Kārtot: Augošā secībā
1 2 3
staar 14.02.2010 20:58

Gachs rakstīja:

ValdisM rakstīja:

Gachs rakstīja:

īpaši pēc jaunu riepu/disku uzlikšanas ir jānoregulē riteņu ģeometrija.

par šo lūdzu sīkāk!!!

useris staar rakstīja, ka iepriekšējās riepas bija nevienmērīgi nodilušas. tāpēc pēc jaunu riepu uzlikšanas ir obligāti jāpārbauda riteņu ģeometrija

Padomāju un izdomāju, ka vainīga bija riepa, jo šodien iznāca babraukt pa viaduktiem noslogojot to gultni gan pa labi gan pa kreisi nav skaņas ne pie 50, 100, 120 un 140 kmh.

Nevienādi nodilusi mala bija vienai riepai. Viens cilvēks, kas ar riepām ņemās teica, ka ne mazums gadījumi redzēti, kad protektors nodilst nevienmēīgi, ķipa katrs otrais malas protektora segments ir dziļāks, un tas var būt vairāk kā pietiekami lai riepa pamatīgi gaudotu.

Ja ģeometrija izjaukta tam vienam ritenim, tad jautājums kā tas ir izdarāms? Trapalīns uz viena riteņa vai kaut kas tamlīdzīgs? Jebkurā gadījumā noregulēt tur neko nevar, riteņus savieno truba un viss, ka pirmajam golfam. Kā man teica, tad priekšā pakāpienveidīgi protektors izdilst, ja braukts ar beigtu apakšējo lodbalstu vai kaut kas tamlīdzīgs, bet aizbugurei slīpa mala var nodilt, ja tilts saliekts vai riteņa ass tiem auto kam nav stupica kopā ar gultni, kā pirmajiem golfiem. Lai astrai saliektu to trubu vai stupicas stiprinājuma vietu ir jābūt necilvēcīgam noslogojumam.

Jeb kurā gadījumā, ja tilts saliekts jāpagaida līdz tam kad auto maijā nonāks LV, jo BE un Zviedrijā man izdevīgāk noziedot tās divas ziemenes Cerība tomēr ir ka tās riepas nav mūžu pavadījušas uz šitā auto, jo priekšējās no aizmugurējām atšķiras gan pēc ražotāja gan pēc protektora dziļuma. Drīzāk, tad sāks ēst malu vienai no priekšējām riepām gadījumā, ja tā kroplā riepa uz aizmuguri pārlikta no priekšas. Laiks parādīs kas un kā.

staar 14.02.2010 0:05

Ozz rakstīja: upss...riepas lietotas pirki? a gultnis koniskais? vari meeģinaat pievilkt, sasmeereet duušīgi ar biezu smeeri (solidolu) un skatiities kas notiek taalaak. kaadus 10 000 buus miers.

Nē ziemenes jaunas un pēc uzlikšanas gultnis apklusa. Es tieši tā arī domāju ka tur būs koniskas gultnītis un āmen, bet izrādās visa stupica un neizjaucama ar 4 skrūvēm pieskrūvējama., pie tam gultnim brīvkustības nav vipār. Par to riepu ar nodilušu iekšmalu es sliecos domāt, ka pārdevējs uzmaucis aizmugurē uz pārdošanu, jo uz skata ritenis taisns.

staar 08.02.2010 22:29

shmurger rakstīja:

Sretsked rakstīja: Re kā 'latvietis' uztver nodokļus un nodevas, lai kur tie būtu- kretīnības... idiņš.

Gan jau cilvēks bija domājis visādas viltīgas fīčas, kuras nekā savādāk nosaukt nevar

Tieši tā, bet pagaidām izskatās, ka lielākās kretīnības ir tiešī LV.

Lv par visu jāmaksā gan par teh pasi, gan par nummuriem gan par dokumentu pildīšanu, gan par nummuru salīdzināšanu utt. Beļģijā nummurus man deva pa brīvu par tehnisko pasi nekas nebija jāmaksā, pat tranzītniekus iedeva bez maksas tikai jāsamaksā par apdrošināšanu - 190 eiro . Moci vedīšu ar transporta kompānijas auto un tam visus nepieciešamos papīrus gan kas saistīti ar noņemšanu no uzskaites, gan ar bankai nepieciešamajiem papīriem apdrošināšanas atmaksai arī iedeva pa brīvu un bez nekādām kretīnībām.

