Kemperus neviens nepērk priekš tam, lai kaut kas atmaksātos. Ceļošana ar kemperi - tas ir viens no dārgākajiem ceļošanas veidiem. Tos pērk, jo tas ir dzīvesveids, brīvība, brauc kur gribi un kad gribi, katru nakti guli SAVĀ gultā, ej savā dušā, ēd kad gribi un ko gribi.

Brīvība braucot ar kemperi - lielāka, nekā parastam auto. Braukt ar kemperi ir vieglāk, nekā ar vieglo auto, jo augstāka sēdpozīcija. Tātad, visiem vieglajiem var redzēt pāri.

Braucot ceļojumos, augstākai sēdpozīcijai ir priekšrocība. Ja no vieglās ver redzēt tikai žogu, bet no kempera var redzēt tam pāri.

Piebraucot pie lielas autostāvvietas, tiem, kas brauc ar kemperi, ir lielas priekšrocības. Vieglās mašīnas šoferim nav ne jausmas, vai stāvvietā ir brīva vieta un dodās iekšā uz dullo, bet kempera vadītājs no augšas skaisti pārredz visu stāvlaukumu.

Tie, kas ceļo ar vieglo auto, pēc garāka ceļa kāpj ārā izlocīt kājas. Vienalga, vai ārā sniegs, lietus, dubļi vai vējš. Bet tie, kas ceļo ar kemperi, var kaut dejas sarīkot, bet no sava siltā auto var ārā nekāpt.

Pēc garāka ceļa tie, kas ceļo ar vieglo, pie bendzīntanka stāv ārā, vējā un lietū un bariņā saspiedušies grauž sausu maizi, ko nopirkuši benzīntankā. Bet tie, kas ceļo ar kemperi, braukšanas pauzē ēd savā kemperī siltu pirmo, otro, trešo ēdienu, kā restorānā.

Tie, kas ceļo ar vieglo mašīnu un pēkšņi rodas vēlēšanās pēc pamīlēšanās, paliek griboši un nedabūjuši. Tie, kas ceļo ar kemperi, dara to, kad vien grib

Brīvība mazāka, nekā parastam auto? Nepiekrītu. Tur, kur drīkst iebraukt vieglais, tur drīkst arī kemperis zem 3,5 tonnām. Tur, kur drīkst stāvēt vieglais, tur drīkst stāvēt kemperis (ja nav speciālas aizlieguma zīmes).

Uz autobāņa (izņemot dažas vietas Vācijā, kur atceļas 130), ar kemperi, tieši tā pat, kā ar vieglo, var braukt ar maksimālo atļauto ātrumu (PL 140, u.t.t.) - bez problēmām

" Kad gribi - tāpat, kā parastam auto." - nepiekrītu! Izbraucot ceļojumā ar vieglo, ir apmēram jāparēķina, kur būs nākošā gulēšana, līdz kuram kempingam vai viesnīcai tiksiet. Nevar izbraukt jebkurā laikā. Bet ar kemperi var. Izbrauc kaut vai vēlu vakarā, brauc cik vari. Ja nāk miegs, stājies malā un guli. Ar vieglo tā nevar.

Tu raksti: "Ak jā - piemirsi pieminēt SAVU podu." Par savu tualeti runājot - ne jau visu laiku, esot ceļojumā, Tu sēdēsi viesnīcā, kur ir sava tualete. Arī sabiedrīskajās vietās ne visur ir pieejama tualete. Ir ļoti nepatīkami, ja ceļot prieku nomāc doma, ka ir nepieciešama tualete, bet tās nekur nav. Tādā brīdī doma par tualeti ir primāra un pilnīgi nomāc jebkuru citu domu. Bet ceļojot ar kemperi, nekad šādu problēmu nav.

