Kārtot: Augošā secībā
1 2 3 4
raimondsm 01.07.2024 20:39

Kaut kā no vidējā mediju patērētāja tiek sargātas idejas par to, ka ne viens vien zinātnieks strādā, lai uztaisītu jauku, sintētisku, pietiekami lētu bākā lejamu degvielu.

raimondsm 01.07.2024 12:15

Pie vienas tēmas - 20 plus gadus vecs Audi A4. Tika nomainīts kondicioniera kompresors. Mainītājs izteicās, ka tie, kas to kompresoru iepriekšējam auto ņēmuši nost, bijuši diezgan nevīžīgi ar vadiem. Tad nu pēc remonta tas kondicionieris pēc aukstumaģenta uzpildīšanas nestrādā. Tas savukārt teica, ka tur esot tam kompresora sūknim kaut kādas plāksnītes, kamdēļ tur tas elektromagnētiskais sajūgs vai kā viņu tur, īsti neslēdzas un tur varot ko piekoriģēt.

Un tad atnāca riktīgs kartsums un ats kondicionieris brīnumainā kartā pašsalabojas, riktīgi pūš auksto gaisu, attiecīgā truba zem kapota tādā, kadais tai8j jābūt un viss notiek.

Ko darīt! Pirkt jaunu kondicioniera sūkni? Elektronika apjukusi? Kaut kādi sensori, te iepriekš jau minēja?

raimondsm 01.07.2024 12:00

Neka fizikāli un matemātiski nepareiza tur nav. No kalna braucot pareizā pārnesumā un ātrumā, kas ir pietiekams, lai UZKRĀTU ENERĢIJU un tiktu kalnā, motors darbojas optimālākā režīmā, nekā ar daudz mazāku uzkrāto inerces enerģiju kārtīgi gandrīz tikai ar motora spēku braucot kalnā.

raimondsm 26.06.2024 10:45

Nātrija jonu akumulatori (NIB) kļūst par daudzsološu alternatīvu Izmanto lētus materiālus, piemēram, nātriju, dzelzi, mangānu un oglekli, kas varētu vienkāršot un samazināt otrreizējās pārstrādes izmaksas. Pārstrādes metodes:

 Lai gan īpaši NIB pārstrādes procesi joprojām tiek izstrādāti, tie, visticamāk, ievēros līdzīgus principus kā tie, ko izmanto litija jonu akumulatoriem, potenciāli vairāk koncentrējoties uz hidrometalurģijas metodēm, jo ​​nātrija ekonomiskā vērtība ir zemāka nekā litijam.

 Tomēr NIB zemākās materiālu izmaksas un potenciāli mazākā ietekme uz vidi padara tos pievilcīgus efektīvu pārstrādes procesu attīstībai.

 Augstvērtīgi metāli, piemēram, kobalts un niķelis, veicina litija jonu akumulatoru pārstrādes ekonomisko dzīvotspēju.

Vides faktori:

Nātrija jonu akumulatori:

 NIB var piedāvāt ilgtspējīgāku un lētāku pārstrādes ceļu, jo tiek izmantoti lēti materiāli.

 Otrreizējās pārstrādes infrastruktūras attīstība NIB ir būtiska, lai pilnībā izmantotu savu potenciālu.

Kopsavilkums

 Litija jonu akumulatori:

 Iedibinātās pārstrādes metodes (pirometalurģiskā, hidrometalurģiskā, tiešā pārstrāde).

 Izmaksas svārstās no USD 1 līdz USD 3 par kg, ko ietekmē reģenerēto materiālu vērtība.

 Augsts otrreizējās pārstrādes potenciāls, pateicoties vērtīgiem metāliem, piemēram, kobaltam un niķelim.

 Nātrija jonu akumulatori:

 Jauna tehnoloģija ar nepārtrauktu pārstrādes procesu attīstību.

 Iespēja samazināt otrreizējās pārstrādes izmaksas, pateicoties zemu izmaksu materiāliem.

 Nepieciešama īpašas pārstrādes infrastruktūras izveide.

