Kārtot: Augošā secībā
1 2
ma924 15.12.2008 14:01

Porsche 924 (1976-198

Porsche 944 (1982-1992)

Porsche 968 (1992-1995)

Porsche 928 (1977-1995)

ma924 13.11.2008 17:02

pirdiens rakstīja: Domāju, ka līdz tiesu izpildītājam nenonāk.

Tas nav viņu pienākumos, ja nav ar otru pusi sīkāk atrunāts, kā rīkoties negatīva rezultāta gadījumā.

Tikai tavu kredītvēsturi sasip tajā kantorī!

Domāju, ka cilvēkam, kuram ir labi ienākumi un amats stabilā uzņēmumā, nenomaksāts igauņu sods reputācijai nekaitēs Un tāpat šodrīd nevienam krītus nedod

ma924 13.11.2008 16:58

kolumbs rakstīja: Viņi jau pēc Igaunijas likumiem nodod piedziņai...Igaunijā iespējams ir savādāk...

Varbūt ir kāda regula par šito?

Neesmu skatījies sīkāk....

Uzprasi Tieslietu ministrijai rakstveidā skaidrojumu, ja gribas kādam darbu sagādāt un pašam negribas meklēt

Nu ja, ka Igaunijā nodot pēc igauņu likumiem, bet tālākā ķēdīta tad kāda - LV darbojas Civilprocesa likums un ir Falks kas dabūjis tiesības piedzīt, bet nav izpildokumenta uz kura pamata piedzīt....

TM rakstīt negribu, lai raksta topika autors

ma924 13.11.2008 16:18

kolumbs rakstīja:

ma924 rakstīja:

Kaksis rakstīja:

ma924 rakstīja:

Palaidniex rakstīja:

cluber rakstīja: Tas kad jāmaksā tas jau skaidrs pēc būtības, jautājums jau bija par sekām, kas notiek, ja savlaicīgi nav apmaksāta kvīts. Zinot LV pieredzi var nemaksāt līdz TA apskatei. Maybe Igaunijā savādāk, un nerezidenta sods aiziet nebūtībā!!!

Ņehren pārkāpt valstīs, kur ar sodiem viss ir kārtībā. Kā nemaksāt, kā nemaksāt- kad pārkāpi vajadzēja domāt.

Ja gribi uzzināt, kas notiks - pastāstīšu. Skati iziesi, nekas un neko, bet tad vienā dienā pie Tevis atnāks Falk vēstulīte, ka esi parādā Ikauņiem tik un ti, bet viņiem par Tevis atrašanu - n-reiztik. Nemaksāsi - tradicionālā shēma ar tiesu izpildīājiem un visu izrietošo...

Paga - vai nu kaut ko nesaprotu, vai arī...

pastāsti to ķēdīti kā no falk vēstules var tikt līdz tiesu izpildītājiem? tipa bez tiesas sprieduma vai kā?

Latvijas falks "pārpērk" parādu no Igaunijas falka un piedzen caur tiesu izpildītāju. Labi ka to sodu nepārņem inserviss piedzinēji, tad bez tiesas tumšā pagalmā uzreiz izsistu.

Neesmu šajā jautājumā specs, bet vienīgie ārvalstu spriedumi, kurus pieņem izpildei tiesu izpildītāji ir ārvalstu tiesu vai kompetento iestāžu un ārvalstu šķīrējtiesu nolēmumi likumā paredzētajos gadījumos. Savukārt tie pēc Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 21.aprīļa regulas (EK) Nr.805/2004, attiecas tikai uz civillietām un komerclietām, bet ne administratīvajām lietām. Līdz ar to ne falks ne kredītreforma bez tiesas naudu caur izpildītājiem piedzīt nevar. Palabojiet mani, ja kļūdos....

A varbūt tiesu izpildītāji varbūt izpilda administratīvo aktu (lēmumu par naudas soda piemērošanu) nevis kādu spriedumu?

Ja sodu nemaksā saskaņā ar LV sastādītu lēmumu, nav nepieciešams tiesas nolēmums civilprocesuālā kārtībā, bet tiesu izpildītājs var izpildīt administratīvo aktu Civilprocesa likumā paredzētajā kārtībā, jo tā nosaka Administratīvā procesa likums.

+ neuzrakstīju, ka Civilprocesa likums nemaz neparedz izpildīt ārvalstu iestāžu izdotos AA (manuprāt tam jābūt īpaši norādītam, bet kā jau teicu neesmu specs šajā jautājumā).

