Doma jau Raimondam laba, bet risinājums ir galīgi garām. Pirmkārt jau Iauto nav īstā vieta, kur izkliegt savu sāpi. Ir taču gan Tevalo gan EOZ forumi. Bet, ja palasa tos, var redzēt, ka viss notiek. Ir ļaudis, kas par šīm lietām interesējas, uzdod jautājumus, un ir kas var uz šiem jautājumiem atbildēt. Otrkārt - apmācības metodika. Esmu elektroniķis, bet ja man 14 gadu vecumā kāds pēc šadas programmas būtu sācis mācīt elektroniku, es tagad droši vien būtu grāmatvedis.

Runājot par metodiku. Kāpēc nepiekrītu Raimondam. Tāpēc, ka tas ir baigi garlaicīgi - mācīties par omiem, kiloomiem, pēc tam par faradiem, pikofaradiem. Galu galā, būvējot shēmu, būtu taču jāzina arī kā strādā tranzistors un ne tikai. Protams, ja visu to zina, tad varbūt uzreiz var bez kļudām uzbūvēt perfektu shēmu. Ja līdz tam tiek. Es 14 gadu vecumā pēc pāris šādām teorētiskām nodarbībām ietu spēlēties uz citu smilšu kasti. Savu pirmo rādžiņu salipināju, gandrīz neko nejēgdams no šīm lietām, arī nemācēdams lodēt. Protams, ka sekoja aplauziens. Skaņa bij tāda, ka vārnu nevarēja atšķirt no cīruļa, bet tas verķis tomēr darbojās. Tad jau varēja pētīt, kas un kāpēc notiek, kāda mārrutka šitajā vietā ir pretestība, bet tajā kondensators, un kas notiek, ja šito pretestību nomaina ar to. Bet tā - bez kādas jēgas mērīt kiloomus - paldies!

Nu nemēdz tā būt, ka nedarbojas nemaz. Ir tā ka darbojas, bet ne tā kā paredzēts. Nav skaņa, bet toties nāk dūmi un sit pa nagiem. Kaut arī ne tā, bet viss notiek. Ar laiku kaut kas sāk strādāt tā, kā gribas. Bet nav garlaicīgi.

Te cilvēks jautāja par indukcijas spoli. Nu varēji taču paskaidrot sīkāk, nevis aprobežoties ar tekstu, ka indukcijas spole darbojas apmēram tāpat, kā transformators. Un ja nu cilvēks nezina, kā strādā transformators. Par indukcijas spoli un aizdedzes sistēmām taču ir tik daudz, ko stāstīt. Kaut vai par to, ka ir divi galvenie veidi, kā uzkrāt dzirkstelei nepieciešamo enerģiju - indukcijas spolē vai kondensatorā. Ka otro veidu izmanto t. s. tiristoru aizdedzes sistēmās, kuras automobiļos tiek izmantotas visai reti. Tāpec, detalizētāk apskatot pirmo enerģijas uzkrāšanas veidu pastāstīt kāpēc un kādi procesi notiek spolē pēc tam, kad tai caur

komutatoru vai aizdedzes kontaktiem tiek pievadīts spriegums, un kas notiek brīdī, kad ķēdi pārtrauc. Tāpat varētu pastāstīt, ar ko un kāpēc atšķiras aizdedzes spoles, kas paredzētas dažādām aizdedzes sistēmām. Lūdzu pastāsti Raimond, cilvēks taču jautāja!

Bet kāpēc nevar sākt ar aizdedzes sistēmu. Nav tur nekā pārcilvēciski sarežģīta. Linki par induktivitāti, ko Raimonds bija ielicis nebija tie labākie. To var pasniegt daudz vienkāršāk. Neredzu jēgu ar sertificētu lodāmuru lodēt virknē sertificētus rezistorus un pēc tam ar sertificētu testeri mērīt omus un kiloomus sertificēta pasniedzēja vadībā. Ja nu vienīgi, lai atsistu apetīti kaut ko vispār darīt, un nonāktu pie apziņas, ka elektronika ir viena garlaicīga un bezjēdzīga padarīšana. Vajag risināt reālus uzdevumus. Nu un, ka tur 90% nezināmā. Pieredze un zināšanas nāk tikai caur ciešanām un aplauzieniem.

