Definē vārdu speciālists.

Kurš Tev tik smagi smadzenes izskalojis?

Jāpiedzimst par speciālistu. Kādu? Tiktok speciālistu, krāsotāju speciālistu, galdnieku speciālistu, vai kādu kurš projektē? Varbūt ķirurgu speciālistu, ai nē tas nav tik svarīgi tur der pusspeciālists.

Kā visos amatos var būt vienāda atbildiba? Drīzāk jau ir cilvēki kuri baidās uzņemties lielāku atbildības slogu un nebūt ne visur iznākums būtu kas krimināli sodāms.

Es domāju Tev kaut kas jāpamaina sakarā ar darba devēju, ja pieredze ir, maģistrs ir manuprāt kabeļu vilkšanai, vai tamlīdzīgiem darbiem Tev nevajadzētu skarties klāt - protams pie nosacījuma, ka tā nav lieta kura Tev pašam patīk. Zinu cilvēkus montāžas meistaru, tiešām meistarus un viņiem tas patīk, viņiem reāli tas patīk, viņi ir ļoti zolīdi, zinoši nu principā retums, bet gan jau arī tādus zini, visās jomās tādi vel ir sastopami.

Vispār man šķita, ka energo nozarēm šobrīd vispār zelta laiki, saules paneļi uzlādes stacijas, vājstrāvas tīkli, elektro sadeles tīkli utt., viss taču iet elektrības virzienā. Man viens čoms (kuru gan neesmu pasen saticis) darbojas Energolukss, kā projektu vadītajs, un man šķiet viņš burtiski sāka peldēties naudā kad sākās visa šī elektro padarīšana, bet tur arī ārzemju klienti iesaistīti.

Es teiktu pamaini darba devēju, ja nozare kurā darbojies patīk.

Jā nu redz šeit jau nav jēgas pat vairs runāt par amata nosaukumiem, bet gan par atbildības robežām.

Kādi pienākumi sevī ietver “vecākā inženiera” amats kur Twv piedāvāja tos 1300EUR?

Kāda ir Tava izglītība, ja nav noslēpums?

Skaidrs, ka tas piedāvājums izklausās pēc pilnīga sviesta, es kā cilvēks kurš vispirms sāka strādāt šajā nozarē un pēc tam tikai mācījās, jau tikai halturās projektējot mazas AVK sistēmas (privātmājām un maziem birojiem) nopleniju vairāk. Un tolaik es pat nebiju sācis mācīties izņemot autocad apmācības.

Kas attiecās uz sertificētiem AVK daļas inženieriem(projektētājiem) atalgojums parasti svārstās no 2500-5000eur, tiesa tas atkal atkarīgs no uzņēmuma iekšējās politikas. Man bijainženieris kurš strādāja tikai attālināti un ceļoja pa pasauli, tiesa viņam apmaksa tiek rēķināta no izstrādātajiem projektiem, protams arī atbalsts un komunikācija no viņa puses bij ierobežota dēļ ceļošanas utt.

Kā jau teicu, manuprā šeit jāsaprot atbildības robežas un tad var tik skaidrībā ar atalgojumu, amata nosaukumus cik noprotu daudzi darba devēji izdomā pa savam.

Kas tie par objektiem ja nav noslēpums? Kas tur ģenerāluzņēmējs?

Kaut kā nekad neesmu novērojis šādu situāciju.

Turklāt tas, ka kaut kāds uzņēmums tehnisko darbinieku nosauc par inženieri nenozīmē, ka šis cilvēks ir inženieris.

Šeit jau jāsāk ar pašu sākumu, pēc kā vadās darbu vadītājs, projektu vadītājs, brigadieris, montāžas speciālists, būvuzraugs, autoruzraugs, pasūtītājs? Tieši tā, pēc projekta, kurš liek savu parakstu uz projekta?

Nu manuprāt viss šis vienkārši tiek jaukts vienā putrā dēļ ekonomiskās situācijas valstī.