Vienīgais jāatzīst, ka CSDD par to naudu kas viņiem samaksāta strādā tiešām kā raķetes, beļģijā šitā iestāde strādā līdz 15:00 un rindā jāstāv 1,5 h, bet nu baigās neērtības jau nesagādā, jo visi zina ka šādu formalitāšu kārtošanai jāņem brīva diena ujn viss

Palasīju par zviedriju, cik sapratu nekādas riebeklības nav, visas summas adekvātas.

Viss sāļākais prieks noteikti būs apdrošināšana.

staar 08.02.2010 22:14

Sretsked rakstīja: Re kā 'latvietis' uztver nodokļus un nodevas, lai kur tie būtu- kretīnības... idiņš.

Tu izklausies pēc apbižota VID ierēdnīša

Man liekas ka no manis rakstītā teksta jau izriet, ka netaisos izvairīties no Swenskas nodokļus sitēmas, jo pretējā gadījumā slabstītos ar LV nummuriem, kas sanāktu noteikti lētāk

P.S labāk pastāsti tautai kā var dabūt tik negatīvu reitingu un palikt jūzeros

staar 08.02.2010 21:45

Yetti rakstīja: www.communityofsweden.com/...

www.transportstyrelsen.se/...

Paaaaldies !!! Te ir viss kas vaijadzīgs un pat saprotamā valodā.

staar 22.01.2010 12:15

Yetti rakstīja:

WALA rakstīja: ... Vēl viens bonuss ja gadījumā šķil priekšu - priekša spēj izturēt lielāku triecienu - trieciens vienmērīgāk sadalas pa auto priekšu.

aga... dabū pa vienu sānu, otrs locās līdzi...

vispār šitas tiek minēts kā mīnuss krievu forumos, bet nu pārsvarā par žiguļiem.

pēc loģikas vajadzētu būt, ka pie mazāk stipra trieciena palīdz saglabāt ģeomertiju, pie lielāka padara visu vēl ļaunāku. vienīgais varbūt orģinālajiem "strut brace" ražotājs ir paredzējis ka trieciena brīdī viņš neiztur un salokās pirms stoika aiziet.

staar 22.01.2010 0:09

O paldies par infu un anglisko labojumu, jo vispār es šito nosaukumu pārrakstīju no orģinālā papildaprīkojuma listes, bet ierakstot googlē izmeta maz rezultātu a ierakstot "strut brace" cita lieta.

staar 05.11.2009 21:34

Kindzulis rakstīja: staar- un kā tev šķiet- kādos dzinējos pirmās turbīnas tika izmantotas? vai tik nebija lidmašīnītēs...

tālāk pats/-i izdomāsi vai bildīti jāzīme?

par turbīnas pielietojumu man jautājumu nav, bet kā ir ar to retināto gaisu un gaisa spiedienu? Tas ir viens un tas pats?

P.S tagad vairs točna nesaprotu. Vari arī bildītes zīmēt

vai tiešām lidmašīnai 100metru augstumā būs tik pat zs kā 11KM augstumā??

staar 05.11.2009 21:22

i_edgars rakstīja: Bez pārplūdes vārsta no turbīnas max gaisa spiediens ir ieregulēts tā ka tas nekad nepārsniegs pieļaujamo spiedienu, un samazināsies paceļoties augkstumā, bet ar vārstu turbīna ir spējīga pacelt gaisa spiedienu cilindros virs pieļaujamās normas - tieši to tas neļauj sasniegt. Bet retinājumā vārsts nostrādā pie tā pat ieregulētā spiediena un gaisa daudzums cilindros nemainās! Tāpēc tādi dzinēji saglabās jaudu augstkalnu apstākļos.

pag pag, augsts gaisa spiediens un retināts gaiss tak nav viens un tas pats. Vai tad nebija tā ka retinātā gaisā skābekļa daudzums ir mazāks un līdz ar to lai normāli sadegtu degviela nepietiek tieši skābekļa. Jo kad rāpelēju tā paaugstāk problēmas nebija ar gaisa spiedienu, bet skābekļa trūkumu. A turbīnai tak po, kas ir to dod iekšā rezultātā cilindrā gaisu iepūš, bet ar samazinātu skābekļa saturu.

staar 05.11.2009 16:42

Seene rakstīja:

staar rakstīja: jo pirmkārt pie 2500, 2700 m virs jūras līmeņa braucamais pilnīgi nevelk, bet degvielu arī netērē.

