Golf sākotnēji piesaistīja manu uzmanību ar uz plakāta uzzīmētu, ap automobili stāvošu, vienveidīgi ģērbtu cilvēku bariņu ķiverēs, kuri it kā nevarētu tajā pat sakāpt. Vēlāk izrādījās, ka tie esot 14 asistenti, kas tomēr sēžot iekšā Golfā. Diemžēl palika subjektīvā sajūta, ka man tur vairs vietas nepietiks un tik daudz ceļabiedrus nevajadzētu – nebraucu jau ar autobusu. Arī īsajos testa braucienos jau nenokļūstam apstākļos, kur visi asistenti varētu palīdzēt. Droši vien to nozīmi var pa īstam novērtēt tikai pēc darbības bīstamās situācijās, kurās cenšamies nenonākt. Braucot ar Golf gan var sevi pieķert, ka netiek mēģināts atrast kaut ko pārsteidzošu vai neatbilstošu – vairāk tiek atsvaidzinātas Golf sajūtas, lai tām varētu pielīdzināt citus līdzīgas klases automobiļus. Salīdzinot ar citiem it kā līdzīgajiem automobiļiem patika gan tāds sīkums, kā manuālā audio poga (nav jāmeklē kur jāveic multi-bakstījumu ekrānā), gan līganā gaita uz “ielāps uz ielāpa” ceļa. Ļoti saprotama Golf cienītāju izvēle.

Pirmā sajūta – ērts, dinamisks automobilis ikdienas vajadzībām. Liela stūre komfortablai braukšanai un labai displeja pārredzamībai, mīksta balstiekārta līganai braukšanai. Ērta un labi strādājoša adaptīvā kruīza kontrole. Pietiekami liels bagāžnieks, ar noliektām aizmugurējā sēdekļa atzveltnēm gan izveidojas divpakāpju grīda. Toties, uzceļot atpakaļ atzveltnes, neiespiež drošības jostas, kā dažiem citiem līdzīgas konstrukcijas automobiļiem. Auto tuvu sajūtai – šādu varētu iegādāties. Tomēr, apskatot cenu lapu, neapstiprinās doma “VW praktiskie konstruktīvie risinājumi, tikai lētāk”. Tad sanāca pārdomāt, ko no piedāvātās komplektācijas varētu neizvēlēties. Bez uzraksta “Škoda”, kas projicēts uz zemes, tumsā atverot durvis, jau noteikti varētu iztikt. Ja praktiski izvērtē aprīkojumu, droši vien var atrast kompromisa komplektāciju, kas atļauj izbaudīt automobiļa labās īpašības, neiebraucot nākamajā cenu pakāpē.

Auto atbilst tam, ko sagaida no Audi. Ļoti ērts, dinamisks, plašs aprīkojums. Uz visai nelīdzena grants ceļa līgana gaita. Pārgājība grūtākos apstākļos izcila – braukt tur, kur brauc pārgājības piedzīvojumu meklētāji, varbūt nevajadzētu, bet smilšains meža ceļš ar samērīgiem kāpumiem nerada problēmas. Bieži par labu auto atceramies to, kas ir aizvedis tur, kur vēlamies nokļūt. Ar Q5 izvēlējos aizbraukt līdz bērnības lauku mājām, kur parasti bija grūti izbraucams ceļš. Ceļš gan izrādījās pietiekami labs, lai brauktu ar vienkāršāku auto (neizvēlējos ceļu pāri upītes braslam), bet izcils Audi tikai pastiprina atgriešanās sajūtas. Labprāt arī kādreiz atgrieztos Q5, tomēr ikdienas vajadzīgo priekšmetu sarakstā to neieskaitītu.

