Viennozīmīgi patīk Opel Astra dizaina virziens un piekares īpašības, turpretī mulsina plašais vienkāršo un cieto plastmasu lietojums salonā. Gan jau tam ir savi praktiskie un ekonomiskie apsvērumi, bet man liekas, ka Opel tomēr varēja labāk. Visādi citādi Astra ir saprātīgs un tehniski pilnvērtīgs auto ar ērtiem sēdekļiem, vieglu un stabilu gaitu un maksā no 22 700

Jāpiekrīt, ka CX-60 ir tehnoloģiski labi nokomplektēts auto, bet svaru inženieriem nomaskēt nav izdevies, tāpēc tas būs laba izvēle, ja mērķis ir iegūt auto, kas paredzēts komfortablai kruīzēšanai. Par kruīzēšanu runājot, interesantas sajūtas rada ar navigācijas sistēmu sajūgtā kruīza kontrole – tā atmet gāzīti, ja gaidāmais pagrieziens ir pārāk straujš, lai to droši un komfortabli izbrauktu ar iestatīto ātrumu. Kopumā ņemot jauks un patīkams auto, bet jāņem vērā, ka sākuma cena ir 52 990, bet pavisam reāli jārēķinās ar saviem 60 tūkstošiem.

No automobiļa ar Maserati vārdu biju gaidījis vairāk. Ir vesels lērums auto, kam divlitrīgs motors būtu tieši laikā, bet nu šajā gadījumā pat ar 300 zirgspēkiem ir par īsu. Tas ir kā Type-R veiktspēja lielākā virsbūvē. Jā, piekare ir sportiska, auto ir stabils un atsaucīgs, un virzienmaiņas šis SUV pacieš ļoti labi, bet, kopumā liekas, ka Grecale vismaz bāzes versijā nevelk līdz tam statusam uz ko pretendē, lai gan maksā no 75 746 eiro. Un labāk jau būtu atstājuši normālu ātrumpārslēgu, jo tā vietā modelim ir PRND pogas zem centrālā ekrāna. Un visbeidzot ārējais dizains – es esmu vienīgais, kam Grecale izskatās pēc Porsche Macan?

Gada auto testā bija Sportage hibrīds un tas pārliecināja visās jomās. Sākot ar gaitas īpašībām, kas ir diezgan sulīgas, un dinamikas, kas ir vairāk nekā pietiekama, un beidzot ar salona ietilpību un degvielas ekonomiju. Nevar nenovērtēt skaņas izolāciju, jo tās dēļ pat grūti nepamanīt, kurā brīdī ieslēdzas un izslēdzas benzīna dzinējs un auto pāriet uz braukšanu ar elektrību. Cik nu sanāca izbraukt, tad liekas, ka ar aptuveni 6 litriem uz 100 kilometriem var iztikt. Kopumā ņemot, visnotaļ daudzpusīgs auto ar augstu komforta līmeni, plašu salo./nu, modernu priekšējo paneli, bet tā tam arī vajadzētu būt, ja reiz cena sākas no 36 490

Interesants auto gan no vizuālā, gan braukšanas sajūtu aspekta. Vizuālais, protams, ir gaumes lieta, bet nevar noliegt, ka Niro savs unikālais raksturs. Pie stūres un gaitā patīk tas, ka auto atstāj solīda braucamā iespaidu un, kas nav mazsvarīgi, kā hibrīds tas ir ļoti ekonomisks, proti, bez lielas iespringšanas var rēķināties, ka automobilis palīdzēs iekļauties 5-6 litros uz 100 km. Vispār patīkams auto, bet ir dilemma - izvēlēties Niro vai Sportage, jo Sportage ir lielāks un ekonomiskuma ziņā līdzvērtīgs.Par labu Niro turpretī runā cena, jo tas pieejams jau par 28 990 eiro.