Sorry, bet tas attiecas tikai uz atmosfēriskajiem. Turbo, un īpaši VGT šo fīču praktiski neizjūt, ja vien motoram ir kāda jaudas rezerve.

tā tam vajadzētu būt, bet lai nejustu , jaudas rezervei jābūt tiešām lielai, jo standarta jaunie TD līda ar mani kopā kā gliemeži. Arī turbīnniekam gribās skābekli Bet pamatdoma jau bija degvielas patēriņa samazinājums.

staar 05.11.2009 15:53

starp citu runājot par kalnu braukāšanu un degvielas patēriņu viss nav tik viennozīmīgi. Viss atkarīgs no kalnu augstuma. Man ir sanācis visai daudz vizināties pa kalniem, tiesa, ar motociklveidīgo, bet nu sitēma jau tā pati, tad secinājums ir tāds, ka var sanākt tā, ka kalnu brauciens ir pat ekonomiskāks kā braukšana pa līdzenumu, jo pirmkārt pie 2500, 2700 m virs jūras līmeņa braucamais pilnīgi nevelk, bet degvielu arī netērē. Vienīgais sakarīgais izskaidrojums man bija tāds, ka laikam jau lamda saprot, ka degmaisījums nesadeg kā nākas un piegriež degvielu, rezultātā degmaisījums ir, bet kā mopēdam. Otrkārt kalnā braukšana un lejā ripināšanās arī jāņem vērā, jo lai braucot kalnos būtu tāds pats patēriņš kā braucot pa līdzenumu, degvielas patēriņam braucot kalnā ir jābūt vismaz divreiz lielākam kā braucot pa līdzenumu, jo lai nu kā lejā braucot netērē nemaz vai minimāli. Šāda loģika protams iespējama, ja kalnā jābrauc tik pat KM cik lejā.

Tiesa Norvēģijā šito fenomenu ar retināto gaisu nenovēroju, jo ceļi nav tik augsti, bet kāds litriņš varētu arī ietaupīties.

staar 05.11.2009 1:02

domāju, ka to nodokli ieviesīs, bet tolka no tā nekāda. Vienīgā cerība, ka viņi sapratis, ka tos 30 ļimonus nedabūs un dēļ 5 nav jāgas čakarēties. Kārtējais nodoklis godīgajiem.

Paši visu sačakarēja, bet tagad, kad saprata ir par vēlu mēģina kaut ko drudžaini glābt.

Varbūt daudziem nepatiks ko saku, bet nevajadzēja vispār ļaut bez PVN pirkt vieglās automašīnas. Ja var atļauties lai pēr X5 pa pilnu cenu, ja nē tad uz darba tikšanoslai brauc ar kadetu. Ja pērk busu, tad ok, un ja tiešām gribas privāti kratīties ar busu nu tad lai arī kratās. Es nepateikšu precīzi, kā tas ir, piemēram, Beļģijā, bet fakts kā tāds, ka sludekļos šad tad var sastapt auto, kas pārtaisīti par komerctransportu, piemēram, VOLVO V70 bez pakaļējiem beņķiem un ar stacionāru sietu vadītājam aiz muguras un klāt pierakstīts, ka reģistrēts kā komerctransports. Pēc šitās sistēmas, ja gribi ņemt X5 uz firmu nemaksājot nodokļus, tad vari braukt ar 2vietīgu X5 un āmen. Es tiešām precīzi nezinu vai šitās pārbūves ir saistītas ar PVN nemaksāšanu, bet kaut kāda doma ir.

