Pateicos par atbildēm. Papētīju iespējas Latvijas auto tirgū, skumji mums ar benzīnniekiem. Uz doto brīdi esmu nonācis pie variantiem, ko reāli var atrast Latvijā vairāk par 1-2 eksemplāriem:

Honda Accord (2005-2007)

Honda Civic (2006-2008)

Opel Vectra (2007)

Ir vēl tādi varianti kā Kia Ceed, Hyundai i30, bet nepiesaista mazie 1.4/1.6 motoriņi.

Reāli labprāt izskatītu Ford Focus (no 2009.g.), bet Latvijā vienkārši nav. Mobile.de ir un padaudz, bet maksāt e-mobile 1200eur par atvešanu nav pārāk izdevīgi. Līdz ar to izskatās, ka jāpaliek pie augstākminētajiem variantiem.

Svētdienas dilemma - vai mainīt 13 gadus veco dīzeli/automātu, kurš pašlaik darbojas bez problēmām, pret līdzvērtīgas vērtības atmosfērisko benzīnu/manuāli. Nedaudz biedē gan automātiskā kārba, gan sprauslu u.c. problēmas, kas var sākties pēc 300k km atzīmes odometrā un izmaksāt 1/3 no auto vērtības. Teorētiski - ja pārdot esošo auto un par līdzvērtīgu summu nopirkt vienkāršākas konstrukcijas braucamo, ilgtermiņā drošāk, ka pēkšņi pie durvim neklauvēs kārbas remonts ap 1k eur, sprauslu maiņa vai citi dīzeļa dārgie mezgli.

Jebkurš lietots auto ir ķakis maisā un ar iespējamiem zemūdens akmeņiem, neatkarīgi, vai no Vācijas, Francijas vai Latvijas. Arī Latvijā pirktam/lietotam auto vēsture var būt ne tik caurspīdīga, bet gan jau iespēja ir lielāka, nekā auto, kas no Vācijas vēl var būt ievests Lietuvā uz ''uzlabošanas darbiem''. Lielākais pluss, pērkot auto uz vietas, noteikti ir iespēja veikt pilnu diagnostiku servisā pēc izvēles un iziet cauri visiem būtiskākajiem mezgliem.

Par firmām, kas piedāvā auto iegādes un atvešanas pakalpojumus, - daudzi runā, ka auto diagnostika notiek ļoti virspusēji, pat attālināti, līdz ar to neviens īpaši neiespringst uz tehniskā stāvokļa smalkākām detaļām. Ja tā nav un kādam ir pozitīva pieredze, labojiet mani, jo šī info ir tīri no nostāstiem.

Izskatās, ka pašreizējais kvēpu filtrs velk savus pēdējos metrus, iedegās check uz to un vēlāk sākās visādi brīnumi ar kūpēšanu, dzinēja trokšņiem un kārtīgu deguma smaku salonā. Tā kā pilnīgu izgriešanu neatbalstu, varbūt kāds var pakomentēt, cik ilgi un cik kvalitatīvi strādā lētā gala DPF? Iemetot vispārīgam ieskatam i-veikalos, cenas svārstās no 200-1500eur.

Paldies par atbildēm. Checks iedegās pēc 250km brauciena, tā kā mājās tikt vajadzēja, nobraucu vēl tik pat ar degošu check 95% pa trasi. Servisā kļūdu nometa un ieteica padzenāt nedaudz uz trases, ko arī izdarīju - un vienā brīdī jau pie mājas, dodot gāzi, sākās troksnis no dzinēja un deguma aromāts salonā. Pieņemu, ka kaut kādu reģenerāciju centās veikt, bet visai interesanti - āra temperatūras rādītājs diez gan strauji uzleca līdz 40 grādiem (iepriekš rādīja ~33). Vienu dienu pabraucu bez checka un vakar vakarā atkal iedegās. Diagnostika jau ieplānota uz rītdienu, redzēsim, kādi rezultāti.

P.S. Nobraukums 280k un mašīnai 13 gadi, pieņemu, ka tas DPF jau varētu būt beidzies dabiskā nāvē - ja vien tiešām tur nav parādījies kaut kāds cits iemesls, kas to ir nokāvis. Līdz šim problēmu ar to nebija, mašīna manā īpašumā 3 gadus un nobraukti 50k km.

