Bet tādam day trading/scalping profilam nav svarīgs ilgtermiņa rezultāts, galvenais lai dienas, stundas laikā ir vēlamais kāpums. Un man visām likmēm ir stop loss un take profit atzīmes uz 50%, kas nozīmē ka zaudēt var tikai pusi un tas arī izcili sliktos apstākļos.

Es te pēdējā laikā spēlējos ar finanšu instrumentiem, konkrēti CFD, ir kāds te arī to darījis/dara? Gribētos dzirdēt pieredzi. Pašam pagaidām viss pozitīvi, tāpēc arī interesē vai vēl joprojām cūkas laime, vai arī tur tiešām regulāri var izcelt lielo kāpostu.

Ne vienmēr visus veidus var pielietot. Piemēram, tukšās noslegtās konstrukcijas, kā kvadrātveida cauruli var savā starpā savienot ar skrūvēm kas strādātu cirpē, tas prasītu iekšpusē piemetināt uzgriežņus, kas īsti nav labi, jo nav iespējams kontrolēt iekšējo uzgriežņu stāvokli, tāpēc šādos gadījumos pielieto opciju ar fasonlapas piemetināšanu abu cauruļu galos un savstarpējo savilkšanu un skrūvju darbību stiepē. Normāls un vienkāršs risinājums, ieliek apakšējā rindā nepieciešamo skrūvju skaitu un viss strādā kā nākas.

Savukārt, ja jāsastiprina dubultT sija vai kas tamlīdzīgs, kur no visām pusēm mierīgi var tikt klāt, izmanto skrūves ar darbību cirpē. Lai šādai konstrukcijai izmantotu stiepi, papildus lieki atkal jāmetina klāt tās fasonlapas, kuru izmēram turklāt jābūt tādam, lai pretestības moments pašai fasonlapas nebūtu mazāks par pamatkonstrukciju. Cauruļveida konstrukcijām, jebkura pildīta analogu izmēru caurule būs daudz izturīgāka par tukšo, līdz ar ko fasonlapas izmērs primāri jāpiedzen nepieciešamajai vietai skrūvēm.

Vēl piemērs, jebkurš vēja stacijas balsts pie pamatnes skrūvejas klāt ar daudz skrūvēm, kas visas darbojas uz stiepi, nekur neesmu redzējis, ka tiktu iebetonēti tērauda ausu izlaidumi, lai balstu varētu pieskrūvēt ar skrūvēm perpendikulāri asij, tā var un vajadzētu mazāk skrūves, bet tas būtu sarežģītāk un visticamāk dārgāk, attiecīgi arī nepielieto. Un ja aprēķini pareizi, tad visi vēja staciju balsti stāv kā stāvējuši.

Provēšu izbraukt uz jauno paziņojuma opciju, pašam sazīmēt nav problēmu, tik cik attiecīga sertifikāta nav un normālas ēkas būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildes process aizņem samērā ilgu(ilgāku kā man ir) laiku.

Nuu, izcili jau neveiksmīgi, bet tikai pirms diviem gadiem nopirku zemi, ēka bija bezsaimnieka un aptuveni nedēļu pēc ugunsgrēka nosledzās tiesas process, kura laikā ieguvu arī māju, tiesa, jau nodegušu... Tā kā pārdot īsti arī negribas.

Uz degušās mājas pamatiem neko necelšu. Sievas vecāmāte nespēs pārdzīvot. Viņiem ir tāds teiciens, ka ja vienreiz dega, degs atkal. Līdz ar to rekonstrukcija uz vecās mājas pamatiem nav aktuāla.

Paralēli sijas garenvirzienam skrūves darbojas stiepē, jeb iedarbes spēks cenšas tās izstiept, perpendikulāri, skrūves darbojas cirpē(bīdē), jeb iedarbes spēks cenšas tās nocirpt. Abos veidos skrūves darbojas labi un ir noteiktas Max iedarbes spēka robežas ko katra tipa un diametra skrūves var izturēt.

Galvenais aprēķinā saprast kāda virzienā spēks tiks pielikts, jo cirpē viena un tā pati skrūve tiešām var izturēt lielāku slodzi kā stiepē, jo cirpē darbojas viss diametrs kā pretestība, stiepē tikai vītne. T.i. palielinot skrūves diametru cirpē tiks iegūta lielāka pretestība kā stiepē, jo uz to pašu diametra pieaugumu, vītnes garums pieaugums ir minimāls.

