti bieži pārdodot vienu NĪ, pērk citu, jeb nauda paliek NĪ, kas pats par sevi uztur cenu spiedienu. Otra ļoti būtiska lieta ir NĪ fonda nolietojums ar ko LV ir diezgan sūdīgi, renovētu un labi uzturētu māju/dzīvokļu ir maz un, ja arī tādus pārdod, tad par adekvātām cenām t.i. dārgi, bet liela daļa pārdodamo NĪ ir jaunbūves/zemes/karkasi un/vai grausti t.i. uzreiz nelietojami īpašumi, kas nereti arī gadiem stāv nepārdoti cenu dēļ.
Jā, bet tikai daļēji var piekrist, ja par mājas plašumu. No NĪ vērtētājiem un arī bankām dzirdēts, ka patlaban līdz 150m2 - pats populārākais "izmērs" privātmājai. Lasi - max likvīds NĪ vienmēr un vairumam pircēju, arī vairumā lokāciju. Te ir vēl kāda nianse, ir jaunajos projektos arī "lielie" dzīvokļi. Arī divstāvu un pat ap 200m2 platībā. Tam ir viens ārprātīgs mīnuss, apsaimniekošanas maksa būs kosmiska. Respektīvi, nolocīt savus 200k eur par dzīvokli, bet papildus kredītam maksāt vismaz 500 eur mēnesī par rēķiniem - o, jā 
Ak jā, lai vai cik liels tas dzīvoklis nebūtu, tomēr dzirdamību apkārt 100% izslēgt nevar.
Ir īpašumi, kas ir likvīdāki un lietas, kurām ilgāk ir jāmeklē pircējs. Mūsu famīlija ilgi meklēja dzīvesvietu, jo prasības bija specifiskas: 2 lielie + 5 bērni no kuriem ir 4 ar vēlmi dzīvot atsevišķā istabā, tad kā minimums ir vajadzīga māja ar 6 istabām, bet tādas piedāvājumā par saprātīgiem budžetiem ir ļoti maz. Mums gan arī ģeogrāfija bija samērā šaura! Pazīstama māklere izraka īsto māju, bet tas arī viņai nenācās viegli.
Paziņa nopirka 4istabnieku pa 180K un arī sūdzas par trokšņiem.
Nesen pārdevu 2 istabnieku ne pārāk labā vietā. Cena bija pazema, bet reāli tikai pēc pusgada atradās pircējs. Pie reizes guvu mācību, ka militāristu solījumiem nevar ticēt un nākamreiz kaut ko tirgojot tikai rokas nauda būs pārliecinošs arguments, lai izņemtu sludinājumu.
Mājas pluss ir nevis plašums, bet palīgtelpas un palīgēkas. Četristabu dzīvoklis ir pietiekams vai, bieži vien, pārāk liels, priekš vismaz 90% no latvijas iedzīvotājiem - tajā pašā laikā dzīvošana dzīvoklī ir diezgan nesavienojama ar labu garāžu un/vai citām interesēm, kam vajag specifiski aprīkotas telpas.
200 tas ir pārāk daudz pat priekš privātmājas pat ar lielu ģimeni. Es pats zinu dažas ģimenes, kuri divatā dzīvo, bet apkurina tikai pirmo stāvu, jo bērni aizbraukuši katrs uz savu pusi, vai salst, lai ekonomētu apkuri, vēl vieni kurina visu, bet paši sēž 2 istabās. Pārējās - noliktava ar sūdiem.
Tas privātmāju "plašums"manuprāt ir iesēdies no 90.gadu latinosu seriāliem. Kad donas Beižas sēdēja lielās pilīs. Un tāpēc 1990-2000 bija liels bums būvēt milzu mājas.
Bet jaunākās paaudzes vairs tādus sūdus nebūvē.
Cilvēks dzīvo aptuveni 80 gadus. Labi, māju būvē pēc 30. Sanāk māja priekš 50 gadiem. Bērni dzīvos ar vecākiem maksimums 20 gadus. Tas nozīmē, ka LIELĀKO daļu mājā pavadīs 2 cilvēki...
...
Bet pati lielākā stulbība ir būvēt strazdu būrus. Ja tev nav vietas visu "sabāzt" pirmajā stāvā, tad nafig vispār vajag privātmāju.
Ne visi mūžīgi būs jauni, un neviens nevar garantēt, ka vecumdienās būsi vesals. Bet vecam cilvēkam katru dienu lakstīt pa kāpnēm....
Mans uzskats - labāk 70m2 bet vienā stāvā, nekā 150 - divos.
Bet ideāli ap 100m, un vienā stāvā. Tad ģimenei ar 3 bērniem būs pilnīgi pietiekami.
un 120 tas nav maz. Tieši otrādi virs 120 - tas ir daudz.
Tev ir radinieki, draugi, kuri dzīvo privātmājās? Papēti rūpīgāk. Nevis - Vāāu! Cik jums forši!", bet papēti rūpīgāk, ar atvērtām acīm. Bet ja pats dzīvo, tad aplūko kritiski - būvētu vēlreiz tik pat "lielu, vai mazu", vai nē, ja atgrieztos atpakaļ? Ja mēs dzīvotu Meksikā, vai Spānijā, tad - protams, var būvēt kaut 500m2. Bt pie mums katrs m2 ir jāapkurina. Un pat ja pelni miljonus, tā ir pilnīgi nevajadzīga lieta. Labāk, tad nopirkt 4 dzīvokļus dažādās pilsētās, nekā apkurināt vienu pili.
Tas ir mans viedoklis, kam nav obligāti jāpiekrīt.
Manuprāt, cilvēki pamatīgi pārspīlē ar māju izmēriem. Šobrīd tiešām populārāk ir 100-150m2, bet pirms krīzes laikā tās 200-300m2 saceltās... Tur apkurei un uzturēšanai vien cik naudas aiziet!
Te kontradmiral raksta, ka viņi ir septiņi un reāli vajag 6 istabas, jā, tad tiešām vajag 200m2 māju, lai ietilptu, bet parasti jau tās ģimenes ir krietni mazākas.
Tās lielās mājas man liekas atkal drusku tāds pontu jautājums, kad gribās tur nezin kādas ekstras, kuras beigās ikdienā tāpat nelieto. Tipiski - uztaisīt zāli sportošanai un trenažieriem - reāli padarbini tos aparātus 1x gadā Uztaisi krutu telpu biljardam un vēl sazin kam, reāli pie tevis reti kāds atbrauc ciemos, jo nav laika utt. Par 5 podiem un 3 vannām nemaz nerunājot...
Un, jā, vēl jau arī tāds sīkums - par māju sāc domāt, kad jau bērni ir, kamēr visu izplāno, uzbūvē, iekārto, gadi iet un bērni jau aug. Beigās esi ar milzīgu māju, milzīgu 30 gadu kredītu un tas viss uz kādiem +/- 10 gadiem vai nedaudz vairāk, kad bērni jau sāks izklīst. Tad divatā sēdēsi savos 200-300m2 un domāsi, nafigam es tik daudz maksāju par gāzi/granulām/elektrību...
