Nu pareizi. Tas ir projekts līnijas pārcelšanai no Z.A.Meirovica uz Krastmalu. Nekādus apļus veidot nav paredzēts.

Aizmirstam. Aizmirstam par visādām restaurācijām un atjaunošanām. Detaļu nav. Neviens tās virs neražo. Nākamsezon arī vienīgais "retro" vagons diezin vai vairs brauks. Pārāk dārgs pasākums.

Speciāli [b] Ikdienas Viesim [/b]

Baku, 1999 gads.

Baltkrievu BKM kopā ar Šveices Stadler radījuši jaunu tramvaju ar 100% zemo grīdu:

auto.onliner.by/2014/05/07/tramvaj-7

Vispār jau nekāda gājēju staigāšana pāri ceļam tur nenotiek. Braucu caur Ādažiem jau gadus 20 un redzu situāciju.

Jau sen ir uzbūvēts ērts gājēju/velosipēdistu tilts pār ceļu, tieši pretī Stapriņiem. Turklāt viena km un 150m attālumā ir otrs nesen būvētais pārvads uz/no Statoila. To gan pārsvarā izmanto transportam, jo Statoila pusē nekādas dzīvojamās apbūves nav.

Gar pašiem Stapriņiem ir uzbūvēts vietējais pievedceļš, paralēli A1. Uz to var nogriezties no A1, un tam pat ir iekārtota bremzēšanas josla uz A1. Izbraukt gan tur nevar. Toties var pa pārvadu pie Statoila.

Tālāk, pirms un pēc Stapriņiem gar A1 ir krūmi un lauki ar pāris pieslēgumiem bez ieskrējiena joslām, bet kur praktiski nav satiksmes.

Tas viss jau sen ir.

Manuprāt ierobežojums 70 varētu būt pie Maximas, jo tur brauc arī laukā uz A1 un pašā Ādažu galā, kur nogriežas uz Carnikavu. Tas arī viss. Galu beigās ceļš ir ar 1,5 joslu un vietas pietiek visiem.

Patiesība ir šāda:

(c)www.adazi.lv/...

==================

Kāpēc Ādažu novadā uzstādīta ātrumu ierobežojošā zīme 70km/h?

Reaģējot uz autobraucēju sašutumu par ātruma ierobežojumu (70km/h) uz autoceļa A1 Ādažos, Ādažu novada dome pamato, kādēļ radās nepieciešamība pieņemt šādu lēmumu:

1) Ādažu novada Stapriņu ciema (kas atrodas iepretim Ādažu centram, otrpus autoceļam A1) iedzīvotāji Ādažu novada domei adresēja vairākas vēstules ar lūgumu garantēt drošu nokļūšanu no/uz mājām, novada centru, veikaliem, skolu, šķērsojot autoceļu A1. Lūdzot aizstāvēt mazāk aizsargātos iedzīvotājus – bērnus un pensionārus, Stapriņu ciema iedzīvotāji jau vairākus gadus vērsās pie domes ar prasību ierobežot satiksmes ātrumu uz autoceļa A1 uz 70 km/h, kā arī nodrošināt gājēju pāreju, lai vairotu ciema bērnu drošību.

2) Autoceļa A1 posmā no pagrieziena uz autoceļu V30 (Rīgas gatve) līdz Gaujas ielas pieslēgumam ir ievērojami palielinājies ceļu satiksmes negadījumu skaits, gājuši bojā arī vairāki kājāmgājēji. Kā informē Valsts policijas pārstāvis Toms Sadovskis, 2012. gadā Ādažu novadā šosejā A1 no piektā līdz 20. kilometram fiksēti 25 ceļu satiksmes negadījumi. Cietušo skaits – 19, bojāgājušo skaits – viens. 2013. gadā šajā pašā vietā fiksēti 36 ceļu satiksmes negadījumi, 25 – cietušie, divi bojā gājušie. Tā kā ceļu satiksmes negadījumu skaits pēdējos gados pieauga, pašvaldība vērsās pie VAS "Latvijas Valsts ceļi" ar lūgumu rast risinājumu šīs problēmas ierobežošanā.