šeit būs attiecīgās Civilprocesa likuma normas:

539.pants. Tiesu un citu institūciju nolēmumi, kas jāizpilda

(1) Šajā likumā noteiktajā tiesas spriedumu izpildes kārtībā izpildāmi šādi tiesu nolēmumi, tiesnešu lēmumi vai citu institūciju nolēmumi:

1) tiesas spriedumi un tiesas vai tiesneša lēmumi civillietās, kā arī lietās, kas rodas no administratīvi tiesiskajām attiecībām;

2) tiesas spriedumi un lēmumi krimināllietās daļā par mantiskajām piedziņām;

3) tiesneša vai tiesas lēmumi lietās par administratīvajiem pārkāpumiem daļā par mantiskajām piedziņām;

4) tiesas lēmumi par izlīguma apstiprināšanu;

5) pastāvīgās šķīrējtiesas nolēmumi;

6) ārvalstu tiesu vai kompetento iestāžu un ārvalstu šķīrējtiesu nolēmumi likumā paredzētajos gadījumos;

7) tiesas lēmumi par procesuālo sankciju piemērošanu - naudas sodu uzlikšanu;

darba strīdu komisiju lēmumi.

(2) Tiesas spriedumu izpildei noteiktajā kārtībā, ja likumā nav noteikts citādi, izpildāmi arī:

1) institūciju un amatpersonu lēmumi administratīvo pārkāpumu lietās likumā noteiktajos gadījumos;

2) uz naudas maksājumu vērsti ar valsts varu apveltītu iestāžu un amatpersonu izdoti administratīvie akti;

3) tiesu sistēmai piederīgo personu (notāri, advokāti, tiesu izpildītāji) nolēmumi par amata atlīdzību, atlīdzību par sniegto juridisko palīdzību un par izdevumiem, kas saistīti ar sniegtajiem pakalpojumiem, un valsts nodevu.

(3) Šā likuma 142.pantā noteiktajā kārtībā izpildāmi atbildīgās iestādes lēmumi par starptautisko organizāciju noteikto sankciju piespiedu izpildi.

540.pants. Izpildu dokumenti

Izpildu dokumenti ir:

1) izpildu raksti, kas izsniegti, pamatojoties uz tiesas spriedumiem un tiesas vai tiesneša lēmumiem civillietās, kā arī lietās, kas rodas no administratīvi tiesiskajām attiecībām, un krimināllietās, tiesas lēmumiem par izlīgumu apstiprināšanu, pastāvīgās šķīrējtiesas nolēmumiem, darba strīdu komisijas lēmumiem, ārvalstu tiesu un ārvalstu šķīrējtiesu nolēmumiem;

2) institūciju un amatpersonu lēmumi administratīvo pārkāpumu lietās;

3) uz administratīvā akta pamata izdotie izpildrīkojumi (šā likuma 539.panta otrās daļas 2.punkts);

4) tiesneša lēmumi par saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu, saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā vai nekustamā īpašuma labprātīgu pārdošanu izsolē tiesas ceļā;

5) tiesas lēmumi par procesuālo sankciju piemērošanu - naudas sodu uzlikšanu;

6) notāru, advokātu un tiesu izpildītāju izrakstītie rēķini;

7) ārvalsts tiesas vai kompetentās iestādes izsniegts Eiropas izpildes rīkojums saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 21.aprīļa regulu (EK) Nr.805/2004, ar ko izveido Eiropas izpildes rīkojumu neapstrīdētiem prasījumiem (Eiropas Parlamenta un Padomes regula Nr.805/2004);

ārvalsts tiesas vai kompetentās iestādes izsniegta apliecība saskaņā ar Padomes regulas Nr.2201/2003 41.panta 1.punktu vai 42.panta 1.punktu;

9) atbildīgās iestādes lēmumi par starptautisko organizāciju noteikto sankciju piespiedu izpildi.

ma924 13.11.2008 15:58

366.pants. Uz naudas maksājumu vērsta administratīvā akta piespiedu izpildes priekšnoteikumi

(1) Administratīvo aktu, kas uzliek adresātam pienākumu samaksāt noteiktu naudas summu, izpilda uz izpildrīkojuma pamata, piemērojot Civilprocesa likuma noteikumus par naudas summu piedziņu.

Tādēļ jau ir interesanti, ko tajos brīdinājumos falks/kredītreforma raksta.

ma924 13.11.2008 15:51

kolumbs rakstīja:

ma924 rakstīja:

Kaksis rakstīja:

ma924 rakstīja:

Palaidniex rakstīja:

cluber rakstīja: Tas kad jāmaksā tas jau skaidrs pēc būtības, jautājums jau bija par sekām, kas notiek, ja savlaicīgi nav apmaksāta kvīts. Zinot LV pieredzi var nemaksāt līdz TA apskatei. Maybe Igaunijā savādāk, un nerezidenta sods aiziet nebūtībā!!!