Loģika ir piedevām šitāda atskārsme būtu radusies, ja Tu pa dzimto ielu būtu jebkad nogājis klauvējot, vēl pirms Leahman brothers kidalu bija ieplānojuši, manuprāt, protams. Vēl vairāk es pateikšu citreiz.
Problēma jau nav ģimenes lielumā bet izlutinātos bērnos. Nu kā, piemēram, kādu laiku atpakaļ jauno tačku tofikā - "bērni prasīja lai jaunajai masīnai būtu regulējams aizmugures ķeblis" - tu to spēj iedomāties? Es nē - pieņemot ka man kādreiz būs bērni, viņi ņems par labu esam mk2, vai kādas citas līdzīgas mašīnas aizmugures ķebli. Manam mācītājam ir četri bērni - kā tu domā, viņam ir kruta, liela mašīna un liela māja? Nē, 10 gadus vecs [pirkts jauns] dacia logan universālis ar septiņām vietām un četristabu dzīvoklis - un visi ir izmitināti un visi ir aizbraukuši; kaut kur braucot vēl viena liekā vieta noder lai paķertu līdzi savu muteri, kura blakus dzīvo.
Patēriņa sabiedrība. Izlīdām no PSRS grāvja, pārtikas taloniem, rindām un visa pārējā, bet daļa tagad naski stūrē otrā grāvī - kuriem vienmēr ir par maz, vienmēr vajag visu lielāku un vairāk, visu jaunāko, visas krutākās ekstras un "dzīves atvieglojumus", naudas vienmēr par maz utt. Tik tērēt, tērēt un tērēt.
msh
Kad Tu reiz sapratīsi, ka katram no mums atškiras vēlmes, minimālās kvalitātes prasības, attieksme pret lietām utt.?
Ja Tevi pilnībā apmierina pārvietoties ar Golf MK2 tagad un turpināt to darīt kaut kad nākotnē kopā ar saviem bērniem, tad dari tā. Es otru tādu kā Tu ar tik zemām prasībām pret komfortu nepazīstu.
Nešaubīgi ar sievu, 4 bērniem un mammu var pārvietoties arī Dacia Loggy. Bet es šādu pastāvīgu rīcību ar saviem tuvajiem negribētu pieļaut. Tāpēc ir 7vietīgs Multivan.
Tāpat ar dzīvesvietu. Ar 4 bērniem var dzīvot arī 3 istabu dzīvoklī, bet daudz labāk (manuprāt) ir dzīvot mājā.
Jā. Tāpēc var nopirkt māju, padzīvot 10-20 gadus, kamēr tie 4 bērni izaugs un mamma nenopūtīs sveci, un tad jau pazudīs vajadzība turēt tik lielu māju. Tad pārdot, un nopirkt ko mazāku.
Nevis būvēt jaunu un visu mūžu vergot priekš mājas. Kraut tur iekšā desmitiem tūkstošus, tad vecumā ieraudzīt, ka neko citu, izņemot lielo māju, kura aprija "pusi ienākumus" tā arī neredzēji. Bewt tie 4 bērni tāpat viņu pārdos un naudu sadalīs, vai sitīs viens otru un strīdēsies dēļ tās.
Runā kā mazs bērns.
Un runājot par komfortu. Ja tu gribētu komfortu, tad nepirktu transportieri. Brauc ar komerctransportu un vēl kaut ko gudrojas.
Lai nekautos par mantojumu, es esmu iegādājies vairākus nekustamos īpašumus, lai katram bērnam būtu kur dzīvot.
Tāpat veidoju katram uzkrājumus. Domāju, ka tik traki nebūs.
Bez tam neplānoju mirt jauns un domāju, ka māju vēl pats paspēšu pārdot, neapgrūtinot savus bērnus.
Arī pilnā komfortā nodzīvoti 10-20 gadi ir tā vērti, lai tomēr dzīvotu mājā, kur visiem vietas pietiek.
Pat transportieri...neapstrīdu, ka Multivan nav komforta etalons. Darba MB V-Klasse ir pārāks, tomēr tik kiplai ģimenei šis auto tāpat ir komfortablāks gan par Dacia Loggy, gan Renault Espace (šis man ļoti iepatikās pēc Gada Auto testiem), gan Opel Zafira un vēl virkni citiem līdzīgiem.
Bet tēma te ir par kreditēto latvieti. Auto apskati ir blakus tēmās apspriežami
Kad Tu reiz sapratīsi, ka katram no mums atškiras vēlmes, minimālās kvalitātes prasības, attieksme pret lietām utt.?
Vēlmes mums atšķiras, attieksme arī, bet par tām "minimālajām kvalitātes atšķirībām" - mums nevis atšķiras prasības, bet standarti. Kad mēs runājam par mašīnām - pēc maniem standartiem tev pazīstamajiem ir ļooooti zemas prasības pret ērtībām braucot ar mašīnu, jo pašas pamatvērtības lielākajai daļai no viņiem nav vajadzīgas. Man mk2 patīk, jo tas ir mašīna, kas ārēji ir neliels hečbeks, reālajā braukšanā tas ir praktiski līdzvērtīgs kaut kādam CR-V-veidīgam aparātam, ciktāl divritenis spēj tāds būt - un pilnai laimei ar to vēl var bik "izstaipīties", jo slikti arī neiet. Lai to pašu dabūtu no šodienas mašīnām, būtu jāpērk kāds X3 un tam jāuzliek mazākas bremzes un mazāki ripuļi ar augstākām riepām - vot tad tu iegūsi kaut ko līdzīgu mk2, tik ar šodienas spēļu mantiņām viduskonsolē. Man no mašīnas vajag lai tā ikdienišķās situācijās man nesagādātu uztraukumu - starpība ir redzama - pilns internets ar rīdzenieku raudāšanu par šausmīgajām rīgas ielām un pārsistajām riepām - es tur nedēļas nogalē biju un neko īpašu neieraudzīju - nu jā, es braucu ar mašīnu, kas ir piemērota nelīdzeniem ceļiem, un nevis kā liela daļa rīdzenieku, kas brauc ar tik ērtām mašīnām, ka jābaidās no bedrēm uz ceļa...
Atgriežoties pie mājām - gaumes jautājums, tikai un vienīgi. Tev patīk apkurināt lielas telpas un staigāt garus gabalus pa māju - nu lai tā būtu. Man ir pierasts pie tā iekārtojuma, kā parastu cilvēku pirms 40 un vairāk gadiem celtām mājām - kad es aizbraucu pie sievas vecākiem kas dzīvo treknajos gados būvētā ne sevišķi lielā mājā [gan lētums tur lien laukā no visiem stūriem], man tur daudz kas liekas pārāk kruts, un visādi koridori - pārāk plaši.
