Paldies Atim, Mārim un komandai par ieguldīto darbu žurnāla tapšanā. Varam gausties, ka ir grūti, mazs tirgus u.t.t. Bet citi šīs lietas nedarīs mūsu vietā. Un ja šāda iespēja ir, tad tā jāizmanto. Vismaz jāmēģina. Un jamēģina droši, bez baillēm no kritikas. Domāju, ka no slavinošām reklāmām esam jau noguruši. Arī gānīšanās nepalīdz. Tāpēc godīgi, arī kritiski, iespaidi rada uzticēšanos un interesi pret šādu formātu.

Qashqai protams ir spēcīgs konkurents, bet nedrīst aizmirst par jauno Mazda3. Tā ir riktīgi sakarīga "driwers car" tipa mašīnīte. Es pats vēlos pievērst tai vairāk uzmanības.

Domāju, ka ir apskate reizi gadā ir optimāls risinājums mūsu Latvijas apstākļiem.

Tagad gan naktis nav diez ko tumšas, tomēr, ja mēģinām atcerēties ziemīgākus laikus, kur brauciens uz darbu un mājām notiek tumšā laikā, tad pēc maniem novērojumiem katram trešajam auto gaismas spīd kā zvaigznes debesīs. Viena spožāka , cita zemāka.

Proti šo auto tehniskā kvalitāte ir apšaubāma. Pagarinot laiku uz vairākiem gadiem mēs visi būtu pakļauti lielākam riskam.

Domāju, ka ir vairāki aktuālāki jautājumi par runāt. Piemēram miglas lukturu nepamatota lietošana, vai nemākulīga krustojumu satiksmes organizācija, vai arī braukšana aplī. Varbūt varam padomāt par labo pagriezienu ar zaļo papildsekciju vai rāvējslēdzēj principa popularizēšanu.

Manuprāt, šīs ir tās lietas kas daudziem mūsu šoferīšiem ir nezināmā pasaule.

Volvo ar S90 neapšaubāmi atrodas identitātes meklējumos. Tas ir nišas auto un šī niša nav vidusmēra pilsonis. Pēc pirmajiem iespaidiem, liekas, ka tā tirgos tomāts vairāku uz austrumiem. Tas eiropieša snobam varētu nepatikt, bet jaunajam ķīnas biznesmenim liksies ļoti labs. Salonā dominē materiālu eklektika.. Sajaukti kopā āda, plastmasa, koks un pulēts metāls. Rasols gaumīgā mērcē. Tomēr vēlos uzteikt izdevušos multimediju sistēmu. Tā vertikālā ekrāna lietošana padevusies ļoti intuitīva un vienkārši apkalpojama. Es teiktu paraugs citiem multimediju iekārtu dizaineriem.

Esam nedaudz jau izlutināti ar Prius un Civic "kosmosu". Šeit - vāja atblāzma no jau pazīstamajām Hyundai dizaina līnijām. Šis auto ir kā mēģinājums sēdet uz diviem krēsliem. Izpatikt gan konservatīvajiem, gan visa jaunā meklētājiem. Tomēr ne viss ir slikts. Tas pats degvielas patēriņš testa beigās bija nieka 6,1L. Tas ir ļoooti labs rādītājs pēc ""smagajām"" žūrijas kājām.

Audi varētu aplūkot no trim pusēm:

1.Ārpuse

2.Salons

3.Tehnika.

Par ārpusi var spriest katrs.

Jā, tā varētu arī likties ne pārāk atraktīva, vai arī kritizējama. Tad

Iekšpusē tiks tikai retais. Viņš to būs pelnījis, jo Audi perfekcionisms atkārtojas arī Q2 modelī. Atrodoties iekšpusē drīkst tikai baudīt vienkārši super perfekto dizainu. Ar dizainu domāju ne tikai izskatu, bet arī ergonomiju un funkcionalitāti

Trešā puse- tehnika ir tā, kuru var novērtēt vēl šaurāks lietotāju loks, un tā ir tālu priekšā pārējiem. Jā, `pat pēc VW Tiguan pārkāpjot uz Q2 es redzu un varu saprast par ko te būtu jāpiemaksā.