Tas, ar ko šis auto paliek atmiņā, pirmāmkārtām, ir dizains - drosmīgs, uzkrītošs un noteikti ne tāds kā citiem. Jo īpaši futūristiskā aizmugure. Gaitas īpašību ziņā var just, ka EV6 ir smags auto, bet jaudas resurss to kompensē. Šī auto viena no lielākajām priekšrocībām ir 800V elektrosistēma, kas nodrošina sevišķi ātru uzlādi, turklāt elektrību spēj ne tikai ņemt, bet arī atdot patērētājiem. Kopumā patīk, bet biju gaidījis nedaudz vairāk. Cena - no 61 490

Manuprāt šis auto ir piemērots tiem, kas meklē sev automobili kompakto krosoveru segmentā. HR-V nenoliedzami izskatās interesanti, azartiski, ko gan nevar teikt par dinamiskajām īpašībām. Šai ziņā tas ir nosvērts braucamais ar spēka agregātu, kurā uzsvars mazāk likts baudu, bet vairāk uz efektivitāti. Par to liecina arī variators, ar kura labi dzirdamo dūkšanu jārēķinās, kamēr tiek sasniegts vēlamais braukšanas ātrums. Kopumā ņemot, HR-V ir labi nostrādāts auto un tas maksā no 32 220.

Pat nepamanīju, pa kuru laiku Honda Civic ir izaugusi tik liela, jo ar nolaistiem sēdekļiem tas var būt arī festivālu auto ar plašu līdzenas grīdas guļamzonu aizmugurē. Civic nevar lepoties ar plašu dzinēju klāstu, taču pēc izbraukšanas ar pašuzlādes hibrīdu nemaz nav nepieciešamības pēc kā cita, jo šāds Civic ir kluss, dinamisks un efektīvs. Patīk braukšanas sajūtas un tas, cik labi auto stāv uz ceļa. Uz Gada auto galveno titulu šis automobilis varbūt arī nepretendē, bet vieta TOP7 ir pelnīta. Cena no 32 380

Ja nav vajadzības dižoties un zīmols nav no noteicošajiem kritērijiem automobiļa izvēlē, tad nudien ir vērts apsvērt Jogger. Auto pieejams gan piecu, gan septiņu sēdvietu versijā, turklāt turklāt atšķirībā no virknes automobiļu, kuru ražotāji norāda, ka aizmugurē paredzēts sēdēt pasažieriem ar augumu līdz 1,50 - 1,60 metriem, Jogger ir pilnas septiņas sēdvietas. Vienīgi, ja tās visas izmantot, tad jārēķinās, ka no bagāžnieka nekas nepaliks pāri. Tāpat jārēķinās, ka 1 litra motoram darba būs daudz un apdzīšanas nāksies plānot. Bet visādi citādi Jogger ir racionāls braucamais, bez liekiem izkaistinājumiem un ar vienkāršu pirmās nepieciešamības tehnoloģisko garnējmu (bluetooth katrā ziņā ir un navigācija arī) turklāt pieejams jau par 15 990

VW ID.3 tehnoloģiskais brālītis ar krietni simpātiskāku ārējo dizainu. Neskatoties uz kompaktiem ārējiem gabarītiem, vietas Cupra Born salonā ir daudz un arī bagāžnieks ir adekvāts. Kā jau te minēja, pie stūres iekārtoties ir ērti un sēdēt sporta sēdekļos ir bauda. Starp lietām, kas šajā automobilī uzskatāmas par noderīgām un ērtām, noteikti jāpiemin head-up displejs ar paplašinātās realitātes funkcijām. Par neērtām jāatzīst skārienjutīgās pogas uz stūres, kloķīši un podziņas spoguļu regulēšanai un logu atvēršanai, kā arī skārienjutīgā slīdjosla klimata kontroles regulēšanai. Nu nav ērti un viss. Labā ziņa - runā, ka Volkswagen ņem vērā atsauksmes no lietotājiem un no neērtajiem risinājumiem pamazām atsakās par labu klasiskajiem pogu risinājumiem. Ja gadās izbraukt ar Born, uzmanība jāpievērš ne tikai dinamiskajām īpašībām un sniedzamībai, bet arī apgriešanās rādiusam, kas ir negaidīti mazs. Pilsētniekiem būs tieši laikā, ja pie dīlera var atstāt vismaz 43 000.