Vispār man patīk sludinātāji, ka parasts mirstīgais nespēj pārdot teju neko. Tādiem parasti uzsmīnu un lietas kārtoju pats. Manā pieredzē ir 2 reāli pārdoti dzīvokļi, kā arī 2 privātmājas (viena - ideāla, nesen būvēta, bet otra kā vasarnīca, remontējama). Pa vidu arī kādi 2-3 zemes gabali nekurienē (gan ar smagiem mīnusiem, bet kuru tas interesē) 
Kaut kāda pieredze ir uzkrāta, tiesa gan, padārga, bet esmu gana vieds tagad 
Ir vēl tāds viedais kā Mr. Tirgus. Šobrīd jau kādu gadu nekustas praktiski nekas. Pircēji koncentrējas lētās, mazās jaunbūvēs. Attiecīgi esošais fonds praktiski stāv. Tādā tirgū kautko pārdot var tikai spekulantam. Tikko tauta noticēš Kariņa valdībai un ES stagnācija mums neiesitīs, tie mazie & lētie būs tirgū lieki. Tā te viss notiek
Varbūt cilvēki vnk nākuši pie prāta mazliet un saprot, ka viņam pavisam mierīgi pietiek arī ar 100-150m2 vienstāvu mājiņu un 200+m2 divstāvu mājas tiem nav vajadzīgas īsti (izņēmums daudzbērnu ģimenes). Kā arī to, ka 200k kredīts Latvijā nav īsti OK (ja nu vienīgi toč nepelnat 4-5k ģimenē uz rokas).
Pietiek arī ar vienistabas dzīvokli, bet VAI VAJAG?
Es īsti nesaprotu kā tu no algas atvasināji max parādu. Algas ir diezgan dažādas. Kārtīgs totalizatora darbonis izsit kādu mēnesi 8k, bet tikai vienu no 12. Pensors saņem 500 EUR, bet GARANTĒTI līdz mūža beigām. Principā hipokredītu tam pensoram ņemt ir saprātīgāk.
Principā max aizņēmuma summu nosaka stabilitāte, ne tik daudz alga. Un stabilitāte cerams mainīsies.
Tad tie mazizmēra pircēji jutīsies pazemoti, jo veiksmīgi izvairījušies no riskiem, kuri ir pazuduši.
Tas bija tikai piemērs. Jā, iztrūka vārds "stabils" pie atalgojuma. Es par to summu un ienākumiem vairāk biju domājis tādā griezumā, ka, manuprāt, tas nav normāli ņemt kredītu par tādu apjomu, kas Tev būtu jākrāj līdz sirmam vecumam bez kredīta.
Cilvēki pirmskrīzes posmā paņēma kaut kādu maksimāli iespējamo termiņu un summu (uz ko tajos laikos skatījās mazāk stingri) un pēc tam bija brīnumi...
Par tiem m2 - nu katram savs... Protams, ka 1istabas dzīvoklis ģimenei neder, bet, manuprāt, arguments, ka pat nelielai ģimenei ar 120-150m2 māju esot šauri, arī neiztur kritiku...
Der der. Sociālisms ar komunālajiem dzīvokļiem pierādija, ka ģimenei pietiek arī ar vienu istabu un komunālu virtuvi. Neviens no tāda nenomira.
120-150m2 noteikti būs kādi kompromisi slēpju vai lapu pūtēju vai ziemas drēbju glabāšanai. Ja nonākam līdz situācijai "stabilitāte", tie kompromisi iegriezīs objekta tirgus vērtībai un likviditātei. Kā arī apziņai "nu priekš kam".
"brīnumi" izrietēja no krīzes, ne summas. Tik pat labi krīze varēja būt smagāka un arī hruščovkas dzīvoklis būtu smaga nasta. Un kā jau augstāk minēju, ja nebūtu neveiksmīga sakritība NĪ burbulis + Lehman crash + sabrauktā ezīša austerity, krīze būtu krietni nemanāmāka un brīnumi vispār izpaliktu.
Brīnumi radās, jo daudzi mēģināja uzlekt augstāk par savu dirsu.
Kāda velna pēc, Eidi, visam ir jāatrodas zem viena jumta?
Kāpēc viena? Apsaimniekotam un viss. T.i. zem jumta. Viens jumts = lētāk kā divi. Bet nav obligāti.
Ģeneralizējot: dzīvokļu cilvēki tiešām neapjēdz cik visa kā ir mājas saimniecībā. Un tāpēc 120 m2 viņiem liekas milzīgi plašas telpas. Bet kad pamana, ka vajag apkures istabu, vējtveri, etc....
100m2 ir būdiņa, ne īsti māja, ja tajos 150 ieskaita iekšā normālu ~30m2 garāžu arī tas ir pamaz, ir dzīvots šaurībā un pie iespējas nekad negribu to vairāk atkārtot. ja reiz ir māja, tomēr ir forši, ka divstāvu un kādas telpas var neparedzēti izmantot, nevis viss ir aizbāzts līdz ūkai, vai arī modernie ieteikumi cilvēkiem dzīvot kā dzīvniekiem bez savām mantām...paldies, bet nē.
Tie 200K brīnumi ir pēdējā laikā parādījušies, es neteiktu, ka tā ir adekvāta summa pierīgai (Rīgāp pat reizēm ir lētāk), cilvēkam noteikti to nevajag ņemt - tas pie mūsu svārstībām ir bīstami. Lielākas mājas ir, bet drusku tālāk, tad nu vnk var rēķināt ko upurēt, savu laiku strādājot un maksājot vai arī braukājot drusku vairāk, 1h+kādas 10 min vienam virzienam vēl ir paciešami, sevišķi tāpēc, ka no Rīgas nomalēm uz otru Daugavas krastu sanāks tas pats, sevišķi štoperos.
kontraadmiral
Man Rīgā hroščovkā ir viens supermazs dzīvoklis un ik pa brīdim iezogas doma, ka varbūt tagad ir brīdis, lai to pārdotu.
.
Paziņam līdzīgs stāsts . Tagad domā .Pats dzīvo citur hrušoveni izīrē . Pēc viņa vārdiem . Pēdējos 10 gados strauji pamainījies kontingents uz slikto pusi .
Jā man līdzīgi. Par kontingentu nemācēšu pateikt, bet iedzīvotāji nav īpaši sūdzējušies. Toties ir man ļoti negatīva pieredze ar īrniekiem citā dzīvokli. Maksā, maksā, nemaksā, pazūd! Ik pa brīdim kāds normāls īrnieks un tad bija "super" ģimenīte ar 2 maziem bērniem. Sakāvās ar kaimiņiem, smēķējot nodedzināja kaimiņu balkonu, puse mēbeļu un durvis salauztas. pilns ar pamperu maisiem. Es reāli izvācu kādu kubu atkritumu. Apkopēja gandrīz izvēmās, tīrot grīdas. Tas viss viņiem izdevās pavisam īsā laika sprīdī. Sataisīja parādus, karoč guvu mācību, ka ar īrniekiem nevar auklēties, lai arī cik mazi bērni viņiem nebūtu un kādus makaronus viņi nekarinātu. Beigās gandrīz ar policiju šos dabūju izlikt ārā. Ziņoju arī bāriņtiesai, bet nu nezinu kāds šiem liktenis tālāk. No šā visa iedvesmots izlēmu to dzīvokli pārdot.