Bet abstrahējoties no cirpes un stiepes definīcijām, katrs mezgls skatāms individuāli, tīri piemēram, ja 1m augstu siju plānots savienot ar skrūvēm paralēli asij, tad jāņem vērā ka liela daļa augšējās skrūves netiks noslogotas vispār, savukārt pati apakšējā būs noslogota visvairāk un principā tikai no tās būs atkarīga savienojuma nestspēja. Šādos gadījumos, ja nepieciešams, neizvieto vairāk skrūves visā augstumā, bet gan apakšējā rindā, lai vairākas darbotos vienlaicīgi. Bet tas tāpat ir arī savienojumam cirpē, apakšējās savienojuma skrūves būs visvairāk noslogotas.

Daudz ko var iegūt veicot nepārtrauktās sijas sadalīšanu tieši tajās vietās kur iedarbību kombinācijas uzrāda vismazāko piepūli. Respektīvi arī tiltiem, atkarībā no to veida, ir vietas, kur pielikto spēku iedarbi var pielīdzināt nullei, veicot sijas sadalīšanu tur nevis laidumam pa vidu, var iegūt daudzkārt mazāk noslogotu mezglu.

Neatradu bildes no tiltiem, bet, piem., uz ceļa esi redzējis kopnes ar ceļa zimēm? Par slogojuma spēku protams var strīdeties, bet principā visas kas nav viengabalainas ir savienotas tieši savelkot.

Bet ja kaut kur šeit nokļūdās, piemēram, ar kopnes sadalīšanas vietu, iedarbes spēku tipu, apjomu beigās sanāk ž. Paskaties uz šo, tas tuvāk msh virzienam. Tilts sastāv praktiski tikai no skrūvju(kniežu) savienojumiem un her tur ar aci piemetīsi ka vajadzētu vēl kādu statņu vai atgāzni, visam jābūt precīzi aprēķinātam, tad stāvēs ilgi un laimīgi www.google.lv/maps/place/A9+Lielupes+tilts,+A9,+Valgundes+pagasts,+LV-3017/@56.8345956,23.574483,16z/data=!4m12!1m5!3m4!2s56.835650,+23.574215!8m2!3d56.8356499!4d23.5742148!3m5!1s0x46ef1f41f3118c2b:0x1396727011cb5fdd!8m2!3d56.8357276!4d23.5748209!16s%2Fg%2F11g_y5mjrq

Nez treileris kaut kā galīgi neaicina, pat kā pagaidu variants. Laiks līdz vasarai nav daudz, projektu toč nespēšu izstumt cauri tik ātri, lai nedabūtu sodu par būvniecības uzsākšanu jau pavasarī...

Uz ātro google nerāda. Bet īsumā, pasūtītājs parasti iedod kaut kādus izejas datus, piemēram, cik min būtu jābūt stabiem vienam no otra, jo katrs lieks stabs IR apgrūtinājums. Kā arī ir kaut kādi tipveida risinājumi kas katram pasūtītājam patīk. Par kopnes dalīšanu, pilnīgi nav svarīgi kā kopnes tiek izgatavotas, viengabalainas, divgablanais vai vairāk gabalainas, jo tās vienmēr var apvienot - metinot, skrūvējot. Gan metināmu, gan skrūvējamu mezglu aprēķins jebkurā dimensijā nav raķešzinātne, jebkurš RTU būvniecības kursa, gan civilās, gan transportbūvju absolvents varētu šo mezglu aprēķināt. Ja ticēt google rakstiem kur inženieris G. Vilks aprēķinājis, ka kopne pārslogota par ~650%, tur pat vēl vien stabs pa vidu, iespējams, neglābtu.

Nedaudz līdzīgi kā Ķeguma HES tilts sabruka slogošanas laikā, jo galvenais inženieris bija nez kā nokļūdījies un slogoja tiltu ar 2x lielāku masu kā nepieciešams analogām konstrukcijām.

Respektīvi, ja aprēķinos tiek pieļautas fundamentālas kļūdas, arī papildus elementi nepalīdzēs, ja tie tiks iekļauti kļūdainajā aprēķinā. Tas mums pilsoņiem parastajiem pierasts uz aci piemest vēl drošību. Aprēķinos klasiskajos ir drošības koeficienti, kas pieļaujamo slodzi reizina ar 1,5-1,7, tātad, ja kaut kas nav labi konstrukcija spēs izturēt 150-170% no pieļaujamās maksimālās slodzes, kas parasti nav darba slodze, bet gan maksimāli neizdevīgākā slodžu kombinācija.