Man vispār kaķi ne visai patīk. Tomēr ir nācies ar tiem sadzīvot gandrīz visu laiku. Par disciplīnas pārkāpumiem tos regulāri nācās sodīt. Tomēr man bija arī runcītis, kurš visā savā mūžā neizdarīja neko sliktu. Pat vairāk. Viņš vienkārši bija laps. Viņam vienkārši nebija kur piesieties. Tad vārda ""ŗuncītis"" vietā varat ievietot vārdu "jaunā Astra"" un lasīt tekstu no jauna.

Man bija iespēja ikdienā lietot Navara 2007 gada izlaiduma. Pirmajā apskatē pēc 15000km, servisā man paskaidroja, ka paralēli eļlām un filtriem nomainījuši arī kardānu ar visiem krustiņiem. Bet lai es neuztraucoties, tas esot pa garantiju. Nu labi. Pēc otrās apskates (30000km) servisa teksts bija identisks. Tad man pieleca, ka auto spēka pārvads galīgi neatbilst motora jaudai. Un ko es darīšu, kad garantija būs beigusies. Pēc katriem 15 tūkstošiem ieguldīšu ražotāja neizdarībā 900,-euro?? Šo jautājumu uzdevu jaunajam testa Navara pavadonim. Negaidīti, bet viņš zināja par šo problēmu. Tā esot atrisināta. Tagad no 2013 gada ar Navarām viss ir kārtībā. Svarīgi!!! no 2013. gada!!! Atvainojiet. kas tad notiek ar visām Navarām kas ir pirms 2013 gada. Ražotājs nav spējis novērst šādu būtisku gļuku sešu gadu laikā!!!!. Un tagad man būtu jātic, ka šajā modelī nebūs kas līdzīgs. Atrumpārslēdzējs darbojās kā miets iesprausts buļla d. Sajūgs savukārt tik viegls, ka grūti notverams saķeres sākums. Sēdpozīcija neērtāka kā iepriekšējā modelī. Neskatoties uz neatkarīgo piekari, lēkāšana bez kravas ir palikusi iepriekšējā līmenī. Nenoticēju. Varbūt kas ko mainīs nākamajā testu etapā.

Škoda ir uz viļņa. Katrs nākamais modelis spēj pārsteigt. Arī Kodiaq. Uz testu paspēja ierasties tieši no trieilera kā nullīte.

Varbūt pārāk stipri teikts, tomēr izskatās, ka VAG koncerna iekšienē notiek reāla cīņa par otro vietu. Proti, kas būs aiz Audi? Speciāli izbraucu ar Tiguan un Kodiaq pēc kārtas vairākas reizes. Un tad sāka ieskicēties detaļas, kas norādīja uz manis iepriekš sacīto. Piemēram. Abi aprīkoti ar LED gaismām. Škodai vienāršas un superefektīvas ceļa izgaismojuma ziņā. Tiguanan tās pat bija kustīgas (savienotas ar stūres kustībām), tomēr nakts testā uzrādīja izteiktus tumšos laukumus, kuri kā spoki pārvietojās pa ceļu līdz ar stūres grozīšanu. Tāds kā ēnu teātris. Lai arī Tiguans pārņēmis no audi smalko digitālo spidometru, tomēr tas šķiet apgraizīts un novienkāršots un salīdzinot ar Škodas analogo, šķiet, varāk līdzinās Renault risinājumam. Tagad interesantākais. Parasti ir tā, ka visi jaunumi tiek flagmaņiem, tomēr šoreiz škodisti ir papūlējušies ierindoties neredzēto inovāciju lauciņā. Un šeit es nerunāju par lietussargiem abās priekšējās durvīs, bet gan par man absolūto jaunumu, proti, auto salonā atdorošos personu sarunu skaņu pastiprinošo sistēmu ar trokšņu slāpēšanas funkciju. Sajūta tāda it kā tu atrodies lielā telpā. Un dzirdi pats savu balsi, kad runā pārāk skaļi. Pirmajā brīdī gribējās runā kā parasti, tomēr piešajujoties varēja arī otrās rindas pasažieri runāt pusbalsī un sadzirdēt priekšējos . Super!