Es šobrīd ar lielo ģimeni jūtos ļoti komfortabli lielā mājā, jo katram ir sava telpa un palīgtelpas, kur nolikt visus velo, pļāvējus, nesezonas lietas utt. Man liekas, ka latviešu problēma ir tā, ja savs īpašums, tad mūžīgi mūžos. Ar sievu spriedām, ka varbūt gadiem 10, kamēr bērni izaug, mums tā māja tik liela būs OK un tas jau varēs domāt vai palikt vai pārdot vai mainīt uz mazāku.
Nu, par tiem parādiem risinājums vienkāršs - lai viņi naudu par komunālajiem maksā īpašniekam uz ķepas kopā ar īres maksu un īpašnieks pats norēķinās ar pakalpojumu sniedzējiem.
Bet tas gan - no īrniekiem nekad neko nevar zināt... no otras puses - dažkārt, sociālie tīkli un gūgle var palīdzēt.
Plus, līdzīgi kā Rietumos - paprasīt īrniekam apdrošināt savu civiltiesisko atbildību. Es to izdarīju labprātīgi. Nav dārgi - atkarībā no limita ap 30-40 euro gadā.
Principā ar īrniekiem ir tā - komunālie + īre - viss caur īpašnieku iziet un nekādu problēmu, pats esmu tā darījis īrējot. Savukārt kā mēnesis bez naudas, sveiki...šādus parādus iekrāt ir tas pats kā savulaik gaidīt uz nesamaksātām algām, pats beigās par ķīlnieku paliec. Labi vien ir, ka īres likumu mainīs, mums tas ir idiotisks un klaji neizdevīgs izīrētājiem - tāpēc arī tirgus tāds tizls no kā savukārt cieš normālie īrnieki...kam jāīrē no visādām paklāju tantēm gadus 20 neremontēti bloķeņu būri
Nu, izīrētāji arī bieži vien ir ar saviem tarakāniem galvā, kas ir iedomājušies, ka viņi ar to savu īpašumu ir dievi un tas viņu pritons ir kaut kas ūberīpašs... kad meklēju dzīvokli, daudz nācās saskarties ar to, ka grib lielu naudu par pa lēto apremontētu ūķi, kur, pie tam, ne tu drīksti, piemēram, kaķi turēt, ne kādu bildi piekārt, ne kaut ko iekārtot pa savam, un vispār jāiet uz pirkstgaliem, plus vēl, jātur visādas izīrētāja mantas, kuras viņam pašam nav kur bāzt.
Īrnieki pa lielam jau cieš no tā, ka nav normālu dzīvokļu... tas piedāvājums ir galīgi nekāds, līdz ar ko nedomāju, ka kaut kāds likums to atrisinās.
Ir, ir, un kā vēl 
Savulaik īrējām jaunajā projektā pilnīgi jaunu dzīvokli. Saimniece nāca čekot katru mēnesi, ar piebildi, lai pucējam, pucējam Tas ar "nieka" 800 eur mēnesī (toreiz bija LVL, bet tāda summa kopā īrei ar komunālajiem). Pēc kā nosolījāmies nekad vairs neīrēt. Līdz... pārdevām dzīvokli un īrējam atkal līdz mājai. Arī tagadējā saimniece īsts unikums. Vecā projekta dzīvoklis ar remontu (bet, nekā tāāāda), elektrība gļuko, kontaktos te elektrība ir, te nav, vannai santehnika pati lētākā un ik pa laikam izjūk rokās, rullo žalūzijas te strādā, te nestrādā, paketniekiem vēji svilpo tā, ka aizkari kustas Tomēr katru reizi jāuzsver, ka detalizēti izvērtēs katru niansi, nododot dzīvokli. Viņa mums toreiz iekasēja 700 eur rokasnaudu (depozītu), gan jau rēķinās ar MANU naudu kā jau savējo, bet skuju, pēdējos 2 mēnešus principiāli nemaksāšu, lai ietur no depozīta vai arī - lai iesūdz mani tiesā 
Ir ir, protams, bet to jau pie sludekļiem var manīt - kā sākās mega prasības, tā droši var teikt au fīderzein, jo nekas labs tur nesanāks - cilvēki vienkārši nesaprot par ko naudu iekasē, maksāt par nelietojamu īpašumu vai par veciem sū.. kas tur glabājās, netaisos. Kaut kā noveicies ir ar to vienu izīrētāju, domājams, ka viņai arī, jo 5+ gadi ar vieniem īrniekiem un naudu uz dienu mēnesi no mēneša ir izīrtēaja sapnis, cenas gan pacēlās, bet nu tāpat zem tirgus - kas ir nākamā būtiskākā lieta, ja kādreiz savu grib nopirkt.
Likums var palīdzēt tādā mērā, ka, ja ir iespēja ātri no negodprātīgiem īrniekiem tikt vaļā, tad būs tādi, kas tajā tirgū iekšā ies un ir cerība cenām nokristies/stagnēt.
Manu māju droši vien var uzskatīt par diezgan lielu (280 m2, ieskaitot garāžu), bet tā apzināti tika būvēta liela, lai katram bērnam būtu sava istaba, lai būtu atsevišķa istaba - kabinets, utt.
Brīžos, kad tīram māju, iedomājamies, cik labi bija dzīvot dzīvoklī, bet visādi citādi - vieni vienīgi plusi.
Kad bērni izaugs, visticamāk apsvērsim domu par mājas pārdošanu un mazāka īpašuma iegādi.
Ja es joprojām dzīvotu dzīvoklī, visdrīzāk vairāk par diviem bērniem mūsu ģimenē nebūtu, jo dzīvot 6-7 cilvēkiem 60 m2 ir nehumāni un briesmīgi. Jā, PSRS laikos lielākā daļa tieši šādi arī dzīvoja, bet nu tā nevar būt mēraukla kvalitatīvai dzīvošanai.
Tieši tā, saspiestība ļoti nomāc, turklāt pārkrautas dzīvesvietas arī ir grūti uzturēt un tīrīt, bet dzīvot bez jebkā...nu navs vairs 20 gadi tomēr. Arī garāžas esamība ir ļoti liels pluss, ja vēl gadās divvietīgā vai tāda ap 30-40m2 vispār super, par pagrabiem fanoju mazāk, bet, ja vajag katlumājai vietu super + nesmird arī pārējā mājā.
Nē, nepārdosi. Apsvērt, protams, varēsi, bet pārdos tavi bērni, kad dalīs mantojumu.
Nu, vai viens ievāksies, un pārējie viņu ienīdīs.
Vaiii, kā es vairs nespēju sagaidīt savas 150m2 (optimāla dzīvojamā platība 2 stāvos) mājas būvniecības procesu 
Vien Rīgā tā sasodītā Būvvalde iedzīs mani matu sirmumā 
Pēdējais posms tagad (iesniegts atkārtoti pēc atrastiem 5 sīkumiem - iespēju piekasīties kaut kam projektā) bet jau 10+ mēn. ilgs periods visam. Esot divas padebilas Būvvaldes - Rīgā un Jūrmalā. Esmu veiksmīgi trāpījis uz vienu no tām.