3) Izbraucot no jebkuras apdzīvotas vietas, straujās auto plūsmas dēļ autovadītājiem bija ļoti apgrūtināti veikt gan kreisā, gan labā pagrieziena manevru uz autoceļu A1.

4) Ādažu novada dome atvainojas Ādažu novada, kā arī visiem citiem autobraucējiem par sagādāto sašutumu un raizēm, tomēr jāņem vērā, ka autoceļš A1 šķērso apdzīvotu vietu, abpus ceļam atrodas blīvi apdzīvoti ciemati, un pašvaldība nevar atļauties riskēt ar iedzīvotāju dzīvību.

==================

Pa pēdējām 3 dienām 2 x pūtu trubiņā, kad uz šosejas masveidā apturēja visus pēc kārtas.

Bez trubas CPišnikus nekas cits pilnīgi neinteresēja.

+ vēl redzēju 2, tā teikt standarta vietās CP ar fēnu.

Ja kāds varētu atrast, bet esot nolikums, kas liedz pašvaldībām regulēt pēc sava prāta satiksmi uz A kategorijas šosejām.

Tāpēc vajag rakstīt uz Ādažu domi protesta vēstules! Vismaz elektroniskā veidā iesākumā.

Lūdzu:www.adazi.lv/...

Un pie reizes arī uz Latvijas Valsts ceļiem:

lvceli.lv/lat/sazinieties_ar_mums/

Uz lielveikalu ar sabiedrisko daudz nebrauc. Bija pie Alfas veikta aptauja, apmēram 70% bija ieradušies ar auto/kājām/velo.

Otrs ir tas, ka Kalnciema ielas pārvads nav piemērots tramvajam (cita konstrukcija, par šauru utt.)

Tātad ir tā, ka patlaban 1km tramvaja infrastruktūras būvniecība (ieskaitot jaunus vagonus un visu citu) izmaksā 10 miljoni Eur. Ja atradīsiet sponsoru, tad uzbūvēs

Pašreizējais 2.maršruts pa Tapešu ielu ir līdz galam nerealizēts projekts.

Kad 1978.gadā atklāja satiksmi pa Tapešu ielu, bija paredzēts, ka Slokas ielas rajonā tramvajs šķērsos Bolderājas dzelzceļu un tālāk līnija tiks uzbūvēta uz Imantu. Bet tā kā Dzelzceļnieki šķērsojumam vienā līmenī nepiekrita, maršruta galapunkts palika tur, kur ir pašlaik.

1981.gadā tika nolemts būvēt tramvaju uz Imantu citādā veidā un tapa satiksmes pārvads Jūrmalas gatvē, pa kuru tika palaista tramvaja satiksme uz Imantu.

Pašreizējam 2.maršrutam pa Tapešu ielu ir vairāki pagarinājuma varianti, bet tie abi prasa diezgan lielus finanšu resursus.

Izskatās, ka uz to pusi iet. Nav izslēgts, ka 2. maršrutu varētu slēgt pavisam.

Vēl par velosipēdiem runājot:

Zebras sižets:www.youtube.com/...

Un šeit kā redzam, velo problēmas Rīgā ir vecas kā pasaule:

www.youtube.com/watch?v=cV08OV8cA-E

Labi, labi. Braucu es vasarā pa Rīgu ar velo pietiekami, lai zinātu, kas ir kas.

Tikai noteikumus velosipēdisti gan neievēro masveidā. Varu ielikt no reģistratoriem stundu vai pat garāku videoizlasi ar velo izdarībām Rīgas ielās.

Te jau pēc būtības ir tas pats: neieredzu es mašīnas, tāpēc visi mudaki un pārkāpēji.

Vajag pa Rīgu pabraukāt no rītiem un vakaros pēc. Un vēlams izmantot ne-maģistrālās ielas. Maģistrālās ielās satiksme ir 24h diennaktī.

Normāls cilvēks ar velo brauc, kad ir brīvdiena, ir silts un nelīst lietus. Un tie ir 3, nu labi, 4 mēneši gadā.