Protams šo stāstu var sasaldēt auto cena kad tā tiks pasludināta. Bet cerēt uz brīnumu tak varam.

Piemēram, ja vēlētos iegādātie jaunu auto ar budžetu līdz 20tk, tad noteikti skatītos Golf, Astra, Focus u.t.t.

Ja budžets atļautu 30tk., Tad sarakstā būtu Passat, i40, Insignia, 3 sērija, 506 un varbūt arī Mondeo. Tomēr ja esmu veiksminieks un varu atļauties auto virs 40tk, tad mans skatiens pievēršas MB, Audi, Volvo, BMW...... Ford Edge? kas tas tāds? Pircēji no zemākajiem plauktiem tikai bola acis, bet veiksminieki par tādu neko nav dzirdējuši, vai nevēlas sevi nogurdināt ar informāciju par jauno Fordu. Pa lēto šajā kategorijā cauri netiksi. Un nedarbojās tie paši biznesa paņēmieni kas kompaktklasē. Nevar būt Modeo panelis iemontēts auto kas maksā 60 tk. Kamēr Ford to nesapratīs, rakšanas nebūs.

Arī man sanāca izmest lielāku līkumiņu ar Jauno X. Tas pats stāsts kas par Astru. Viss sabalansēts un harmonisks. Auto ļoti ok. Vienīgais par ko varu papļāpāt ir formāts. Krieviem par savu krieviju ir teiciens: "rosiju umom nje ponjatj" Tāpat, domāju, ir arī ar SUViņu pircējiem. Cilvēki gatavi pārmaksāt par to ka viņu auto ir nedaudz "piepūstāks". Lielāki izdevumi pie iegādes, lielāks degvielas patēriņš, lielāki servisa izdevumi, nedrošāka uzvedība uz ceļa. Tas viss tikai tāpēc, ka augstāk sēžu tālāk redzu. Laikam pasaule ir tā iekārtota, ka lai izdzīvotu mums ir kaut kas jāpierāda. Konkurencē jābūt kaut degungalu, bet priekšā. Bet vai tā ir ja X vietā izvēlos Astru?

Slavas, slavas dziesmas. Tomēr , manuprāt, tā nav tikai tīra medus muca. Braucot pa tīro grants trepi, šis auto sāk burtiski dārdēt pat pie maza ātruma. Milzu diski un cietā piekare ar īsajiem gājieniem ir nepiemērota šādiem ceļiem. Skaidrs, ka tas būs negadījums, ja šāda crosowera īpašnieks būs spiests nogriezties nost no asfalta. Arī pa to braucot nav viss tik rožaini. Vietās, kur ceļa ieplakas mijās ar pampakiem, stūre rada pēkšņas sānu kustības pateicoties savam īsajam piekares gājienam. Tā, ka liekas auto lec nost no ceļa.

Sajūtas līdzīgas kā Chevrolet Aveo.

Protams, ka pa gludu ceļu viss ir kārtībā, tomēr šo kritēriju iztur arī pārējie. Ak jā, vēl sīkais priekšējais sēdeklis laikam jau domāts mazajām dāmītēm, kurās vīrs nopirks šo.

Jaunais C3 ir skaidrs Citroen ģimenes turpinājums. Ārējais tēls nepārprotami veidots stilīgi mūsdienīgs un trendīgs. Jā, vēlme atšķirties no bara arī zemāko cenu segmentā ir ļoti svarīga, ja tehniskajā ziņā nav ar ko īpaši paspīdēt. Katrs zīmota turētājs ļoti nopietni meklē savu stīgu aiz kuras aizķert pircēju. C3 pircējam nav tik būtiski, lai piekare strādātu perfekti uz drebeļaina līkumota asfalta un manuālā ātrumkārba atrod savu ugunsrobu jau pie pirmā pieskāriena. Svarīgi ir kļūt redzamam, būt tādam uz kuru atskatās. šeit būtiskais ir tas, ka varu šo sarkano krāsu pieskaņot savai garderobei. C3 gadījumā, tas ir izdevies. Tomēr, atļaušos prognozēt, šis auto noteikti nebūs Latvijas gada auto.

