atvaino, kļūdījos. Pirmie no dažiem manis aprakstītajiem simptomiem bija jau tad kad to auto man atdeva... tas bija oirms 240 000 ( pirms 7 gadiem).

Es nezinu, katrs jau auto uztver savādāt... kamēr nebija pārstājis strādāt viens cilindrs, man tie bojātās sprauslas simptomi galīgi nemaz netraucēja nobraukt to 240 000km, jo 99,99% no iekš auto pavadītā laika tie simptomi neizpaudās. Daudzi no manis nosauktajiem simptomiem ir lielākaijai daļai auto kas vecāki apar 15 gadiem... un tas ir saistīts ar dzinēja un tā detaļu (arī sprauslu) izdilumu. Un daudzi autovadītāji daudzus simprotmus nemaz nepamana, kamēr tāda sprausla nepārstāj strādāt pilnīgi un galīgi.

P.s. Lai Tu nesastresotos par to, ka pa ielām brauc satiksmi apdraudoši lūžņi, pateikšu , ka šogad TA izgāju ar pirmo reizi, tieši pirms TA neko speciāli neremontējot, tik nomainīju Mūkusalas ielā 2 spuldzītes.

nu pirmām kārtām diagnosticēts tika, ka neiet viens cilindrs. Tālāk jau attiecīgi diagnosticēt beigtu sprauslu nebija grūti. (dzirktele pienāca, cilindrā kompresija bija), palika vaina tikai sprauslā. Starp citu beigta sprausla vismaz mazdai čurā degvielu nonstopā un tāpēc cilindrā nenotiek degmaisījuma aizdegšanās.. svece ir aizlieta ar benzīnu.,u.t.t

Bet ar bojātu sprauslu es braucu kādus gadus 3 ( 100 000km) - simprotmi bija apgriezinu peldēšana, tad sāka nepilnīgi strādāt automātiskias āuksta dzinēja sildīšanas režīms startējot auto (strādāja uz pārāk zemiem apgriezieniem), tad nākamais simptoms bija šāds: iedarbinot vasarā gandrīz karstu dzinēju (padzisušu pēc izslēgšanas apmēram 5-10min) - tam bija ļoti zemi apgriezieni ( 500apgr) un dzinējs vibrēja, tad dažreiz arī bez dzinēja slēgšanas ārā, piem. stāvo tkorķos tās dažreiz sāka vairāk vibrēt un krist apgriezieni (sprausla čurāja), tad jau pēdējā vasarā bija tā, ka karstu , bet 3-5 min padziušu dzinēju nevarēja iedarbināt .. bija jāpagaida vēl kādas 5 min un tad dzinēju varēja iedarbināt.

kad apskatštīju simptomus RTU doc. V.Šnepam (lai vieglas viņam smiltis) , viņs neminstinoties uzreiz pateica, ka sprausla izdilusi un čurā.

Pagāja vēl 2 gadi un līdz tam arī nonāca.

iespējams degvielas sprausla vai sprauslas

man bija līdzīgi simptomi.. līdz viens cilindrs pārstāja vispār strādāt. 20Ls , nomainīta sprausla un viss atkal strādā lieliski, un arī apgriezieni vairs nepeld tukšgaitā]

ņemot vērā ka manai 88.g mazdai apmēram puse no dzinējtelpas elektrības, iešprices un elektronikas ir ar Mitsubishi logo virsū, otra puse Denso, tad iespējams dzinēju iešprices un detaļas ir krietni līdzīgas

ok, nosūtīšu... Jū tikai ar Palaidnieku neskaujaties tās dalot

Tas tak ir skaidrs, ka 70, 80-gadu Grundigi, Kenwoodi, Sony u.t.t būs labāki nekā jebkādas, pat visideālākās Radiotehnikas, Korvetes un kādus vēl tur soclaikos ražoja... nu nevar būt kopija labāka par oriģinālu

Tavs īstais uzvārds nav Pļuškins ?

daži vinili ir bēdīgā stāvoklī, tomēr lielākā daļa ir laba, ļoti laba un pat izcila (pēc skata liekas, ka vispār nespēlēta)

dod mailu, izsūtīšu sarakstu excel formā

a Tu esi pārliecināts ka Tā līmešana vispār ir nepieciešama.

