Kārtējās nodrāztās frāzes. Vecā izglītības sistēma piespieda apgūt pamatus, tādus kā "elektrība var nosist" benzīna līmeni ar sērkociņu neskatās", " ūdens ir slapš" bērni mācijās gan pogu piešūt, gan sviestmaizi uzsmērēt skolā deva vispusējas pamatzinības un kurš skolotājs spēja interesantāk pasniegt, tas arī radija vēlmi iegūt padziļinātas zināšanas. Mūsdienu vidēji statistiskais 20-30 gadnieks ir tups kā zābaks, raksta ar problēmām teikto uztver ar problēmām. Cilvēks nespēj aptvert saikni starp sistēmas pārlādēšanos un reset pogas nospiešanu, materiālu saderība, ar ko atšķiras plastmasa no metāla...
Nu ko eidi vieglas smiltis tavām interneta atvasēm. Sāksim ar to, ka viņi spēj eksistēt tikai tur kur ir internets un tikai tik ilgi kamēr pastāv internets. Viņu dzīves ilgumu nosaka aplikācijas. Un par cik interneta informācia ir ļoti viegli ievainojams un manipulējams resurss. Var gadīties ka pēc dažiem gadiem tavs ģimenes ārsts pēc internetā pieejamās informācijas tev kā pārtikas piedevu izrakstīs ciankāliju. Intelekta un erudīcijas trūkums, kas aizvietots ar iemaņām atrast vajadzīgo un aklu uzticēšanos. Ja sāksies kāds lielāks savstarpējs kašķis irternets būs pirmais mērķis/ierocis.
Agrāk mācību grāmatas bija uz 10 un vairāk gadiem un tur bija kaudze visādu interesantumu, ilustrācijas... Tagad ir darba burtnīcas, kuras ik pēc 2 gadiem atzīst par nepareizām un nealtbilstošām. Tici man, ka tavus bērnus nākornē vadīs to cilvēku bērni, kuru vecāki esošo izglītības sistēmu atzīst par idiotiem domātu.
Kas ir soļa spriegums?
Vai destilēts ūdens vada elektrību?
Vai gāzesvadā esošā dabasgāze var karsēšanas rezultātā uzsprāgt?
Aptuveni pie cik grādiem tērauds paliek trausls kā stikls?
Kas ir bīstamāks pārtrūkšanas brīdī-tērauda vai sintētiska trose?
Viņi nezin atbildes uz šiem jautājumiem, tapēc pirmā saskarsme var būt arī pēdējā. Ceru ka esi tam morāli gatavs.