Mazāk tos činavniekus valsts pārvaldē un izmaksas saruks uz pusi. Ja nemaldos mums ir lielākā valsts pārvalde Eiropā ņemot uz iedzīvotāju skaitu.

Ar gaisa kvalitāti pie mums viss ir čikiniekā. 10minūšu brauciena attālumā no Rīgas centra ir meži ar supertīru gaisu. Nevienā Eiropas lielpilsētā tā nav.

Nu tik traki jau nu nemaz nav.

Mums nav tie platuma grādi, lai varētu ar velo vizināties pa ielām kā Vācijā vai Nīderlandē. Un katrs pats lai domā par savu veselību, "jeb kas tev daļas gar manu apetīti" (c)

Autoapjoms kopš 2009.gada jau tāpat dabīgā ceļā samazinās. Nav mums fiziski no kurienes te sarasties megakorķiem un piesārņojumam.

Tās ir viņu problēmas. Mazāk lai nigerus no āfrikas laiž iekšā.

Velokultūra būs tikai tad, kad VISIEM ciskudrillētājiem liks obligāti nokārtot eksāmenu un iegūt velo vadīšanas tiesības kā arī visi velosipēdi tiks reģistrēti CSDD un satiksmē piedalīties atļaus tikai ar numurzīmēm un OCTA. + to visu kontrolēs Policija. Ar attiecīgiem sodamēriem.

Uzskatu, ka visiem satiksmes dalībniekiem ir jābūt līdzvērtīgiem Likuma priekšā.

Neko kriminālu neatradu. Jaunajos noteikumos vairāk ir ierobežoti velosipēdisti un tas ir labi.

Neesmu nekāds spečuks dzelzceļa lietās, bet ir gadījies šo to lasīt.

Respektīvi ikviena dzelzceļa līnija ir sadalīta t.s.blok iecirkņos, kas vienkāršā valodā būtu no luksofora līdz luksoforam. Attālums starp tiem parasti ir tāds, lai posmā ietilptu visgarākais iespējamais vilciena sastāvs un tā +/- bremzēšanas ceļš.

Vilcienu signalizācija darbojas ļoti vienkārši-vilciena riteņpāºis darbojas kā slēdzis, saslēdzot abas sliedes vienā ķēdē.

Pēc tāda paša principa darbojas arī pārbrauktuves signalizācija. Respektīvi, kamēr blokiecirknī atrodas vilciens, pārbrauktuve ciet. Viss notiek primitīvi-automātiski.

Staciju teritorijās un pievedceļos gan ir citi principi. Pievedceļos pārbrauktuvju signalizāciju ieslēdz manuāli, staciju teritorijās vai nu automātika vai pārbrauktuvju dežurants to izslēdz.

Ceru, ka daudz maz situāciju izskaidroju.

Viennozīmīgi atbalstu pāreju un palikšanu uz vasaras laiku. Man nav pieņemami, ka vasarā plkst. 10 vakarā jau tumšs.

Blekpūle ir īpašs stāsts.

Tramvajs tur atklāts 1885. gadā un ir viens no vecākajiem pasaulē.

Tāpat Blekpūle no 1962 līdz 1992 gadam bija VIENĪGĀ pilsēta Lielbritānijā, kur tramvajs netika likvidēts un darbojās. Tam bija piešķirts muzeja statuss un vairāk bija izklaides objekts nekā publisks transportlīdzeklis. Tāpēc Blekpūlē ir arī tik daudz un dažādi retrovagoni un attiecīgi daudz vietu vagonu "apgriešanai".

Kaut gan vienīgās līnijas garums ir 18 km un gadā tas pāºvadā 6,5 mlj. pasažieru.

Meža skolā ir diezgan ievērojams pasažieru apgrozījums.

Līdz 2.pasaules karam Rīgā tramvajiem pieturas iedalīja divās daļās: "OBLIGATORISKĀS un FAKULTATĪVĀS". t.i. otrās bija uz pieprasījumu.

3.mēģinājums.

Slokas x Mārtiņa ielu krustojums