Micra atstāja patīkamu iespēju, labāku, nekā citi mazauto. Varbūt tāpēc, ka ar mehānisko kārbu, kas labi iederas mazauto. Protams, automātiskā kārba atvieglo dzīvi, var pat ietaupīt degvielu, bet pazūd mazā auto sajūta. Motora skaņa pilsētā bija nedaudz labāka, kā C3 bet vēl ne tāda, kādu vēlētos. Iepriekšējais braucējs bija kāds atstājis uz paneļa izvēlētu degvielas momentānā patēriņa mērītāju. Grūti iedomāties kaut ko mazāk informatīvu un lieku mazam auto. Mērītājs strādā ar ievērojamu aizkavēšanos, kas ļauj saskatīt pat maldīgu informāciju. Tomēr, kā izrādījās bija ļoti ērti pārslēgt uz citiem displeja režīmiem sūdzēties nebūtu pamata. Arī mani pārsteidza aizmugurējie rokturi. Gadījuma pasažieri, kas nav pieraduši pie konkrētā modeļa īpašībām, biežāk kāpj aizmugurē – pirms durvju atvēršanas iznāk pameklēt rokturi. Tāda pazīstama sajūta, ka Voyager bez elektriski vadāmām durvīm, ar kuru braucu ikdienā – pasažieri regulāri meklē iespēju izkāpt no auto. Mazam auto gan pieņemama izmēra bagāžas nodalījums, gan dinamika. Manuprāt, izvēles vērts auto.

Lai gan šis ir īsts džips, no īsta džipa var gribēt vairāk. Droši vien ne jau par velti Compass esot arī bezceļu versija. Kolēģi gan norādīja, ka vajag tikai pareizi saslēgt režīmus un tad jau pa mežu iet izcili. Ļoti ticami, kāpēc gan lai neietu, bet kaut kā pierasts, ka šodien automātika izdara vairāk. Priekš džipa arī visai zema priekšējā pārkare. Automobilis atbilst savai cenai un var būt ļoti patīkams ikdienas lietošanai, īpaši, ja vairāk jāizbrauc no pilsētas gausās un līdzenās satiksmes.

Sākotnēji izbaudīju braukšanu pa Rīgu. Ļoti piemērots, ja ir vēlme būt augstāk un lielākam par citiem. Pilsētā braucot uz 50, komforts pietiekams, lai liktos, ka ir gandrīz apstājies un ļoti noder ērtā un labi strādājošā kruīza kontrole, lai neviļus ievērojami nepārsniegtu ātrumu. Automobilis nav būvēts izteiktai bezceļu braukšanai, bet mežā no izmēģinātajiem modeļiem radīja vislabākās pārgājības sajūtas. Smilšu kalnā, kur iepriekšējā gadā labs pilnpiedziņas auto palika pusceļā, Discovery mierīgā gaitā, bez lieka ieskrējiena, pārliecinoši uzrāpās. Spēcīgs auto, kuram varētu novēlēt, lai iztur braukšanu ceļa apstākļos, pa kuriem tas ir spējīgs pabraukt.

Rudens braucienā Fiesta iepriecināja, patiesi patika. Varbūt iedarbojās Ford nostalģija – pirmais pēcpadomju auto man arī bija līdzīga izmēra Ford, gan ar daudz mierīgāku dinamiku. Visiem bija mīļš pārvietošanās līdzeklis. Šis arī noteikti iederas pat nelielas ģimenes ikdienas praktisku pārvietošanās vajadzību apmierināšanai. Daudziem patīk kritizēt mazos motorus. Pilnībā apmierināja dinamika, nebraucu jau sacensībās (un nevēlos to darīt ikdienas satiksmē). Tomēr starptautisko Gada dzinēja nosaukumu nedod tikai sajūtu vadīti. Izcilas tehnoloģijas, labā automobilī.

Pēc sajūtas bija zemākā sēdpozīcija no pieejamiem automobiļiem. Tātad, piemērotāks žirgtākai braukšanai un veiklākiem autovadītājiem, ja vien patīk atšķirīgais dizains. Neatradu stūres regulēšanu, spidometrs tā arī palika aizslēpts aiz stūres, ātrums uz izjūtām. Varbūt ātrākiem un veiklākiem tā nav problēma.