Tas vēlreiz apliecina, ka Rīga nav draudzīga dzīvošanai, vajadzēja izvēlēties kādu Rīgas tuvējo pašvaldību, tur viss norit bez aizķeršanās.
Precīzi.
Es savu māju sāku būvēt 2009.gadā. No zemes gabala iegādes līdz sarkanajam zīmogam uz projekta pagāja precīzi 6 nedēļas.
Nez. Man viss kārtībā bija ar būvēšanu. Un tgd atšķirībā no Vāverlejām, bērniem ir lērums transporta. Pie vajadzības no centra ar kājām var atnākt. Pats lielu daļu pārvietošanos veicu ar velo. Vāverlejas tikmēr sēž korķī uz izbraukšanu uz šosejas. Bezjēdzīgi notrallināts laiks.
Es teiktu, ka tās Rīgas būvvaldes mocības atsver turpmāko gadu ieguvumus.
Nu tas ir, ja vēlies uzbanizāciju arī aiz loga baudīt...LV viens no nelielajiem luksiem ir dzīvot pietiekami tuvu pilsētai, bet toties praktiski laukos - ko arī daudz izmanto. Transports ir labi, bet vai tas atsever dārgu NĪN, trokšņus u.c. lietas, nezinu...dzīvot mūžīgi netālu no visa - darba, skolas, utt. jau neizdosies un braukāt cauri Rīgai arī nav nekāds kaifs. Negribu nolikt, bet katram savs.
Man tieši tāds pats domu gājiens kā Nomikam. Man ar visu lielo pagrabu un garāžu kopējā platība ir pat nedaudz virs 300, dzīvojamā ~220. Diezgan droši, ka tik lielu māju nevajadzēs, kad bērni aizies savā dzīvē un gan jau būs atkal kāda cita jaunā, lielā ģimene, kas tieši kaut ko plašu meklēs. Kamēr māja bija remontā kādu brīdi septiņatā padzīvojām 3 istabniekā, nu tas tiešām nav forši.
kasinsh79 rakstīja: Ir, ir, un kā vēl Savulaik īrējām jaunajā projektā pilnīgi jaunu dzīvokli. Saimniece nāca čekot katru mēnesi, ar piebildi, lai pucējam, pucējam Tas ar "nieka" 800 eur mēnesī (toreiz bija LVL, bet tāda summa kopā īrei ar komunālajiem). Pēc kā nosolījāmies nekad vairs neīrēt. Līdz... pārdevām dzīvokli un īrējam atkal līdz mājai. Arī tagadējā saimniece īsts unikums. Vecā projekta dzīvoklis ar remontu (bet, nekā tāāāda), elektrība gļuko, kontaktos te elektrība ir, te nav, vannai santehnika pati lētākā un ik pa laikam izjūk rokās, rullo žalūzijas te strādā, te nestrādā, paketniekiem vēji svilpo tā, ka aizkari kustas Tomēr katru reizi jāuzsver, ka detalizēti izvērtēs katru niansi, nododot dzīvokli. Viņa mums toreiz iekasēja 700 eur rokasnaudu (depozītu), gan jau rēķinās ar MANU naudu kā jau savējo, bet skuju, pēdējos 2 mēnešus principiāli nemaksāšu, lai ietur no depozīta vai arī - lai iesūdz mani tiesā
Te jūtas kaut kas personisks apakšā: krievs teiktu - ļičnaja ņeprijažņ Bet kas tas par principu - skaties, vai nav līgumā kārtīgi soda procenti par kavējumu ierubīti, dabūsi pa pilnu programmu
Bankas sāk sūtīt piedāvājumus auto iegādei . Bez pirmās iemaksas, bez ķīlas. Dāvanā apdrošināšana pret bedrēm . Cita banka vēl kredītu izpārdošanu . Patēriņa kredītu jebkuram mērķim ar o noformēšanas maksu . Vismaz iepriekšējos gadus tādu aktivitāti nemanīju
rudens68 rakstīja: Bankas sāk sūtīt piedāvājumus auto iegādei . Bez pirmās iemaksas, bez ķīlas. Dāvanā apdrošināšana pret bedrēm . Cita banka vēl kredītu izpārdošanu . Patēriņa kredītu jebkuram mērķim ar o noformēšanas maksu . Vismaz iepriekšējos gadus tādu aktivitāti nemanīju
Jā, šis kaut kā vienu brīdi mainījās.
Bija kaut kādi procenti, ko varēja saņemt un tagad vairs ne.
kasinsh79 rakstīja: Vaiii, kā es vairs nespēju sagaidīt savas 150m2 (optimāla dzīvojamā platība 2 stāvos) mājas būvniecības procesu Vien Rīgā tā sasodītā Būvvalde iedzīs mani matu sirmumā Pēdējais posms tagad (iesniegts atkārtoti pēc atrastiem 5 sīkumiem - iespēju piekasīties kaut kam projektā) bet jau 10+ mēn. ilgs periods visam. Esot divas padebilas Būvvaldes - Rīgā un Jūrmalā. Esmu veiksmīgi trāpījis uz vienu no tām.
Alleluja, nupat saņemta (beidzot) arī galīgā Būvatļauja Rīgas Būvvaldē 
11 pilni mēneši no A-Z 
Gan piefiksēju, arī arhitekts līdzvainīgs procesa ilgumā. Lai vai kā, laimīgs kā zilonis tagad Lai arī jau esmu “Latv.praktiskais kreditētais”
Apsveicu!
Tagad sāksies otra problēma, kā, ko, ar ko, cik daudz, cik maksā, baigi dārgi utt.
Bet beigās būs forši, sava māja tomēr ir sava māja
Apveicu, tagad svarīgi ir atrast sakarīgu būvnieku! Banka stāstīja, ka ir tik bēdu daudz stāstu, kad tāme sadarbībā ar būvnieku "satrakojas" un apēd budžetu stipri pirms var sākt māju apdzīvot un tad sanāk normāls uzkāriens
Pld, pld
Būvnieks labi zināms, LĪVAS GRUPA. Atliek vien uztaisīt iebraucamo ceļu (bruģa sagatavi), izravēt visus celmus no gabala un gaidīt: 1) pamatus un 2) māju. Pēc tam uzreiz būs jāiespringst, ievelkot RŪ un GAT (cerams, ELT jau būs līdz tam laikam).
Un pa vidu visam vēl jāiegādājas visu santehniku, podus, vannu un arī flīzes. Pārējais no A-Z ir ražotāja iesniegtajā un bankas akceptētajā tāmē.
Tāds lēmums bija 100% plānots un apzināts, izvērtējot visas mājas būvniecības klapatas un laika patēriņu, kontroli, materiālu sagādi utt. - ko konkrētajā gadījumā no rūpēm izslēdzu
Nekustamo speciālists TV24 tagad. Par tirgu.
Interesantākas bija šodienas ziņas par papildus nodokli banku nesamērīgajai peļņai no Euribor kāpuma. Paklausoties dažas no intervijām, var redzēt, ka mūsu baņķieru vēlme parazitēt, tobiš, maksimāli raust naudu un ne par ko neuzņemties atbildību, kopš iepriekšējās krīzes nav zudusi.