"Ed kad gribi un ko gribi - kāds tam sakars ar kemperi?!" - Sakars viestiešākais!!! Esmu pietiekoši Itālijas viesnīcās, kad ceļoju ar vieglo autiņu, brokastīs grauzis nožēlojamu, sakaltušu bulciņu un piedzēris kafiju no piņģerota pieluma krūzītes. Ceļojot ar kemperi, jebkura ēdienreize var būt kā labākajā restorānā.

Nē, ar kemperi nakšņot var stāties nesalīdzināmi vairāk vietās, nekā ir viesnīcas. Viesnīca Tev vēl ir jāsameklē, viesnīcā var nebūt brīvas vietas, viesnīcā ir jāstāv garā rindā recepcijā, lai pierakstītos un tik pat garā, lai izrakstītos. Uz viesnīcas numuru Tu pus stundu nēsāsi savas mantas no sava autiņa un no rīta nēsāsi atpakaļ. Kemperī nekādas mantas, nekur nav jānes, rindā nav jāstāv. No rīta nomazgā savu krūzīti, un vari sākt braukt.

Esmu parastās stāvvietās un benzīntankos nakšņojis pat Austrijā, kur, liekas, klīst viedoklis, ka nevar.

Esmu ar kemperi iebraucis un nakšņojis Beļģijā, Briges vecpilsētā, iemetis parkošanās automātā 1 eur. Tas - kā mūsu Vecrīgā., u.t.t., u.t.t.

Tu saki:"....atstāt kluci nevis numuriņa podā, lai gaisu nebojā." To, ka kempera tualete smird, iespaidu ir radījuši īres kemperi. Tie duraki, kas kemperi izīrē, nesaprot, ka smakas īstais avots ir tualetes ķīmija. Smird pat aizskrūvēta pudele, nemaz jau nerunājot, ja ar to ķīmiju notašķa visu , kas pagadās. Tualetes ķīmijas pudeli nekādā gadījumā nedrīkst turēt dzīvojamajā telpā! Ja aizskrūvētā pudele vēl ir ietīta pāris maisiņos un iebāzta, piemēram, no ārpuses ventilējamā gāzes balonu telpā, kemperī nekas nesmird. Un stipri šaubos, vai tie, kas noīrē kemperus, padomā par to, ka kasete ir kādreiz jāizlej, pienācīgi jāizskalo. Un ja ar kemperi nekur nebrauco, tā ir jāglabā atsevišķi, vai kemperī obligāti tikai izskalotā veidā! Ja ar to rīkojas pienācīgi, nav pat nepieciešamība taisīt kasetei papildus ventilāciju uz ārī, kas , principā, arī ir iespējams.

Tu saki: "Viesnīcas sameklēšana nav nekāds milzu izaicinājums un vietas vienmēr ir, kopš ir izdomāts booking.com un līdzīgi servisi."

Bet Tava viesnīca ir tur, kur viņa ir, nevis tur, kur Tu to vēlies. Tu savu viesnīcu nevari nolikt Norvēģijā uz klinšainas kraujas ar skatu uz okeānu, kur vēlies, vai biezā mežā pie skaista ezera. Bet kemperi tur nolikt var.

eidis rakstīja: "Es domāju, ka tev reāli paveicās, ka policisti neizrakstīja kvītiņu".

Kādēļ lai policisti rakstītu kaut kādu kvītiņu? Kāds ir pamatojums, kur loģika šādā spriedumā?

Tātad - Briges vecpilsēta sākas ar vēsturiskiem iebraucamajiem vārtiem, pie kuriem atrodas ceļa zīme "virs 3,5 tonnām iebraukt aizliegts". Super, kemperim par 1 kg mazāk, tātad, iebraukt drīkst.