Ņehren pārkāpt valstīs, kur ar sodiem viss ir kārtībā. Kā nemaksāt, kā nemaksāt- kad pārkāpi vajadzēja domāt.

Ja gribi uzzināt, kas notiks - pastāstīšu. Skati iziesi, nekas un neko, bet tad vienā dienā pie Tevis atnāks Falk vēstulīte, ka esi parādā Ikauņiem tik un ti, bet viņiem par Tevis atrašanu - n-reiztik. Nemaksāsi - tradicionālā shēma ar tiesu izpildīājiem un visu izrietošo...

Paga - vai nu kaut ko nesaprotu, vai arī...

pastāsti to ķēdīti kā no falk vēstules var tikt līdz tiesu izpildītājiem? tipa bez tiesas sprieduma vai kā?

Latvijas falks "pārpērk" parādu no Igaunijas falka un piedzen caur tiesu izpildītāju. Labi ka to sodu nepārņem inserviss piedzinēji, tad bez tiesas tumšā pagalmā uzreiz izsistu.

Neesmu šajā jautājumā specs, bet vienīgie ārvalstu spriedumi, kurus pieņem izpildei tiesu izpildītāji ir ārvalstu tiesu vai kompetento iestāžu un ārvalstu šķīrējtiesu nolēmumi likumā paredzētajos gadījumos. Savukārt tie pēc Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 21.aprīļa regulas (EK) Nr.805/2004, attiecas tikai uz civillietām un komerclietām, bet ne administratīvajām lietām. Līdz ar to ne falks ne kredītreforma bez tiesas naudu caur izpildītājiem piedzīt nevar. Palabojiet mani, ja kļūdos....

A varbūt tiesu izpildītāji varbūt izpilda administratīvo aktu (lēmumu par naudas soda piemērošanu) nevis kādu spriedumu?

Ja sodu nemaksā saskaņā ar LV sastādītu lēmumu, nav nepieciešams tiesas nolēmums civilprocesuālā kārtībā, bet tiesu izpildītājs var izpildīt administratīvo aktu Civilprocesa likumā paredzētajā kārtībā, jo tā nosaka Administratīvā procesa likums.

Kā reiz APL satur atsauci uz Civilprocesa likumu par soda naudu piedziņām. Tūlīt pārliecināšos.

ma924 13.11.2008 13:44

pirdiens rakstīja: Varu apstiprināt, ka no EESTI atnāk uz mūsu FALCK/CREDITREFORM soda kvīts un to piedzen LV kompānija! Ir jau tāda redzēta

ok, atnāk, bet mani interesē, kas notiek tālāk, ja izmet šo kvīti miskastē? Vai kāds ir saskāries ar tiesu izpildītāju pēc šādas kvīts ignorēšanas?

ā un ko viņi raksta par sekām, ja papīru noigorēsi?

ma924 13.11.2008 13:41

Kaksis rakstīja:

ma924 rakstīja:

Palaidniex rakstīja:

cluber rakstīja: Tas kad jāmaksā tas jau skaidrs pēc būtības, jautājums jau bija par sekām, kas notiek, ja savlaicīgi nav apmaksāta kvīts. Zinot LV pieredzi var nemaksāt līdz TA apskatei. Maybe Igaunijā savādāk, un nerezidenta sods aiziet nebūtībā!!!

Ņehren pārkāpt valstīs, kur ar sodiem viss ir kārtībā. Kā nemaksāt, kā nemaksāt- kad pārkāpi vajadzēja domāt.

Ja gribi uzzināt, kas notiks - pastāstīšu. Skati iziesi, nekas un neko, bet tad vienā dienā pie Tevis atnāks Falk vēstulīte, ka esi parādā Ikauņiem tik un ti, bet viņiem par Tevis atrašanu - n-reiztik. Nemaksāsi - tradicionālā shēma ar tiesu izpildīājiem un visu izrietošo...

Paga - vai nu kaut ko nesaprotu, vai arī...

pastāsti to ķēdīti kā no falk vēstules var tikt līdz tiesu izpildītājiem? tipa bez tiesas sprieduma vai kā?

Latvijas falks "pārpērk" parādu no Igaunijas falka un piedzen caur tiesu izpildītāju. Labi ka to sodu nepārņem inserviss piedzinēji, tad bez tiesas tumšā pagalmā uzreiz izsistu.