Līdz ar ko var nefilozfēt par atvešanas iespējām/neiespējamību, tas nav iemesls pieļaut kļūdu aprēķinā. Ja nonivelē visu uz to, ka skrūves neizturēja 648% pārslodzi, tajā jaunizveidotajā savienojumā wnk bija ierēķinātas pārāk maz skrūves, tieši tik stulbi...

Situācijas atrisinājums - taisnība tiem kas teica, ka sensors nevarēja izlādēt aķi. Biju noņēmis bagāžnieka pārklāju un ielicis sānā starp pasažiera sēdekli un sānu stojku. Par nelaimi pārklājs bija uzspiedies virsū uz pasažieru sēdekļa elektriskajiem regulēšanas kloķiem, tādējādi poga visu laiku bija nospiesta un kompim neļāva iet gulēt, tādējādi, jā, vienas nakts laikā izlādēja sausu.

Par vadiem, nākamreiz paskatīšos kādi bija, bet ņemšu vērā vadu nepieciešamo izmēru, 100 punkti bija kaut kādi knapie kas kolēģim skapī mētājās.

Savi 7 gadi būs.

Neviens tāpat vien neliek kaut kādus mistiskus papildbalstus, starpbalstus utt. Tā kā tas viss maksā naudu, tas pilnīgi noteikti ir pakļauts aprēķinam. Ja apreķins rāda, ka vajag, tad vajag, ja rāda, ka izturēs, tad neviens neko neliks. Tas arī viss par projektēšanu. Nelasīju spriedumu, bet spriežot pēc izskanējušā par to ka darbu laikā viss sakrauts vienā čupā, viss atkarīgs no svara, jo gan kolonnai, gan sijai(kopnei) ir kaut kāda stprības rezervē procentos. Tiesa uz kolonnas pamatnespēju, tie procenti rezultējas daudz lielākos kilogramos, sijai, nestspēja pēc būtība ir mazāka kā kolonnai, līdz ar ko ļoti neveiksmīga slodžu kombinācija - samirkusi melnzeme, čupas novietojums laiduma neizdevīgakajā vietā varēja izraisīt sabrukumu, metrs pa labi vai metrs pa kreisi varēja nebūt ar tādam sekām. Bet te visticamāk būvnieks bija izstraādājis darbu veikšanas projektu ar atzīmētām vietām kur ko cik daudz var likt un sliecos ticēt, ka savas dzīvības dēļ būvnieki arī sekoja apstiprinātajam DVP.

Paldies par info. Bet, ja aķis neiegriež startu un nosprāgst 10sek laikā, tad visu pārējo ir neiespējami pārbaudīt. Kā arī pēdējo pusgadu, t.sk. novembra/decembra aukstumos nebija nekādu problēmu. Savulaik darba golfam aķis nosprāga uz burvju mājienu vasaras vidū, uzlika jaunu un nekādas problēmas netika novērotas, elektrība netika labota. No šādiem izejas datiem pieņēmu, ka aķis tomēr var wnk izdomā un nosprāgt... Jautājums, vai sensors to varēja iniciēt vai wnk sakritība.

Nu stāsts garš, bet īsumā pamatmāja nodega, vajag kur uz vasaru dzīvot, un lai nebūtu nelegāla būvniecība, domāju bez projekta( bez arhitekta, bet ar savu parakstu), bet ar paziņojumu būvēt "palīgēku". Itkā pēc likuma izmaiņām sanāk ka var līdz 60m2 vienā stāvā (bēniņu platība virs 2.5m augstumam nevar pārsniegt 50% no pirmā stāva platības, šis no pasvaldības apbūves noteikumiem). Līdz ar to itkā legit varētu uzbūvēt nelielu vasaras māju, kuru jau laikā gaitā ar projektu varētu pārveidot par dzīvojamo ēku. Wnk domāju vai tiešām var būt tik vienkārši kā likumā rakstīts, parasti vienmēr kkur ir āķis.

Ir te kāds ko mēģinājis būvēt ar būvniecības paziņojumu? Tas ir bez projekta, bez paskaidrojuma, wnk ar skici uz robežplāna?

Debīls vai izliecies? Piemet vadus, 5min palādē, nenoņemot vadus mēģina startēt, nesanāk, vēl 10min lādē, mēģina startēt, nesanāk, noņem vadus, panelis izdziest 10 sek laikā pie izslēgtiem visiem aparātiem. Saprotam, ka nebūs un evakuējams. Uz sākotnējo jautājumu nemaz neatbildēji, vai dēļ sensora var izlādēt un nosprādzināt aķi? Vai aķis wnk izdomāja pēkšņi nosprāgt un uzreiz pavisam, nevis kā pierasts, ka sāk lēnām palikt vāgāks.