Braucam iekšā, pa sīkajām ieliņām daudz neriņķojam. Uzreiz atrodam vietu, kur ielas malā drīkst stāvēt. Ir sastājušās uz palikšanu pa nakti dažādi autiņi - vieglie, dažādi busiņi, u.t.t. Mēs atrodam brīvu vietu un ar savu kemperi apstājamies. Ielas malā maksāšanas automāts. Iemetu 1 eur un tas parāda, ka drīkst stāvēt līdz 8:00 nākošā rītā. Ok, čeku ielieku logā. Kur saskati pārkāpumu? Piecas vieglās stāv ceļa malā tukšas, vienā komercbusiņā - nezinu, neredzu, kas iekšā, u.t.t.. Bet mēs aiztaisam žalūzijas, cepam pankūkas, kemperī atkārtojam dažus dejas soļus, klausamies muzonu, tad paklīstam pa pilsētu, atgriežamies, ejam dušā, guļam.

Kur pārkāpums? Ceļas zīmes, kas ierobežo stāvēšanas laiku, nekur nav, ceļa zīmes "No camping!" nav, ceļa zīmes, kas norāda, ka ar kemperi iebraukt nedīkstētu - nav. Augstuma barjeras, kuras atsijā autiņus pēc augstuma, arī nav. Tātad, viss ir likumīgi un palikt pa nakti drīkst! Kemperis- arī tā ir automašīna un ja nav nav speciālas, kemperus diskriminējošas ceļas zīmes, tad uz viņu attiecas tie paši noteikumi, kas uz citām automašīnām.

BadAss sasmīdināja: "Un ar laiku saproti, ka nevajag pārspīlēt ar līdzņemamajām mantām."

Mēs reiz Ziemassvētku brīvdienās aizbraucām ceļojumā uz Vāciju un paņēmām līdzi izpušķotu ziemassvētku egli, iestādītu smagā podā, apmēram 1-1,5 metrus garu Bija jauki! Autobāņa malā, stāvvietā taisījām karstvīnu, izvilkām no bagāžnieka egli, ..... Viss, kā kārtīgos Ziemassvētkos!

eidis: " Nu un tad tā milzu kaste, kas pārkrauta ar pārtiku un pat ūdeni, tur mokās pa kalnu ceļiem, jo ir bānim paredzēts 2l motors, a kastē ir pilnīgi viss."

Pārtiku kemperceļojumos ņem līdzi ne jau tāpēc, ka kaut kur tā ir lēta vai dārga, bet tādēļ, lai pārtikas meklējumos netērētu laiku. Mēs uz Grieķiju, Spāniju, Itāliju, u.t.t. ņemam tieši tik pat daudz pārtikas, cik uz Norvēģiju. Nav nekādas starpības.

Bradypus: "Pieņemu, ka kādam šitāda ņemšanās ap tualeti liekas vienkāršāka un patīkamāka, nekā reģistrēšanās process viesnīcā "

Vai Tu savā mājā/dzīvoklī savu tualeti nekad nesatīri? Vai Tu algo sulaiņu baru, kas tavā vietā to tīra un mazgā? Kas par dīvainiem aizspriedumiem, vai tualetes fobiju! Nu jā .... īrētā kemperī tas varētu būt nepatīkami Vai arī - tādas bailes no kempera tualetes, jo nekad, neko ar to neesi darījis? Kempera tualetes padarīšanās viss ir labi pārdomāts un vienkāršs. Tad jau - kapēc nerunā par loga šķidruma ieliešanu kemperī? Tas ir daudz sarežģītāk, par tualetes kasetes izliešanu.Lai ielietu logu šķidrumu, ir jāsameklē trekteris

eidis: " Pēc Norvēģijā redzētā šķiet, ka kemperu skaitu pamatā nosaka aizspriedumi. NO ir ļoti daudz vāciešu, kas kemperī ir atveduši pilnīgi visu. NO tak viss "ļoti dārgs". Nu un tad tā milzu kaste, kas pārkrauta ar pārtiku un pat ūdeni, tur mokās pa kalnu ceļiem, jo ir bānim paredzēts 2l motors, a kastē ir pilnīgi viss. Pat ūdens 2 nedēļām. NO gan drīkst stāvēt praktiski jebkur. Bet to var darīt arī ar telti. Rezultātā tas klucis ir vieni vienīgi izdevumi: milzīgs patēriņš, nespēj sasniegt virkni vietu, milzīgi maksājumi jebkurā maksas vietā (prāmis, maksas ceļi).