Pašlaik tiek meklēts auto - 2011-2014 g., ar benzīna dzinēju, manuālis un galvenais - vienkāršs, uzticams un lai vairāk brauc, nevis stāv servisā. Priotitātes ir Honda (Civic, Accord) un Toyota (Avensis, Corolla, Auris), bet ar benzīna dzinējiem LV ir kā ir, tāpēc cenšos saprast, kādus variantus vēl varētu skatīties. Kāda ir pieredze ar Opel Astra (J no 2011/12g), Renault/Peogeot, Kia/Hyundai? Ko no šī var skatīties, ko labāk nevajag?

Beidzot esmu saņēmies padalīties ar savu piedzīvojumiem bagāto pieredzi ar Ford Mondeo 2008 2.0TDCi 96kw automātu. To ieguvu savā īpašumā 2018.gadā ar 230k km nobraukumu no Vācijas labā stāvoklī. Lietošanā bija 3 gadus, nobraukti 60k km līdz 290k km.

Salons ļoti plašs un diez gan ērts, ietilpīgs bagāžnieks (ir vesti arī ledusskapji un gultas). Salona apdares kvalitāte viduvēja, bet arī lietošana beigās nekas īsti negrabēja, ja neskaita paneli aukstumā līdz auto uzsilst. Ekonomija uz trases super, patēriņš kruīzā ar 100kmh ap 4.6l/100km pēc bākas metodes (dators 4.3 rādīja). Automātam (Aisin 6 robu) pie 270k palēnām sākās nelieli rāvieni un dažbrīd sitieni pārslēdzoties, bet nu eļļu tam noteikti neviens mainījis nebija, tāpēc tas ir tīri dabisks nolietojums, ko par mīnusu uzskatīt īsti nevar. Skaņas izolācija viduvēja, bet dzīvot varēja.

Ritošajā lietošanas gaitā mainīti bremžu diski, kluči, divi gultņi, amortizatori priekšā, viens sailentbloks un viens suports. Kopumā ritošā diez gan izturīga un komfortabla. Protams, saskāros ar standarta slimību - iekšējais pusass gultnis un tripods pie 250k sāka vibrēt kā veļasmašīna paātrinoties, tāpēc tika mainītas abas pusasis priekšā (lētāk kā atsevišķi gultnis +tripods).

Dzinējs - skaļš (īpaši, kad auksts), grabošs traktors, kas ziemā uzsilst gaužām lēni. Mistērija, ko neviens no 4 servisiem pēc pilnas diagnostikas tā arī nespēja atrisināt - ja āra temperatūra nokrīt zem 5 grādiem, piestartējot dzinējs 5-10 sekundes raustās kā uz slāpšanu (neslāpa gan nekad), pēc tam strādā lieliski. Vēl viena mistērija - vienreiz pēc 300km brauciena noslāpa un nedēļu neleca (grieza, bet pa tukšo - it kā degviela netiktu padota no bākas). Kad jau gatavojos vilkt uz servisu, pēkšņi piestartējās pēc pusminūtes griešanas un kopš tās reizes leca normāli. Atkal diagnostika un visi rausta plecus. Tāpat 3 gadu laikā paspēju 5 reizes samainīt sprauslu atplūdes trubas ar blīvēm, jo visu laiku plīsa gan blīves, gan gumijas trubas un visu dzinēju nolēja ar degvielu katru reizi. Tā it kā arī esot slimība šiem dzinējiem, paspēju 3 reizes uz ceļa palikt ar smirdošu un kūpošu mašīnu.

Elektronika - brīnumu brīnumu. Kaut kādas kļūdas par klimatu, bremzēm, ABS un citiem brīnumiem bija regulāras, kaut gan viss no tā strādāja. Viena no riebīgākajām mistērijām, ko 3 elektriķi un pat dīleris nespēja atrisināt - kopumā 3 reizes mēneša laikā auto visa elektronika ar gaismām utt. 'restartējās' jeb izslēdzās un pēc 2-3 sekundēm ieslēdzās atpakaļ, dzinējam nenoslāpstot. Bikses bija pilnas, kad brauc naktī uz trases un pēkšņi pazūd visas gaismas. Tā arī tas vairs nekad neatkārtojās un problēmu neviens pēc ilgas meklēšanas neatrada. Pirms pārdošanas radās sajūta, ka ģenerators sāka vāji lādēt, jo spriegums no regulārājiem 13.8-14V nokrita uz 13.2-13.3V kustībā un vēl samazinājās, ieslēdzot patērētājus. Akumulators bija svaigs, jaudīgs un uzlādēts, bet tā kā tajā brīdī auto tieši atdevu, nepaspēju iedziļināties problēmā (it kā galva tāpat jau nesāpētu). Tapat paspēju dažas reizes palikt parkingā ar nereaģējošu atslēgu (Keyless go), jo, kad baterija ir nedaudz nosēdusies, mašīna vairs neatpazīst atslēgu un tu vari kaut nošauties, bet reakcijas nekādas - un tad nu ceri, ka nepaliksi parkingā tālu no mājām, jo mašīnu atvērt varēja fiziski ar atslēgu, bet piedarbināt - nekā.