Mainot svečvadus, apskaties arī sveces. Tas nekas, ka jaunas. Beigta svečvada dēļ pilnīgi jaunai svecei dažu dienu laikā izolatorā tiek izgrauzts grāvis un turpmāk dzirkstele plūdīs tur, pie viena sačakarējot jauno svečvadu. Raksturīga problēma Mondeo.

Un vēl - izmantojot sliktu svečatslēgu šitam auto ir viegli salauzt sveci.

Var būt. Pirms mēneša pasātam aizmugures logs izbira. Likteņa ironija - tehniskās apskates laikā. Inspektors pašreiz līmēja logā jauno uzlīmi, pēkšņi aizmugurē kaut kāds būkšķis - logs sīkos gabaliņos. Varbūt no temperatūras izmaiņas no aukstuma iebraucot siltumā. Par to bumbu ripināšanu servisa virzienā - var jau, bet ja tas stikls tiešām izbira pats no sevis, tad laikam turpmāk auto būs jāremontē kaut kur citur, pēc iespējas tālāk no tās vietas.

Veca anekdote. Tramvajā brauc iereibis vīrs. Kāda sieviete šim saka: "Jūs taču esat piedzēries!".

Viņš: "Nu un kas par to! Bet jums ir līkas kājas!"

Viņa: "Nu un kas par to!"

Viņš: "Bet es rīt būšu skaidrā!"

Vai kāds var izskaidrot, kāpēc katru reizi, kad redzu televizorā Zivtiņu, man jādomā par tās nelaimīgās sievietes līkajām kājām?

Hmm... būšu ko palaidis garām tehnikas attīstībā. Arba, lūdzu nosauc kādu piemēru, kuram no jaunajiem auto nav degvielas filtra!

Nudien neticēju, ka kaut kas tāds iespējams, pārskatīju "autodatā", "esitronicā" AR benzīnniekus virs 2000 gada - nu neatrodu šiem auto benzīna filtrus. Traki, kas tādus auto pērk!

Tas par tiem atjaunotajiem gaisa masas mērītājiem ir fufelis. Tehnoloģija pēc kuras ir izgatavots tas sūds ir tāda, ka tur neko atjaunot nav iespējams. Tas gaisa mērītājs ir jauns. Man domāt kāds tur Vācijā ir tā kā drusku nokaunējies par gandrīz simtprocentīgo brāķa procentu šim izstrādājumam un tāpēc maina par puscenu.

Tie ar drāti ir pirmā šo mērītāju paaudze. Tie vēl daudz maz gāja. Pieņemu, ka tiem to drāti var arī nomainīt. Jaunākiem auto, tai skaitā A4, diega vietā nāk keramikas plāksnīte uz kuras ir uzputināta plāna metāla kārtiņa, kura tiek sildīta, plus vēl shēma, izpildīta tehnoloģijā "mēle želejā". Tur nekas nav remontējams. Visiem auto, kas ilgāku laiku ir bijuši manā redzes lokā, un kuriem ir bijis šāds gaisa masas mērītājs, tas agrāk vai vēlāk ir noklājies. Dažam ir bijusi tā laime šo krāmu mainīt pat vairākas reizes.