Es kādas 5 tehniskās apskates izgāju ar ieplīsušu (2.plaisas) atpakaļskata spoguļa stikliņu...

vienmēr lika tikai vieninieku.

manuprāt labāk izskatās Wega

Sviestc ? Kā skan mans radiotehnikas pastūzias un S30 tumbas?

p.s. starp citu, ja jau Tu pērc vinila atskaņotāju, vai Tevi neinteresē iegādāties kādu paprāvu vinila plašu kolekciju ar LV 60.gadu beigu- 90-to gadu sākuma mūziku ( Pauls, Vilcāne, Lihtenbergs, Selga,Im.Kalniņš, Credo, Bumbiere, lapčenoks, Dimiters, Lolita Vambute, Sīpoli, Ornaments, Sildegs, dažādas izlases.) kopā kādas plates 50 savāksies

Latviešu mūzikas zelta fonds vārdusakot.

kāpēc šiem vecajiem meršiem labās puses spogulis ir apmēram 2/3 lielumā no vadītāja puses spoguļa ?

nē nē, tā vectra bija 90-to gadu beigu, bet vienalga lieliska.

man bija gadījums, kad pie Jēkabpils Statoila ar sava auto priekšas labo riteni iebraucu vaļējā lietusūdens lūkā ( s*kas metāla zagļi).

Blieziens bija ne pa jokam.

Tajā dienā iekš auto klausījos mūziku un tā arī aizbraucu uz Rīgu . Nākajā dienā piefiksēju nedaudz dzirdamu sitošu skaņu no tās puses riteņa. Domāju disks deformēts, vai kas tamlīdzīgs. Aizbraucu uz servisu - pārbaudīja riepas, diskus, piekari. Viss bija kārtībā - izteica minējumi ka droši vien gultnis. braucot tālāk un neko neremontējot tā sitošā skaņa kļuva arvien skaļāka. Pēc nepilna gada nomainīju to gultni .Kopā ar tādu klabošo gultni nobraucu kādus 20 000 km. Kopš tā gadījuma ar to auto ir nobaukti ~ 210 000km. Gandrīz nekas no piekares tur nav remontēts, - amortiņi, atsperes, bukses, plaukti, amortiņu balsti, stūres stieņi, diski... visas detaļas joprojām ir darba kārtībā. pa šiem 210 000 tajā pusē ir mainīta tikai stabilizatora atsaites apakšējā bukse, stūres pirksts un balšarnīrs , katrs pa reizēm ( laikam tāpēc ka tie tiek pirkti par 5-10 Ls gabalā )

Tā kā lūk reāls gadījums, kad avārijas bedri neizutrēja tieši gultnis, bet pārējām piekares detaļām no tā ne silts ne auksts.

Auto - ne volvo

nezinu kurie opeļiem ir tie c un h indeksi, bet pēc sarunas norpotams ka runa iet par 90-to gadu beigu , 00-gadu sākuma Opeļiem.

braukājis esmu ar abiem (tiesa kā pasažieris), varu arī šo to pastātīt, bet tas diez vai palīdzēs, jo astra bija nojāts 1.7 dīzelis ar bāzes komplektktāciju, bet vectra bija kopts auto, benzīnnieks, pilnas kompkektācijas ar ādas salonu gaišā krāsā.

Tātad secinājumi bija apmēram šadi:

1. Astrai bija ne pārāk ērti benķi priekšā, un ekstra neērti benķi aizmugurē. Salons ļoti šaurs.. Dīzelis -no traktoru kategorijas.

2. Vectra bija ļoti laba salona skaņas izolācija, un patīkama mīksta gaita (standarta bleķa diski). tajā laikā daudz lietoju MB C klases universāli 1998.gada, un salīdzinot ar to, Vectra nelikās ne par kapeiku sliktāka kā mercedess. Salons vectrai arī šaurs.

Kā jau teicu, diez vai spēšu Tev palīdzēt

Nav svarīgi kuru no šiem diviem pērc, galvenais neopērc nojātu lūzni, un viss būs kārtībā

Patrenējies uz līdzenas vietas stāvot atrast to vietu, kur sāk "pieķert" sajūgs (atvainojos par savdabīgo terminu, bet nezinu kā to savādāk nosaukt).