Atstāj laba auto iespaidu ikdienišķam pārvietošanās procesam. Bija nedaudz paskaļš. Varbūt tāpēc, ka pretēji parastajam ieteikumam uzgriezt skaļāk mūziku, patīk izslēgt audio sistēmu un paklausīties ko vēl var sadzirdēt. Pēc 3008 jau bija pierasts, ka Peugeot patīk, ka krāsains panelis mirgo, kūleņo un paspēj noziest pirms var saprast, par ko bija stāsts un ko vajadzēja pamanīt. Droši vien paredzēts jautrākai braukšanai.

Izcils, patīkams pārsteigums. Pilsētā un uz šosejas – ļoti komfortabls automobilis, izcila dinamika. Mežā spēja braukt visai sarežģītos apstākļos. Ērts ļoti. Vēlme kāpt atpakaļ un braukt vēl.

Perfekts braukšanai, kā vairums VW grupas auto. Skaists, aprīkots, komfortabls, dinamisks. Pa vidu starp lielu un mazu, dārgu un lētu, pierastu un pārsteidzošu.

No braukšanas viedokļa, ļoti labs neliels auto. Iepriekšējā gada konkursā ar automātisku sēdekļa atbīdīšanu sagaidīja tikai Lexus. Šogad pat i30. Dinamika ļoti pieņemama. Nebiju gaidījis labo adaptīvās kruīza kontroles darbību. Viegli pārslēdzami braukšanas režīmi. Uz nelīdzena – gana labi mazam auto. Displejs ērts vadībai. Skaņa pēc braukšanas ar dažiem citiem mazauto, beidzot tāda, kādu vēlos no maza benzīna auto. Cena gan atgādina, ka nav jau vairs nekāds mazauto. Nav sapņu auto, bet ļoti saprotu cilvēkus, kas izvēlēsies i30.

Mazs, skaists auto. Tomēr arī lielākam vadītājam pie stūres nav šauri. Līdzīgu auto varot iegādāties minimālā komplektācijā nedaudz virs 11kEUR. Izmēģinājuma eksemplārs gan ap pusotru reizi dārgāks. Pārsteidza lietošana tumsā – iekāpjot salonā neviena gaismiņa nedeg, tās acīmredzot var visas izslēgt. Atpakalgaitas lukturi minimāli apgaismo ceļu, gandrīz jābrauc uz tausti. Motora troksnis klusā pilsētā arī aicina pārbaudīt vai tiek braukts ar dīzeli vai benzīnu. Tomēr izrādījās benzīns. Uz šosejas gan vairs nav par skaļu. Šaurā, trokšņainā pilsētvidē var būt laba izvēle taupīgiem skaistuma un jaunu auto cienītājiem.