Kad pie 280k DPF aizauga un to nācās risināt, apnika šīs galvassāpes un auto tika pārdots. Kopumā, atskatoties uz visu piedzīvoto, stundām lasot forumus un aprunājoties dažādos servisos, Fordu vairs nekad nepirkšu. Varbūt man vienam nepaveicās ar dažām no šīm problēmām, to, ka mašīna dažbrīd dzīvoja savu dzīvi un ka diagnostikā 3 gadu laikā tika ielikti lieli līdzekli bez īpašiem rezultātiem, bet, aprunājoties ar citiem Ford īpašniekiem, ir dzirdēti arī līdzīgi stāsti par mistiskajām problēmām. Ja nu kāds grib iegādāties tādu auto, jebkurā gadījumā - garlaicīgi nebūs.

Uz pirkšanas brīdi tika pārbaudīts, bija OK. Nu kas lai to zina, ko iepriekšējais saimnieks/saimnieki tika darījuši tai mašīnai, kā jau rakstīju, varbūt man vienam nepaveicās ar pusi no tiem gļukiem.

Ieguldīts kaut kas ap 2800eur kopā, ieskaitot riepas, diagnostikas utt. Tika iegādāts caur savu kanālu no Vācijas vidējā cenu kategorijā, ja var ņemt ss un plaču kosmonautus par atskaites punktu. Pirmo gadu bija braukšanas vaina, pēc tam jau sākās 'lūzt viss pēc kārtas', kaut gan apkopēm un kopumā stāvoklim sekoju līdzi diez gan rūpīgi.

Nu jau ir pagājuši 2 mēneši un nobraukti 4000km ar Kia Ceed 2016.g 1.6GDI benzīnu/mehāniku. Augstāk rakstīju par nelaimīgo Ford Mondeo dīzeli, pēc kura pārsēsties uz benzīnu ir ļoti patīkami. Vismaz pagaidām ar Kia jūtos ļoti apmierināts, sākumā gan bija jāpierod pie mehānikas ar benzīna dzinēju. Skaņas izolācija varēja būt labāka un panelis ir diez gan plastmasīgs, bet tas pilnīgi netraucē un nebija manā must have sarakstā. Benzīnam patēriņš gandrīz 1:1 ar dīzeli kā pilsētā, tā uz trases, vienīgi bāka ir krietni mazāka, tādēļ jāpilda biežāk, bet tā arī ir nebūtiska nianse.

Jautājums tiem, kuriem ir kāda pieredze korejiešu ekspluatācijā - kas ir būtiskākās lietas, kam pievērst uzmanību, lai auto brauktu ilgi un kārtīgi? Pašlaik plānā (eļļa un filtri pašsaprotams) ir mainīt sveces (nobraukums 110k km, sveces oriģinālās), tīrīt droseļvārstu un mainīt eļļu kārbā (rekomendēta it kā ir 75W90, bet pēc visiem katalogiem der arī 75W80 un 85). Varbūt kādam vēl ir pieredze ar šiem tiešās iesmidzes dzinējiem un var ko rekomendēt?

Auto KIA Ceed JD 2016, dzinējs 1.6 gdi bez turbīnas (99kw)

Visi šķidrumi līmenī. Temperatūras svārstības dažādas, ir bijis, ka no ~75 līdz ~60 nokrīt, citrriz no tiem pašiem 80-90 līdz 70 nokrīt un tad kāpj. Visas vērtības aptuvenas, cik nu var noteikt pēc paneļa rādījumiem

Mana atsauksme par Kia Ceed 2016 1.6 benzīnu (GDI). Ar auto nobraucu 51000 km divos gados - no 105 000 līdz 156 000. 

Dzinējs kopumā šķiet uzticams - neplānoti remonti nav bijuši, ķēde negrab, vienīgi eļļas patēriņš parādījās pie ~140k km, vidēji litrs uz 3000km, pie lielākām slodzēm nedaudz vairāk, bet vairāki servisi nokomentēja, ka tas ir diez gan normāli. 