Ja iedziļinamies dizaina sīkumus un tehniskajās finesēs, tad varētu uzrakstīt nelielu grāmatiņu par to, kādas ir atšķirības ar veco labo pasātu. Tomēr atļaušos palikt pie viedokļa ka lielākajai daļai neiesvaidīto liksies, ka tas tas pats passat vien ir. Tikai smalkāka versija. Jā, ir vesela virkne detaļu, kurām var pievienot + zīmi. Kaut vai , piemēram, stūre, kurai līdz atdurei ir tikai viens apgrieziens. ''Cool". Bet. Kam domātas ir ļoti ērtās aizmugures sēdvietas, ja priekšējās durvis pēc lieluma līdzinās golfiņam? Gaumes jautājums? Vai arī gimenes auto? Protams, aizspriedumi, tomēr redzu nelielu pretrunu.Proti. Kas sēž pie ši auto stūres? Īpašnieks, vai šoferis, kurš izbraucis uzpildīt degvielu, kamēr šefs sapulcē. varbūt pārspīlēju, tomēr šo rakstu atceoties Audi A5 ērtos, lielos iekāpšanas vārtus. Arī 'Drivers car". Sīkumi. Passat panākumi nebūs, taču savu kiretnu pircēju loku tas noteikti atradīs.

Lai arī varētu gausties, ka modelis jau vecs un tas ir tikai kārtējais facelifts, kuram nomainītas lampiņas un iebūvētas papildus drošības sistēmas, tomēr auto parādīja, ka nav nekāds opītis gados. Pārējiem ir tāpāt vēl ko darīt, lai sasniegtu šo. Tomēr vēlējos akcentēt ko citu. Proti - attieksmi. Par stilu, kā konkrētais ražotājs attiecas pret kādu no reģioniem, proti Latviju. Konkrētāk latviešiem. No BMW pārstāvja noklausījos tekstu par to, ka šis tirgus esot mazs ar vēl mazāku skaitu iedzīvotāju un vēl mazāku skaitu cilvēku, kam varētu interesēt ekzotiskās valodas. Kā smejies, neies tak mocīties pāris simtu klientu dēļ. Tās ir papildus izmaksas, tāpēc būs jāiztiek ar kādu no lielajām valodām saskarsmē ar auto... Tad VW pierāda, ka ciena jebkuru auto lietotāju, uzrunājot viņu tādā valodā, kādā lietotājam ērtāk. Arī latviešu. Visu cieņu.

Žūrijā diskutējām par dažādiem terminiem. Kas tad ir tas apvidus auto? Vai bezceļnieks? Bet, kas tad ir bezceļnieks? Varbūtas tas, kam lielāks klīrens? Bet, varbūt tomēr tas, kam ir 4x4? Izskanēja vēl doma, ka varbūt tie varētu saukties pilsētas krossoveri. Pēc oficiālā auto klasifikātora visi konkursa "džipi" ir J kategorijā - Apvidus auto. to nosaka pats ražotājs. Tomēr tā runā tikai par auto izmēru un neko nesaka par tā spējām. Sviests. Atradu skaidrojošajā vārdnīcā šādu skaidrojumu: Apvidus mašīna — spēkrati braukšanai pa sliktiem ceļiem un bezceļu; labo pārgājību panāk ar vairākām dzenošajām asīm, speciālām (arkveida, maiņspiediena) riepām vai kāpurķēdēm un transmisiju (demultiplikators, bloķējams diferenciālis).