A LV sanāk kaut kā debīli, paši palaida maisam galu vaļā un tagad streso. Par vēlu mīlīši. Tagad ar vēlmi apkarot blēžus kas vizinās ar firmas X5 un lexus, apkaros vienkāršos letiņu biznesmāņus. Zinu jau vienu pazīstamu biznesmāni, kas visus nodokļus cenšas maksāt godīgi un tagad jau rēķina ka repšem jāatskaita 1000 par 3 toyotām, domāju ka X5 puiši nevienu brīdi nav pat aizdomājušies līdz maksāšanai kur nu vēl maksāt.

staar 16.09.2009 22:18

plastmasas lukturu stiklu var nopulēt ar CARPLAN spilgti sarkano krāsas atjaunotāju. Šim darbiņam vajag vismaz uz urbenes uzliekamo švami, jo ar rokām būs baigais darbs. Ja izmanto ātru urbmašīnu, tad jāuzmanās ar lieliem apgriezieniem un turēšanu vienā vietā, kā saka ar prātu. Pēctam lukturi nomazgā ar siltu ūdeni.

Ir jau arī nopietnāki līdzekļi, bet tur var arī iebraukt auzās.

Lēcai pašai nekam nevajadzētu būt, bet ja var tikt klāt tad varbūt var ar vati izlaucīt, jo bieži no iekšas tās virsmas ir netīras. Reflektoru var viegli patīrīt, bet tā saudzīgi.

staar 07.09.2009 13:31

salons atšķiras ļoti. Caravellai griezti būs kā vieglajam un salona statņi starp logiem nosegti ar apdares materiāliem, sēdekļi mīkstāki un no labāka materiāla, salonā grīda var būt no kovrika, salona jumtā būs lampiņas un visādi štrunti, aizmugures salonā pārsvarā ir bīdāmais logs. Caravellas parasti ir ar labāku aprīkojumu, klimats, automāts, kruīzs utt, bet transportieri cilvēki parasti pērk ja nav īpaši svarīgs salona vizuālais izskats. Transportierim jumts virs vadītāja būs ar drēbi pārvilkts, a salonā nokrāsots pelēks kartons, T4 arī abšivkas būs no krāsota kartona un piestiprinātas ar vienkāršām plastmasas knopkām, salonā daudz kur būs atstātas vietas bez apšuvuma un mašīnas krāsā, sēdekļi būs cietāki un pārvilkti ar lētāku drēbi un ja nepērk jaunu ir grūti dabūt labu aprīkojumu, jāpriecājas ja ir kondiška un el logi. Dēļ nopolsterētā salona Caravella būs klusāka. utt utt.

staar 06.09.2009 20:42

ursis rakstīja:

ursis rakstīja:

staar rakstīja: cik tev tam rollerim noskrējiens??? tā variatora siksna ir diezgan svarīgs mezgls.

Ja no tehnikas kaut ko saproti tad iesaku uztaisīt vai nopirkt atslēgu variatora noņemšanai, jo viss tur ir elementāri līdz riebumam.

Ruļļus jāmaina diezgan bieži, ja protams nežāvē un sirsnīgi brauc. Pamatā viņi vienkārši paliek kantaini. Pēc noteiktiem kilometriem jāmaina arī variators, jo tie šķivoki izdilst un beidz nost siksnu, kas tav 400niekam noteikti maksā labi. Ja mazajiem scooteriem siksna sāk slīdēt un viss, tad maxi tu viņas slīdēšanu nejutīsi, bet ja sāk slīdēt, tad siksnai dienas ir skaitītas. Ja pēc straujākas gasēšanas stāvot blakus scooterim jūti gumijas smaku, tad ir pamats domāt, ka variators ir padilis.

tagad ir +1500km(28.500) variatora siskna ir mainiita(reglamentā pie 24.000 tkm),jo ir kaa jauna(tak rakstiiju jau). probleemu NEkādu.

un variatora skivoki un utt,ir paarsteidzoshi labaa staavoklii.