Ar VW Tiguan izdevās izbraukt gan pilsētā, gan uz šosejas un paugurainā meža ceļā. Braucu gan ar benzīna, gan dīzeļa automobiļiem. Ļoti ērts automobilis. Pietiek vietas arī lielākam cilvēkam. DSG kārba strādā saskaņoti ar motoru un vadītāja iegribām. Pilsētā vairākus desmitus kilometrus pabraucām ar eko režīmu. Redzu, ka auto cenšas sataupīt degvielu, ja jau esmu šo pogu nospiedis. Tomēr, uzstādot normālo regulējumu, motora un kārbas darbība jau liek plati smaidīt – nešķiet, ka ar manuālo vēlētos vai varētu izdarīt kaut ko labāku. Tiem, kas ir gana zinoši, ka var braukt arī sportiskāk, ir arī sportiskais režīms. Lai iegūtu pieredzi, tika nobraukts paliels gabals arī šajā režīmā, bet prieks atgriezās, pārslēdzot atpakaļ uz normālo. Paaugstināti motora apgriezieni nav tas, ko vēlos klausīties automobilī, jo nebraucām jau sporta trasē. Skaņas izolācija ļauj saklausīt motoru skaļumā, kas man patīk - iesīkstējusi iegriba - gribas sadzirdēt kas notiek zem pārsega. Līdzbraucējam šķita, ka salona apdare varētu būt lepnāka, bet man prieks, ka maksāts tiek par perfektu automobiļa darbību, ne par īpaši izlasītiem apdares materiāliem. Meža smilšainajā ceļā pret kalnu braucu bez liekas ieskriešanās. Pretslīdes sistēmas lieliski tika galā ar mierīgu un pārliecinošu uzrāpšanos paugurā. Ja jāpiemin kaut ko, kas varēja būt labāks – pilsētā, ieslēdzot adaptīvo kruīza kontroli ar ātruma ierobežotāju, apstāšanās notiek perfekti, bet ieskrienoties, distance palielinās un Rīgas apstākļos ir liela varbūtība, ka kāds sprauksies pa vidu. Izmēģinājām stāvvietā novietošanas sistēmu. Pārsteidzošs ātrums ar kādu tiek stūrēts automobilis, izcila precizitāte, bet varēja būt brīdinājums, ka pašam jālieto bremze, citādi viss notika izbīļa režīmā. Tā kā neesmu pārliecināts, ka vajadzētu pierast braukt pilsētā tik daudz paļaujoties uz automātiku, šīs šķietamās nepilnības netraucē. Tā kā izmēģinājuma automobiļi bija visai pilnīgi aprīkoti, automobilis izcili atbilda tam, ko vēlas sagaidīt no VW.

Skatot atsauksmju skaitu par A5, rodas pazīstama sajūta. Nekā pārsteidzoša - no Audi tiek gaidīts labs automobilis un A5 ir labs automobilis. Var sūdzēties par cenu, līdzekļu trūkumu vai neatbilstību dzīvesveidam, bet automobilī nespēju sajust kaut ko neatbilstošu. Tāpat, kā nebija arī nekas pārsteidzošs. Automobilis datormodeļa veidā jau ir pieredzējis nesalīdzināmi daudz vairāk, nekā var paspēt pārbaudīt ar dažiem izbraucieniem. To var sajust - motors un kārba strādā skaisti saskaņoti, gaitas līdzenums atbilstošs šādas klases automobilim. Liela daļa jaunumu tagad ir ar drošības sistēmām, bet, ja arī tās strādā neuzbāzīgi, grūti tās sajust, pat iebraucot kārtīgi sniegotā meža ceļā. Manuprāt, skaists un baudāms auto.

Iznāca sākt braukšanu pa sasnigušiem ceļiem ar saķeres koeficientu tuvu 0.3. Šādu automobili labāk testēt pilnu, ne tikai tāpēc, ka uz sniega tukšam auto pakaļa pastaigā, bet tikai tad var jēdzīgi novērtēt salona ventilāciju un auto dinamiku, kā arī izvēlēties šādu auto un braukt tukšā nav visai saimnieciski. Braucot atbilstoši laika apstākļiem, neko neatbilstošu neizdevās sajust. Noteikti apskatāma iespēja, ja bieži ir vēlme vai vajadzība pārvietoties kuplākā skaitā.

Maksa par kursiem un braukšanas apmācību tiešām nav maza un maksāt negribētos. Tomēr neviens jau neslēpj, ka šie nav "apmācības punkti", bet "soda punkti" un maksa un patērētais laiks arī darbojas kā soda elements. Labi, ka soda naudas iznāk maksāt ļoti reti. Tomēr, ievērojot satiksmes noteikumus situācijās, kad patiešām negribās ievērot, nedomāju par soda naudām, bet drīzāk par iespējamām sekām un riskiem, kas ievērojami palielinās, ja noteikumus vienlaicīgi pārkāpj vairāki satiksmes dalībnieki. Ja tomēr runā par naudu, tad soda naudas nav tās lielākās izmaksas - diemžēl var nākties samaksāt ievērojami vairāk.