Manā skatījumā pozīcījām būtu jābūt nodalītām, jo tas kas der visam neder nekam un, lai arī cik smieklīgi tas nebūtu inženierim ir jārada, nevis jāvada. Protams arī grāvja izrakšanu un kociņa iestādīšanu var uzskatīt par “radīšanu”, bet šeit atkal jāņem vērā mans piemērs par projektu vadīšanu, tas var būt miljonu projekts un tik pat labi arī divu tūkstošu projekts, domāju visi ļoti labi šeit saprot, ka tas nav viens un tas pats. Tātad mazos uzņēmums protams tur viss iespējams ir krustu šķērsu. Tādam vidēji mazam būvniecības uzņēmuma ar apgrozījumu līdz kādi 10miljoni gadā diez, vai būtu nepieciešams tā saultais inženieris.

Ir valdes loceklis, jeb/vai (uzņēmuma vadītājs)

1.Projektu vadītājs

2.Sertificēts darbu vadītājs

3. Brigadieris

4. Montāžas meistaru komanda

(Augstāk minēto skaits protams atkarīgs no objektu apjoma)

5. Kaut kāds asistents, bet atkal atkarīgs no objektu apjoma un specifikas.

6. Protams grāmatvede

Es vienkārši īsti nesaprotu, kā inženieri var kaut ko rakt? Tad tajā brīdī diez, vai viņš ir inženieris.

Es nezinu, kā tas ir citās nozarēs un Latvija protams nav labākais piemērs turklāt kur nu vel tik nesakārtotai nozarei, kā būvniecība un tomēr inženieris kurš “tērētu” savas “smadzenes”, lai kaut ko raktu nešķiet sevišķi prātīgi, inženieri vispār ir deficīts, vismaz būvniecībā, par pārējām nozarēm nezinu, bet pieļauju, ka līdzīgi.

Tā arī ir.

Augstāk es aprakstīju savus “piedzīvojumus”, bet kā tolaik strādājot konkrētajā uzņēmumā un šobrīd man ir savs projektēšanas uzņēmums ar inženieriem tad varu teikt, ka neviens no viņiem nekad mūžā pat īsti stroikā nebija bijis. (izņēmums bija gados vecākie inženieri) Tad tagad es viņiem uzspiežu braukt uz objektiem, pirmās reizes bija interesantas, kad jaunie inženieri vispār redzēja, kā izskatās viņu projektētais dabā un manuprāt tas ir ļoti noderīgi. Šobrīd man ir viens sertificēts pilna laika inženieris un trīs studenti. Vismaz manā nozarē (AVK, UK, SM) inženierim jābūt ar Latvijas siltuma, gāzes un ūdenstehnoloģijas inženieru savienības sertifikātu, vai arī Tavu projektu NAV iespējams saskaņot buvvaldē. Protams daudzi tā pat, kā es piekopj principu kur studenti projektē un inženieri pārbauda “uzliek parakstu”, bet manuprāt tas nav nekas nosodāms, vai slikts.

Es nezinu kā tas ir citās nozarēs, bet parasti inženieri tiek nopietni kontrolēti, kā arī mums nepārtraukti jāatjauno sertifikāti, jādodas uz semināriem/apmācībām un jākrāj “punkti”, vai arī sertifikācija tiek anulēta.

Oi tas nav tik sen, kàdi 2 gadi atpakaļ un uzņēmums ar šādu principu strādā joprojām, es ar viņiem joprojām sadarbojos tikai projektēšanas ziņā.

Tiesa es nezinu, kā tas viss notiek EL sadaļās(domāju, ka līdzīgi), mana specialitāte ir AVK, UK un SM.

Demoingotāji protams maitas, bet mēs tādos objektos neielaidāmies, kāda jēga strādāt ar mīnusu, protams bija objekti ar mīnus bilanci, vai tā saukto “nullīti” kuri dažkārt tika ņemti, lai montāžas meistariem būtu darbs un tie nebūtu jāatbrīvo, bet tad citi objekti nedaudz nosedza šo “nullīti”, turklāt objekti tika plānoti vismaz gadu uz priekšu undažkārt mīnusu var izveidot arī projektu vadītājs, jā arī man tā ir bijis.