Daudziem lielajiem rolleriem siksnu rekomendē mainīt pēc katriem 10000 lai arī grāmatās min 15k. Bet tavai siksnai vajadzētu būt vēl labai. Man siksna trūka pie 120km/h, rezultātā siksna sadalījās mazos fragmentiņos, kas atgādināja PAROX vates un gumijas maisījumu. Sākumā likās, ka iepriekš minētā vate iekļuvusi pie variatora, bet tas pat teorētiski nav iespējams. Variatoram ieteicamais ir tie paši 10k, bet manuprāt variatora mūža ilgums ir ļoti atkarīgs no braukšanas stila. Pieļaujamais izdilums ir ļoti mazs. Varētu būt līdz 1mm uz katra šķivoka Neesmu baigais rollera tuninga atbalstītājs, bet kā jauno vario iesaku likt tuninga, jo atšķirība ir liela. Tuninga vario viss ir kā orģinālam, bet ruļu ligzdas ir ar straujāku kāpumu, rezultātā rolleris straujāk uzņems ātrumu, protams uz siksnu ir nedaudz lielāka slodze, bet tas ir tā vērts. Netā komplekts maksā apēram 130 eiro, tas ir visi ruļļi + lielā atspere. Nezinu kāda sistēma ir suzuki motoram, bet QASAR motoram ir tāda viltība ka NEKĀDĀ gadījumā nedrīkst darbināt rolleri ja nav virsū variators, ja nezini sistēmu, tad labāk tā nedari jo sistēma var būt līdzīga.

staar 06.09.2009 19:28

cik tev tam rollerim noskrējiens??? tā variatora siksna ir diezgan svarīgs mezgls.

Ja no tehnikas kaut ko saproti tad iesaku uztaisīt vai nopirkt atslēgu variatora noņemšanai, jo viss tur ir elementāri līdz riebumam.

Ruļļus jāmaina diezgan bieži, ja protams nežāvē un sirsnīgi brauc. Pamatā viņi vienkārši paliek kantaini. Pēc noteiktiem kilometriem jāmaina arī variators, jo tie šķivoki izdilst un beidz nost siksnu, kas tav 400niekam noteikti maksā labi. Ja mazajiem scooteriem siksna sāk slīdēt un viss, tad maxi tu viņas slīdēšanu nejutīsi, bet ja sāk slīdēt, tad siksnai dienas ir skaitītas. Ja pēc straujākas gasēšanas stāvot blakus scooterim jūti gumijas smaku, tad ir pamats domāt, ka variators ir padilis.

staar 04.09.2009 0:39

Yetti rakstīja:

_Mix_ rakstīja: ...Laikam jābrauc uz vietas ar veco cilindru...

Nevis laikam, bet točno... pasūtīsi pēc grāmatas, pateiks, ka tajā gadā mainījas priekša ar pakaļu, atvedīs ne to, pārdevējs sūtīs tevi uz poda, meisters ar' kur to liksi?

vo pareizi, jo tagad kaut kur pazuduši sakarīgie pārdevēji, kas kaut ko rubī no pārdodamās preces. Šodien iegāju vienā bodē lai kompim šo to nopirktu, bet pēc pirmiem jautājumiem sapratu, ka no kompjiem tas tirgonis nejēdz neko.

staar 04.09.2009 0:33

_Mix_ rakstīja: Remkomplektus var dabūt, grosā interesējos, tur esot, tikai jāzin kāda bremžu sistēma (bosh, ate, utt.), mans vecais bremžu cilindrs bija mainīts un orģinālais man nav, bremžu pastiprinātājs ir no Ate, tad droši vien arī galvenais cilindrs ir no tā paša ražotāja, tikai es nezinu vai tas remkomplekts derēs tam neorģinālajam cilindram...bija doma salikt jaunas gumijas vecajam cilindram un tad apskatīties vai ir kādas izmaiņas...Laikam jābrauc uz vietas ar veco cilindru...

viss labāk jau braukt ar tām gumijām kabatā. Es tev droši nevarēšu pateikt, bet vai nebija tā, ka šīm divām firmām to cilindru iekšas stipri atšķiras. Ja veikalā ir abi varianti, tad prasi lai parāda, jo vajadzētu būt, ka nepareizo remkomplektu uzreiz identificēsi. Painteresējies cik tāds remkomplekts maksā kaut kādā raiserī vai rāmuļi ielā (protams ja rīga tev nav 200 km tālu), jo tie senāk kautkādus vismaz pēc skata orģinālus tirgoja. Nopirksi mēslu ar pavirši apstrādātām darba virsmām rezultāta nebūs vai būs īslaicīgs. Gross vismaz pirms gadiem, kad bija darīšana ar auto rezerves dalām tirgoja visādas lētas herņas. Nu jau vairākus gadus nav bijusi ar viņiem saskarsme, tāpēc nezinu, možet šie labojušies.