C5 X viennozīmīgi varētu pretendēt uz nomināciju Gada pārsteigums, ja tāda Latvijas Gada auto konkursā būtu ieviesta. Auto ir pārsteidzoši liels no ārpuses ar atbilstoši plašu salonu un negaidīti labu apdari. Pirmajos iespaidos, protams, patīkami pārsteidz C5 X gabarīti apvienojumā ar solīdo dizainu, bet trumpis noteikti ir gaitas īpašības – reti komfortabls auto ar lielisku trokšņu izolāciju, kas katru nobraukto kilometru pārvērš patīkamās atmiņās. Faktiski var teikt, ka C5 X nevis brauc, bet gan slīd pa ceļu tikpat klusi kā koki aiz loga. Cena – no 34 990, kas nav maz Citroen automobilim, bet tajā iekļauts grūti pārspējams komforts un arī zināms prestižs.

Es teiktu, ka C5 Aircross ir lieliska alternatīva kmpakto SUV segmentā. No visiem aspektiem viegls (viegla stūre, viegla gaita) braucamais ar komfortabliem biezo putu sēdekļiem, lai nevajā noguruma sajūta pēc ilgāka ceļā pavadītā laika. Cena ir no 27 990, bet kā jau te minēts, tad viegli var piepakot līdz pat 36 000 eiro.

Nu, es domāju nav šaubu, kurš būs Latvijas Gada sporta auto 2023, jo RS 3 ir visas nepieciešamās sastāvdaļas, lai par tādu kļūtu. Protams, Dynamic un Performance režīmi šai mašīnā atmodina zvēru, taču pat Comfort konfigurācijā, kas ideāli piemērota nosvērtai ikdienas braukšanai, RS 3 ir vairāk nekā pietiekami nikns, lai aiz muguras atstātu lielāko daļu satiksmes. Aplausi Audi! Tā kā, ja tev ir brīvi pieejami 62 200

eiro, tad durvis uz Audi RS pasauli ir vaļā.

Ļoti parocīgs auto no izmēra viedokļa, izskatīgs un ar labu dinamiku, ko 50 e-tron versijai nodrošina divi elektromotori. Viss šajā auto ir labi, bet jāņem vērā, ka lēts tas nebūs, jo cena sākas no 69 000 eiro.

Ar ko Alfa Romeo Tonale palicis atmiņā? Nu, pirmkārt, tas ir interesantais dienas gaitas lukturu un aizmugurējo gaismu bloka dizains, turklāt gaismas paraksta dēļ jau iztālēm var viegli noteikt, kas ir tas auto, kas tuvojas no aizmugures vai brauc priekšā. Par kopējo dizainu runājot, es noteikti ierindoju to aiz Stelvio un jo sevišķi Giulia, kas tomēr ir un paliek šobrīd labākais cuore sportivo vēstījuma iemiesojums. Gada auto konkursā vērtēšanai bija sarūpēts modelis ar 1.5 MHEV dzinēju, kas attīsta 160 ZS un ir drīzāk pietiekams visām ikdienas situācijām, jo par tādu īstu sportiskumu runāt nevar pat Dynamic režīmā, ko var iestatīt ar Alfām tipisko DNA pārslēgu, kur D ir jau minētais Dynamic, N - Natural, bet A režīms ir tas, kurā Tonale kļūst par kuslu, neatsaucīgu braucamo. Noderēs, kad pazemināta saķere ar ceļa segumu, bet ne normālos apstākļos, lai gan benzīna taupīšanas nolūkā A var lietot arī ikdienā.

Tonale cenu lapā rakstīts: "Unikalitāte, kuru nav iespējams paslēpt. Automašīnas vadīšanas dinamika, kuru nav iespējams atkārtot." Lai tā būtu, bet man šajā auto kaut kas tomēr pietrūkst. Alfa Romeo faniem turpretī ir visas tiesības turpināt fanot un par Tonale maksāt, sākot no 35 000 eiro.

