Bet par tēmu runājot, nāk prātā divi gadījumi no pēdējiem dažiem gadiem.
Vasarā vienu reizi gadījās palikt smilšu kupenā ceļā starp jūru un Siguļiem (neuzmanīgi braucu augšā pa smilšotu kalnu). Pirmā mašīna apstājās, piedāvāja izvilkt, bet nevienam no mums nebija striķis. Otrā arī apstājās, kopā ar tās vadītāju izdevās pastumt un nobraukt lejā pa kalnu. Bet tas bija gaišā dienas laikā, kopā ar ģimeni.
Otro reizi braucām ar sievu vēlu vakarā no Carnikavas puses Rīgas virzienā, ceļmalā stāvēja puisis pie paveca 7. sērijas BMW. Izrādās, bija beigusies degviela... Aizvilku līdz tuvākajam benzīntankam, kurš gan bija slēgts - bet tālāk viņš teicās tikt galā pats un mums arī nebija laika/iespējas viņu kaut kur tālāk vilkt.
Vienu reizi arī trāpījās kaut kādi čigāni, kas gribēja naudu, vai pārdot kaut kādas debilas kēdes. Tas uz ceļa Tīnūži-Koknese.
GB12:
Ja TV noplīsīs, pāris vakarus iztiks bez televizora. Ja ledusskapis, varbūt nāksies izmest saskābušu pienu. Ja trauku mašīna, mazgāt ar rokām.
Bet ja auto noplīsis (kaut vai riepa pārsprāgs) ziemas pievakarē uz sīka lauku celiņa, tomēr būsi priecīgs, ja būsi spējīgs veikt kaut kādu diagnostiku un sīkus remontdarbus, lai vismaz aizčunčinātu līdz tuvākajam viesu namam vai krogam.
Palikšana uz ceļa var būt saistīta ar daudz lielākām nepatikšanām, kā saplīsis ledusskapis vai televizors.
(To saku es - cilvēks, kuram ir jauna mašīna, KASKO un kas brauc bez rezerves riepas, jo komplektācijā bija kaut kādas putas.)