Īpaši nožēlojama izskatās taisnošanās par to, ka "mēs jau neko, tad Euribors". Tikai auto līzinga tirgū var novērot tendenci, ka ceļas arī pievienotās likmes.
tas pats ir visur - pie strauj(āk)as inflācijas ceļas cenas ne jau par attiecīgo inflācijas % vien, bet vairāk - apjukušais patērētājs ar prieku samaksā vairāk - jo domā, ka rīt būs vēl dārgāk.
Klasiski, tevi satrauc tikai tas, kā nedaudz nopelna arī gala bankas. Visi tie valdības un centrālo banku noziegumi un manipulācijas ar naudas drukāšanu un centrālo banku likmēm politiķu peļņai un varai ir labi un atbalstāmi.
Laikā, kad daudziem vēsturiskajiem banku pakalpojumiem radušās lētākas un labakas alternatīvas, kaut kā jau jāpelna 
Nu mums jau Latvijas banku arī vada baņķieris, attiecīgi gaidīt, ka šis aicinās likt nodokļus saviem bijušajiem kolēģiem laikam panaivi.
Vispār interesanti par tām bāzes likmēm - it kā jau liktos, ka brīdī, kad strauji aug euribors, tad bāzes likmes neceltos, jo citādāk kreditēšanas apmēri kristos vēl straujāk. Nez kāds tad ir skaidrojums? Vai vnk no sērijas - pacelsim, jo neviens nepamanīs un visur varēs teikt, ka vainīga ECB ar savām likmēm?
Iespējams, ka bankas tagad saredz lielākus riskus un attiecīgi to ieceno. Gudrie prognozētāji saka, ka gads, drīzāk divi būs jāpadzīvo ar lielajiem boriem.
Svensoniem šeit ir ļoti jaudīgs lobijs. Tāpēc arī iepriekšējā krīzē neviens neriskēja šos iesaistīt atbildībā kās IS vai HU.
Euribors IR bāzes likme. Gan jau domāji - pievienoto likmi. Pievienotā likme kritīsies pie augsta Euribor. Principā tai vajadzētu kristies jau pie jebkura Euribor >0, jo noguldījumu likmes vienmēr veido starpību ar Euribor. Līdz ar to banka pelna Euribor / noguldījuma likme un uz pievienoto likmi. Kamēr Euribor=0=noguldījuma likmes, pievienotā likme ir augsta.
Nu un pārmaiņ laikos bankas konservatīvi nogaida ar depo un pievienotajām likmēm tādejādi gūstot fantastisku peļņu.
Tādad pilsoņi, ejiet pieprasīt pievienotās likmes mazināšanu!
Vecs raksts.
raimonds1.com/435527670_4888665.html
Ošlejs atgādināja, ka zviedri paši 1992.gadā sev uztaisīja vēl lielāku krīzi, daudzas labas un varenas bankas nobankrotēja, tika sadalītas (interesanti, kam gan, ja ne Veinbergai un dažādiem speciālistiem šīs sakarības vajadzēja savlaicīgi stāstīt baurīgajai vietējai publikai, lai celtu tās biznesa un kredītzinību līmeni un izmantot šo pieredzi, ko?) Tagad esot paaudze Zviedrijā, kas to atceras. Bet nākošā paaudze uztaisīsot to pašu finansu burbuli pēc 10 -15 gadiem, cikliski tie notiekot.
Tad Veinberga pieminēja, ka piedzīvojusi to krīzi, tā zviedriem esot daudz iemācījusi, tāpat, kā esot iemācījusi mums, bet viņiem esot speciāls finansu kurss, kā mācot finansu žurnālistus, tie esot kompetenti. "MĒS MĀCAM tieši cilvēkus, kas saprot ekonomiku, saprot finanšu struktūru..." pateicoties žurnālistu darbam, arī tautai esot labāka kompetence par finansu jautājumiem.
(Interesanti, kāpēc mēs kā valsts šo pieredzi neizmantojām? Cik mēs zaudējām Bankā Baltija, Pareksā un Krājbankā un arī tāpēc, ka daudzi 10-20 un vairāk gadus maksās divkārt pārmaksātus kredītus? Vairākus miljardus, kurus liela daļa pelna Īrijā un Anglijā.)
Ošlejs bilda, ka par naudu esot jājēdz rakstīt un žurnālisti to bieži neprot un ka ētiskie biznesi reizēm izmantojot arī lētākos un ne tik ētiskos variantus kaut vai celtniecībā.
Pastāsti,kā tieši banka parazitē,un kādi riski tai jāuzņemas?
Tieši tā arī to darīja un dara - iepriekšējā krīzē pelnīja uz atņemtajiem īpašumiem, dibinot meitas uzņēmumus, kuri pa lēto "nopirka" tos īpašumus un pēc tam vai nu pa lēto pārdeva sev pietuvinātajiem vai arī pēc tam pa dārgo palaida tirgū, turpinot piedzīt starpības no jau tā bankrotējušajām ģimenēm. Īpašs parazitēšanas veids bija mēģinājumi piespiest grūtībās nonākušus kredītņēmējus parakstīt vienošanās, kuras paredzēja bankas tiesības vienpusēji lauzt līgumu ik pēc diviem gadiem vai arī vienpusēji pacelt procentu likmi, ja tā konstatē, ka kredītņēmēja ienākumi samazinās. Turklāt, ja atceries, kāda bija banku kviekšana, kad valdībā uz galda nonāca dažādi priekšlikumi, kas varētu kredītņēmēju situāciju atvieglot, liekot arī bankām uzņemties atbildību par bezatbildīgo burbuļa pūšanu (dažādi uzlabojumi maksātnespējas likumā, ierobežojumi attiecībā uz tiesu izpildītājiem u.c.). Tika draudēts nekreditēt neko vispār (ko tās tāpat jau nedarīja). Protams, kā liriku nevar nepieminēt mūsu gļēvo un iztapīgo tā laika sākumā Godmaņa, pēc tam Dombrovska valdību, kas to visu pieļāva. Šoreiz notiek kaut kas līdzīgs. Tāpat tiek draudēts ar pārstāšanu kreditēt (it kā tās dikti šobrīd to darītu), pamatpakalpojumu cenu celšanu un ko tik vēl ne.
Bankas ir tikai bizness, un nekā personīga, ja var celt pakalpojumu cenas - tas tiks arī darīts, jo bankas darbinieki ar grib algas, auto, mājas utt. Slikti ir tikai tas, ka valsts neaizsargā patērētājus, bet pat nereti atļaujas glābt bankas par visu nodokļu maksātāju naudu.
Jā reizēm glābt ir nepieciešams, lai teiksim liela daļa iedzīvotāju nepaliek bez uzkrājumiem, bet nu teiksim Parex glābšanas gadijumā, man kaut kā šķiet ka faktiski tika glābta turīgākā tautas daļa par "vidējās tautas" līdzekļiem ...