Simpātisks neliela izmēra krosovers, kas der gan pilsētai, gan šosejai. Latvijas Gada auto 2022 titila ieguvējs un tas jau vien pasaka diezgan daudz, lai gan konkursa žūrijas vērtējuma tabulā redzams, ka vienprātības par šo auto nebija. Vieni uzskata par ideālu braucamo tiem, kas beidzot nobrieduši jaunai mašīnai, bet citi labprātā izvēlētos kaut ko citu. Distancējoties no konkursa iznākuma, jāsaka, ka Mokka ir labi nostrādāts auto, tas nav garlaicīgs, skrien tīri labi un lielā ātrumā stabils. Un, kas galvenais, tā cena ir vidusmēra latvietim paceļama.

Jauno QQ uztveru ar divējādām jūtām. No vienas puses tā priekšgājēji sagrieza kājām gaisā visu auto tirgu, kad 2007. gadā ienāca pirmais Qashqai un visi ražotāji, kam gribējās pircēju naudiņu, steidza radīt savus hečbekus ar paaugstinātu klīrensu. No otras puses jaunās paaudzes Qashqai atstāj tādu mazuma piegaršu. Jā, dizains ir citādāks, lukturi priekšā šaurāki un interjers ir gājis līdzi laikam, bet, ja ātri pārlaiž skatienu, jaunais Qashqai nepaķer. Tad jau Renault Arkana, kam ar QQ ir diezgan daudz kopīga, ir interesantāka. Laikam jau tāpēc Gada auto konkursā ieguva otro vietu, kamēr QQ palika aiz TOP3. Bet visādi citādi QQ nav peļams auto, ja negribas neko ekstravagantu, gribas iekļauties moderno autobraucēju pūlī ar plašu aprīkojuma klāstu par saprātīgu cenu.

Ja kāds no pretendentiem varēja tēmēt uz Gada premium auto titulu, tad tas noteikti bija EQV. Pirmkārt, te ir zīmols, otrkārt, te ir augsts komforts un presitžs, un, treškārt, te ir arī premium segmenta cienīga cena virs 80 tūkstošiem eiro. Cik nu testa brauciena laikā izdevās pavizināties, ripo ļoti labi, bet, kā jau tas ar mūsdienu elektromobiļiem mēdz gadīties, ik pa laikam prātā iezogas doma par sniedzamību. Par 84 tūkstošiem gribētos lielu, bet te ir tāda viduvēja, tāpēc EQV drīzāk derēs kādai glaunu hoteļu ķēdei, lai vizinātu viesus uz un no lidostas. Vai arī valstsvīru apkalpošanai Pierīgā.

Es teikšu tā, ka ar Gladiator vienmēr jutīsies īstajā laikā, īstajā vietā. Nu, gandrīz vienmēr, jo daudzstāvu stāvvietās būs pagrūti izgrozīties un stāvvietā, no kuras tikko izbraucis Smart, piecmetrīgo pikapu vispār nebūs iespējams iegriezt. Ja vienīgi nepastumj pārējos uz visām pusēm, kas Gladiator nebūtu īpaši grūti. Ja par braukšanu, tad reti kurš auto sniedz tādu pārliecību kā gladiators. Atminos, ka pa meža ceļiem ar līdzīgu pārliecību pirms Gladiator biju braucis tikai vienreiz un tad vainīgais auto bija Ford Ranger Raptor. Kurš no viņiem labāks, tā uzreiz nemaz nevar pateikt. Jeep gadījumā bonuss noteikti ir trīslitrīgais dīzeļdzinējs, kam jaudas un griezes nekad nepietrūkst, un transformējamā virsbūve. Durvis un priekšējo stiklu ārā neņēmu, bet jumta paneļus var izkabināt ļoti viegli - izņem un noliec aiz sēdekļu atzveltnēm vai vispār atstāj mājās, ja prognozē nesola lietu. Kas ir vēl viena šī ar cirvi iztēstā auto pozitīvā īpašība - spītējot tanciskajam veidolm un bruņmašīnas salonam, pa šoseju tas brauc drīzāk komfortabli nevis kā džipveidīgs auto. Un patēriņš turas tā ap 10 litriem, bet kombinēti, ja pareizi atceros, bija ap 12.