Neesmu šajā jautājumā specs, bet vienīgie ārvalstu spriedumi, kurus pieņem izpildei tiesu izpildītāji ir ārvalstu tiesu vai kompetento iestāžu un ārvalstu šķīrējtiesu nolēmumi likumā paredzētajos gadījumos. Savukārt tie pēc Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 21.aprīļa regulas (EK) Nr.805/2004, attiecas tikai uz civillietām un komerclietām, bet ne administratīvajām lietām. Līdz ar to ne falks ne kredītreforma bez tiesas naudu caur izpildītājiem piedzīt nevar. Palabojiet mani, ja kļūdos....

ma924 13.11.2008 9:08

Palaidniex rakstīja:

cluber rakstīja: Tas kad jāmaksā tas jau skaidrs pēc būtības, jautājums jau bija par sekām, kas notiek, ja savlaicīgi nav apmaksāta kvīts. Zinot LV pieredzi var nemaksāt līdz TA apskatei. Maybe Igaunijā savādāk, un nerezidenta sods aiziet nebūtībā!!!

Ņehren pārkāpt valstīs, kur ar sodiem viss ir kārtībā. Kā nemaksāt, kā nemaksāt- kad pārkāpi vajadzēja domāt.

Ja gribi uzzināt, kas notiks - pastāstīšu. Skati iziesi, nekas un neko, bet tad vienā dienā pie Tevis atnāks Falk vēstulīte, ka esi parādā Ikauņiem tik un ti, bet viņiem par Tevis atrašanu - n-reiztik. Nemaksāsi - tradicionālā shēma ar tiesu izpildīājiem un visu izrietošo...

Paga - vai nu kaut ko nesaprotu, vai arī...

pastāsti to ķēdīti kā no falk vēstules var tikt līdz tiesu izpildītājiem? tipa bez tiesas sprieduma vai kā?

ma924 13.08.2008 19:22

Zoo rakstīja: naw murgi-paintereseejies cik izmaksaa 1ha zemes apstraade,piemet cik energijas un wisa cita aiziet kjiimijai,cik pasam rapsa audzeesanas procesam,cik nowaaksanai,apstraadei,logjistikai un finaalaa ieguusti tikai degvielu paaris weidos.lai arii man ir sawa zeme un coms ar traktoru,kartfeljus neatmaksaajas pasu wajadziibaam audzeet jau gadus 10

Pasākuma rentabilitāte, manuprāt ir atkarīga no zemes platības. Jo vairāk zemes, jo pasākums vairāk atmaksājas. Cits jautājums ir tas, ka Latvijā lielākai daļa zemnieku zemes platības ir niecīgas.

ma924 30.07.2008 15:18

juha rakstīja:

ma924 rakstīja:

Centis_Nuudele rakstīja: Un par pensijām arī iešu balsot.

Man kaut kā pie kājas, ka lielākas pensijas sagraušot valsts budžetu. Priekš tam jūs cienītie deputāti un ministri esat un saņemat algu lai mācētu sakārtot budžetu. Lai gribētu iekasēt VISUS nodokļus un to naudiņu izlietot lietderīgi.

Balsošu tāpēc, ka lai gan katru mēnesi no manas algas atvelk trešo daļu, man no atlikušās naudiņas vēl jāsponsorē pensionētā māte. Viņai par 40 nostrādātiem gadiem atmet tik daudz, lai varētu nopirkt zāles. Vai arī paēst. Bet abiem diviem nepietiek.

Kā viens zināms cilvēks teica, lai pēc mums kaut vai ūdensplūdi..... Bet, ja budžets sabruks, ko tad? Sponsorēsi mātei pensiju 100% apmērā?

Un kur ir teitks, ka obligāti jāturas pie esošā budžeta? To var un arī drīkst veidot savādāk. Sāksim ar to, ka likvidēsim vai neieviesīsim tādus marazmus, kā zirgu godasardzi (šis ir tikai viens piemērs, noteikti vēl ir daudz tamlīdzīgu it kā sīkumu, bez kuriem mēs labi varam iztikt, bet, kuri kopā veido smuku summiņu). Tad vēl noteikti ir pārskatāms uzblīdušais valsts pārvaldes aparāts un ierēdņu atalgojuma sistēma. Patreiz ierēdnis par savu cieto algu ir ieinteresēts urbināt degunu un neko īpaši nedarīt. Ja ieviesīs algu šiem par gabaldarbu, tad atklāsies, ka ierēdņu skaitu var trīs reizes samazināt.

Tādā garā var turpināt vēl ar citiem piemēriem. Un tad arī būs naudiņa pensijām, skolotāju algām, bērnu slimnīcas remontam un daudz kam citam.

Ja tas būtu tik vienkārši, tad tici man, tas būtu jau darīts. Ja ir interese, vari palasīties par nesenas vēstures notikumiem saistībā pensiju reformu, (par pensijām sākot no 20 lpp):

www.politika.lv/...

arī tad problēmas sākās ar populistiskiem solījumiem pirms Saeimas vēlēšanām.

ma924 30.07.2008 14:43

Centis_Nuudele rakstīja: Un par pensijām arī iešu balsot.