Katram auto tas savādā.. vienam sajūgs pieķers, kads būsi to atlaidis 3cm no izspiesta gala stāvokļa, citam 5cm, citam 10cm.

Un kad atradi, tad zināsi, ka visi 10cm nav jālaiž vaļā lēnītēm. varēsi jau turēt sajūgudaļēji atlaistu tieši pirms tie 10cm un tad kad ņem nost labo kāju no bremzes un liec to uz gāzes, laid vaļā sajūgu.

Bet vislabāk būtu atrast kādu mazu tukšu nomaļu ieliņu ar stāvu kāpumu un vienkārši šo uzsākšanu braukt stāvumā trenēties, trenēties un vēlreiz trenēties.

Pats neticēsi, bet ar katru reizi sanāks arvien labāk.

ja Tev 28Ls piekares detaļa (ne ķīnas) šķiet dārga, tad manuprāt būtu pēdējais laiks no 15 gadīga auto pārsēsties uz 25 gadīgu.

p.s. šodien izgāju savam gandrīz 25.g vecajam auto tehisko apskati ar pirmo reizi (pats joprojām nedaudz brīnos). (sveicni MSH -viņš zina par ko runa,)

ieguldījumi pirms tehniskās apskates akurāt 36 Ls:

10 Ls degvielas caurule (no vāciņa līdz bākai) -pikrta šortā

10Ls šīs caurules maiņa

15ls 4 caurumu aizmetināšana apakšā

1Ls - divas spuldzītes

0 Ls- roķenes pievilkšana (izdarīju pats mājās).

nu nu .

vēl pirms pusgada Tu raudāji cik Alfas, mazdas 2.5V6, subāri ir sūdīgi auto, un cik Audi A4 ir "salds" un uzturēšanā lēts auto...

Nu tad izrādās ka arī A4 nemaz nav tik labs.

Ko darīsi. Tirgosi A4 nost un turpmākos 2 gadus visus kas brauc ar Audi A4 sauksi par idiņiem ?

Izskatās, ka neviens, kurš te skeptiski rēķina cik ļoti mazizdevīgs ir degvielas vadāšanas "bizness", pat nenojauš, ka gandrīz pilnībā visi "benzīnvedēji" braukā ar speciāli izgatavotām lielāka tilpuma stiklplasta bākām.

Re kur Rēzeknē, Strādnieku šķersielas galā (bijušās Slaukšanas iekārtu rūpnīcas teritorijā) viens serviss benzīnvadāšas apogejā teju pilnībā bija pievērsies stikla plasta bāku izgatavošanai un uzstādīšanai uz autiņiem. galvenais ir piemeklēt tādu modeli, kam tīri tehniski ap esošo oriģinālo bāku ir pietiekami daudz brīvās telpas bākas izmēra palielināšanai. Protams dažreiz ir jāķeras arī pie piekares modifikācijas (jāpiepaceļ auto aizmugure), lai uz grumbuļainajiem ceļiem nepārsistu jauno (krietni tuvāk zemei esošo) bāku.

Neko daudz pastāstīt laikam nevarēsu. braucu ar tādu tikai vienu reizi... pirms gadiem trim.

Palika atmiņā sekojošas lietas:

1. ļoti ļoti prasts salona apdares līmenis ( tādi puķaini nenosakāmas krāsas benķi, ļoti lēta paskata plastmasa panelim)... acīmredzot auto bija bāzes komplektācija.

2. ļoti labi dzirdēja visus trokšņus salonā (dzinēju, riepu skaņa,u.t.)

3. Piekare likās ļoti cieta, nekomfrtabla.... (braukts gan tika pa toreiz vēl neremontēto... (lasi: sabrukušo) Rēzeknes galveno ielu).