Domāju, ka uz LV tie vāči arī ved ūdeni, jo "tajā Krievijā tak viss ir indīgs".

Attiecīgi kemperošana IMO ir aizspriedumu bāzēta čakarēšanās, ne ceļošana.

eidis, pilnīgi viss Tavs teiktais ir nepatiesība:

1) Aizspriedumi ir nevis vāciešiem, bet latviešiem, kuri ceļojumos dodas tikai ar Impro autobusiem un pēc gida komandas skatās pa labi, pa kreisi un visi pēc komandas iet uz WC. Dažādos starptautiskos kempertusos no Igaunijas un Lietuvas ierodas vairāk par 100 kemperiem, bet no LV 1-2, jo visiem , laikam, mežonīgas bailes no kemperu tualetes.

2) Pārtiku kemperos uz NO ved tik pat, cik uz Rumāniju vai Bulgāriju. Iemesls - lai netērētu laiku šopingiem.

3) Nevienā Eiropas valstī nav tik vienkārši uzpildīt ūdeni, kā NO. Un Norvēģijā viņš ir kvalitatīvs un bez problēmām lietojams pārtikā. Tātad, par pārkraušanu ar ūdeni nevajag stāstīt pasakas!

4) Lai nu kur, bet NO nav pateicīga gulēsanai teltī, mainīgo laika apstākļu deļ. Varbūtība no rīta pamosties peļķē, ir ļoti liela.

5) Braucot ar kemperi dienvidu virzienā, visa ceļojuma vidējais patēriņš ir 12,0 l/100 km, Norvēģijas ceļojumos vidējais 10,0 l/100 km, atsevišķu dienu vidējais patēriņš 9,0 l/100 km. Pie atļautā maksimālā ātruma 70 vai 80 km/h, kempera motors darbojas gandrīz kā tukšgaitā. Rezultātā, viena kilometra cena pa NO ir LĒTĀKA, nekā viena kilometra cena, braucot caur PL uz dienvidiem!!!

eidis, Tu tik cītīgi noliec kemperus, bet izskatās, ka pats ne reizi neesi pamēģinājis paceļot ar to.

Uz Norvēģiju brauc ne jau aizspriedumu dēļ, bet tādēļ, ka tur ir skaisti un tādēļ, ka Norvēģija mums ir pavisam tuvu. Pāri tam slapjumam un NO ir klāt. Dienvidu virzienā ir janobrauc daudz tālāk līdz kādam smukumam.

eidis: " dēļ viņi vispār netiek uz vietu, kur gribējuši".

Norvēģijā 99,99999 % ceļu ir asfaltēti un asfalts ir pirklasīgs. Tātad, ar kemperi var piebraukt visur. Bet ja liekas, ka kaut kur nevar, tad kemperos parasti vadā līdzi arī motorollerus un velosipēdus. Tātad, nav nekur, nekādas piekļūšanas problēmas (Atšķirībā no LV, kur uz Papes ezeru jākratās 15 km pa drausmīgas kvalitātes , izdauzītu, grantēto ceļu)

eidis: "vāči mierīgi vadā līdzi 120l ūdens. Jo citādi dārgi."

Vācieši vadā līdzi 120l ūdens ne jau tāpēc, ka "citādi dārgi", bet tāpēc, ka tik liela ir tīrā ūdens bāka un vācieši, tāpat kā citi kemperceļotāji, iet dušā, u.t.t. Bet pie bezmaksas ūdens Norvēģijā var ieliet ik uz stūra!

Eidis: "Rezultātā tas klucis ir vieni vienīgi izdevumi: milzīgs patēriņš, nespēj sasniegt virkni vietu, milzīgi maksājumi jebkurā maksas vietā (prāmis, maksas ceļi)."

