Vasarā aizvien vairāk braucēju automobili nomainījuši pret motociklu, kuru reģistrācijas apjoms pieaugums pēc CSDD datiem ik gadu sasniedz 20%. Par motociklistu aktivitāti liecina arī negatīvā statistika – pagājušajā nedēļā vien ceļa satiksmes negadījumos cietuši vairāk kā desmit motociklu vadītāji.
„Pārvietošanās ar motociklu ir ļoti ērta, taču šo transportlīdzekļu vadītajiem būtu jābūt vēl daudz uzmanīgākiem nekā autobraucējiem,“ stāsta Drošas Braukšanas Skolas (DBS) apmācību direktors Artūrs Priednieks, kurš sadarbībā ar „Motofavorīts”, motociklu vadītājiem pasniedz drošas motobraukšanas principus. „Pieredzes trūkums, nepareizi izvēlēts braukšanas ātrums, paša un citu satiksmes dalībnieku neuzmanība ir iemesli, kāpēc notiek negadījumi, kuros motociklisti gūst ievērojamus miesas bojājumus. Turklāt bieži sadursme ar motociklu, šī transportlīdzekļa vadītājam izrādās letāla,“ norāda A. Priednieks.Vadot motociklu ir jāapzinās, ka tas ir ļoti dinamisks transportlīdzeklis un daudzi autovadītāji nav vēl pietiekami pieraduši pie to esamības uz ceļiem, motocikls ir mazgabarīta, tādēļ grūtāk pamanāms, tātad jāievēro papildus piesardzība, saka A. Priednieks. Lai izvairītos no bīstamām situācijām uz ceļa, ir jāievēro vismaz pats drošas braukšanas pamatprincipu minimums – adekvāts situācijas novērtējums, pareiza braukšanas ātruma izvēle, pārdomāta bremzēšana, un noteikti drošības ekipējums.
Drošas motobraukšanas pamatprincipi
1) Pareiza braukšanas ātruma izvēle:Vadot motociklu pilsētās, kā arī ārpus tām, jāizvēlas situācijai un ceļa segumam atbilstošs ātrums, stāsta DBS apmācību direktors. Apdzīvotās vietās izbrauktuves no pagalmiem, degvielas uzpildes stacijām, stāvvietām jāuzskata par tik pat bīstamām , kā krustojumi un jāatceras, ka autovadītājam ir grūti motociklistu pamanīt, ja gar ielas malām ir novietotas automašīnas. Pirms bīstamajām vietām, ātrumu jāsamazina, lai nepieciešamības gadījumā būtu iespēja veikt manevru, jo lielāks ātrums jo grūtāk izdarīt strauju virziena maiņu. Vienmēr jāatceras, ka strauji palielinot vai samazinot ātrumu, jāpārliecinās, vai citi satiksmes dalībnieki jūs redz, bieži bīstamas situācijas rodas, kad autovadītājus pārsteidz motociklistu straujās un pēkšņās darbības, pārliecināts A.Priednieks.
2) Bremzēšana:
Bremzējot uz sausa asfalta seguma, teorētiski motocikls izmanto līdz pat 90% priekšējās un tikai 10% aizmugurējās bremzes, bet uz slidena seguma, piemēram, uz grants ceļa bremzēšana notiek savādāk, un spēka sadalījums bremzējot varētu būt pat 70% aizmugurējās, bet 30% priekšējās bremzes. Jo slidenāks segums, jo precīzāk un plūdenāk jābarojas ar bremžu svirām. Kļūdas bremzējot parasti beidzās ar kritienu un ļoti lielu iespēju satraumēties.
Bremzēšanu var veikt, kad motocikls ir vertikālā stāvoklī (nav sasvērts) un brauc taisni, lai izvairītos no riteņu izslīdēšanas, tuvojoties bīstamai vietai, jāuzliek pirksti uz bremzēšanas sviras un jāvēro situācija. Uzsākot bremzēšanu, rokām jābūt taisnām, ķermeņa un motocikla smaguma centru pakāpeniski pārnesot uz priekšējo riteni, lai priekšējais amortizators būtu nospiests līdz galam. Bremzēšanas sviru šajā laikā spiež pakāpeniski un notur izspiestu līdz bremzēšanas beigām. Nav pieļaujama vairākkārtēja un strauja bremzēšanas sviras nospiešana, jo tādejādi mainās riteņu noslogojums un var rasties situācija kad tiks bloķēts priekšējais ritenis, sekos - izslīdēšana un kritiens. Reizēm, ja bremzēšanas ceļš ir pārāk garš, strauja izvairīšanas no šķēršļa ir svarīgāka, manevra izdarīšanas laikā bremzēt ir bīstami, stāsta DBS apmācību direktors.
3) Aprīkojums:
Braucot ar motociklu, ļoti svarīgs ir motociklista apģērbs, kombinezons ar visiem nepieciešamiem aizsargiem, motobraukšana nav pieļaujama bez aizsargķiveres un cimdiem. Bez motociklista speciālā aprīkojuma, pat pie vismazākā kritiena var gūt nopietnas traumas.
.... jo precīzāk un plūdenāk jābarojas ar bremžu svirām.
:D