Man kaut kā pie kājas, ka lielākas pensijas sagraušot valsts budžetu. Priekš tam jūs cienītie deputāti un ministri esat un saņemat algu lai mācētu sakārtot budžetu. Lai gribētu iekasēt VISUS nodokļus un to naudiņu izlietot lietderīgi.

Balsošu tāpēc, ka lai gan katru mēnesi no manas algas atvelk trešo daļu, man no atlikušās naudiņas vēl jāsponsorē pensionētā māte. Viņai par 40 nostrādātiem gadiem atmet tik daudz, lai varētu nopirkt zāles. Vai arī paēst. Bet abiem diviem nepietiek.

Kā viens zināms cilvēks teica, lai pēc mums kaut vai ūdensplūdi..... Bet, ja budžets sabruks, ko tad? Sponsorēsi mātei pensiju 100% apmērā?

ma924 30.07.2008 14:08

Nortel rakstīja:

ma924 rakstīja:

Nortel rakstīja:

ma924 rakstīja:

Nortel rakstīja:

anonimikis rakstīja:

Nortel rakstīja: Pateicoties vēlētāju vairumam mēs esam kļuvuši par ES lielveikalu, kur ES var nogrūst savus pārpalikumus.

Latvijai nav ne resursu ne kādas citas bagātības. Vienīgais ar ko var radīt pievienoto vērtību ir ražošana. Bet pimpaki jau nobalsoja, ka grib pirkt banānus un kolu.

baigs jau nu lielveikals. visā valstiņā mazāk iedzīvotāju kā vidējā eiropas pilsētā

Tu nepareizi saprati. Latvija ir viens ES lielveikals Latvijas iedzīvotājiem. kur ES var bez problēmām nogrūst savus pārpalikumus par dubultu cenu.

Vai Tavs apgalvojums ir pamatots ar kaut kādiem faktiem vai piemēriem no dzīves?

Piemērs bija pagājušajās brīvdienās. Atbrauca ciemi no Vācijas aun saveda visādus vācu aliņus. Nemaz nevar salīdzināt ar tiem itkā vācu, ko tirgo pie mums. Paši vācieši teica, ka pie viņiem tādus netirgojot. Fur eksport vai kautkā tā. Un cena augstāka. Viņiem ļoti daudz preču tiek ražotas tikai un vienīgi eksportam.

Ok, pārformulēšu jautājumu. Vai ES politikas rezultāts ir tas, ka vācieši var savu štruntīgo alu pārdot Latvijā?

Vai ES politika liedz Latvijas alus ražotājiem tirgot labu alu pie mums, bet slikto vest uz Vāciju? Kāda velna pēc mēs pērkam štruntīgo vācu alu(ja ieved, pieņemu, ka pērk), bet nepērkam piemēram štruntīgo latviešu (aldara pilzenes, trako rubeni, ... (vajadzīgo ierakstīt))? Kādēļ vācieši nepērk ne mūsu labo, ne arī štruntīgo alu? Vai gadījumā, ja Latvija nebūtu ES, būtu citādi? Ja, tā, tad kāpēc?

Tāpēc ka prasības produkcijas kvalitātei vecajā eiropā ir daudz augstākas nekā pie mums. Tas attiecas gan uz degvielu, gan pārtiku, uz jebko. Tāpēc mēs gandrīz neko nevaram eiropai notirgot, jo nespējam saražot labu preci par konkurētspējīgu cenu. Bet sliktāku un lētāk var saražot vienmēr. Uz to arī iziet vecā eiropa.

Gribi teikt, ka ES ir noteikusi dažadas prasības atkarībā no tā, kur preci tirgo - Vācijā vai Latvijā? t.i. LV alu nevar tirgot DE jo prasības par augstu, bet DE var tirgot savam iekšējam tirgum neatbilstošu alu iekš LV?

Un cik zinu, ļoti daudzas Latvijas alus darītavas atbilst visiem nepieciešamajiem standartiem un līdz ar to ir atbilstošas visām prasībām.

ma924 30.07.2008 13:49

Ozz rakstīja: Pri čom te valsts valstij nav jaanosaka ko kurš tagad tirgos.

te

Es jau tieši par to runāju. Tik pat absurdi būtu apgalvot, tas, ka mazā lauku veikalā nav pat Rīgā pieejamo apavu un ja ir, tad 5 gadus veci modeļi, ir Latvijas vai ES politikas rezulāts....

ma924 30.07.2008 13:39

Ozz rakstīja:

ma924 rakstīja:

Nortel rakstīja:

anonimikis rakstīja:

Nortel rakstīja: Pateicoties vēlētāju vairumam mēs esam kļuvuši par ES lielveikalu, kur ES var nogrūst savus pārpalikumus.