4. Atceros kā viss grabēja.. penelis, durvju apšuvumi, kaut kas bagāžniekā...

5. Salona ietilpība likās ok..

6. Atziņas pēc brauciena bija apmēram sekojošas... "Kā MB vispār izdomāju ko tādu projektēt un ražot".

Pirms tam bija brauks ar diezgan parastiem MB auto ( W124 kupeja E320 , C klases 200MB ( laikam W204), acainie E klases MB). Vārdusakot pat pēc diezgan parastiem MB, A klase likās diezgan shocking

ņemot vērā ka Līvānu pilsētas visu asfaltēto ielu kopgarums nav lielāks par kādiem70km , kādi 8 iauto foruma dalībnieki var savākties, sadabūt divus golfus un pa pāris stundām izbraukāt visus līvānus krustu šķērsām. Līdz ko redz aizdomīgu vietu, tā ar abiem autiņiem to nomēra.

p.s. man liekas ka no Iedgara puses runa gāja par kaut kāda grantētas ieliņas sašaurināšanu zem dzelzsceļa viadukta/tilta? .. ja tā, tad tā varētu būt smilšu-upes iela

vispār es jebkurā gadījumā, braukāju cauri Līvāniem apmēram reizi mēnesī.

pasakiet tās ielas nosaukumu, es visu nomērīšyu par pliku velti

Reālais patēriņš Volvo V70 benzīniekam 2000.gada ar 2.4l motoru (vai 2.5L precīzi neatceros), atceros, ka tam bija 136ZS.

Tātad vasarā reālais patēriņš:

šoseja: 7.5 (vasarā, ziemā droši vien 8,0 litri)

ievērojot nenormālāko ekoceļa braukšanu izspiedu 6.8 pa šoseju.

Patēriņs pa Rīgu vasaras mēnešos - 8.5 litri.

Sākot ar septembri (pieaaugot auto skaitam uz ielām) patēriņš uzauga līdz 10 l pa Rīgu.

Droši vien mīnusos pa Rīgu ēdīs visus 12 litrus.

Pie šiem patēriņiem var skaitīt klāt kādu puslitru litru klāt, jo es esmu diezgan labi (automātiskuma līmenī) apguvis ekobraukšanas prases.

Secinājumi.

Lai kā man patiktu Volvo un braukšana ar tiem, es galu galā atkal pārsēdos atpakaļ uz mazdām.

Gribēto braukt ar šiem ~ 2000.g Volvo, bet benzīnnieki un konkrēti tas 2.4 ne velna neiet (vārda tiešajā nozīmē - lokomotīves dinamika), dīzeļi ir nenormālākie traktori, un kā likums jau ir nobraukti.

rezultātā pārsēdos atpakaļ uz mazdām

Pēc 2000.gada Volvo V70 2.4 136 ZS benzīnnieka, mazda 626 1997. 1.8 ar 90ZS likās ka iet kā raķete.

Tik liela starpība ir dinamikā.

Patēriņš tai mazdai uz šosejas -5 litri. Pa rīgu 7-8litri.

šodien pirmais sniegs... un pirmais auto ko redzēju grāvī nobrauktdams šodien pa dienu 300km bija.... protams BMW.

7 bmw vadītājs uz ac Rīga-Jēkabpils, uzreiz aiz apdzīvotas vietas "Dzelmes" beigām acīmredzot sāka uzņemt ātrumu .... un uzņēma grāvi. Starp citu, tieši pie dzeelmēm sākās apledojums (virzienā uz Rīgu ceļš bija vnk slapjš). Tālāk no Dzelmēm uz Jēkabpili protams bija hardcore apstākļi.. putenis ar vētru, redzamības vispār nav, auto braukšanas ātrums kolonnā - 50km/h, pie Skrīveriem lielajā kalnā mašīnas netika kalnā apldeojuma dēļ - fūre vnk bija spiesta apstāties malā, vienu otro vieglo atsaucīgi vadītāji pa vairākiem kopā vnk stūmā augšā kalnā... aiz visa tā pasākuma - korķis 2km garumā.

Lūk arī iemesls, kāpēc tās rūpnīcas aizklapēja ciet - tās ražoja produkcija visam Soc valstu blokam, un pēkšņi brīvās ekonomiskas apstākļos izrādījās, ka vest stikla pudeles uz Čeļabinksu, Vladivostoku, Budapeštu un Odessu vairs nebija izdevīgi.

Pie tam nav iespējams uzturēt rūpnīcu, to apkurināt, turēt strādniekus, remontēt jumtu un tīrīt teritoriju no sniega, ja rūpnīca strādā tikai 2 nedēļa gadā, pārējā laikā cenšoties notirgot saražoto produkciju.

Kāpēc ?