Sapulces laikā tika nolasīti vairāki aktīvistu jautājumi, no kuriem viens skanēja šādi: "Bet starp konkursa pretendentiem jau nav neviena apvidus auto." Es arī to saprotu tā, ka apvidus auto var būt tikai tas, kuram ir pilns iepriekš aprakstītā arsenāla komplekts. Vai jaunais Land Rover Discovery ir īsts apvidus auto? Noteikti nē. Viņš iskatījās gaužām nozēlojams brīdī, kad nespēja ar savām plakanajām riepām uzrāpties pat nelielā smišainākā kāpiņā, un jau viegli atduroties ar bamperi pret mīkstām smiltiņām, no tā sāka atdalīties detaļas, kuras bija jālasa pa zemi un jāsprauž atpakaļ. Domāju, ka problēma slēpjas tanī apstāklī, ka ir mainījusies situācija. Auto ražotāji ir izveidojuši veselu jaunu kategoriju, kas ārēji atgādina ierasto "bezceļa auto", tomēr nemaz nav tam paredzēti. Un klasifikators nav spējis tam izgudrot atbilstošu kategoriju ar attiecīgiem kritērijiem. Varbūt padomāsim kopīgi - kā mēs šos varētu nosaukt. Visiem jau sen zināmi ir pētījumi, kuros atklājās, ka tā saucamie "apvidus" auto nekad nenobrauc no ceļa. Un pareizi dara. Tāpēc vēlējos piedāvāt tos saukt par: "auto, kas paredzēti lietošanai uz retāk koptiem ceļiem." Saprotu, ka skan neveikli un pārāk gari. Bet varbūt ir kāda īsāka, kodolīgāka ideja.

Un nesauciet lūdzu Discovery par apvidus auto. Kā tika teikts policijas ziņojumā: "Tika draudēts ar pistolei līdzīgu priekšmetu"

Mazais Compass ir ļoti proporcionāli pārdomāti veidots saskaņojot interjeru ar ārpusi vienlaicīgi saglabājot Jeep ģimenes raksturu. Īpaši atmiņā palicis ergonomiski veidotais, resnais stūres rats, kā arī pārskatāmais un glītais instrumentu panelis.

Lai arī bija dzirdama kritika par baraukšanas stabilitāti, tomēr noteikumu robežās braucot man neradās nekādas aizdomas par drošību. Uz smilšaina meža ceļa 4x4 sistēma darbojās pārliecinoši, bez rāvieniem un neskatoties uz mazo turbomotoriņu nebija jūtams jaudas trūkums arī pie zemākiem apgriezieniem. Arī testa auto cena 35000 likās pietiekami adekvāta aprīkojumam. Un tas bija tiešām bagātīgs. Normāli varētu derēt arī bāzes Limited aprikojums. Tomēr neskatoties uz septiņu caurumu priekšējo režģi tā nav spilgta personība, drīzāk pārticis vidusmērs. Tas ļoti labi derētu kādam savrupniekam, kas dzīvo nomaļus, mīl izbraukumus pie dabas vai aktīvo atpūtu, tomēr nevēlas sportiskas aktivitātes uz ceļa.

Hyundai sevi jau ir pierādījis ar iepriekšējiem modeļiem, un arī jaunais i-30 neliek vilties. Tieši pretēji. Tas atkal ir pacēlis dizaina un kvalitātes latiņu uz tāda līmeņa, kuram netiek klāt ne Nissan, ne Honda, ne Citroen. Arī Kia Stonic šajās kategorijās maziet pat atpaliek. Šeit mēģinu runāt par veselu kompleksu: par produkta atbilstību prasīgam patērētājam, par cenas-kvalitātes balansu, par sajūtām.Viss ir salikts, pārdomāts. Kritizētāji parasti pārmet šādus un tādus trokšņus kompaktajā klasē. Tad dzirdams riepu troksnis, tad motors pa skaļu, tad vējš spoguļos svilpj. Tikai ne i-30. Neintrālajos apgriezienos četrcilindru benzīna motoriņš ir tik labi nobalansēts un nopakots, ka tā darbību vispār nevar dzirdēt. Ne skaņu, ne vibrāciju līmenī. Arī kustībā salonā valda luxusa cienīgs slāpēts klusums. Vēl tāds lielisks sīkums, kurs nav pieejams pat tādos grandos kā Arteon, XC60 un Discovery - mobīlā telefona bezvadu lātētājs. Ak`, jā, Arteon tāds ir, bet domāts sazin kam, jo S7 tur nelien. Es vispār neesmu neko dzirdējis, ka mini telefoniem arī būtu bezvadu lādēšana. i-30 tas novietots paneļa apakšā uz pietiekami liela plaukta tā, lai vēl pietiktu vietas visādiem flashiem un citiem sīkumiem. Tad vēl tāds patīkam sīkums kā ārējais durvju roktura apgaismojums. Tumsā nav jāgramstās gar mašīnas sāniem meklējot rokturi. Jā, tie ir sīkumi, bet.. patīkami. Ieskatoties cenu lapā, šadu auto akcijā var dabūt par 18000. Jā dabūt, tāpēc, ka šim alternatīvu nav.