Jutubē ir:

www.youtube.com/watch?v=qykOsL4Uv6s

Joprojām jūtos pateicīgs cilvēkam, kurš man palīdzēja pirms 2 gadiem Talsos. Braucu uz kāzām. Uzvakā, baltā kreklā, viss kā pienākas. Bet ar aizlienētu mašīnu, jo savējā bija servisā. Izbraucot automātiski uzmetu aci - rezerves ritenis ir, pumpis ir, domkrats ir, bet gan jau nevajadzēs. Talsos biju uz brīdi piestājis. Sākot braukt jūtu - nav labi. Labais priekšējais rats pavisam tukšs. Novilku žaketi, kreklu, lai nejauši nenosmērētu, un mainīšu nost riteni. Uzkatu, ka ir lietas ar kurām vecim jāmāk tikt galā pašam. Šī ir viena no tām. Diemžēl notikumi izvērtās citādi. Ritenis bija labi pievilkts, bet ratu atslēga izrādījās dekorācija - salūza jau pie pirmās skrūves. Liels paldies tam Audi saimniekam, kurš apstājās, un ar saviem instrumentiem nomainīja riteni. Pat neļāva man to darīt, lai es nenosmērētos.

Runājot par to, kas jāmāk vīrietim, man ievērības vērts liekas citāts no Džerija M. Linindžera grāmatas "Orbītā": "Specializācija ir domāta kukaiņiem. Vīrietim jābūt spējīgam apmainīt bērnam autiņus, noskriet maratona distanci, uzbūvēt māju, uzrakstīt grāmatu, izprast labu mūziku un lidot kosmosā".

Lasu šito un kārtējo reizi nodomāju: cik labi ka vairs nedzīvoju Rīgā.

Kāds tur brīnums. Likumsakarīgs rezultāts tam, ka ekonomisti un grāmatveži rūpīgi piestrādājuši pie auto konstrukcijas.

Es domāju, ka tādi iemesli Tev kā auto lietotājam arī neradīsies. Ja auto ir jauns, modelis ir bez kāda iedzimta konstruktīva defekta, kas nav sataisāms principā, auto ir ar garantiju un tiek apkalpots pie dīlera, kuram ir visa pieejamā informācija, remonta aprīkojums un labi apmācīti speciālisti. Runājot par auto markas nolikšanu var runāt par divu kategoriju nolicējiem - tie, kas ar auto brauc un tie, kas auto remontē. Un tieši otrie ir tie kas noliek PEUGEOT marku kā tādu un franču autobūvi vispār. Un tam ir savi, nebūt ne tikai subjektīvi iemesli. Varbūt kādreiz par šo tematu kaut ko uzrakstīšu. Galu galā 20 gadus darbojoties auto diagnostikas jomā, gribot, negribot izveidojas savi kritēriji, pēc kuriem vērtēt to vai citu auto.

Lieliska atbilde, kas ļauj man turpināt un iezīmēt atšķirības kritērijos, pēc kuriem vērtējam auto. Tu uzskaitīji visas labās īpašibas, kas Tev šajā auto patīk. Es pat netaisos neko no tā apstrīdēt. Bet, ja es neesmu šī auto lietotājs, man nav nekāda iespēja tos labumus novērtēt. Pie manis tas nonāk, kad kaut kas no visa tā nestrādā. Un tad es redzu, cik pieejama un kvalitatīva ir informācija par auto, cik pārdomāta ir auto konstrukcija, cik kvalitatīvs ir izpildījums, un vai ir piestrādāts pie tā, lai auto būtu ērti remontējams. Kaut vai tādi sīkumi - vai var iebāzt roku spraugā, kur jāatvieno kāds štekeris, vai ar vieglu piespiedienu pareizajā vietā varu šo štekeri atvienot. Bet varbūt jāspiež no visa spēka? Vai arī štekeris vienkārši salūzt. Vai arī, izvelkot roku no šīs šaurās spraugas, es to pret kādu pavirši apstrādātu detaļu esmu pārplēsis līdz asinīm.

