Latvijā 46% autovadītāju braucot runā pa mobilo telefonu bez brīvroku sistēmas, 32% ēd, bet 22% spēj apvārdot ceļu policistu tā, ka nav jāmaksā nedz soda nauda, nedz tiek saņemti soda punkti.
Šie un citi dati, kuri raksturo ne tikai Latvijas, bet arī Čehijas, Polijas, Vācijas, Rumānijas un Ungārijas auto vadītājus un to auto vadīšanas paradumus, noskaidroti GE Money Bank ekskluzīvajā pētījumā.Pretstatā 92% vāciešu runā pa mobilo telefonu izmantojot brīvroku sistēmu, tikai 11% čehu pie stūres ēstu, bet veiksmīgi apvārdot policistus spēj vien 6% vācu un čehu autobraucēju.
Bet 19% rumāņu mēdz flirtēt ar citiem autovadītājiem vai garāmgājējiem, Latvijas autovadītāji ir mazliet kautrīgāki – to darītu 10%. Ungārijā, savukārt, 11% sieviešu mēdz krāsoties pie auto stūres, taču Rumānijā tikai 2%.
“Lielā mērā braukšanas kultūra ir atkarīga ne tikai no tā, ko iemācās vai neiemācās autoskolā, bet arī no sabiedrības kā tādas, kas ir kā paraugs jaunajiem autovadītājiem. Ja 18 vai vairāk gadus jaunietis ir skatījies, ka viņa vecāki, vadot auto, nepiesprādzējas, ēd vai nodarbojas ar citām blakus lietām, kuras novērš uzmanību, visticamāk viņa uzvedība būs līdzīga.
Otrs ietekmējošais faktors varētu būt ceļu kvalitāte – piemēram, Vācijā uz ceļiem pieļaujamais ātrums ir daudz lielāks, līdz ar to daudz vairāk ir jākoncentrējas uz transportlīdzekļa vadīšanu – nevar runāt pa telefonu vai bezrūpīgi pārslēgt radio stacijas. Turklāt vecajās Eiropas valstīs jau no bērnības tiek audzināta atbildīga attieksme pret ātrumu, pret drošības noteikumiem braucot ar auto un elementārajiem satiksmes noteikumiem,” piebilst autoskolas “Vanags” direktors Dainis Uzuliņš.
Čehi nervozākie, bet vācieši muzikālākie autovadītāji
Nervozākie braucēji ir Čehijā – 30% no tiem, vadot auto, satraucas, it īpaši braucot pa pilsētu. Ungārijā auto vadīšana satrauc 18%, bet Latvijā 22% respondentu.
Turklāt 69% čehu braucot lamājas uz citiem autovadītājiem vai garāmgājējiem, neatpaliek arī Latvijas un Vācijas autovadītāji – attiecīgi 67% un 55%, kamēr vispieklājīgākie rumāņi (24%).
Savukārt, 29% vāciešu mēdz skaļi dziedāt un 93% klausīties mūziku, bet visretāk dzied rumāņi – 14%. Latvijā pie stūres dzied 24% autovadītāju – biežāk sievietes, gados jaunākie aptaujas dalībnieki (18-30 g.v.) un vidzemnieki, bet vismazāk – Latgales iedzīvotāji.
Satiksmes noteikumus visvairāk ievēro Latvijā
Apgalvojumam „Es nekad neesmu pārkāpis satiksmes noteikumus” Latvijā piekrīt 59% respondentu, kamēr tikai katrs ceturtais čehs un vācietis atzīt, ka šis apgalvojums atbilst viņu uzvedībai. Vienlaikus maksimālo ātrumu visbiežāk pārsniedz latvieši (78%), bet visretāk – rumāņi un čehi – 51%.
“Viens no būtiskākajiem rādītājiem, kas atspoguļo braukšanas kultūras attīstību Latvijā, ir bojāgājušo un ievainoto statistika, kas kopš 2004. gada pastāvīgi samazinās. Šo rezultātu ir palīdzējušas sasniegt ne tikai Valsts policijas organizētās kampaņas, bet arī uzlabotais policijas darbs, kā arī soda neizbēgamības principa ieviešana. Līdz ar to šis skaitlis - 59% respondentu, kuri uzskata, ka ievēro ceļu satiksmes noteikumus, - ir arī realitāte. Absolūtais vairākums jau cenšas ievērot noteikumus, lai gan, protams, vienmēr uzrodas kāds, kurš grib aizsteigties citiem priekšā, ielīst kaut kur un pārkāpt šos noteikumus”, secina Valsts policijas Galvenās kārtības policijas Sabiedriskās drošības pārvaldes 3. biroja (Ceļu policija) priekšnieks Edmunds Zivtiņš.
Savu dzīvi bez auto nespēj iedomāties 74% Latvijas iedzīvotāju
Latvijā bez automašīnas nevarētu iztikt 74% iedzīvotāju, kamēr Rumānijā auto pietrūktu vien 59%. Vēl vairāk Eiropā no auto ir atkarīgi tikai poļi – tur bez auto nevarētu iztikt 76% iedzīvotāju.