Tiesa mūsu nozarē (AVK, UK, SM) iespējams ir citādāk, mēs dažkārt pārskaņojām iekārtas kurām pieejami analogi un kuru piegādātājs bija mūsu sadarbības partneris un līdz ar to piedāvā krietni labāku cenu.

Cik es atceros objekti ļoti bieži tiek sačakarēti dēļ nekompetantas komandas no ģenerāluzņēmēja, vai pasūtītāja puses, cilvēki vienkārši nav ar pietiekošu pieredzi un darba prasmēm novadīt objektu, tieši šeit jau ir atšķirība, Tu vari būt projektu vadītājs miljonu vērtiem projektiem, vai projektu vadītājs sava golfa remontā, kā msh. Nu vai projektu vadītājs teiksim kādā firmā kurai pieder pieci busiņi un tu tur tagad meklē klientus (vadi projektus), tā ir milzīga atšķirība, arī atalgojuma ziņā.

Protams daudz kas nāk ar laiku, paziņām utt., ir objekti, pasūtītāji ar kuriem kategoriski neielaižamies, slikti slavu tik mazā valstī, kā Latvija grūti noslēpt. Tad protams paša uzņēmuma prestižš, diemžēl bet ir manīts, ka mazos uzņēmumus var vairāk pačakarēt un nedod dievs tur uz sapulcēm brauc kāds garā vājāks - viņu uzreiz tur apēdīs.

Ir protams vel daudzas šādas tādas nianses, kā un ko labāk darīt, bet tas cits stāsts.

Izguli dzērumu šķībacīt.

Nu pag un vērtēju pēc tā ko redzu sev apkārt.

Turklāt mans komentārs bija vairāk, kā atbilde uz Tavu izbrīnu par to, ka cilvēki vēlas 4 istabu dzīvokli, kā āri par Tavu salīdzinājumu - “Padomju laikos redz senči guleja viesistabā”, tas, ka tā bija, nenozīmē, ka uz cilvēku kurš vēlas tikt prom no šī būtu jāskatās dīvaini.

Un kas vainas kredītam? Redz divu istabu dzīvoklis (1 guļamistaba) Rīgā jaunajā projektā uz iri vidēji maksās 500EUR plus komunālie maksājumi. Tā ir summa kura līdzīga ikmēneša maksājumam bankai, pēc pāris gadiem tas ir tavs Nī, kurpretī īres gadījumā čušs..

Tu vispār esi pircis sev NĪ? Jeb dzīvo vel pie vecākiem/mantojumā iegūta NĪ?

Msh kad Tu beigsi citus vērtēt pēc sevis?

Kas ir bezjēdzīgi tēriņi un kāda jēga jēgai, ja jēgai jēgas nav?

Kam vispār ir jēga? Katrs, lai par to lemj. Kādēļ kādam būtu jādzīvo kaut, kā tikai tādēļ, ka psrs laikos tā bija? Kāda jēga Tev golfā bija likt turbiķi? Kas ir patīk sajūtiņa kad iespiež beņķos? Ak Tu pagāns tāds, tas būtu jāaizliedz, jo kāda jēga? Tu apmierini kaut kādas savas velnišķās tieksmes, gūsti baudu no tā? Kādēļ Tu ar ričuku brauc apskatīt dažādas vietas? Tas nav pieļaujams Tu drīksti braukt ar ričuku tikai uz darbu un atpakaļ! Tev, kā baznīcas cilvēkam nevajadzētu ar visām šīm “muļķībām” nodarboties…

Manuprāt tas galvenokārt atkarīgs no katra konkrētā uzņēmuma iekšējās politikas.

Es savulaik, kā projektu vadītājs nekad neesmu pats fiziski kaut ko būvējis. Tas vienkārši neatmaksāsies, jo es to darīšu vismaz 3x sliktāk un lēnāk, kā vidēja līmeņa montāžas meistars, nemaz nerunājot par profesionāļiem.

Mans uzdevums bija novirzīt projektu līdz “uzvarai” iekļaujoties noteiktajos termiņos un budžetā.