Latvijai nav ne resursu ne kādas citas bagātības. Vienīgais ar ko var radīt pievienoto vērtību ir ražošana. Bet pimpaki jau nobalsoja, ka grib pirkt banānus un kolu.

baigs jau nu lielveikals. visā valstiņā mazāk iedzīvotāju kā vidējā eiropas pilsētā

Tu nepareizi saprati. Latvija ir viens ES lielveikals Latvijas iedzīvotājiem. kur ES var bez problēmām nogrūst savus pārpalikumus par dubultu cenu.

Vai Tavs apgalvojums ir pamatots ar kaut kādiem faktiem vai piemēriem no dzīves?

ne viens vien ir teicis ka lupatas muusu veikalos atbilst taam pashaam kas pirms 3 gadiem tika tirgotas , teiksim, Londonaa

ok, bet vai tas ir valsts politikas rezultāts, vai arī tam ir citi iemesli, piemēram, mazs tirgus utt?

ma924 30.07.2008 13:37

Nortel rakstīja:

ma924 rakstīja:

Nortel rakstīja:

anonimikis rakstīja:

Nortel rakstīja: Pateicoties vēlētāju vairumam mēs esam kļuvuši par ES lielveikalu, kur ES var nogrūst savus pārpalikumus.

Latvijai nav ne resursu ne kādas citas bagātības. Vienīgais ar ko var radīt pievienoto vērtību ir ražošana. Bet pimpaki jau nobalsoja, ka grib pirkt banānus un kolu.

baigs jau nu lielveikals. visā valstiņā mazāk iedzīvotāju kā vidējā eiropas pilsētā

Tu nepareizi saprati. Latvija ir viens ES lielveikals Latvijas iedzīvotājiem. kur ES var bez problēmām nogrūst savus pārpalikumus par dubultu cenu.

Vai Tavs apgalvojums ir pamatots ar kaut kādiem faktiem vai piemēriem no dzīves?

Piemērs bija pagājušajās brīvdienās. Atbrauca ciemi no Vācijas aun saveda visādus vācu aliņus. Nemaz nevar salīdzināt ar tiem itkā vācu, ko tirgo pie mums. Paši vācieši teica, ka pie viņiem tādus netirgojot. Fur eksport vai kautkā tā. Un cena augstāka. Viņiem ļoti daudz preču tiek ražotas tikai un vienīgi eksportam.

Ok, pārformulēšu jautājumu. Vai ES politikas rezultāts ir tas, ka vācieši var savu štruntīgo alu pārdot Latvijā?

Vai ES politika liedz Latvijas alus ražotājiem tirgot labu alu pie mums, bet slikto vest uz Vāciju? Kāda velna pēc mēs pērkam štruntīgo vācu alu(ja ieved, pieņemu, ka pērk), bet nepērkam piemēram štruntīgo latviešu (aldara pilzenes, trako rubeni, ... (vajadzīgo ierakstīt))? Kādēļ vācieši nepērk ne mūsu labo, ne arī štruntīgo alu? Vai gadījumā, ja Latvija nebūtu ES, būtu citādi? Ja, tā, tad kāpēc?

ma924 30.07.2008 13:12

Nortel rakstīja:

anonimikis rakstīja:

Nortel rakstīja: Pateicoties vēlētāju vairumam mēs esam kļuvuši par ES lielveikalu, kur ES var nogrūst savus pārpalikumus.

Latvijai nav ne resursu ne kādas citas bagātības. Vienīgais ar ko var radīt pievienoto vērtību ir ražošana. Bet pimpaki jau nobalsoja, ka grib pirkt banānus un kolu.

baigs jau nu lielveikals. visā valstiņā mazāk iedzīvotāju kā vidējā eiropas pilsētā

Tu nepareizi saprati. Latvija ir viens ES lielveikals Latvijas iedzīvotājiem. kur ES var bez problēmām nogrūst savus pārpalikumus par dubultu cenu.

Vai Tavs apgalvojums ir pamatots ar kaut kādiem faktiem vai piemēriem no dzīves?

ma924 30.07.2008 9:35

Nē, jo katrs savu izvēli var izdarīt četros gados. Ja, kads ir lēttticīgs un savēl muļķus, tad tā ir viņa paša problēma.

ma924 15.05.2008 14:59

Yukki rakstīja: Te kāds Jurists vispār iraid? Viedokļu tik daudz, visi tik gudri un katrs pa savam! Zinu konkrētu gadījumu 2 gadus atpakaļ, kad par CSN izraisīšanu, kad pārbraucot nepārtrauktajai līnijai cilvēks nepamanīja "lidotāju" un rezultātā pēc loģiskas savas vainas atzīšanas pēc gada no savas OCTAs pārdevēja - Balvas atrāvās regresu! Kā reizi balstītu uz slidīgajiem "rupja neuzmanība" traktējumiem. Tur garš stāsts vēl kā BALVA birojā uz vietas cilvēkam pasakot, ka "nekas Jums nav jāmaksā, mūsu speciālists tomēr pārcentās ar šo regresu", tomēr rezultātā pāradresējot piedziņu Creditreformai un pēc tam uz jautājumiem izliekoties par beigtu - secinājums: visu rakstiski jākārto un jāizvēlas AAS arī OCTAs gadījumā!