Norvēģijas maksas ceļi, salīdzinot ar citām valstīm, nav tie dārgākie. Norvēģijā no Kristiansand dienvidos līdz Tromso ziemeļos par maksas ceļiem ar kemperi jāmaksā tikai ap 60 eur. Rēķins pa pastu atnāk uz mājām pēc pus gada. Tik maza maksa, jo kemperis zem 3,5 tonnām maksā kā vieglā automašīna.

Daudz bēdīgāka situācija ir, piemēram, Grieķijā. Tur no ziemeļiem līdz dienvidiem kemperim pa bāni jāsamaksā apmēram 150 eur. Jāmaksā uzreiz un tikai skaidrā naudā!!! No 4 automašīnu kategorijām, kemperis iekrīt trešajā, viņus atsijā pēc augstuma. Ceturtajā kategorijā paliek lielie satiksmes autobusi un fūres.

msh: "Te tu gan laikam nosauci tās dzīvojamās mašīnas mīnusu - ar vieglo mašīnu tūristu sezonā tas ceļš nav nekas īpašs, jo tā ir vieglā mašīna, kamēr ar dzīvojamo mašīnu problemātiskāk - dzīvoklim nav paredzēts lēkāt..."

Tev taisnība, kemperis nav domāts, lai lēkātu pa bezceļu. Bet tas ir kempera vienīgais mīnuss, salīdzinot ar vieglo mašīnu. Viss pārējais ir tikai plusi.

kasinsh79: "...kalnu pārejas ieskaitot. Likās baigi gaumīgi"

kasinsh79, paldies Tev

Vidējā statistika ir apmēram šāda - ja ar kemperi brauc divatā, tad kempingā iebraukt vēlams ne retāk kā vienu reizi 5 dienās. Vairāku iemeslu dēļ:

1) izliet tualeti. Protams, gadās jau pa ceļam arī vietas, kur to legāli var izdarīt, neiebraucot kempingā. Piemēram, bieži Francijā, arī Norvēģijā.

2) Mums ūdens bāka, liekas, 110 litri. Līdzi 1-2 plastmasas 10 litrīgās kanniņas. Ja neslinko un iziet pavingrot uz benzīntankiem pēc ūdens pauzēs starp braukšanām, divatā ar šiem 110l var izvilkt 5 dienas. Bieži arī pie autobāņu tualetēm ārā ir ūdens krāns, ko var izmantot.

Nepiekrītu tiem kemperistiem, ka "nekādas kanniņas, tikai šļauka un čupa ar visādiem, universālajiem uzgaļiem"!!! Tas ir galīgi gadām! Ja ūdens krāns ir benzīntanka tualetē, nevilks, taču, savu šļauku cauri visam veikalam!

3) Trešais iemesls - netīrā ūdens bākas izliešana. Ārpus LV nav kā Latvijā, krūmos neiebrauksi un pa kluso neizliesi. Protams, ir arī ārpus kempingiem pie autobāņu benzīntankiem kempera netīrā ūdens izliešanas vietas. Bet tas vairāk Norvēģijā un Francijā. Ek, nesanāk laika uztasīt elektrisku vārstu, lai netīro ūdeni varētu izliet, nospiežot pogu uz paneļa braucot. Tad varētu mierīgi liet ārā lietus laikā vai baucot tumsā

4) Ceturtais iemesls iebraukt kempingā- bezmaksas vai lēts WIFI. Šobrīd šis iemesls vairs nav aktuāls, izņemot tikai Serbiju, Maķedoniju, u.c., kur joprojām ir mežonīgas cenas.

eidis: "Šis vēl ir OK, bet tā braukšana un idiotiskā svara pārvadāšana nav OK. Komplekts sanāk kautkāds Kamaza izmēra kemperis uz 2viem, jo skūteri kautkur jāiebāž. Man liktos nesaprātīgs risinājums un neērts ļoti.

eidis, pietiekoši jaudīgu, 150 kubu skūteri var iebāzt kemperī, kura garums ir TIKAI 6,20m. Tāds kemperis nav Kamaza lieluma, bet praktiski ievietojās jebkurā vieglās mašīnas stāvvietā. Un ja pakaļu pārlaiž pāri zālājam, tad vispār ir super.