Tā brutāli runājot - man bija izmaksu tāme un līgums (aktīvo objektu tāmes summa 1.5 līdz~2.5miljoni tas bija uzņēmuma pieņēmums par to cik viens projektu vadītājs spējīgs “apgrozīt” gada laikā, jāpiebilst, ka darbojos inženierkomunikāciju nozarē, tādēļ vienā laikā visbiežāk bija 2-3 objekti, ja objekts ir tikai viens tad tāmes summa varēja būt arī augstāka), tehniskie darbinieki (brigadieris), inženieri un protams standarta uzņēmuma nodrošinātās lietas, auto, telefoni, datori, bankas kartes utt. Un viss. Lūdzu novadi objektu līdz tā nodošanai ekspluatācijā. Protams ar pozitīvu bilanci. Dokumenti, materiāli, saskaņošanas pārskaņošanas, darba drošības, darbinieku skaits, darbs ar arhitektiem, ģenerāluzņēmēju, vai pasūtitājiem utt., tas viss uz tevi. Šeit galvenais ir plānošana un kontakti, ja šis viss Tev, tad objektu iespējams novadīt veiksmīgi.

Cilvēku trūkums? Kādēļ un kā līdz tam nonāci, kādēļ nesazinājies ar citiem uzņēmumiem, meistariem utt? Arī man ir bieži bijis par maz darbaspēka, bet šeit jāņem talkā palīdzība no “ārpuses”, kādu rezervi esi atstājis šim “dārgajam pakalpojumam”, jeb tas bija pārsteigums, kad kaut kas nogāja greizi un vadi bija jāvelk pašam?

Jā ļoti iespējams, ka cilvēks vnk kaut ko nesaprot un tādēļ ierakstija par to nakts redzamību.

Bet tā jā, tās nakts redzamības jau apritē ir ļoti sen.

Ja gribās ko nopietnāku tad sāc kārtot to visu tagad, kā jau te vienā postā minēju Eiropā aizvien stingrāk to visu sāk ierobežot, aizies līdz tam, ka būs ļoti, ļoti grūti ko nokārtot.

Man šķiet Mārim ir pārītis ķīnas zālespļāvēji roboti ar tiem var mēģināt kādam iemest, pie reizes izpļaut zāli pirms ierakumu veidošanas.

Man atkal atkarīgs no situācijas - lokācija, laikapstākļi un kādām medībām dodos.

Ir gadījumi kad ir jābrien pāri grāvīšiem, strautiņiem untml., vai arī, ja ir slapjšs sniegs/atkusnis tad izmantoju gumijas/neoprēma zābakus (ērtāki/vieglāki par parastajiem gupīšiem, bet jārēķinās, ka ilgstoši dziļākos ūdeņos/peļķēs labāk neuzturēties es izmantoju Getaway woodwalker (nav dārgi un ir dažādas sērijas pieejamas) + plus diezgan izturīgi, bet nu mežā saplēst var jebko.

Ziemā uz masta, ilgstoši stāvot jau otro sezonu izmantoju Harkilas Inuitus, ir ērti silti un atkusnī arī sausi, speciāli ūdenī gan ar tiem nekāpju, kaut kādu laiku protams viņi turēs, bet ne regulāriem grāvjiem.

Un tad vel man ir mukluki ja ir ļoti auksts un nekur nav jābrien tad ir ļoti silti un viegli.

Bet nu ar apaviem tāpat, kā ķiverēm un vispār cieši pieguļošām, vai precizām lietām viss ir diezgan sarežģīti, kas vienam ir perfekts - otram var šķist neērts. Es Māra vietā patestētu iesākumā kaut ko ne pārāk dārgu. Un tad skatītos tālāk, vienīgi joprojām nav skaidrs kur un kad viņš grasās doties.

Tā tas ir.

No savas medību pieredzes varu teikt, ka slapjas kājas saskarē ar mitrām virsmām būs vienmēr, ja vien neizmanto gumījniekus/ziemas vasaras vienalga. Atkarīgs pa kurieni protams brien, bet ja trāpīsi ūdenī, vai ir atkusnis tad audumnieki/ādinieki nepalīdzēs pat ar visiem aerosoliem.