Visbeidzot, lai gan litija jonu akumulatoriem ir labi izveidoti pārstrādes procesi, nākotne sola nātrija jonu akumulatorus kā rentablu un ilgtspējīgu alternatīvu, ja tiek izstrādātas efektīvas pārstrādes metodes un infrastruktūra.

raimondsm 23.06.2024 17:44

Man ir jautājums - mīnusu daudzumu.

Vai nevarētu ieviest kaut kādu sistēmu, lai visāi aktīvisti nesataisa piecpadsmit profilus un no visiem sāk mīnusot?

raimondsm 23.06.2024 17:41

Tur bija pēc tā visa tādas idejas - vipirms pats materiāls un rad - vai nav jāliek kaut kāda cita materiāla joslas.

raimondsm 21.06.2024 15:23

Nevajag aizmirst, ka sauklis - liksim kretīnus amatos ir diezgan skaļi izteikts tepat Latvijā. Tādējādi to koncentrācija nav parasta matemātiska procentuāla parādība, bet gan atlases raedīta.

www.gzeromedia.com/gzero-world-clips/yuval-noah-harari-on-protecting-the-right-to-be-stupid

www.quora.com/Is-stupidity-a-fundamental-human-right

www.reddit.com/r/AskLibertarians/comments/13zjz7z/why_do_we_have_the_right_to_be_stupid/

www.youtube.com/watch?v=c__UYLHV81Y  Kerry: Americans have a "right to be stupid"

raimondsm 21.06.2024 15:08

Ekoloģijai jau var loģiski pieskaitīt daudz ko, arī transportam, resursu patēriņam un piesārņojumam. To pašu lāzerravēšanu. Šitaki, austersēņu, inoki audzēšanu tepat uz vietas pie patērētāju tirgus, Tāpat frigo zemenes. Nebūs jāved no citurienes.

Eko pasākums.  Ja tagad iestādīs, pēc 2 mēnešiem būs.

raimondsm 20.06.2024 22:26

ZZZZ rakstīja: Negribu te reklamēt ko, bet Biķernieku ielā lej čuguna detaļas RR automobīļiem. Patreiz vēl to dara/ne.zinu. Pirms dažiem gadiem vēl lēja, elektriski kausējot.

Šāda veida darbībai, kad ir diezgan daudz visādu citu darbu un čuguna detaļu liešana notiek reizi pa reizei, nevis notiek regulāra ražošana, ir diezgan piemērota tāda veida neregulārai viena vai otra darba darīšanai.

WALA rakstīja:Te atkal potenciāli interesants MIT atklājums par ūdens iztvaikošanu ... un tehniski varbūt pat ļoti noderīgs, ja mēs tā turpināsim pasaulē aizdirst ūdens resursus.

Skatījos video un atradu vēl šo

www.youtube.com/watch?v=P6k7Qire06k

www.youtube.com/watch?v=TZ0j6kr4ZJ0

news-pacific.churchofjesuschrist.org/article/kiribati-islands-to-benefit-from-desalination-project-partnership

raimondsm 19.06.2024 8:15
raimondsm 18.06.2024 10:29

Nu, šis atrisina vismaz daļu sausuma radīto problēmu - dzeramo ūdeni, ražas lauksaimnīecībā, mežu kalšanu un ugunsdrošību.

Te gan ir viena tāda problēma - plaši ieviešot to visos problemātiskajos Zemes rajonos, vietējiem šķiet, ka ja jau viss tik labi, tad vajag vēl labāk.

raimondsm 17.06.2024 21:42

www.dw.com/en/who-nearly-36-million-in-europe-suffering-from-long-covid/a-66047330

PVO - gandrīz 36 miljoni Eiropā cieš no “ilgā COVID”

27.06.2023. 2023. gada 27. jūnijs

Saskaņā ar ANO Veselības aģentūras datiem COVID-19 joprojām ir atbildīgs par vairāk nekā 1000 nāves gadījumiem nedēļā Eiropas reģionā. Tomēr tas var būt par zemu novērtēts, jo daudzas valstis vairs neuztur pareizus datus.

raimondsm 17.06.2024 21:38

No tā, ka ir tāds īpatnējais kušanas siltums, kas papildu JĀPIEVADA, lai izkausētu cietu vielu, nonākam pie tā, ka tad jau ir arī tāds kristalizācijas siltums, kas IZDALĀS, kad izkususi viela kristalizējas par cietu vielu.

