Pēc pēdējās paaudžu maiņas jāsāk lūkot, vai nav laiks mainīt modeļa nosaukumu. Micra nu jau bez viena milimetra ir 4 metrus gara, un tas nozīmē, ka salons ir pietiekami plašs un ērts. Vadītāja vietas ergonomika bažas nerada, tāpat kā paneļu apdares materiāli. Aizmugurē iekāpjot, gan jāuzmanās no zemās jumta malas, taču, kad iekāpts, sēdēt var. Katrā ziņā, ja ir padomā iegādāties mazās klases auto, Micru nedrīkst ignorēt.

go.tvnet.lv/0flqeb

Nissan zīmola bestsellers Latvijas jauno auto tirgū ir piedzīvojis pārmaiņas. Ja uzmet aci atjaunotajam Qashqai, izmaiņas dizainā tā uzreiz pamanīt diez vai varēs. Tomēr ielūkojoties ciešāk, redzami jauni lukturi, kam dārgākajās aprīkojuma versijās ir krietni lielāki LED dienas gaitas lukturu segmenti, bet salonā vadītājam ir sagādāta jauna stūre; izskatīgāka un ērtāka nekā iepriekš. Ja pavisam īsi, tad ar ražotāja minētajiem 1300 uzlabojumiem Qashqai noteikti nav palicis sliktāks, tikai labāks un lietošanā patīkamāks. Īpaši, ja tā ir kāda bagātīgāk aprīkota modifikācija par aptuveni 30 000 eiro

go.tvnet.lv/zkvpbt

Izskatīgs auto it īpaši dārgajās komplektācijās ar lielajiem, bet mūsu ceļiem ne īpaši piemērotajiem 20 collu riteņiem. Šādi apautam auto arī vislabāk piestāv benzīnnieks ar 280 zirgspēkiem. Jādomā gan, ka pie mums populārāki būs 2 litru dīzeļdzinēji, kas pieejami 150 un 240 ZS versijās. Lai vai kā, izskatīgais Arteon patīkami pārsteidz ne tikai ar dizainu, bet salona plašumu, jo īpaši aizmugurē, kur pat iespējams pārkrustot kājas. Nav daudz tādu auto, kam šāda iespēja ir standarts. Konceptuāli šis fastback tipa automobilis ir ļoti līdzīgs Audi A5 Sportback, taču ir lielāks, turklāt maksā mazāk.

Honda dizaineri nudien ir pacentušies radīt futūristiska, agresīva, sportiska, tehnoloģiska izskata automobili. Viņiem tas ir izdevies, jo ar uzliku un krāsu akcentiem Civic nudien izskatās pievilcīgi. To gan nevarētu teikt par salonu, kas ir gana plastmasīgs. Sliktā ziņa dīzeļu cienītājiem ir tāda, ka civilais Civic pieejams tikai ar diviem benzīna dzinējiem un pat jaudīgākajā versijā jūt dzinējspēka trūkumu. Labi vien, ka var izvēlēties Civic Type-R

Octavia Combi ar 150 zs dīzeli uz vīkendu man bija jau pirms kāda laika vasarā. Jāsaka, ka bija tāds, kādu varēja gaidīt - ārkārtīgi ērts un ergonomiski pareizs priekšā, plašs aizmugurē, var pat pārlikt vienu kāju pār otru, ja tas ir aktuāli (gluži kā VW Arteon), nu un bagāžnieks vispār komentārus neprasa, jo manuprāt Škoda vispār netaisa mašīnas ar mazu bagāžnieku, bet Octavia tas ir vēl par kārtu lielāks. Kas man nepatika arī citos jaunās paaudzes VW grupas automobiļos (arī jaunajā Leon un Golf VIII novēroju), ir elektroniskie gļuki. Nu nav jauki, ja automobilim par 30000+ eiro pēkšņi izslēdzas šāds un tāds asistents un nav pieejams, kamēr neapstājies nu nepārstartē auto. Nepatīk arī klimata regulēšana ar skārienjutīgo slaideri; tumsā drīzāk nogriezīsi radio skaņu nekā dabūsi pa grādu siltāku salonu.