CSDD kursus pēdējā laikā apmeklēju visai reti – tikai kad kolēģis Oskars netiek. Kursos vairums ir ļoti normāli autobraucēji ar vidēji nedaudz palielinātu braukšanas risku – ignorētāji ignorē arī kursus. Domāju, ka ar vairumu sanāk visai interesanta saruna. Tiek parunāts un diskutēts par ceļu satiksmes negadījumu statistiku un Latvijas vietu Eiropā un pasaulē, riskiem nesaņemt apdrošināšanas atlīdzību un par visu samaksāt pašam, tipveida bīstamām situācijām Latvijas ceļu satiksmē un citiem satiksmes drošības jautājumiem. Punktu pašam nav, bet neviens nevar būt pārliecināts, ka punktu nebūs – ceļa zīmes var aizsegt kāds lielāks auto, var nākties kādu apdzīt un apdzīšanas laikā spidometrā nepārtraukti neskatīties, var aizdomāties vērojot ceļu satiksmi un nesaskatīt kādu ceļa zīmi. Punktu sistēma ir laba, jo vidēji vairāk punktus sakrāj tie, kas pieļauj lielākus riskus, un punktu summa ir kā atgādinājums savu risku novērtēšanai. Bet tie, kas punktus sakrāj kādas neuzmanības pēc, arī saņem atgādinājumu vairāk uzmanīties turpmākos pāris gadus. Neviens gan negarantē un neapgalvo, ka virs 8 punktiem sakrāj tikai regulāri pārkāpēji un sliktākie autobraucēji vai to, ka visiem regulārajiem pārkāpējiem ir lielākais punktu skaits. Tomēr punktu skaits ir labs atgādinājums daudziem no mums par to, kādu risku uz ceļa atļaujamies, jo katram individuāli, tikai pēc braukšanas sajūtām, praktiski nav iespējams apzināties riska līmeni. Tomēr, ja punktu nav, bet satiksmes noteikumi tiek pārkāpti regulāri, ar to risks mazāks nekļūst. Mums patīk, ka drošāki automobiļi vairāk aizsargā autobraucējus un kājāmgājējus, patīk, ja ceļu būvētāji izveido kādu drošāku ceļa posmu, tomēr ceļu satiksmes noteikumu ievērošana ir labākais, ko satiksmes drošības uzlabošanai var darīt autovadītājs.

Ar Opel ir braukts gana daudz, lai jaunajā Astrā varētu sajust gan braukšanas komforta uzlabojumu, gan saskatītu jaunās papildsistēmas. Kā jau šādas klases automobilim pienākas, nekas īpaši nepārsteidz – pietiekama dinamika, laba vadāmība, ērts un pietiekami liels salons. Ja šodien atkal izvēlētos iegādāties jaunu auto, noteikti Astra būtu starp pretendentiem.

Peugeot 3008 bija pārsteigumu auto. Jau kolēģis, dodot auto braukšanai, tā īpaši smaidīja. Pirmais pārbaudījums ir spēt uzsākt kustību, jo režīmu pārslēgs darbojas atšķirīgi no vairuma auto. Šo gan jāiemācās tikai pirmo reizi, pēc tam jau šķiet gana eleganti. Braukšanas īpašības bija ievērojami labākas, kā tika gaidītas. Mazā, īpatnējās formas, stūre rada sportiskākas braukšanas izjūtas. Nedaudz pat žēl no tāda auto kāpt ārā. Tomēr visvairāk pārsteigumu nāca no mirgojošā displeja – kaut kas kūleņo, kaut kas iemirdzas dzeltenā krāsā un nodziest – nevar paspēt saprast, kas ar to visu bija domāts. Automobilis cilvēkiem, kam labi un jau iepriekš paredzami kalpojošs automobilis šķiet garlaicīgs.

