Papildinājums:

Austrālija kļūst par COP26 klimata sarunu ļaudari.

(Australia is shaping up to be the villain of COP26 climate talks)

Austrālijas premjerministrs Skots Morisons ceturtdien, apstiprināja ziņojumu, ka viņa valsts ir izdarījusi spiedienu uz Apvienoto Karalisti atteikties no galvenajām saistībām klimata jomā, kas izriet no to divpusējā tirdzniecības nolīguma, un tas neliecina par nožēlu vai apmulsumu. Pagājušās nedēļas pirmdienā, kad augsta ranga ANO amatpersona brīdināja, ka Austrālijas bezdarbība ar klimatu galu galā "sagraus" tās ( Austrālijas ) ekonomiku, Austrālijas resursu ministrs Kīts Pits noraidīja ANO kā "svešķermeni", kam vajadzētu "rūpēties par savu biznesu". Viņš pat stāstīja par Austrālijas plāniem saglabāt ogļu ieguvi "krietni pēc 2030. gada", kamēr liela daļa attīstītās pasaules jau ir ceļā uz pakāpenisku fosilā kurināmā pārtraukšanu.

edition.cnn.com/2021/09/12/australia/australia-climate-cop26-cmd-intl/index.html

Bet protams. Vidēja izmēra datu centrs ar apm. 300 serveru skapjiem, tas nemaz nav tik daudz, 3 telpas pa 100 42U skapjiem, patērē apm. 500 kW jaudas.

Vairāk jau fascinē dalīšana kategorijās. Rekords starp EV... Rekur nesen sanāca palasīt, kā Staņislavs Kovaļskis uzstādīja pasaules rekordu sprintā M105 divīzijā.

Kādu tas vispār vēl interesē? Arī F1 ir palicis par mēslu jau pēdējos +/- 20 gadus.

Jādzied ir visiem korī- moš kāds uzdzirdēs..Piem., aiz/kalniņa dūmi kūpa,kas ... (nē, nekas,vairs nekāds ne Seskis,kāds na/uj alus- tur kuwaitšaher maherezādijas galv.šeihs vnk kurina Jānu u-kuru)-(viņš izpircis krautā un deppo visas cn pimperiālistu ražotās ziemenes un vienkārši tās iznīcina)

Jāuzprasa man zināmajam i3 īpašniekam. Točna zinu, ka papildus diskus viņš nav pircis.

man liekas tikai normāli, ka ziemas riepas ir uz citiem diskiem un tad jau nav problēmu piemeklēt tādu izmēru, kas ir optimāls

Es esmu skatījies vairākas diskusijas ( man pašam gribas saprast, varbūt es pats kļūdos savos uzskatos), bet tās vienmēr notiek pēc klimata fašistu scenārija.

Pēdējo video es skatījos no man lielākoties uzticama resursa - antropogenez ( jūtūba kanāls). Pats kanāls liekas uzticams, tiklīdz neskar politiku un ārpolitiku un otro pasaules karu ( kā parasti ar jebkuru krievu)

Tur zinātnieki cīnās ar mītiem. Un sarīkoja diskusiju par klimata izmaiņām. Bija viens gudrs skeptiķis ( gudrs) un viens ekofašists. Un kā jau teicu, arī šī diskusija notika pēc ekofašista scenārija - nebija jautājums pret jautājumu.

skeptiķis nolasīja savus argumentus, faktus. Tad eko fašists lasīja savu mini lekciju - un uz daudziem jautajumiem nemaz neatbildēja. Kā parasti - paraudāja, palēja ūdentiņu un viss.

Es sapņoju redzēt normālu diskusiju. Bet vēl vairāk, es gribētu satikt aci pret aci gudru ekofašistu, kurš varētu man izskaidrot daudzas lietas.

Tas vairak attiecas uz eko fašistiem, kuri mīl muldēt puspatiesības. Piemēram, aktīvi piemin ūdens līmeņa celšanos pat par 30 metriem...aizmirstot pieminēt, ka tie 30 metri būs ne ātrāk kā pēc vairāk kā tūkstots gadu, pie nosacījuma, ka tie tūkstots gadu klimats tikai turpinās silt....

Jā, ekofašisti un naftas karteļu lobiji ir īstie apzīmējumi.

Jo spilgtāk, jo labāk.

Ar šo vēl kādreiz sanāk. Bet pavisam neiespējami ir paspert soli atpakaļ. Rekur Raimonds spītīgi grib argumentēt par saviem problēmas risinājumiem. Bet nekādi - atkāpties uz problēmas definēšanu. Nu nevar normāli argumentēt par kaut kādiem risinājumiem, ja nav vienošanās par problēmu.

Pašmāju bāleliņu/vasjuku kolhozs, vai tomēr ražotāja akceptēta prakse?

Ko tur ko daudz ko diskutēt. Ar vilcienu brauc, ja: 1)nekas smagāks par portfeli nav jāved, 2)ja galamērķis ir kājām sasniedzamā attālumā no stacijas, 3)ja nebrauc divi vai vairāk kopā, 4)ja galamērķi ir megagrūtības ar auto novietošanu, 5)ja nav ļoti nepatīkami laika apstākļi, 6)ja vilciens + abi gali uz/no stacijas nav jūtami garāks laika ziņā pasākums.

Respektīvi, ja ērtāk ir ar auto, cilvēks brauks ar auto. Punkts.