Vēl viens auto, ko pirms salīdzinoši neilga laika dabūju uz nedēļas nogali. Pirmais ir dizains un tas jaunajam Golf ir nu tā, toties brauc automobilis perfekti. 1,5 eTSI motors liekas viens no labākajiem agregātiem tur ārā - pietiekami ņiprs, bet ļoti labi prot arī taupīt; ar visiem saviem elektriskajiem atbalsta mezgliem un 2 cilindru izslēgšanu palīst zem 6 litriem pilsētā ir gaužām patīkami. No otras puses - Golf ir dators ar daudzām krāsainām lampiņām. Smuki, forši, bet nu brīžiem liekas pārāk pārcentušies, un vēl arī tie gļuki, ko novēroju Octavia - brauc, brauc un pēkšņi kompis brēc, ka emergency brake vai lane assist nav pieejami. Stājies malā, mašīnu pārstartē un viss aiziet, bet nu par 30+ tūkstošiem tā nevajadzētu būt. Jācer, ka programmatūras updeits to atrisinās vai varbūt updeits jau ir bijis un gļuks ir novērsts?

Dizains gaumes lieta, bet nevar noliegt, ka šis Golf izmēra auto ir ārkārtīgi plašs salonā. Lietošanā vienkāršs, lai gan ir dažas nianses, kas kaitina. Piemēram, elektriski nolaižami logi ir visās durvīs, taču vadītāja durvīs ir tikai divi slēdži, kas paredzēti visiem šiem četriem logiem. Un tas nozīmē, ka ir izdomāta un ieviesta vēl viena atsevišķa poga, ar kuru tu nosaki, uz kuru logu pāri šie slēdži attieksies - uz priekšējiem vai aizmugurējiem logiem.

Vēl viens sīkums, diezgan būtisks pat, ir nobraucamais attālums. Tas ir jūtami zemāks nekā papīros norādīts. Tiem, kas satraucas par ID.3 cenu - tie 50+ tūkstoši ir tikai 1st edition modeļa cena. Pēcāk nāks lētākas versijas arī par iepriekš solītajiem 30 eiro ar mazāku bateriju.

un vēl par braukšanu - iet gan tas verķis labi, turklāt kā jau aizmugures piedziņas mašīnai, apgriešanās rādiuss ir tāds kā reti kuram auto!

Manuprāt vērā ņemams braucamais. Te cilvēki sūkstījās, ka parastais 2008 lēkā pa sliktiem segumiem un granteni, bet e-2008 ir smagāks un uz ceļa turas daudz krietnāk. It kā elektromobilis, bet ārējie trokšņi (vējiņš, riepas) tāpat ir pietiekami skaļi, lai nozagtu akustisko komfortu. Nozog šis auto arī nobraucamos kilometrus. Nez kāpēc biju iztēlojies, ka ar 310 km rezervi var aizbraukt no Ulmaņa gatves līdz Saldum un atpakaļ, bet nekā. Aizbraucu galā ar atlikušiem 90 km un atviegloti uzelpoju, jo tirgus laukumā uzstādītais uzlādes aparāts bija brīvs. Tas tikai parāda, ka ar elektroauto nevar braukt kā pieņemts; jābrauc ir tā, kā rāda ceļa zīmes. It sevišķi uz šosejas, jo ātrums ir šī auto ienaidnieks. Bet visādi citādi vērā ņemams pilsētas auto ar gaumīgu, atšķirīgu ārējo dizainu un interjeru.

Honda e viennozīmīgi ir gada pārsteigums. Kā jau te viens autors minēja, Gada auto konkursa testā sagādāja stresainus brīžus, jo bieži bija ar tukšu bateriju, bet visādi citādi - konfekte. Jā, nav šis tas labākais auto, ar kuru plānot braucienu kaut vai 100 km rādiusā ap galveno bāzes vietu, taču pilsētai - ideāls. Todien izmetu cilpu ap Molu. Pabiju dziļāk Maskavas forštatē, biju centrā, biju Pulkveža Brieža ielā, ar pieturām apmēram stundu vizinājos un no auto no baterijas izsūca kādus 10 varbūt padsmit procentpunktus. Tas nozīmē, ka auto ir ļoti labi piemērots īsiem ikdienas braucieniem pilsētā. Galvenais atcerēties par rekuperāciju, kas katru reizi jāieslēdz no jauna un kondišku jau arī var nelietot bez vajadzības; daudz tas nelīdz, bet nu dažkārt arī daži kilometri ir daudz. Jā, un vietas šajā auto ir sasodīti daudz. Cilvēkiem, ne bagāžai.