Tas atkal ir ekoloģiski. Var izmantot siltuma uzkrāšanai un pārnesei. 

parafīns un Saule www.researchgate.net/publication/355586477_EXPERIMENTAL_STUDY_OF_SOLIDIFICATION_OF_PARAFFIN_WAX_IN_SOLAR_BASED_TRIPLE_CONCENTRIC_TUBE_THERMAL_ENERGY_STORAGE_SYSTEM

www.sciencedirect.com/science/article/pii/S0306261922017871

raimondsm 17.06.2024 20:40
raimondsm 17.06.2024 7:35

Kas attiecas uz to garo klepu un manu komentāru par to - te nav nekādas inovācijas, tā ir banāla, zināma, oficiāli apstiprināta informācija, pie tam visā Eiropā. Kopējais te ir tas, ka šī informācija ir un es tajā topikā vai nu par to uzrakstu, vai neuzrakstu un konkrētam Jānim vai Mildai var būt konkrēts labums, ja tas paskatīsies, kā tad viņu radu jaunā māmiņa ir vai nav sapotējusies. Tā nav nekāda teorētiska, kaitinoša prātuļošana par zaļā čuguna liešanu! Par to tiešām labāk tajā tēmā. Stāsts par derīgas informācijas apriti.

Gan ekoloģijas tēmā, gan COVIDa tēmā ir derīga informācija. iauto.lv/forums/topic/40954-kas-ir-koronaviruss-covid-19-kadas-pazimes-ka-izsargaties-tagad-ari-latvija?pnr=170

raimondsm 17.06.2024 7:21

darklight rakstīja: Mēs tak par to garo klepu jau izdiskutējām līdz riebumam, un nebija neviena, kas teiktu, ka pret garo klepu nevajadzētu vakcinēties! Ko tu atkal gribi?!

iciks rakstīja: Es tev vieglā valodā savulaik izskaidroju, ka garais klepus ir slimība, kas raksturīga bērniem. Tu atkal bļausties, ka bērni slimo ar slimību, kas raksturīga bērniem.

Nudien pasaules gals.

Vispār jau laikam šai tēmai it kā neatbilst.

Tā mana dziļā doma bija apmēram tāda - visādi prātojumi par zaļā čuguna liešanu, izmantojot Saules enerģiju ir tādi diezgan neparasti, izaicinoši un mierīgajiem iedzīvotājiem pat kaitinoši. Lai gan zaļā čuguna liešanai teorētiski var piekabināt gan autolietas, gan vienkārši kaut vai ģeneratora motora ražošanu, izlejot to no čuguna, gan arī zaļo ražošanu vispār, jo izlejot dārza mēbeļu detaļas no čuguna ir kaut kas cits, kā plastmasas ražošana. Ekoloģiju tur var piepīt mierīgi, prece, kas kalpo ilgi un ir pārstrādājama.

raimondsm 17.06.2024 7:18

Tomēr labi, ka šajā tēmā esi kaut ko palasījis, pakonsultējies vai arī jau zināji iepriekš. Es arī padomāšu un sameklēšu labāku variantu. Protams, vienmēr var to iepriekšējo karsēšanu paveikt tikai Saules enerģijas iekārtā un tad mehāniski pārvietot uz kopējam apgādes tīklam pieslēgtu precīzu iekārtu ar visām regulācijām. Zaļumu arī tam visam var pierādīt.

raimondsm 16.06.2024 14:04

Turpinot domu par to, kāpēc ideju attīstība ir tik lēna.

Mikrobioloģija un Žakarda stelles un tālākā attīstība.

Ļoti daudz ko nosaka sabiedrība, ne tikai laika noteiktie tehnoloģiskie uz zināšanu ierobežojumi.

Te ir viena komiska līdzība. Ja Lēvenhuka laikā mikroskopijas attīstībai zinātniskajā domāšanā traucēja valdošais uzskats: gadsimtiem ilgi dominēja spontānas rašanās teorija — ideja, ka dzīvi organismi var rasties no nedzīvas matērijas.