Uztaisīt auto līdz stadijai, kad viss darbojas ir puse darba. Liekas, ka sunim būtu pārkāpts, palikusi aste. Bet tā aste ir miljons tādi sīkumi, kā manis nosauktie. Un galu galā arī loģiskas un saprotamas remontu instrukcijas. Lielākā daļa elektronikas entuziastu ir taisījuši audio pastiprinātājus. Atrod kaut kādu shēmu, salodē uz galda "zirnerkli", kādu brīdi pačakarējas ar shēmas palaišanu un tad iestājas laimes brīdis - pastiprinātājs aiziet. Viss darbojas, kādi basi, cik dzidrs skanējums, vispār pilnīga eiforija! Un kurš gan tādā brīdī domās, ka tas pastiprinātājs jāieliek glītā korpusā, ka lielākā daļa montāžas jāpārtaisa, lai visa konstrukcija nesaietu uz īso pie pirmā satricinājuma. Un liela daļa šo pastiprinātāju tā arī nekad nenonāk līdz normālam, lietojamam stāvoklim. Velkot paralēles ar autobūvi - daļa auto konstrukciju iesprūst tajā pašā stadijā,

Mums šeit laukos, 8 māju grupai, pirms 1.5 gadiem rekonstruēja elektroapgādi. Pievilka 20kV līniju, uzlika transformatoru (pirms tam līdz transformatoram bija 1.5km 230V līnija), no transformatora līdz mājām ieraka kabeļus. Tagad man ievadā stāv 20A automāts. Tātad 230x20x3=13800W, jeb 13,8kW varu paņemt. Diviem nissaniem lēnajai uzlādei pietiek, tējkannai pāri nepaliek. Bet mums šeit ir 8 mājas, katrā mājā 2 mašīnas, kuras tiek lietotas katru dienu. Bet transformators 60kW. Grozies kā gribi, ja visi pa nakti gribēs lādēt savus elektromobiļus, - nepietiks. Arī lēnajai uzlādei nepietiks. Ar visu rekonstruēto elektroapgādi būs par īsu. Pirms rekonstrukcijas - ja kāds zāģēja malku ar 3kW zāģi, visiem gaisma raustījās.

Nekas slikts nenotiktu arī, ja tehniskā apskate tiktu likvidēta kā suga. Vienīgi dažiem nāktos meklēt darbu. Nu nav sabiedrība tāds aunu bars, kas neko vairs nemācēs un visu darīs aplam, ja to ik uz soļa nekontrolēs un nemācīs otrs aunu bars, kas turklāt ne par mata tiesu nav gudrāks vai kompetentāks par pirmajiem. Un ne jau tikai par tehniskajām apskatēm ir runa. Nupat jau ir kā senā anekdotē: Viens strādā, divi skatās un vēl četri skatās, vai tie divi pareizi skatās.

Manuprāt Maxima ir spilgts piemērs visas kontrolētāju varzas pilnīgai bezjēdzībai. Līdz brīdim, kamēr tā būda sabruka, birokrātiem iebildumu nebija. Un vai mazums visādu kontrolētāju tur būvniecības procesā apkārt siroja. Šaubos, vai kāds no tiem būtu spējīgs pārrēķināt būvkonstrukcijas, kas būtu glābis cilvēkus. Pārbaudīt vai vajadzīgais paraksts vajadzīgajā ailītē - neko vairāk. Ak jā - drīz pēc tam kaut kāda komisija atklāja ka "Gaismas pilī" trepēm ne tādi dēlīši. Galu galā pēc Maximas citādi nevarēja - kaut kas bija jāatrod. Nešaubos, ka būvkonstrukcijas nepārrēķināja - vienkārši "zarna par tievu". Ja tur ir pieļauta kāda būtiska kļūda, par to uzzināsim tikai tad, ja būve sagāzīsies.