Par gaitas īpašībām, manevrētspēju - 9 acis no 10.

C4 jaunajā paaudzē ir kardināli mainījies. Tas vairs nav klasiskais hečbeks, bet gan jau augstāks auto ar augstāku klīrensu un slieksni, pret kuru būs vieglāk nosmērēt bikses. Gumijas gar durvju malu gan ir, bet tāpat jāpiesargās, lai nesašmucētos. Par elektrisko versiju runājot - tas ir auto ar PSA grupas plaši lietoto 100 kilovatu, 260 Nm elektromotoru un 50 kWh bateriju. Nevarētu teikt, ka no braukšanas viedokļa palika spilgtā atmiņā, taču pozitīvais moments ir tāds, ka ripo komfortabli, klusu, liekais svars piemet tādu kā pamatīgumu gaitai, un arī dizains nav kā citiem auto.

Ar šo busiņu pavadīju nedēļas nogali un sapratu, ka lieliem attālumiem pa šoseju labāk izvēlēties citu auto, ja nav vēlmes braukt ar ātrumu līdz 90 kmh. Protams, var mazliet ātrāk, bet nu tad jārēķinās, ka arī gaitas rezerve saruks straujāk. Vēl straujāk tā saruks ziemā, ja nevēlēsies nosalt un ieslēgsi apkuri. Tad ne tuvu solītajiem 330 km busiņš nenobrauks. Drīzāk būs 200 km. Bet citādi - ar to pašu motoru, kas ir e-C4, ir pietiekami dinamisks un labi turas uz ceļa. Pasažieriem arī patiks.

Nu, Formentor ir auto, kurā viss ir pareizi. Man ir aizdomas, ka šis ir reāls pretendents uz Latvijas Gada auto 2022 titulu un to varētu arī saņemt. Konkursa žūrija gan vēl nav balsojusi, bet Cupra ir manta un pelnīti būtu viens no pēdējiem benzīna modeļiem, kas šo titulu saņem pirms elektromobiļi pārņem stafeti pilnībā.

Brīnišķīgs pilsētas auto ar teicamu dinamiku un manevrētspēju. Pārliecinājos, ka var aizbaukt arī tālāk, ja pa ceļam ir kāds lādētājs, un auto nemaz nav nekomfortabls. Ļoti patīk, ka var braukt ar vienu pedāli. Tas ir tik ērti! Un 95 kW uzlādes atbalsts nozīmē, ka bateriju var piedzīt pilnu nepilnas stundas laikā. Līdz 80% apmēram pusstundā.

Te jāpiekrīt viedoklim, ka visneviennozīmīgāk šajā auto vērtējams izskats, jo īpaši aizmugure, kas atgādina kaut, ko kas ir salauzts. No otras puses, auto ir atšķirīgs un uzreiz pamanāms, turklāt brauc ļoti labi. No ārpuses nepateiksi, bet pie stūres un uz ceļa nudien ir komfortabls.

i20 - viens no patīkamajiem pārsteigumiem Gada auto konkursā, jo brauc ne tā kā varētu gaidīt no mazās klases automobiļa. Tas ir vēl galvas tiesu pārāks par iepriekšējās paaudzes modeli, kam 2015. gada izskaņā atdevu visvairāk punktu, lai tas kļūtu par Latvijas Gada auto 2016. Šajā auto viss ir pareizi bezrūpīgai pilsētnieka dzīvei - dzīvelīgs mazlitrāžas turbo motors, automātiskā pārnesumkārba, kompakti gabarīti un ērts salons. Jā, un uz šosejas i20 uzvedas kā īsts gargabalnieks.