Vienkārši mums pašiem ir drusku jāizaug, un pret banku jāizturas kā pret "prastu" biznesu ... Tāpat ir skaidrs ka cilvēks kurš gada laikā bankai neienes vismaz 100K - ir vairāk darba, nekā finansiāla labuma, taču šāds klients pie sūdīgas pakalpojuma kvalitātes ļoti ātri aizies uz citu banku ..., tādēļ vajag arī "tos pārējos", kuri ir krietni kūtrāki skriet citur ...
Bet kopsummā mūsdienās jebkura valsts Banka, ECB, Federal Reserve ir diezgan lieli liekēži, lai arī protams kā valdības konsultanti finansu un tirgu jautājumos droši vien ir nepieciešami ...
Problēma tikai tāda, ka parastajiem bankas darbiniekiem tās algas diez ko neceļas. Vismaz, cik dzirdēts no pāris draugiem, kuri strādā lielākajās zviedrenēs... Bet jā, piekrītu, nedzīvojam komunismā un bankām ir jāpelna, bet tai peļņai ir jābūt saprātīgai un kad jau šāda nesamērīga peļņa jau iet roku rokā ar risku uz nestabilitāti, valstij būtu jāiejaucas.
Vispār, ar interesi gaidu, kad darbu sāks Indexo banka. Ambīcijas jau šiem baigās, bet vai spēs viņi izkustināt mūsu stagnējošo tirgu...
NU to es neņemšos komentēt, jo ir ļoti daudz arī pašu cilvēku īpašību, kuras "traucē" saņemt vairāk stradājot jebkur.
Ja man piedāvātu iet strādāt atkal bankā, es droši neatteiktos, tiesa mana pieredze bija tāda, ka uz mani (nereti atvaļinājuma laikā) tika "uzmesti" jauni un netriviāli projekti, man pavisam noteikti nebija garlaicīgi, un gandrīz visos gadījumos (tikai viena sarežģīta projekta kavētu termiņu dēļ gadijumā - nē) , kad veicu kādus uzlabojumus sistēmās, vai kaut vai tikai darba procesā par to tiku arī atalgots, pat ar ilglaicīgām (bet teorētiski terminētām) algas piemaksām ...
Bankām ir tādi neremdināmi izsalkuši pilsoņi kā akcionāri. Tie tad arī nosaka alkatības toni. Nu un tad par pārkapitalizēto Swedbanku īsti jautājumu nav. Secīgi vadībai ir nepārtraukts spiediens samaksāt tev mazā, piespiest darīt vairāk un tavos rīkos investēt mazāk. Attiecīgi no tās milzu peļņas algotam darbiniekam tiek tas minimums, lai viņu nevarētu pārvilināt prom. Kur daļu mēģina nosegt iesaistot tevi bankas pielūgšanas sektā.
+1 GB12 par tām algām. Tas daudz kur rietumu pasaulē redzams, it īpaši nozarēs, kur nav nepieciešami kkādi augstas kvalifikācijas eksperti. Banka jau droši vien lielākoties strādā pēc tāda paša principa kā rimi vai maxima - kāpēc celt algas, ja man nav problēmu atrast citu darbinieku vietā? Nav jau raķešu zinātne un te principā katrs otrais augstkolas beidzējs var strādāt (nu veikalā pat to nevajag).
It kā jau strādā tirgus likumi, bet nu īsti ok, jau tas arī nav.
Eidi - nu par akcionāriem var to teikt par principā lielu vairumu korporāciju, it īpaši tām, kuru akcijas ir publiskā piedāvājumā. Vienalga vai tā ir banka, lielveikalu ķēde, amazons vai vēl kas cits.
Ir viena nianse: bankas strādā ar divu veidu kapitālu - akcionāru un noguldījumu. Ja noguldījumiem var maksāt neko vai drusku, tad akcionāriem jāmaksā daudz. Līdz ar to kapitāla proporcija ir ļoti nozīmīga un pārkapitalizētas bankas ir alkatības apogejs.
Savukārt RIMI būs drusku otrādi - tur neakcionāru kapitāls uzdos toni uzņēmumā, un pamatdarbībā akcionāri nepiedalās vispār.
Jā, katram sava specifika, tas taisnība. Bet tas nemazina akcionāru vēlmi saņemt lielas dividendes un audzēt akciju cenu ar ļoti labiem un augošiem peļņas rādītājiem. Un taupīšana uz darba spēku ļoti bieži ir viens no veiksmīgākajiem veidiem.
Freijers.
100m2 ir būdiņa, ne īsti māja, ja tajos 150 ieskaita iekšā normālu ~30m2 garāžu arī tas ir pamaz, ir dzīvots "šaurībā" un pie iespējas nekad negribu to vairāk atkārtot.
Tu nezini kas ir šaurība!4 cilvēku ģimene,2 bērni un 2 pieaugušie 24 m2 dzīvoklī(divas istabas pa 12m2),tā ir šaurība!Tādā dzīvoklī pagāja mana bērnība līdz 12 gadu vecumam.
Tagad kāreiz var novērot tendenci dzīvot tādās "būdiņās" - pazīstu vairākus, kas ir mājas iegādes/būvniecības procesa sākumstadijā un kuri pasaka - nafig tos 2 stāvus. Max 100-150 kvm, 1 stāvs, 2 guļamistabas un viss... OK, ja daudz bērnu, tad vēl var saprast, bet tie bērni kādreiz aizies savās dzīvēs.
Viens paziņa mēģināja notirgot 2.5 stāvu māju Mārupē. Cena bija zem vidējās par kvm, čalis kādus 3 gadus tirgoja, ja pareizi atceros.
Nez ņemt mazu ir vērts tikai tad ja ņem pirmo mājokli, vai ģimenes vajadzības ir "mazas" a la 0 vai 1 bērns utml. Un jā protams tad ja finases neļauj, kaut tehniski tad vismaz es meklētu kaut ko reāli vizuāli sūdīgā stāvoklī par lētu cenu, bet ar "potenciālu" ...
Bet 4 cilvēkiem 100 m2 jau var būt par mazu, īpaši ja tajos ietilpst garaža.
Tehniski man ir 198m2 dzīvojamā+ garaža un kurtuve/tehniskā telpa. Sieva jau čīkst ka māja pārāk liela, bet tas IMO dēļ tā ka tīrīt apnicis, kaut pēdējās 4 no 6 reizēm tīrīju un mazgāju pats ... Bet tas arī pa lielam vienīgais mīnuss, visādi citādi beidzot ir sajūta, ka ja vajag strādāt utml. - neviens "pa kājām nemaisas" ... un Covid laikos vispār ( es gan biju pastāvīgi ofisā) visi 3 pārējie mierīgi strādāja/mācijās no mājas un viens otram vispār netraucēja ... būtu kaut vai tas pats 78 m2 dzīvoklis - tur būtu "spalvas pa gaisu" ....
P.S. ir reiz dzīvots 48 m2 ar senčiem, brāli un vecmammu - a nu viņu nakuj ...