Ja skatāties mazo auto segmentā un meklējat savu, tad noteikti ir jāizmēģinā arī šis. Tad būs vieglāka izvēle. Sapratīsiet - Fiesta, Stonic, C3 vai i-30 būs īstā izvēle.

No visiem trīscilindniekiem šis ir raupjākais, skaļākais un nekultivētākais. Vēl izskatās, ka jaunais japāņu dizaina vilnis speciāli paredz anormāli lielus vēja trokšņus pat pie zemākiem ātrumiem. Arī ļodzīgā un skaļā piekare piespēlē savu toni. Brr.

Izmēģiniet! Laikam tāpēc arī nepieciešami skaļruņi galvas balstā. Pagriez skaļāk un dziedi līdzi!

Žēl, ka šim auto nepaveicās iziet visus testa posmus. Sadursmē ar stirnu abi palika zaudētājos. Tomēr izbrucot pa meža ceļiem un nedaudz pa šoseju radās ļoti korekta un godīga auto iespaids. Manuprāt, Mazda ir vienīgais no japāņiem, kas ir sapratis, ka ne tikai tehnikā, bet arī dizainā ir jāiegulda. Salons nostrādāts kvalitatīvi pat mazo detaļu līmenī tā, ka var turēt līdzi korejiešiem. Ja kādreiz Saab skaitījās arhitektu auto, tad šo stafeti varētu pārņemt arī Mazda.

Maiga gaita, maiga vadība. tomēr ar raksturu. Nostrādāts lai braukšana neradītu ne mazākās piepūles. Reakcijas ir adekvātas gan no piekares gan motora. Bezceļa spējas nav primārās, bet plašāk par šo pie Discovery tēmas. Man patika.

Kad auto dīleri žūrijai prezentēja savus lolojumus, tad Volkswagen pārstāvis brangi stāstīja par Golfa feislifta pārdošanas apjomiem, kas mērāmi simtos. Arī Artemoni ( Arteon) esot vispār jau izpirkti. Tad, kad uzstājās meitene no Renault, tad uzkurinātā auditorija jau prasīja "asinis". Cik tad nu tie Kolosi ir pārdoti?... Nu... esot jau divi, drīz būs trešais....... Lai gan Koleos ir labs auto ar kārtīgu piedziņu un motoru, tas nav atnācis īstajā laikā un īstajā izskatā. Kad Nisans savus Jukus un Kaskaišus tirgo kā bulciņas par 23000, Renim neklājas viegli ar auto, kas ir 35000 cenu kateogorijā. Tam vajadzēja nostāties blakus šiem dižpārdokļiem un uzrādīt savu piedāvājumu. Tagad tas ir kautkur nekur. Nevienam nezināms jauns modelis. Nišas produkts, kur jau saimieko daudzi.