Aizrauj jau no pirmā skata ar nākotnes dizainu, kura saknes meklējamas pagātnē. Liekas Pony bija Hyundai modelis, kam līdzinās Ioniq 5 kantainā virsbūve. Un atkal jau viens auto, kas patīkami pārsteidz ar dizainu un negaidīti lieliem gabarītiem; bildēs izskatās, ka tas ir kaut kāds mazās klases hečbeks, bet patiesībā Ioniq 5 velk uz krosoveru, ar ko var arī mežā iebraukt. Salona plašums kā limuzīnā (sevišķi jau aizmugurē), gaita ļoti stabila un komfortabla, apgriešanās rādiuss pēc sajūtām neliels, jo vienas ass piedziņas versijā automobili dzen aizmugurējie riteņi, elektriskā sniedzamība - vairāk nekā pietiekama un 800V elektrosistēma nozīmē, ka uzlādēt var vienā acumirklī. Jā, Ioniq 5 uzrunā, bet ir arī viens milzīgs trūkums, ko momentā pamanīs ikviens - aizmugurējo logu sliktos apstākļos ļoti ātri aizsit ar sniegu, dubļiem, putekļiem un notīrīt viņu nevar, jo dizainā nav paredzēta slotiņa. Jārēķinās vienīgi, ka Ioniq 5 nav lēts; tas maksā no gandrīz 50 000 eiro

Apdares materiāli, montāžas kvalitāte, interjera dizains un ārējais izskats ir līmenī. Velk jau uz premium segmenta pusi, bet nedavelk. Varētu atbaidīt cena, kas sākas pie 44 tūkstošu eiro atzīmes, bet visādi citādi lielisks auto, ko gribētu braukt vēl un vēl. Patīk funkcija, kas vienu no divām digitālā instrumentu paneļa ciparnīcām pārvērš par ārējā attiecīgās puses spoguļa dublikātu, līdz ko ieslēdz virzienrādītāju. Varētu būt labs auto kuplai ģimenei.

Neparastais dizains uz ielas uzreiz ir pamanāms un, kad izbraucu ar 230 zirgspēku turbo modeli ar 4x4, kļuva skaidrs, kāpēc jauno Tucson jau ir tik daudz - tas auto vienkārši brauc lieliski. Vismaz šajā motorizācijas versijā nevienā brīdī neliekas, ka būtu par maz jaudas. Auto ar solīdu, tai pašā laikā komfortablu gaitu, tātad viss ir līdzsvarā un var pabraukt arī sportiskāk nekā parasti brauc ar krosoveriem, jo Tucson labi tur ceļu.

Man jau liekas, ka Jeep ir jābūt pilnpiedziņas automobilim, un par to es pārliecinājos pēc bēdīgās pieredzes ar parasto priekšpiedziņas Cherokee pirms vairākiem gadiem, kad talkā dabūju sauktu Subaru, lai tiktu ārā no meža ceļa smiltiņām. Bet, ja nav plāns iekarot drūmus bezceļus, Jeep Compass ar priekšpiedziņu un 1,3 litru turbo motoru būs labs sabiedrotais ikdienā, jo tam bez cienījama ārējā izskata Grand Cherokee stilā un samērā gaumīga interjera, ir arī krosoveriem/pilsētas SUV raksturīgais klīrenss.

Es teikšu tā, ka ar Gladiator vienmēr jutīsies īstajā laikā, īstajā vietā. Nu, gandrīz vienmēr, jo daudzstāvu stāvvietās būs pagrūti izgrozīties un stāvvietā, no kuras tikko izbraucis Smart, piecmetrīgo pikapu vispār nebūs iespējams iegriezt. Ja vienīgi nepastumj pārējos uz visām pusēm, kas Gladiator nebūtu īpaši grūti. Ja par braukšanu, tad reti kurš auto sniedz tādu pārliecību kā gladiators. Atminos, ka pa meža ceļiem ar līdzīgu pārliecību pirms Gladiator biju braucis tikai vienreiz un tad vainīgais auto bija Ford Ranger Raptor. Kurš no viņiem labāks, tā uzreiz nemaz nevar pateikt. Jeep gadījumā bonuss noteikti ir trīslitrīgais dīzeļdzinējs, kam jaudas un griezes nekad nepietrūkst, un transformējamā virsbūve. Durvis un priekšējo stiklu ārā neņēmu, bet jumta paneļus var izkabināt ļoti viegli - izņem un noliec aiz sēdekļu atzveltnēm vai vispār atstāj mājās, ja prognozē nesola lietu. Kas ir vēl viena šī ar cirvi iztēstā auto pozitīvā īpašība - spītējot tanciskajam veidolm un bruņmašīnas salonam, pa šoseju tas brauc drīzāk komfortabli nevis kā džipveidīgs auto. Un patēriņš turas tā ap 10 litriem, bet kombinēti, ja pareizi atceros, bija ap 12.