Nu tā ka, tikko kā vadus noņem, gaisma panelī uzreiz sāka dzīst, tā itkā aķis kirdikt. Lādē cik gribi, bet aķī nekas nepaliek.

Drīzāk kaut kādas elektriskas skaņas, tik tik laikam varētu aprakstīt labāk jā

Piepīpēju, pēc 10 min nekas labāks nepalika, panelis burtiski pāris sekunžu laikā pēc piepīpēšanas beigām izdzisa. Tāpēc arī nācās evakuēt. Jā nu vienīgi varēja citu aķi mest iekšā.

Vakar kāpu, kā parastā darba dienas rītā, iekš sava hjundaja, spiežu pogu un zzz zz z z z. Vienas nakts laikā nosprādzis aķis tik sauss, ka pat nesāk griezt. Domāju vai tas saistīts ar aizvakardienas camshaft position sensor kļūdu vai nē. Autiņš jau stāv servī un gaida pirmdienu, bet tā pie sevis domāju vai tiešām kāda sensora kļūda var nakts laikā izsūkt aķi.

Nu jau tu salīdzināji, Raikonens neatkarīgi no tautības tāds wnk ir, ne Hakinens, ne Salo, pat ne Botass, kaut arī somi, tādi nebija.

Par pāļa sodiem un sodiem par 30 jau tā ka pieklusis, vieni rullē, otri izskatās, ka ir norakti. Bet te nāk nākamais m+s riepas ziemā nā ni.

Mani itkā neskar, jo ziemā bez radzēm īsti nekur nekustos, šoruden gan meklējot ziemenes uzdūros variantam kas pēc protektora izskatījās pēc tīras vasaras riepas un ilgi brīnijos ko tā dara ziemas riepu sadaļā. Izrādās, ka M+S var būt totāla vasaras riepa ar atsevišķām niansēm, kas tai iedod M+S marķējumu. Principā atbalstu plānotos ierobežojumus, ja ms var būt legāls variants kā vasaras riepu izmantot ziemā. Bet ir arī tādas ms kas pēc pirmā skata izskatās kā samērā ok ziemenes..

Vispār tauta jau sacepusies tieši tāpat kā uz +30km/h plānu un to ka valsts nu nereāli pelna uz 1.5+ promilēm atņemtajiem autiņiem. Ko vietējā tautā saka?

Neredzu šeit pretrunas, ja soda ietvaros plānots atņemt kaut ko, iepriekš vajag padomā vai šādu sodu gribi noķert. Kāda tur audzināšana ja par braukšanu pālī ir 5€ sods? Nekāda. Ja brīdinājums? Nekāda. Ja 100€ nu Hz, mošk padomās, bet principā tāpat poh. Ja 1000€, nu tas atkarībā no ienākumu līmeņa jau var sākt apgrūtināt dzīvi. Bet pēc būtības tāpat tā ir atpirkšanās no atbildības. 10k? Vidusmēra cilvēkam tas varētu ievērojami apgrūtināt dzīvi.

Apliecības atņemšana? Diezgan daudzās darba vietās tā ir viena no pamatprasībām - b kategorijas esamība, profesionāļiem arī c un d, apgrūtinājums nopelnīt kapeiku vispār, diezgan iedarbīgi. Nuu tātad kuru sodu Tu uzskati par īsto braucot pālī? Un tad padomā ko tas braucējs var izdarīt pālī, ne tikai ar sevi bet arī ar citiem satiksmes dalībniekiem un tad apdomā vēlreiz atbilstošo soda veidu.

Taisni nodomāju, ka te iepriekš raksta,viss dzīve beigusies pēc pāļa brauciena. Un ko tad šeit pakārties uzreiz? Valsts 10 paku sods tāds sūdiņš vien ir salīdzinājumā ar šo. Salīdzinājumā ar iepriekš piespriestajiem jā daudz. Tā kā viss dzīvē relatīvs. Pieradīs pie bargajiem sodiem, pēc kāda laiciņa tā liksies norma. Līdzīgi kā ar atļautā braukšanas ātruma pilsētas samazināšanu 90ajos vai obligātu gaismu lietošanu visu cauru gadu. Ir pateikts ka jābūt un miers, pierodiet. Būs lieli sodi par braukšanu pālī, pierodiet.

Pēc divu nedēļu kodiena tās divas promiles arī tik viegli nepateiksi, smaķeli ar daudz košļenēm var megināt nomākt un vualā. Bet iespējams, ka speciāli, lai vēl 5 gadus šādi brīnumi pie tiesībām netiktu un uz ceļa negribētu parādīties..