Pie 120k km garantijas ietvaros ir nomainīts starteris, pie 140k km (6 gadi) nomira oriģinālais akumulators. Par starteri aizdoma, ka pirmais īpašnieks - firma, auto lietoja ļoti daudziem, īsiem braucieniem, bet tas ir tikai pieņēmums.

Visiem Ceed (gan jau ne tikai) ir slimība - izbeidzas logu slotiņu mehānisms, jo tehniski tas ir novietots tā, ka būtiski tiek pakļauts netīrumu un mitruma ietekmei, attiecīgi aprūsē, apkaļķojas un vairs nekustās. Man tas notika pēc 7 gadiem no auto ražošanas brīža, citiem gadās arī daudz agrāk.

Ritošā daļa kopumā ir OK, vienīgi 2 gadu laikā abas stabilizatora atsaites ir mainītas 3 reizes. Citādi nekas, izņemot dilstošās detaļas-bremzes, nav darīts. Braukšana ar R16 ļoti komfortabla un mīksta. 

Auto ir ekonomisks - pilsētā patēriņš 7-8L, ārpus pilsētas ap 5.5L. Ja neskaita mazo bāku (52L), kas jāpilda biežāk, tad no dīzeļa tā īsti neatšķiras. 

Elektronikas īpatnības/gļukus neesmu novērojis ne reizi, viss ir darbojies tieši tā, kā tam bija jābūt.

Salons kopumā ļoti ērts, pēc 1200km brauciena vienas dienas ietvaros nejutos salauzts, vienīgi paneļa apdares kvalitāte, protams, kā jau budžeta gala mašīnai.  

Gluži ne mīnuss, bet dzinēja specifika, kas jāņem vērā - atmosfēriskais 1.6 ārpus pilsētas ir jāgriež līdz redlainam, un to tāpat par paātrinājumu grūti nosaukt. Līdz ~70km/h ieskrienas pieņemami, ja netraucē augstie apgriezieni. 

Kopumā - ja pamatā jābrauc pa pilsētu un vajag vienkāršu, salīdzinoši lēti uzturamu auto, un nav prasības pēc īpašām komforta f-ijām (stūres apsilde ziemā gan ir patīkams bonuss), tad šis ir īstais variants

15k ir pārlieku optimistiski. Gan dīlera datos, gan pašā mašīnā servisa intervāls ir 30000km. Un kas vēl labāk - pēc nopirkšanas uzzināju, ka firma ir vēl nokavējusi otro apkopes intervālu, attiecīgi pirmā apkope bija pie 30k, otra pie 62k. Otrais īpašnieks (privātais) gan esot teicies, ka elļu mainījis ik pēc 10k, bet kas lai to zina.

Ja kads jautās, kādēļ auto nav servisā un ir šāda risinājumu meklēšana, atbilde ir ļoti vienkārša - ir interese skrūvēties + servisa izmaksas 3x pārsniegs veca Reno vērtību, līdz ar ko šī pasakuma mērķis ir pašrocīgi rast risinājumu un procesā kaut ko iemācīties. Dalamies ar pieredzi un zināšanām, ir iespēja testēt, eksperimentēt un 'čakarēties'. Pateicos!

Īss update - EGR vārsts ir pārbaudīts, nav aizaudzis un kustās brīvi. Turbīna pēc noņemšanas ir apskatīta un tomēr ir aizvesta uz remontu - gan brīvkustība ir pārāk liela, gan arī membrāna vakuumu netur. Paralēli tiek gādāts OEM kartera ventilācijas gaisa-eļļas atdalītājs un vārstu vāka blīve. Vēl jāuzmet aci trubām un drīzumā jāskrūvē kopā.

Nu ko, Reno ir veiksmīgi noripojis jau ~700km. Par izdarītajiem darbiem - tiešs problēmas risinājums bija kartera ventilācijas gaisa-eļļas sadalītāja maiņa, turbīnas restaurācija un vārstu vāka blīve. Pie reizes tika nomainīts zobenes komplekts, kas jau kādu brīdi stāvēja plauktā, un vēl daži regulārās apkopes sīkumi. Rezultātā eļlas līmenis nezūd, eļļas noplūdes nav redzamas, dūmošanas nav un ļoti būtiski samazinājies kvēpu/melnā dūma daudzums, dodot grīdā. Kļūda par DPF arī pašlaik neliek manīt par sevi. 

Pateicos visiem par pieredzes stāstiem un ieteikumiem. Situācija ar kartera ventilāciju bija jaunums man, tagad ir laba pieredze un izlasīts daudz noderīgu materiālu