Nav tāda viena universāla apava kas var būt perfekts visur un vienmēr. Tādēļ jāsaprot kur paredzēts doties un uz cik ilgu laiku, cik liels attālums jāveic, varbūt attālums nav liels, bet paredzēts ilgstoši uzturēties vienā punktā utt., ja “wildlaifs” kļuvis par nopietnu dzīvesveidu tad jau tagad var gatavot vismaz 1k priekš apaviem (dažādiem). Bet tik pat labi var iztikt ar 10x mazākām summām, atkarīgs no pašsajūtas utt.

Tā jau nav nakts redzamība, tās ir vienkārši aklo zonu kameras.

Nakts redzamība nav pieejama ne auris, ne rav4 ne pat landruizerā vel šobaltdien.

Viņš jau pat nepasaka kur vēlas doties.

P.s.

Ar šī brīža armijas aprīkojuma zābakiem kājas slapjas ir visiem..., tieši tādēl jāsaprot kāds ir plāns?

Oi tik sen tā nakts redzamība jau bija pieejama audi un bmw vidējā klasē, ja nemaldos vidējā klasē tā pieejama jau no  kāda 2010 gada. 

Es gan personīgi tā isti nekad neesmu to izmantojis.

Labāk uzraksti ko ar tiem zābakiem gatavojies darīt, jeb uzskati, ka ar piederību pie “militāra” apģērba tas būs kaut kas tāds, kas derēs visām dzīves situācijām? Pa mežu bradāt, vai pa lielveikalu vazāties? Ja mežā tad pa pārgājiena takām, vai nopietnāk medībās? Kas konkrēti Tevi interesē un kāds ir galvenais mērķis?

Tas tā nestrādās nekad, nejau valstī ar tik mazu iedzīvotāju skaitu. Tu tiešām iedomājies, ka kāds Tevi tagad speciāli gaidīs un tikai Tevi, Tu maz aptver cik tāds pakalpojums tad maksās un ko tie riepinieki darīs NEsezonā? Zin kā, tas ir tā pat, kā pateikt - bāc gribēju “izskriet” ātri caur Rīgu darba dienā plkst. 17:30, nu ja ir kaut nedaudz tā pelēkā viela, tad takā būtu jāsaprot, ka varbūt uz to laiku būs vairāk auto?

Maini tās riepas rīt, kur problēma? Nebūs tev nekādu rindu. Kur Tu apkop auto? Tajā servisā esi pirmo reizi, jeb viņiem nav montējamā/balansiera? Ar planošanu es nedomāju ka Tev katrai savai darbībai jārezervē +30 minūtes, plānošana ir arī daļēja problēmu analīze, nu ja Tu vienreiz tajā vietā dabū pa purnu, tad otreiz varbūt dodoties turp vajag padomāt kādēļ tā notika? Respektīvi to visu var mierīgi sakārtot, tā vispār NAV problēma, cilvēki runā iepazīstas un kļūst par draugiem, aizved polšu tam servisa īpašniekam, nākošreiz visu sarunāsi….

Un ja pie Nestes sūkņa tur kāds kaut ko pēta, tad varbūt viņam kaut kas nav skaidrs? Piemēram man konkrēti SEB bankas karta dažkārt uzmet gļuku “atteikts” un tas notiek ievietojot karti pat neko neuzspiežot, izņem/ieliec tas pats, dažkārt ar 3x aiziet. Vel pagājušo nedēļ Jelgavā vispār viens aparāts bija erroru uzmetis, es vienkārši nesaprotu kur tur ir tā milzīgā problēma, ja Tu to piedevām dari tik reti?

Nemitīgās Rindās? Cil bieži Tu bildi bāku? Vismaz es to daru vidēji reizi nedēļā, dažkārt divreiz es neatceros kad es būtu gaidījis rindā, turklāt es reāli 95% gadījumos Latvijā izmantoju Nesti, varbūt atsevišķās pilsētās kur ir viena neste ir kaut kādas rindas (lai gan šaubos, jo esmu pildījies dažādās Latvijas Nestēs), man interesē kā Tu uz tām Nestes rindām trāpies? Nu cik lielas rindas? Cik tas ir “RINDA” 5-10-100 auto Tev priekšā?