Nu ja būvē jaunu māju, tad jau jāpadomā cik tas viss maksā. Pie tagadējām pēdējo gadu cenām un visām prasībām (pieņemot, ka necel "vasarnīcu", bet dari to legāli pēc likumdošanas prasībām), no nulles sākot ar zemes iegādi, komunikācijām, projektiem, būvniecību, iekārtošanu utt. tāda 150m2 māja jau mierīgi var aiziet uz 250k bez nekādām mega prasībām, ja Tev nav uz katra stūra nav kāds draugs vai skolas biedrs, kuram izlūgties, lai Tev kko pa lēto izdara. Attiecīgi cik tad ir cilvēku, kas var atļauties būvēt 200+m2 mājas?
Bet par esošajām - nu tur jau atkal cita sāpe. Man te radinieki tieši skatījās esošās mājās gadu atpakaļ - vairums tās 200+ m2 mājas ir ar salīdzinoši vāju energoefektivitāti, attiecīgi tur apkures rēķini ziemā pamatīgi, kas tagad daudzus atrunā skatīties tādus objektus. Vēl ko arī sanācis novērot, ka buma laikā būvetajām 200+ mājām, ļoti daudzām ir problēmas ar daudz nelietderīgo telpu - plašas kāpņu telpas, lieli gaiteņi utt.
Tā būdiņu / piļu mode un aktualitāte regulāri mainās. Esmu pārliecināts, ka būdiņu laiks pēc šīs energokrīzes pāries un cilvji atgriezīsies normālās mājās. Jau tagad redzams, ka 72kvm māju ir ļoti grūti pārrdot.
Pa manam forši ir mājā, kur 60kvm viesistaba, 30kvm bērnistaba, 12 kvm vannas istaba. Normāli ir mājā ar 40-20-7 attiecīgi. Secīgi zem 100 kvm bez garāžas nekādi nevar tikt.
Nu jā, 70m2 māja jau tik tiešām ir būdiņa, tas jau atkal otrs grāvis. Katram tas savs sweetspot kkur būs starp būdiņu un pili, un tie 120-150m2 daudziem arī varētu būt sakarīga opcija pa vidu, ja nu vienīgi nav daudzbērnu ģimene un vēl vecāki jāizmitina.
Aizmirsu pieminēt,virtuve bija vienā no istabām bez kanalizācijas un ūdensvada,sausā tualete priekšnamā.
GB12 rakstīja: Tagad kāreiz var novērot tendenci dzīvot tādās "būdiņās" - pazīstu vairākus, kas ir mājas iegādes/būvniecības procesa sākumstadijā un kuri pasaka - nafig tos 2 stāvus. Max 100-150 kvm, 1 stāvs, 2 guļamistabas un viss... OK, ja daudz bērnu, tad vēl var saprast, bet tie bērni kādreiz aizies savās dzīvēs.
Viens paziņa mēģināja notirgot 2.5 stāvu māju Mārupē. Cena bija zem vidējās par kvm, čalis kādus 3 gadus tirgoja, ja pareizi atceros.
Jā tāda tendence ir, bet ļoti daudziem tie ir “otrie” īpašumi, jo daudzi cilvēki vairs negrib dzīvot pilsētās utt.
Savukārt lielās “vecpilis” nevienam nevajag, jo 99% tās nav energoefektīvas, un šīs ēkas visticamāks realizējuši boomeri ar saviem tā laika modes trendiem. Šķiet kādreiz arī nebija tik daudz opciju/iespēju kur smelties idejas. Šobrīd ir ļoti daudz iespēju un “uzcelt” var jebko, tikai tas maksās.
Standarta viena stāva māja ar kopējo platību ap 200m2 (dzivojamā 150-160m2) kopā ar mazu zemes pleķi 2000-3000m2 kaut kur pierRīgā pilnu apdari, labiekārtošanas darbiem būs stabili 250-300k un ari tas būs nu tā, visticamāks sūdīgā kvalitātē pie bomžu firmām. Kaut kas normāls, kir jau sākumā piesaistīti normāli inženieri un viss būvniecības process tiek kontrolēts - stabili 350-400k.
Ja ir vēlme pēc kaut kā krutāka un normāla zemesgabala tad bez 500k var pat neplānot par mājas būvniecību.
Šobrīd visam cenas ir augšā, arī “greenplace” jau savas mazās apaļās 108m2 mājiņas tirgo par kosmosu, kādu laiku atpakaļ vel bija par “studentu” cenām. Šķiet šobrīd viņi testē variantu kuru iespējams papildināt. Proti, ja esi students gribi ~70m2 hatu ar iespēju to vēlāk “palielināt” uz 200, vai vairāk m2, tad ir arī tādas opcijas.
Radinieks pieRīgā kā reiz tagad ir procesa sākumā. Zeme nopirkta, tagad sniedz projektu BISā, satikšu, pajautāšu plānotos budžetus, bet man šķiet, ka plānoja, ka kopā viss ap 300K nostāsies
Tagad jaunbūvēm klasika skaitās ~150kv.m vienstāvene. Pietiekami vidusmēra ģimenei, vienkāršāk uzturēt vienmērīgu mikroklimatu nekā divstāvenei. Bet nu pie esošajām būvniecības izmaksām + zemes iegāde=kosmoss. Man pašam 360m2 (dzīvojamā ~200+pagrabs, garāža, terase), paspēju nopirkt par saprātīgām izmaksām pirms gadiem pieciem. 7 cilvēku ģimenei ļoti labi, izaugs bērni, tad domās. Pagaidām visiem sanāk sava telpa, visa ēka tiek pilnvērtīgi noslogota. Paņēmām apkopēju 2xmēnesī, citādāk sieva arī sāka čīkstēt. Lielākais mīnuss - apkures izmaksas.
Tikko izvingrinājos ar kvm x stāvi. Dzīvojamā platība 150kvm vienā stāvā ir Kalifornijai domāta. LV apstākļiem gaisma pietrūkst jau no 100 kvm. Sanāk vai nu nepietiekama gaisma vai milzīgs koridors. LV apstākļos (dēļ gaismas trūkuma) 100+kvm = divi stāvi. Divi stāvi arī ļauj paspēlēties ar griestu augstumiem - viesistaba divos stāvos, vēl kko, vannas istabā, priekštelpā pazemi, utt
Portālā publicētie autoru viedokļi var atšķirties no iAuto redakcijas viedokļa.
Latv. praktiskais kreditētais!
Vakar ziņās teica, ka auto kredīti Latvijā kopā esot laikam 320 miljoni, tas ir 50 000 tūkstoši pa 6 K katrs. Savukārt vakardienas Domburšovā par nekustamajiem tika pieminēts, ka nekustamo īpašumu kreditēšana esot dižākā Latvijas ražošanas nozare un patēriņa - apēšanas kredīti esot par kārtu lielāki, nekā ražošanas līdzekļiem un modernizācijai ņemtie. Savukārt iegādāto dzīvokļu cena ir uzpūsta un daudzi no tiem nekad par tādu cenu netiks pārdoti, ja nu pēkšņi kas notiek. Daudzi no kredītņēmājiem esot ar problēmām samaksāt tos jau pēc vienas algas nesaņemšanas. Un ja nu šitas burbulis plīst!!!