***Braucot pa smilšu ceļiem kopā ar Audi un Qashqai, mēs Koleosu mīļi iesaucām par "Traktorīti".

Man trūkst vārdu... Lūdzu Gada auto administrācijai ieviest jaunu nomināciju: "Gada pārsteigums". Šim 10+++, jeb kā mūsdienu eiropā pienāktos klase A++++. Stelvio izkabināja visus. Spurtā uz afalta smalkā bebja īpašnieks varētu aplūkot Alfas aizmugures lukturu dizainu. Smilšu ceļā arī nebija vietas kur Alfa padotos. Uz grants bedrainā drebeļa viss noamortizējās bez klaudzieniem un asiem būkšķiem. Salona panelis izdvies ar savu individuālo raksturu un acij ļoti tīkams. Tas, ka šis auto testu laikā trīs reizes bija jāuzpilda tikai pierāda manus apgalvojumus. Izmēģināju to divas reizes. Abās ieslēdzot uzreis ir aktivizēts sporta režīms ar G paātrinājuma monitoru, un tikai pameklējot attiecīgās pogas varēju atrast tādu lietu kā eco režīmu. Teju 20l patērinš norādīja ka auto aicināt aicina vadītāju izbaudīt paātrijājuma kaifu. Neesmu sporta auto speciālists, tomēr līzīgas auto dinamikas sajūtas esmu izķēris tikai ar Subaru ST. Bet šis ir komfortabls auto, bez trakiem rāvieniem un trokšņiem. Vēl, pirms izdarāt spriedumus, ieskatieties arī cenu lapā. Testa auto maksāja kādus 45 nevis 70-100 tūkstošus kā te daži labi. Bravo!

Hmm... Šoreiz gribētu uzmanīties ar slavas dziesmu rakstīšanu. Lai arī pats braucu ar Ceed un esmu KIA marku ieteicis citiem, tomēr šajā RIO modifikācijā saredzu ko ne tā kā gribētos:

1. Trīscilindru motors diezgan raupjš. Ne tāda katastrofa kā Nissanam, bet līdz Fiesta slīpējumam tālu. tad labāk būtu skatīties uz 1,4 četru cilindru agregātu.

2. Lai arī tas nav RIO, tomēr neskatoties uz savu lielāko +55mm augstumu, lielāko platumu+ 35mm un arī garumu+75mm salons nav ieguvis izmērā neko jūtamu. Tā pati kompaktā šaurība kas RIO.

3. Piekare pieaugusi par +25mm, tomēr uz nelīdzenās grants pārsvara nebūs, jo ceļa "trepi" jūtam asi un skaļi.

Un nav tā sajūta, ka braucu ar ko lielāku, augstāku. Tad par ko no manis Kia prasa divas štukas klāt???

Un vēl: Lai arī Kia un Hjundai (vai kā viņu tur pareizi raksta), ir brālīši, tomēr Kia salona kvalitātē sāk atpalikt. Varbūt i-30 ir nākamā klase, bet šie, izskatās, cenšās vairāk.

Nu baigie spečoki mēs esam. Nevaram atšķirt māti no meitas. Bet ja abas skaistas, tad drīkst arī sajaukt. Vēlāk sāku pielietot drošāku 2x4 no 4x4 atšķiršanas metodi. Metode saucās: "zem mašīnas palīšanas metode". Ja aizmugurē džipelim zem tilta tukšs, tad paši zināt kas tas par putnu. Zināt, vai ar to braukt smiltīs, vai labāk palikt uz piesnigušā ceļa,jo nav nekādas citas pazīšanas zīmes.

Citādi wolksvagens kā wolksvagens, piedodiet, Škoda. Tikai šim bija sajūta, ka tāds pasmagāks padevies. 150 zs motorītis īsti negribēja vērties, tāds piesmacis, paguris. Varbīt pie vainas Ulda pieminētā maģija ar cilindru atslēgšanos? Bet varbūt jaunības nevainība.

Man vēl patika nakts disko. Kad tumsā atver durvis, dubļos zem tām uzreiz spīd markas logo. Nieks, bet arī patīkami.

Nezinu, bet šo jau agrāk jautāju dīleriem. Viņi gan centās apgalvot, ka Kia marka esot tāda kā smalkāka, dārgāka ekskluzīvāka. Nezinu. Manam ceedam ir jau 120000+ un ja nebūtu manas smakas varētu notirgot gandrīz kā jaunu.