Šodien - patērētājs uzskata, ka laba pārvalde, zināšanas skolā, aktualitātes, jaunas idejas un to attīstība kādam ir jāpienes klāt. Viss radīsies pats no sevis ar veco attieksmi.

-------------

iauto.lv/forums/topic/40954-kas-ir-koronaviruss-covid-19-kadas-pazimes-ka-izsargaties-tagad-ari-latvija?pnr=170

28.05.2024

Daži brīvdomības blakusefekti. jauns.lv/raksts/par-veselibu/606793-mediki-cel-trauksmi-latvija-verojams-loti-nopietnas-saslimsanas-uzliesmojums-bernu-vidu

Šogad līdz maija sākumam reģistrēti jau 259 garā klepus gadījumi. Pretstatā 111 gadījumiem pērn visa gada laikā. Un teju puse no šogad saslimušajiem jeb 43 % bijuši bērni vecumā līdz 5 gadiem. ---------------

Tā taču nav nekada tur teoretizēšana par kilovatstundām, ko var nesaprast,  te ir praktiski vērtīga informācija vieglajā valodā.

raimondsm 16.06.2024 13:55

Var.

raimondsm 16.06.2024 8:58

Ja elektrsiski, tad pavisam labi. Tehnoloģiski jau iespējams dažus sinusa ciklus izzīmēt maiņstrāvas grafikā ar Saules enerģiju un invertoru, vai arī to čugunu iepriekš sakarsēt ar parastu, rezistīvu sildītāju, ko darbija Saules paneļi pa tiešo.

raimondsm 16.06.2024 8:48

Te jau stāsts ir par procesiem, kuri labi parādīti tajā TV24 raidījumā. Neviens nevar izstrīdēties ar juridiski pareizi sačakarētu birokrātiju.

Strīdēties par konkrētu tehnisku jautājumu un nepamanīt 2 būtiskus terhniskus datus - nepieciešamību karsēt virs kušanas temperatūras un kušanas siltumu papildus sakarsēšanai līdz attiecīgajai temperatūrai - nu nav tas tehniski pareizi. Taču public relations viss ir pareizi, arī cilvēkiem Mēness hoaxer topikos patīk eleganti valodnieciski apgalvojumi.

Pie tam, lasot tēmu tehniski pareizi, te tomēr ir vesela kaudze tehnisku jaunumu, kuriem tā kā vajadzētu būt interesantiem ne tikai konkrētajā metālu karsēšanas un liešanas tēmā. Ir daudz visādu citu procesu.

Birokrātija tomēr laikam paliek kā galvenais bremzējošais  faktors. Nez kā tiem nezāļu ravētājiem sanāk, paklausieties to TV24 raidījumu.

Vakar nedaudz palasīju par zinātnes vēsturi. Antonijs von Lēvenuks 1670. gados atklāj mikropasauli, mikrobus. Mikrobioloģijas kā atsevišķas zinātnes aizsākums tradicionāli datēts ar 1857. gadu, kad Luiss Pastērs pierādīja, ka mikroorganismi ir atbildīgi par šķidrumu fermentāciju. Tuberkulozes baktērijas atklāšana Robertam Koham 1905. gadā tika piešķirta Nobela prēmija medicīnā. Kāpēc zinātnes attīstība šajā gadījumā ir tik lēna? Valdošais uzskats: gadsimtiem ilgi zinātniskajā domāšanā dominēja spontānas rašanās teorija — ideja, ka dzīvi organismi var rasties no nedzīvas matērijas. Šī pārliecība traucēja saprast mikroorganismus kā dzīvas būtnes, kas vairojas un izraisa slimības.

raimondsm 15.06.2024 21:01

Pilsoņiem patīk projekcijas. Skaitļus nerēķina. Varējāt aizrādīt, ka kušanas siltumu neesmu ierēķinājis. 

Nav saprotams, kāpēc grib, idejas, attīstību un labi pārvaldītu valsti. Laikam domā, ka kāds visu pienesīs klāt.