staar 03.09.2009 23:53

a tagad vairs nevar dabūt remkomplektus galvenajam cilindram? senāk jau nu točna bija, ja nemaldos rāmuļu ielā un raiserī. izķidā to galvano cilindru un apdkaties, varbūt kādai no manžetēm redzams defekts, pirms jauc protams uzzini vai var dabūt tava autosa galv. cil. remkomplektu. lētāk jau točna būs kā cilindru mainīt.

staar 03.09.2009 0:16

reiz golpam bija problēma ar pakaļējiem trumuliem, tas ķīlis, kas pieregulē nodilušus lokus bija nočakarēts un ķīļa atspere pusbeigta, kā rezultātā tanī pusē bremžu cilindrs strādāja lielā amplitūdā un pedālis gāja dziļāk, bet ne līdz galam.

Es lieku uz galveno cilindru, jo savulaik ir braukts ar moskviču ar atvienotu vakumņiku un nekāds pedālis grīdā neiet bet pedālis jāspiež ar abām kājām domāju, ka tad, kad tu atvieno vakumņiku tev vienkārši nav tik daudz spēka lai aktivizētu galvenā cilindra šaizi un bremžu šķidrums netiek spiests neceļos.

Tev bremžu šķidrums nezūd???? Ir dzirdēti gadījumi, kad beigta galvenā cilindra dēļ šķidrums plūst vakumņikā un ieplūst tur var daudz, bet nu ja tev šitā ķibele ir kādu laiku, tad šitā vaina nebūs, jo bremžu šķidruma trauks tev visticamāk nav spaiņa lielumā.

staar 07.07.2009 1:12

Slinkais rakstīja: mekleet RU zonaa

Hmmm, točna.... www.audi-club.ru/...

staar 06.07.2009 23:23

msh rakstīja: P.N. Ja nekas nebūtu mainījies un es turpinātu braukāt ar A80, tad noteikti būtu kaut kad pamēģinājis uzlodēt potenciometra analogu, jo tie atmel avr proči maksā kapeikas, vajag tikai ierubīt fišku, kā tas krievu kantoris to visu uztaisīja. Varbūt nāksies tāpat, A90 esošais NG motors ir ar praktiski tādu pašu šprici

es nebrīniešos, ja viņš tieši tā arī izdarīs, jo uz manis teikto, ka labāk neskrūvēt ārā un neskatīties viņš pateica, ka viņam esot vēl citas šprices kur to štruntu izskrūvēt. Kad pateicu cenu, puiks teicās, ka nāksies pašam ķīmiķot

staar 06.07.2009 23:19

msh rakstīja: Viņš maldās. Reku bildē zem šprices galvas tā melnā plāksnīte ar trīs kontaktu štekeri content9-foto.inbox.lv/... - tas arī ir tas bēdīgi slavenais potenciometrs. Tā jau nekas īpašs, ja vien jaunam cena būtu adekvāta. Reāli tur ir izolācijas materiāla plāksnīte ar diviem celiņiem, pa kuriem kontakti slīd un tie ar laiku izdilst. Skrūvēt laukā nevajag, nekas īpašs ieraudzīts netiks, bet pēc tam uzliekot atpakaļ būs tikai sliktāk. Ja gribas obligāti pārbaudīt - dabūnam tādu štekeri, kāds tur vajadzīgs, noņemam gofru un pamērām pretestību, cilājot lāpstu uz augšu un leju, kurai jāmainās vienmērīgi uz augšu un leju. Malējās kājas ir potenciometra malas, vidējā ir mainīgais kontakts.

O, paldies. Puiks ar elektroniku uz tu tāpēc lai tik mēra.

staar 06.07.2009 23:07

Nu jā, apmēram tik šodoien maksā tas audi 80

staar 06.07.2009 23:04

A kur tas gaisa masas mērītājs atrodas?? Puiks sakās, ka gaisa vārsts un mērītājs ir divi vienā????

1 2 3

Lasītākie raksti

Jaunie raksti