darklight rakstīja: Trešā tipa Džo jebkurā gadījumā vajag sēdēt mājās un nevazāties, neatkarīgi no tā, kādu tieši vīrusu viņš ir saķēris. Visā visumā Covid pandēmija ir devusi divus pozitīvus rezultātus. Viens ir tas, ka daudzos kantoros ir saprasts, ka visām biroja žurkām nebūt nav jāsēž uz vietas piecas dienas nedēļā, otrs tas, ka vilkties uz darbu ar temperatūru vairs neskaitās kruti, bet gan stulbi.
Par attālināto darbu esmu runājis ar zināmiem ļaužiem, kas strādā dažādās jomās.
Attālinātais darbs cilvēkiem patīk, bet līdz zināmai robežai. Visi tomēr vēlas reizi pa reizei satikt kolēģus, parunāties, arī sapulces klātienē ir produktīvākas.
Vēl jau tāda lieta, ka ne visiem mājās ir piemēroti apstākļi darbam. Kam mazi bērni/mazbērni, kam daudz demotivējošu elementu, teiksim, blakus mājai dīķis, kur varētu pamakšķerēt, bet jāstrādā u.t.t.
Respektīvi, hibrīdmodelis (daļēji mājās, daļēji darbā) visiem šķiet vispiemērotākais un pamatā tā arī viss notiek. Atšķiras vien nianses, kā tas tiek īstenots.
Kas ir drosme - zināt, ka tevi sitīs, bet saņemt šo sitienu.
Kas ir stulbums- hm... vai iepriekšminētā definīcija neder tikpat labi?