Bet jautājums pēc būtības ir atklāts, kādos konkrēti gadījumos un kuras AAS tagad piekopj šo neviennozīmīgo "regresa" "biznesiņu"?

Jau rakstīju, ka regresu par rupju neuzmanību vairs nevar celt par negadījumiem, kas notikuši pēc likuma grozījumiem. Likums tādu iespēju vars neparedz. Likumu varat apsaktīt NAISā vai likumi.lv, kur tadgad publicē arī likumu konsolidētās versijas.

Attiecībā par "vecajām lietām" šāda iespēja pastāv, taču ir vismaz divi AT senāta spriedumi, kur norādīts, ka sauszemes transportlīdzekļu apdrošinātāja tiesības iesniegt regresa prasību pret personu, kas zaudējumus nodarījusi ar nodomu vai aiz rupjas neuzmanības, nevar tulkot paplašināti un tās nav attiecināmas uz transportlīdzekļa vadītāju, kas noslēdzis apdrošināšanas līgumu.

Tātad apdrošinātāju sūtīti paziņojumi par zaudējumu atlīdzināšanu, jo viņuprāt aiz vadītāja rupjas neuzmanības izraisītiem negadījumiem, ir muļķa ķeršana. Ja vadītājs šādu prasību saņem, tad nebūtu jābaidās no tiesāšanās (prasība tiesā būs jāceļ apdrošinātājam).

A kas, ja pateikšu, ka esmu jurists manis sacītajam būs lielāka nozīme? (tas kā padomju multenē par ēzelīti, kurš mācēja skaitīt līdz desmit: kuģītis grima, bet tiklīdz noskaidrojās, ka ēzelītis māk skaitīt līdz desmit, kuģītis vars negrima).

ma924 13.05.2008 19:02

Gregers rakstīja:

ma924 rakstīja:

Gregers rakstīja:

ma924 rakstīja:

Gregers rakstīja:

ma924 rakstīja: ....

......

......

......

............

Rupja neuzmanība ir arī šobrīd, bet tiek piemērota jau retāk, kā arī policijas slinkumu pareizi sastādīt protokolus apdrošinātāji nereti izmanto.

Ļoti veselīgs lasāmais tur bij, bet viss jau atkarīgs no tā kuram labāks advokāts, kā arī naf tik tālu kā līdz tiesai jānoved, labāk visu izdarīt jau sākumā normāli nevis smelt ūdus kad tie jau mutē smeļas.

Visā visumā paldies par lietderīgu info.

Lūdzu!

Loģiski, ka vēl apdrošinātājs varētu celt regresu par to, ka pirms likuma grozījumu spēkā stāšanās kāds apdrošinātais varētu būt rīkojies aiz rupjas neuzmanības, jo tiek piemērota tā likuma redakcija, kas bija spēkā saistību rašanās brīdī. t.i. , ja pacels kādu veco lietu, to skatīs pēc vecā likuma.

ma924 13.05.2008 17:01

Gregers rakstīja:

ma924 rakstīja:

Gregers rakstīja:

ma924 rakstīja: Par regresa prasībām var palasīt 28.03.07.Senāta Civillietu departamenta spriedumu "Par apdrošinātāja regresa prasību". (pieejams www.at.gov.lv/... )

Sprieduma tēze ir, ka sauszemes transportlīdzekļu apdrošinātāja tiesības iesniegt regresa prasību pret personu, kas zaudējumus nodarījusi ar nodomu vai aiz rupjas neuzmanības, nevar tulkot paplašināti un tās nav attiecināmas uz transportlīdzekļa vadītāju, kas noslēdzis apdrošināšanas līgumu.

Par to neattiecināšanau- polise beidzās piesaki regresu, bet tuvāk lūdzu lasīt LTABā. Un Vārdi sauszemes transportlīdzekļu apdrošinātāja tiesības iesniegt regresa prasību pret personu, kas zaudējumus nodarījusi ar nodomu vai aiz rupjas neuzmanības, nevar tulkot paplašināti ir visplašākai punkts, bet ne vienīgais- vēl par iemeslu regresam var būt ailiedzošo signālu neievērošana kam par iemeslu ir avārija un vēl daži vienkārši punkti piem nedegoša kreisās puses tuvā lampiņa vai sezonai neatbilstošas riepas, iespēju regresa ka biezs, viss atkarīgs no kompānijas politikas

Vai vari Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā pārādīt normu, kas apdrošinātājam dotu pamatu tiesā celt regresa prasību pret personu, kas zaudējumis izrasījusi aiz rupjas neuzmanības?