Man jau liekas, ka Jeep ir jābūt pilnpiedziņas automobilim, un par to es pārliecinājos pēc bēdīgās pieredzes ar parasto priekšpiedziņas Cherokee pirms vairākiem gadiem, kad talkā dabūju sauktu Subaru, lai tiktu ārā no meža ceļa smiltiņām. Bet, ja nav plāns iekarot drūmus bezceļus, Jeep Compass ar priekšpiedziņu un 1,3 litru turbo motoru būs labs sabiedrotais ikdienā, jo tam bez cienījama ārējā izskata Grand Cherokee stilā un samērā gaumīga interjera, ir arī krosoveriem/pilsētas SUV raksturīgais klīrenss.

Neparastais dizains uz ielas uzreiz ir pamanāms un, kad izbraucu ar 230 zirgspēku turbo modeli ar 4x4, kļuva skaidrs, kāpēc jauno Tucson jau ir tik daudz - tas auto vienkārši brauc lieliski. Vismaz šajā motorizācijas versijā nevienā brīdī neliekas, ka būtu par maz jaudas. Auto ar solīdu, tai pašā laikā komfortablu gaitu, tātad viss ir līdzsvarā un var pabraukt arī sportiskāk nekā parasti brauc ar krosoveriem, jo Tucson labi tur ceļu.

Apdares materiāli, montāžas kvalitāte, interjera dizains un ārējais izskats ir līmenī. Velk jau uz premium segmenta pusi, bet nedavelk. Varētu atbaidīt cena, kas sākas pie 44 tūkstošu eiro atzīmes, bet visādi citādi lielisks auto, ko gribētu braukt vēl un vēl. Patīk funkcija, kas vienu no divām digitālā instrumentu paneļa ciparnīcām pārvērš par ārējā attiecīgās puses spoguļa dublikātu, līdz ko ieslēdz virzienrādītāju. Varētu būt labs auto kuplai ģimenei.

Aizrauj jau no pirmā skata ar nākotnes dizainu, kura saknes meklējamas pagātnē. Liekas Pony bija Hyundai modelis, kam līdzinās Ioniq 5 kantainā virsbūve. Un atkal jau viens auto, kas patīkami pārsteidz ar dizainu un negaidīti lieliem gabarītiem; bildēs izskatās, ka tas ir kaut kāds mazās klases hečbeks, bet patiesībā Ioniq 5 velk uz krosoveru, ar ko var arī mežā iebraukt. Salona plašums kā limuzīnā (sevišķi jau aizmugurē), gaita ļoti stabila un komfortabla, apgriešanās rādiuss pēc sajūtām neliels, jo vienas ass piedziņas versijā automobili dzen aizmugurējie riteņi, elektriskā sniedzamība - vairāk nekā pietiekama un 800V elektrosistēma nozīmē, ka uzlādēt var vienā acumirklī. Jā, Ioniq 5 uzrunā, bet ir arī viens milzīgs trūkums, ko momentā pamanīs ikviens - aizmugurējo logu sliktos apstākļos ļoti ātri aizsit ar sniegu, dubļiem, putekļiem un notīrīt viņu nevar, jo dizainā nav paredzēta slotiņa. Jārēķinās vienīgi, ka Ioniq 5 nav lēts; tas maksā no gandrīz 50 000 eiro

i20 - viens no patīkamajiem pārsteigumiem Gada auto konkursā, jo brauc ne tā kā varētu gaidīt no mazās klases automobiļa. Tas ir vēl galvas tiesu pārāks par iepriekšējās paaudzes modeli, kam 2015. gada izskaņā atdevu visvairāk punktu, lai tas kļūtu par Latvijas Gada auto 2016. Šajā auto viss ir pareizi bezrūpīgai pilsētnieka dzīvei - dzīvelīgs mazlitrāžas turbo motors, automātiskā pārnesumkārba, kompakti gabarīti un ērts salons. Jā, un uz šosejas i20 uzvedas kā īsts gargabalnieks.

Te jāpiekrīt viedoklim, ka visneviennozīmīgāk šajā auto vērtējams izskats, jo īpaši aizmugure, kas atgādina kaut, ko kas ir salauzts. No otras puses, auto ir atšķirīgs un uzreiz pamanāms, turklāt brauc ļoti labi. No ārpuses nepateiksi, bet pie stūres un uz ceļa nudien ir komfortabls.