Par riepu montāžu tas pats, tak vienkārši piesakies piebrauc un voilaaa.

Man viens no auto ir uz firmu un čeks nepieciešams, un tādu ir ļoti daudz, cik pats esmu novērojis uz ātro teiktu vismaz puse ņem čekus.

Nu Tavas riepas man pie vienas vietas (nosacīti), jo vispār nepatīk kad visādi lohi braukā apkārt ar sūdiem - be tas cits temats citai dienai.

Riepu, čeku un Tava apmātība ar “rindām” problēma vienkārši tik daudz pasaka par Tevi, ka es dažkārt brīnos kāda vispār jēga no interneta diskusijām…

P.s. Par privāto grāmatvedību nejoko, varbūt Tev arī vajadzētu, tad nebūtu jāuzskata, ka 30eur uz riepu maiņu ir ietaupījums, bet tas tā, es pats gan to nedaru.

P.s.s. Tūļīgums tas ir kā? Es taču teicu, ka vienkārši aizeju uz auto, Tu tiešām iedomājies, ka pareizi būtu skriet? Tu pa veikaliem arī skraidi? Mūziku klasies paātrinājumā? Varbūt vel apdzen līkumos, jo ak kungs zaudēsi sekundi, Tev pašam rēka par sevi nenāk? Es vel saprotu, ka varbūt tur pagāds kāds vecāks cilvēks kurš tur ir pirmo reizi, vai varbūt kaut kas nepadodas tik labi - bet tā tad ir cieņa pret vecākiem cilvēkiem ej palīdzi viņam tik ātrāk galā, bet nejau manā gadījumā. Nemaz nerunājot par to, ka kādreiz kad vel nebija iespējas norēķināties pie sūkņa tas vispār aizņēm daudz vairāk laika, bet man tās ir 5 minūtes!

Šis īstenībā kaut kā savādi.

Man ari Nestē bijusi tāda situācija, kad stāvu pie auto gaidu kad tas uzpildīsies un aizmugure piebrauc auto, neko stāvu un jau redzams, ka auto vadītājs kaut ko dīdās (nu lab varbūt izjātā dirsa viņam sāp), neko auto uzpildīts, nolieku “pistoli” un eju pēc čeka, jā ļoti daudzi tā dara, daudziem tas čeks priekš uzņēmuma nepieciešams, un tad redzi, ka dirssāpis, sāk vairāk dīdīties, es neko paņemu čeku, attaisu maku ielieku to makā un eju uz auto, tas viss kopumā aizņem ap 5minūtēm, varbūt vairāk, un nav īsti saprotams kādēļ kaut kāds bomzis iedomājas, ka es skriešu dirstu plēsdams, dēļ viņa?

Līdzīgs arī Tavs stāsts augstāk par riepām, Tu esi gatavs ieekonomēt kaut kādus sūda 30eur? Da kautvai 200eur uz riepu montāžu un tādēļ brauc ar kaut kādām vissezoniecēm? Un čīksti cik daudz viss aizņem laiku, es nesaprotu, ko tu dari, ka tev kā nabaga ēzelītim jāskrien? Grūti tās riepas uzlikt kaut tagad oktorbra vidū, kad to vispār vaf izdarīt uz katra stūra 10minūšu laikā? Vai varbūt tu vienkārši neproti plānot savu laiku, da kāda tur plānošana joptvai, ja Tu pat degvielu bez stresa nevari iepildīt - varbūt jāpārsēžas uz elektro, tad nebūs nestē uz čeku ņēmējiem jāgaida.

Karoč rēcīgi, kā var par tādu sudi vispār čīkstēt?

Tas gan, ir protams arī dažādas meža stigas/ceļi un tamlīdzīgi, pa kurām drīkst braukt, tiesa tas gan nopietni jāizpēta, kur to drīkst un kur nedrīkst.

Toties ir arī nopietni plusi, piemēram nobracamais attālums attiecībā pret mums visiem tik dārgo laiku.

Nečakarējies un nopērc moci, kam Tev tās elektrovelosipēdu parodījas? Ja min, tad min, ja brauc, tad brauc.