Ar Volvo V90 bija tas prieks izbraukt arī ziemīgākos apstākļos gan no Ādažiem līdz Sējai, gan vairāk par stundu Rīgas centra ielās. Gan ārpus pilsētas, gan pilsētā izcils braukšanas komforts. Pilsētā ievērojamu laiku izmēģināju adaptīvo kruīza kontroli. Izcili notur attālumu līdz iepriekšējam automobilim - perfektas sajūtas gan bremzēšanas, gan ieskriešanās laikā (citam automobilim ieskriešanās laikā distance palielinājās vairāk, nekā nepieciešams). Bremzēšanas laikā automobilis cītīgi un precīzi pārslēdz pārnesumus, lai bremzējot ar motoru, taupītu degvielu. 8 pārnesumu automātiskā kārba strādā perfekti arī citos režīmos. Pilsētā iztika ar 6 pārnesumiem, uz šosejas degvielu palīdz taupīt arī pārējie divi – ar septīto pārnesumu tika braukts nedaudz zem 60, ar astoto – virs 70. Kad nostabilizē pilsētā atļauto ātrumu, rodas stāvēšanai līdzīgas sajūtas. Pārsēžoties uz Volvo no cita auto, ja nebūtu brīdinājumi par ātruma pārsniegšanu, ļoti viegli nepamanīt, ka ātrums jau ir ievērojami virs atļautā. Paskatoties datu ieraksta sistēmā, droseļvārsts pilsētā vairāk par pusi nav bijis atvērts. Vienīgā kaitinošā lieta, kuru īsajā laikā neatradu kā novērst - pēc aizdedzes ieslēgšanas automātiski ieslēdzas stūres un sēdekļa elektriska sildīšana, lai gan temperatūra vēl nešķita tik zema, ka to vēlētos, un braucot jātaustās pa displeju, lai to atslēgtu, jo pogu skaits ir speciāli samazināts. Kā jau Volvo pienākas, aprīkots ar daudzām drošības sistēmām. Interesantas sajūtas, kad pēc stūres atlaišanas, pēc brīža ar svārstīgo gaitu starp joslām automobilis cenšas pamodināt piemigušu autovadītāju. Lai gan no ārpuses bija nomaskēts ar manai acij neizteiksmīgu brūnu krāsojumu, iekšpusē un darbībā patiesi baudāms premium automobilis.

KIA sniegotajā dienā nebija ne vainas gan uz šosejas, gan meža ceļā. Vienīgi jāmācās bija no viņa notīrīt sniegu. Tīrot aizmugurējo logu, divas reizes bagažnieks izdomāja attaisīties, kas nebija visai ērti.

Ar Lexus RX iznāca izbraukt sniegotajā dienā, kad mērītais saķeres koeficients uz sniegota ceļa bija ap 0.3 Pārliecinoši un nemanāmi strādā ne tikai ABS, bet arī vilkmes kontrole un vadāmības sistēma, nodrošinot ieskriešanās paātrinājumu tuvu bremzēšanas palēninājumam. No testa automobiļiem vienīgais piedāvāja ērtu iekāpšanu un izkāpšanu, pārvietojot stūri un sēdekli. Komfortabls auto pārliecinošai braukšanai.

Iznāca ar Hilux braukt ziemas pirmajā lielajā sastrēgumā cauri visai Rīgai līdz Baltezeram. Ļoti ērta un komfortabla braukšana, lai gan pirmajā pus stundā vidējais ātrums bija zem 5 km/h, stundas laikā - zem 9 km/h, visā ceļa gabalā - zem 20. Tikai uz šosejas motora skaņa atgādina, ka neatrodies parastā vieglajā automobilī. Ārpus cietā ceļa seguma automobiļa pārgājība ir visai pārliecinoša. Pilsētā - sniega kaudzes netraucē. Būtu bijis pilnīgi bez iebildumiem, ja vinčas troses uzmava nebūtu iesprūdusi un trosi varētu izvilkt bez papildus piepūles.

BMW X1 paņēma ar sajūtu, ka automobilī nav nekā lieka, tāpēc negribas lietot premium apzīmējumu. Skaisti, praktiski inženieru risinājumi, lieliska dinamika, labas sajūtas braucot automobilī. Lai arī izmēru gammā tas ir mazais modelis, arī palielam vadītājam nebija par šauru. Automobilis, kurā ir vēlme atgriezties.