Tie auto tur tāpat jau stāv un tie auto īpašnieki brauc ar vilcienu. Varbūt pie kāda luksofora tāpēc nav divdesmit automašīnu rinda, bet gan deviņpadsmit un satiksme notiek nedaudz, pavisam nedaudz ātrāk.

Tad nu tos faktorus, kāpēc nebrauc ar vilcienu var apspriest un izdomāt iespējamus risinājumus.

Labāku, lētāku, labāk organizētu kurjerapgādi, auto nomu - valstiski ar nodokļiem un piemaksām atbalstītu.

Neredzu nekādu pozitīvu efektu no auto, kas stāv pie dzelzceļa stacijas.

Un kas ir "visādi attālinātie risinājumi"? Es jau piedāvāju vienu, ļoti konkrētu - vienota standarta valsts pārvaldes ēkas, kas ar atbilstošu centralizētu infrastruktūru nodrošina dažādu iestāžu ierēdņiem darbu netālu no to dzīvesvietām, kā arī attiecīgu vienotu KAC ar plašu iestāžu pārstāvniecību tuvu visiem valsts iedzīvotājiem. Ar šo tiek risināta vesela virkne problēmu - ierēdņu ikdienas migrācija uz "ūdnesgalvu", Latvijas iedzīvotāju nepieciešamība doties uz "galvaspilsētu" lai saņemtu valsts nodrošinātos servisus, ienākumu izlīdzināšanās pa reģioniem u.t.t.

Kas tev ir iebilstams pret šādu risinājumu, kas automātiski likvidē tavu "auto pie stacijas" problēmu? Varbūt tieši tas arī ir iemesls - tu negribi novērst cēloni, jo esi ieinteresēts ilgstošā seku novēršanā?

Grūti, protams, kāretējo reizi saprast, kurus divus tu esi iedomājies, bet kāretējo reizi apstiprini savu dzelžaino pieeju. Visi jautājumi ir atsevišķi un atsķirīgi, nekas nav jāskata kopsakarībās.

pārsēsties uz tramvaju: tad tam konkrētajam tramvajam vajadzētu būt redzamam waze lokatorā, kā šis brauc. Citādi to var gaidīt 20 minūtes, ja runa, piem. par 2.tramvaju, tas vispār iet reizi pusstundā.

Jā, jā, lāpstiņas apledojot gan, tāpēc vēja parkus paredzot, tie nedrīkst būt tādās vietās, kur tie ledus gabali var atrauties no lāpstiņas un labu gabalu aizlidojot, iedot kādam pa ķobi. Tātad ne tikai runa par mājām, bet arī par ceļiem gar tiem.

deicing tagad jau var izdarīt ar droniem. Vai tik pat latvieši kaut ko nebija saštukojuši šim nolūkam. Tādēļ tur kur dara vēl ko bez "gaisa maisīšanas" ar tiem jāuzvedas uzmanīgi.

Ir tādi.

Akumulatori, elektrobarošana pa vadiem un ūdens pa šļūteni no tvertnes.

Logu mazgāšanai augstceltnēs.

Ciparus tajā video izlasīji? Manu rakstīto arī? Vai tomēr nē?

Tas "noietais etaps" pagaidām vēl nesaka, ka šāda tipa sildīšana pieļauj iespēju "atrauties ar lielākiem ledus gabaliem pa galvu", lūk tas gan jau ir "noiets etaps ar " siltajiem bēniņiem/jumtiem un piespiedu apsildi. Šķiet viens no prominentājajiem man zināmajiem jokiem bija Rīgas Ekonomikas augstskolai, kur papildu apsildi ieslēdza ne ta pa vēlu, ne ta sākotnēji nepareizā režīmā ...

Tātad, tu gvelz kaut ko par droniem, kas nav reālistiska alternatīva. Tikmēr kāds cits domā ar galvu - aprīkot pašu vējģeneratoru - vai nu ar apsildi vai mazgāšanas sistēmu štābā, kuram paralēli var pagriezt katru spārnu.

Kādēļ tā? Jo tev vienkārši patīk sapņot par kaut kādām idejām, kas tev ienāk prātā, nevērtējot to reālistiskumu. Droni izklausās interesanti - parunāsim par tiem! Un nejauciet man galvu ar blakus tēmām! Sākotnējais jautājums bija par helikopteriem un droniem!

Tas .pdf ir novecojis, jo 2015.g. tajā minēts nākotnes izteiksmē, bet pilnīgi skaidrs, kas noticis 2011.g ;) Bet nu, sildīšanas principi skaidri. Tikai viss nav tik vienkārši: sildošais pārklājums būs pirmais, kas noplīsīs, lāpstiņai novecojot, un sildīšanu ar gaisu sarežģī konstrukciju. Tā, ka viss nonāks pie ekonomikas: vai labāk pirkt lētāku turbīnu un riskēt ar dīkstāvi, vai dārgāku ar apsildi.

Nu, ja tas drons startē no vēja ģeneratora platformas un tas siltais ūdens jau ir tur, tad tur pavisam citi aprēķini.

Ёбаный эколог.

Aizņemtā zeme ir pusbēda - jūras parki ietekmēs straumes, attiecīgi dosd pagaidām nezināmu efektu uz ekosistēmu, par ko Grēta nesatraucas, un apkalpošanu sarežģītību paceļ no šeit minētās augsteceltņu logu mazgāšanas un naftas platformu uzturēšanas komplicētības līmeni. Bet nesatraucies - tie tiks būvēti - pieslēgumi jau ir paredzēti, vietas izlemtas, subsīdijas no nodokļu maksātāju naudas ieplānotas.