Auto uzturēšanai – vairāk nekā 100 latu mēnesī
Latvijā vidēji mēnesī auto uzturēšanā, iekļaujot degvielu, tiek ieguldīti 112 latu, kas ir otrs augstākais rādītājs tūliņ aiz Vācijas – tur šis ieguldījums ir aptuveni 154 latu. Vismazāk līdzekļu sava spēkrata uzturēšanai tērē čehi un ungāri – aptuveni 70 latu mēnesī.
Gan Latvijas iedzīvotāji (35%), gan vācieši (45%) vienlīdz maz laika velta sava auto apkopei – mazāk nekā vienu stundu mēnesī, kamēr 53% rumāņu savas automašīnas apkopē ir gatavi pavadīt vairāk nekā divas stundas mēnesī.
Turklāt visās sešās aptaujātajās valstīs populārākais auto izmantošanas mērķis ir ceļš uz un no darba – Latvijā šādi auto izmanto 47% iedzīvotāju. Vismazāk uz un no darba ar auto dodas rumāņi – vien 36%, savukārt 29% no šīs valsts iedzīvotāju auto ir darba daļa.
GE Money Bank Patērētāju kreditēšanas un līzinga produktu pārdošanas pārvaldes direktors Viktors Toropovs norāda: „Auto veido būtisku mūsu tēriņu daļu. Pašreizējos ekonomiskajos apstākļos vairāk jādomā par to, uz kurieni braucam un vai ir vērts šajā braucienā doties ar auto. Piemēram, pilsētas centrā var pārvietoties ar sabiedrisko transportu, ņemot vērā laiku, kas tiek pavadīts sastrēgumos un stāvvietu izmaksas; varbūt labāk pašam, it sevišķi vasarā, nomazgāt auto vai iztīrīt tā salonu. Jāpiebilst, ka iztikas minimums Latvijā ir 160 latu, līdz ar to 112 lati, ko iztērējam uz auto vien, ir daudz.”
Tavs auto ir tava seja
Vistīrākās automašīnas Centrālajā un Austrumeiropā ir rumāņiem, jo 89% respondentu ir svarīgi, lai viņu auto būtu spodrs gan no iekšpuses, gan no ārpuses. Latvijā tas ir svarīgi 68% auto īpašnieku, bet Vācijā – tikai 47% (viszemākais rādītājs).
Tikai 19% vāciešu ir svarīgi ar kādu auto viņi brauc, savukārt 54% poļu piekrīt, ka auto ir viņu izteiksmes līdzeklis, kamēr Latvijā šādi uzskata 31%.
Pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš norāda: “Tas, ka Latvijā 31% iedzīvotāju auto ir izteiksmes līdzeklis, tomēr ir daudz. To mēs varam redzēt arī mūsu ielās, kur biežāk dominē liela gabarīta, dārgas un jaunas automašīnas, līdz ar to veidojas situācija, ka daudz arī tērējam to uzturēšanai un apkopei. Šajā ziņā uzreiz var redzēt, kā atšķiras tādas vecās Eiropas valsts kā Vācija un Austrumeiropas valstu vērtības.”
GE Money Bank pētījums veikts sešās Eiropas valstīs – Vācijā, Čehijā, Polijā, Ungārijā, Rumānijā un Latvijā. Tā ietvaros katrā valstī aptaujāti vairāk kā 600 respondentu vecumā no 18 līdz 60 gadiem. Iegūtie pētījuma dati ir reprezentatīvi attiecībā pret visiem attiecīgo valstu autovadītājiem. Latvijā pētījumu veica pētījumu centrs SKDS, bet pārējās valstīs – TNS Asia.
Par A/S GE Money Bank
AS GE Money Bank ir pasaules otrās lielākās korporācijas, General Electric (GE), banka, kurai uzticas 130 miljoni klientu 55 valstīs, sākot no Argentīnas Dienvidamerikā un līdz pat Filipīnām Dienvidāzijā. GE Money uzņēmumi visā pasaulē piedāvā visdažādāko finanšu pakalpojumu klāstu gan privātpersonām, gan uzņēmējdarbībai.
GE Money Bank Latvijā piedāvā pilnu finanšu pakalpojumu klāstu privātpersonām un uzņēmumiem, bankai ir 79 filiāles visā Latvijā, 83 bankomāti, kredīti tiek izsniegti arī pie vairāk kā 4000 sadarbības partneriem. Plašāku informāciju par AS GE Money Bank lasiet www.gemoneybank.lv
"Otrs ietekmējošais faktors varētu būt ceļu kvalitāte ...", jo atšķirībā no Vācijas kur tas atļauts pa gludām autostrādēm, mums "jālido", lai piekare katru salāpīto bedri "nesaskaitītu" - tāda ir dzīve uz vairuma mūsu autoceļu nolietotajām brauktuvēm.