Ja kāds no pretendentiem varēja tēmēt uz Gada premium auto titulu, tad tas noteikti bija EQV. Pirmkārt, te ir zīmols, otrkārt, te ir augsts komforts un presitžs, un, treškārt, te ir arī premium segmenta cienīga cena virs 80 tūkstošiem eiro. Cik nu testa brauciena laikā izdevās pavizināties, ripo ļoti labi, bet, kā jau tas ar mūsdienu elektromobiļiem mēdz gadīties, ik pa laikam prātā iezogas doma par sniedzamību. Par 84 tūkstošiem gribētos lielu, bet te ir tāda viduvēja, tāpēc EQV drīzāk derēs kādai glaunu hoteļu ķēdei, lai vizinātu viesus uz un no lidostas. Vai arī valstsvīru apkalpošanai Pierīgā.

Jauno QQ uztveru ar divējādām jūtām. No vienas puses tā priekšgājēji sagrieza kājām gaisā visu auto tirgu, kad 2007. gadā ienāca pirmais Qashqai un visi ražotāji, kam gribējās pircēju naudiņu, steidza radīt savus hečbekus ar paaugstinātu klīrensu. No otras puses jaunās paaudzes Qashqai atstāj tādu mazuma piegaršu. Jā, dizains ir citādāks, lukturi priekšā šaurāki un interjers ir gājis līdzi laikam, bet, ja ātri pārlaiž skatienu, jaunais Qashqai nepaķer. Tad jau Renault Arkana, kam ar QQ ir diezgan daudz kopīga, ir interesantāka. Laikam jau tāpēc Gada auto konkursā ieguva otro vietu, kamēr QQ palika aiz TOP3. Bet visādi citādi QQ nav peļams auto, ja negribas neko ekstravagantu, gribas iekļauties moderno autobraucēju pūlī ar plašu aprīkojuma klāstu par saprātīgu cenu.

Simpātisks neliela izmēra krosovers, kas der gan pilsētai, gan šosejai. Latvijas Gada auto 2022 titila ieguvējs un tas jau vien pasaka diezgan daudz, lai gan konkursa žūrijas vērtējuma tabulā redzams, ka vienprātības par šo auto nebija. Vieni uzskata par ideālu braucamo tiem, kas beidzot nobrieduši jaunai mašīnai, bet citi labprātā izvēlētos kaut ko citu. Distancējoties no konkursa iznākuma, jāsaka, ka Mokka ir labi nostrādāts auto, tas nav garlaicīgs, skrien tīri labi un lielā ātrumā stabils. Un, kas galvenais, tā cena ir vidusmēra latvietim paceļama.

Ar ko Alfa Romeo Tonale palicis atmiņā? Nu, pirmkārt, tas ir interesantais dienas gaitas lukturu un aizmugurējo gaismu bloka dizains, turklāt gaismas paraksta dēļ jau iztālēm var viegli noteikt, kas ir tas auto, kas tuvojas no aizmugures vai brauc priekšā. Par kopējo dizainu runājot, es noteikti ierindoju to aiz Stelvio un jo sevišķi Giulia, kas tomēr ir un paliek šobrīd labākais cuore sportivo vēstījuma iemiesojums. Gada auto konkursā vērtēšanai bija sarūpēts modelis ar 1.5 MHEV dzinēju, kas attīsta 160 ZS un ir drīzāk pietiekams visām ikdienas situācijām, jo par tādu īstu sportiskumu runāt nevar pat Dynamic režīmā, ko var iestatīt ar Alfām tipisko DNA pārslēgu, kur D ir jau minētais Dynamic, N - Natural, bet A režīms ir tas, kurā Tonale kļūst par kuslu, neatsaucīgu braucamo. Noderēs, kad pazemināta saķere ar ceļa segumu, bet ne normālos apstākļos, lai gan benzīna taupīšanas nolūkā A var lietot arī ikdienā.

Tonale cenu lapā rakstīts: "Unikalitāte, kuru nav iespējams paslēpt. Automašīnas vadīšanas dinamika, kuru nav iespējams atkārtot." Lai tā būtu, bet man šajā auto kaut kas tomēr pietrūkst. Alfa Romeo faniem turpretī ir visas tiesības turpināt fanot un par Tonale maksāt, sākot no 35 000 eiro.