Jidritvai...pašam slinkums LTAB palasīt, rokas līkas? ......

Nē, nav slinkums palasīt. Vnk gribēju vērst Tavu uzmanību uz to, ka Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 40.pantā 2007.gada 27.septembrī ir izdarīti grozījumi un tāda jēdziena "rupja neuzmanība" tur vairs nav

Vismaz NAIS man tā rāda. Sekojoši, par tagad noslēgtajiem līgumiem regresu, ja vainīgais rīkojies aiz rupjas neuzmanības, vērst nemaz vairs nevar.

Savukārt par "5 gadus vecajām lietām" derētu palasīt manis morādīto AT senāta spriedumu, kur apdrošinātājs ir "nolikts" pie vietas.

ma924 13.05.2008 10:02

Gregers rakstīja:

ma924 rakstīja: Par regresa prasībām var palasīt 28.03.07.Senāta Civillietu departamenta spriedumu "Par apdrošinātāja regresa prasību". (pieejams www.at.gov.lv/... )

Sprieduma tēze ir, ka sauszemes transportlīdzekļu apdrošinātāja tiesības iesniegt regresa prasību pret personu, kas zaudējumus nodarījusi ar nodomu vai aiz rupjas neuzmanības, nevar tulkot paplašināti un tās nav attiecināmas uz transportlīdzekļa vadītāju, kas noslēdzis apdrošināšanas līgumu.

Par to neattiecināšanau- polise beidzās piesaki regresu, bet tuvāk lūdzu lasīt LTABā. Un Vārdi sauszemes transportlīdzekļu apdrošinātāja tiesības iesniegt regresa prasību pret personu, kas zaudējumus nodarījusi ar nodomu vai aiz rupjas neuzmanības, nevar tulkot paplašināti ir visplašākai punkts, bet ne vienīgais- vēl par iemeslu regresam var būt ailiedzošo signālu neievērošana kam par iemeslu ir avārija un vēl daži vienkārši punkti piem nedegoša kreisās puses tuvā lampiņa vai sezonai neatbilstošas riepas, iespēju regresa ka biezs, viss atkarīgs no kompānijas politikas

Vai vari Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā pārādīt normu, kas apdrošinātājam dotu pamatu tiesā celt regresa prasību pret personu, kas zaudējumis izrasījusi aiz rupjas neuzmanības?

ma924 12.05.2008 15:51

Par regresa prasībām var palasīt 28.03.07.Senāta Civillietu departamenta spriedumu \"Par apdrošinātāja regresa prasību\". (pieejams www.at.gov.lv/... )

Sprieduma tēze ir, ka sauszemes transportlīdzekļu apdrošinātāja tiesības iesniegt regresa prasību pret personu, kas zaudējumus nodarījusi ar nodomu vai aiz rupjas neuzmanības, nevar tulkot paplašināti un tās nav attiecināmas uz transportlīdzekļa vadītāju, kas noslēdzis apdrošināšanas līgumu.

ma924 11.04.2008 17:46

-> sleepnis

Lukašenko variants pie mums nebija iespējams, jo tas automātiski nozīmētu draudzību ar Krieviju. Turklāt, manuprāt, Baltkrievijai viss vēl ir priekšā, jo kādā brīdī arī tur būs jātaisa rūpnīcu pāreja no valsts sektora uz privāto. Ja krievi turpinās celt enerģijas tarifus, tad Baltkrievijas ekonomikai būs beigas. Uzreiz būs klāt investori no Krievijas

ma924 11.04.2008 17:24

ooPIS rakstīja:

ma924 rakstīja:

Master_D rakstīja: RAF, ja deals ar Mercedes par busu ražošanu nenojuktu

VEF, ja izdotos piesaistīt investorus

Alfa - skat. to pašu vef

Straume - skat to pašu vef

Tas pats par Ausmu, utt.

Bet investoriem tika palūgti iepriecinājumi (lasi - kukuļi) un tas arī visu to lietu izbeidza.

Ja izdotos... bet neizdevās. Ja tie uzņēmumi būtu paceļami, tad investori to būtu izdarījuši ar vai bez kukuļiem, ja tādi vispār tika prasīti.

tev ir kaut mazaakaas shaubas ka NETIKA?

Nē, es ar reliģiskā fanātiķa ticību ticu, ka visa valdība ir zagļi

1 2

Lasītākie raksti

Jaunie raksti