Tagad TV24. Latvijas labums. Birokrātija. Tā viņi domā. Varētu būt, ka te kāds ir birokrāts. 

xtv.lv/rigatv24/video/B37JYa3jNPz-14_06_2024_latvijas_labums_1_dala

xtv.lv/rigatv24/video/wY7P8g3l79E-14_06_2024_latvijas_labums_2_dala

 

Un nekas tur nav apstiprināts, ka viss slikti. Ir tehniski rēķināmi procesi

-------------------------

 Re, kur Latvijas Nokia.

www.delfi.lv/55483324/pieredze-iedvesmai/120030488/ar-lazeru-un-mi-pret-nezalem-ka-latviesi-radija-weedbot

raimondsm 15.06.2024 17:54

Tā ir tikai uzsildīšana līdz noteiktai temperatūrai.

Kopējā enerģija, kas nepieciešama čuguna kausēšanai, ir divu daļu summa:

 Karsēšana līdz kušanas temperatūrai: enerģija, kas nepieciešama čuguna temperatūras paaugstināšanai no sākotnējās temperatūras līdz kušanas temperatūrai. To var aprēķināt, izmantojot čuguna īpatnējo siltumietilpību (cc) un temperatūras izmaiņas (ΔTΔT).

 Q1=m⋅c⋅ΔT

 Q1​=m⋅c⋅ΔT

 Kur:

 Q1Q1 ir enerģija, kas nepieciešama, lai uzsildītu čugunu līdz kušanas temperatūrai.

 mm ir čuguna masa.

 cc ir čuguna īpatnējā siltumietilpība.

 ΔTΔT ir temperatūras maiņa, kas nepieciešama, lai sasniegtu kušanas temperatūru.

 Latentais kušanas siltums: enerģija, kas nepieciešama, lai čuguna stāvokli mainītu no cieta uz šķidru tā kušanas temperatūrā, nemainot tā temperatūru. To nodrošina latentais kušanas siltums (λλ).

 Q2=m⋅λ

 Q2=m⋅λ

 Kur:

 Q2Q2 ir enerģija, kas nepieciešama fāzes maiņai kušanas punktā.

 λλ ir latentais kušanas siltums.

Kopējā čuguna kausēšanai nepieciešamā enerģija  ir šo divu enerģiju summa:

Q kopā=Q1+Q2=m⋅c⋅ΔT+m⋅λ

Q kopā = Q1​+Q2​=m⋅c⋅ΔT+m⋅λ

Tātad gan latentais kušanas siltums, gan enerģija, kas nepieciešama čuguna uzsildīšanai līdz kušanas temperatūrai no kopējās kausēšanai nepieciešamās enerģijas.

raimondsm 15.06.2024 16:57

Es saprastu, ka viens cits profi diskutētājs šitā diskutē.

Nevajag ietekmēties no tādiem pilsoņiem.

Kāda Tev te rūpnieciskā ražošana, laukos viens vecis papildus citiem pasākumiem, lej čugunu. Ar pretenzijām uz zaļumu. 

Čuguna īpatnējā siltumietilpība - 0,55 kJ/kg·°C.

Q=m⋅c⋅ΔT

 • Q ir siltumenerģija kJ

 • m ir masa kg

 • c ir īpatnējā siltumietilpība kJ/kg·°C

 • ΔT ir temperatūras izmaiņas °C

1 tonnas čuguna uzsildīšanai no 25°C līdz 1000°C:

 ΔT3​=1000°C−25°C=975°C Q3​=1000kg⋅0,55kJ/kg\cdotp°C⋅975°C Q3​=536250kJ

1 tonnas čuguna uzsildīšanai no 25°C līdz 1800°C: ΔT4​=1800°C−25°C=1775°C Q4​=1000kg⋅0,55kJ/kg\cdotp°C⋅1775°C Q4​=976250kJ

1 kWh = 3600 kJ

no 25°C līdz

 • 1000°C: 148,96 kWh

 • 1800°C: 271,18 kWh

 • Kopējā enerģija 1 tonnas kausēšanai: 271,18 kWh

Mēģini kaut ko rēķināt un atrast daudzmaz precīzus procesu aprakstus, nevis dzen to antiintelektuālo PR sviestu.

1 2 3 4

Lasītākie raksti

Jaunie raksti