Un ar 150 kubu skūteri pat uz autobāni drīkst izbraukt, jo 150 ir minimums. Tas tā - ja ir nepieciešamība.

Ja skūteris ir bagažniekā, nevis aizmugurē uz piekabes, tas nozīmē, ka nav nekādu ātruma ierobežojumu un var pa bāni maukt ātri un tālu.

Šāds risinājums ir gan saprātīgs, gan ērts. Jā, citi vadā līdzi velosipēdus. Bet ar velosipēdu dienā nenobrauksi 200-300 km, it sevišķi pa kalnainu apvidu, pat profiņam tas nebūtu pa spēkam. Bet ar skūteri pat 300 km un vairāk dienā ir ļoti mierīgi un baudāmi. Kas var būt labāks, kā pabraukāt ar tādu pa Pirenejiem, Alpiem, Lofotu salām, Grieķiju, Itāliju, ... Izbraukt var pa visiem celiņiem pat tad, ja ieliņas platums ir tikai pāris metru. Es visiem ļoti iesaku, nenožēlosiet.

Te viens cenšas kaut ko kritizēt, kaut gan saprašana par šo tēmu apšaubāma. Lai šis "atrabotka" nosauc Latvijā vismaz vienu benzīntanku, kurā būsu speciāli paredzēta netīrā ūdens izliešanas vieta kemperiem. Tādu neatradīsiet. Ja benzīntankos prasa, kur drīkst izliet netīro ūdeni no kempera, parasti nesaprot, par ko ir runa. Lai "atrabotka" nosauc Latvijā vismaz vienu vietu ceļa malā, kura ir paredzēta speciāli kempera netīrā ūdens izliešanai. Tādas nav! Interesanti, ko dara šis kungs, kad viņa noīrētajā kemperī netīrā ūdens bāka paliek pilna? Droši vien šim dabas draugam iestājas panika un šis steidzas atgriezt savu kemperi, jo nezin, ko iesākt

Bet ja ceļš kalnains? Un ja nav nekādas fiziskās sagatavotības, ko tad? Tad nekā

Tagad viss skaidrs, kapēc Latvijā nav kemperu! Kemperu latviešiem nav tapēc, ka nav kur izliet netīro ūdeni!!!

Savukārt - nav vietu, kur izliet netīro ūdeni, jo nav kemperu!

Prāmis Tallina- Helsinki kemperiem lētāks. Un maršruts uz Norvēģijas ziemeļiem caur Somiju arī nav slikts. Pa ceļam Santa Klaus Rovaniemos, Zelta skalošana Tankavārā, Altas seno klinšu zīmējumu muzejs, Eiropas tālākais ziemeļu punkts Nordkaps, u.t.t. Arī šis virziens ir pietiekoši labs.

To, ka Latvijā vispār neeksistē kemperi kā transportlīdzekļu kategorija, var parliecināties, papētot CSDD ceļa zīmes. Atšķirībā no citām valstīm, Latvijā nav nevienas ceļazīmes, kuras attiektos uz kemperiem. Zīmes 613 un 614 neskaitās, jo tās attiecas uz tām dzīvojamajām piekabēm. Tātad, ja kāds benzīntanks pirmo reizi Latvijas vēsturē gribētu ierīkot speciālu netīrā ūdens izliešanas vietu kemperiem, tad nebūtu nevienas oficiālās ceļa zīmes, ar kuru šo vietu varētu atzīmēt. Varētu jau, protams, rakstīt ar vārdiem: "Netīrā ūdens izliešanas vieta ....... nu, .... priekš tām dzīvojamajām mašīnām". Arī problēma, jo mums latviešiem šī terminoloģija ir neskaidra, nesaprotama. Kā pareizi nosaukt šādus automobīļus? .....