Meistars no debesīm nekrīt. Ja cilvēks, kas neko nejēdz no auto, ir nolēmis šo situāciju mainīt, ar kaut ko ir jāsāk. Un sākt varētu ar to, ka atvērtu motora pārsegu un apskatītu, vai viss ir vesels un savā vietā, īpašu uzmanību pievēršot gumijas izstrādājumiem, pa kuriem gaiss nonāk motorā. Vai kāda caurule nav nokritusi, vai kādā gumijā nav plaisas utt. Tas arī ir viss, ko "cilvēks parastais", nepārkāpjot likumu, pats var izdarīt. Lai darītu kaut ko vairāk, nepieciešama informācija. To var iegūt divos veidos. Viens veids - legāli nopirkt. Tikai, apskatoties cenas un iegādes nosacījumus, var nākties secināt, ka, ja vien tu neesi "Domeniks" īpašnieks, šis veids nav priekš tevis. Atliek tax-free interneta lielveikals, ko citā vārdā sauc par torrentiem. Nākošā nepieciešmā lieta - specifiskas diagnostikas ierīces. Stāsts tas pats, kas par informāciju. Torrentu vietā - Aliexpress vai citi Ķīnas interneta veikali. Par laimi mūsu muita vēl nav attapusies, ka šīs lietas būtu konfiscējamas tieši tāpat kā viltotas zīmolu smaržas un krokodilādas somiņas. Tā kā atliek vien vest auto uz servisu, kur tas tiks sataisīts, ar lielu varbūtību, ka, remontu veicot, tiks izmantota tā pati, no torrentiem kačātā informācija un Aliexpress pirktie instrumenti. Ja Rūtiņš to izskaudīs - cenas visur būs kā "Domenikā".

MSH, ar interesi lasu Tevis rakstīto, galvenokārt tāpēc, ka Tu savu un, šķiet, ne tikai savu, auto remontē pats, var just, ka pārzini auto uzbūvi, pamato savu viedokli. Cita lieta, ka ne vienmēr esmu gatavs piekrist Tavam viedoklim, bet tas jau ir cits stāsts. Manuprāt Tevis rakstītais tikai iegūtu, ja Tu pārstātu lietot žargonu ("ķīselis", "tomāts") un mazliet piebremzētu savu maksimālismu. Gan žargons, gan maksimālims izklausās muļķīgi, pat ja pārējais teksts ir loģisks un pamatots.

Par degvielu - Neste, Statoil, Lukoil pēc maniem novērojumiem, ilgus gadus strādājot auto diagnostikā, ir apmēram līdzīgi. Graujošu problēmu nav, ja neskaita to vienu ziemas dienu, ap 2000. gadu, kad Statoil "ziemas dīzeļdegvielas" dēļ apstājās pus Latvija. Pats pildos visos nosauktajos, izvairos no Statoil, bet ne degvielas kvalitātes dēļ, toreiz viņi dabūja smagu pērienu, bet tā tēla dēļ, ko viņi paši sev mērķtiecīgi veido, pamazām degradējoties par hotdogu tirgotavu.

Degvielas kvalitātes dēļ nebraucu nevienā citā benzīntankā, izņemot trīs nosauktos. Droši vien, ka arī lielākajā daļā šo benzīntanku ar kvalitāti nav nekādas problēmas, bet pa šiem gadiem esmu atskatījies uz neskaitāmiem, tieši degvielas kvalitātas radītiem defektiem, ka iespēju ar to eksperimentēt atstāju citiem.

Ja dīzelim, (arī benzīnniekam) neuzmanīgāk atlaižot sajūgu ir tendence noslāpt, ir vērts pievienot daudzkanālu oscilogrāfu ar ieraksta funkciju un izanalizēt, kas šajā brīdī notiek ar apgriezienu devēju signāliem, barošanas spriegumu un izpildmehānismu vadību. Mašīnai šādi nav jāuzvedas. Kas attiecas uz motora vadību, daudzi auto ražotāji elektroniku dīzeļos tiešam ieviesa tikai 90-to beigās, bet VAG grupas un BMW dīzeļiem elektronika pilnībā vada gan iesmidzināmo porciju, iesmidzināšanas momentu, turbīnu un atgāzu recirkulāciju, vārdu sakot visu, jau no 80-to gadu beigām.