Radošā inteliģence iestājas par kulturālu braukšanu 5

Sabiedrībā zināmi rakstnieki un dzejnieki – Māra Cielēna, Māris Bērziņš, Kārlis Vērdiņš, Andris Akmentiņš un Ilmārs Šlāpins - ar pasaku palīdzību pauž savu attieksmi par braukšanas kultūru.

Viņi savu viedokli un novērojumus par to, kas notiek uz Latvijas ceļiem un ielām, aprakstījuši īsās un asprātīgās pasakās par labo un slikto. Mākslinieki tām radījuši krāsainas ilustrācijas, savukārt sabiedrībā atpazīstami cilvēki – mūziķi, aktieri u.c. – atbalstot pieklājīgu un kulturālu braukšanu, pasakas ierunājuši audio formātā. No 21. novembra ikviens tās varēs noklausīties portālā www.draugiem.lv un CSDD interneta mājas lapā www.csdd.lv.

Rakstnieki un dzejnieki radījuši jaunas pasakas pieaugušajiem, kas patīk arī bērniem. Tās sirsnīgā un vienlaikus pamācošā veidā īpaši autovadītājiem atgādinās, cik labi ir būt labam. „Lai gan pats esmu kājāmgājējs un pie auto stūres nebraucu, mani ļoti kaitina tā bezkaunība un nepieklājība, kas notiek uz ielām. Ja autovadītāji daudzmaz sākuši ievērot gājējus, tos palaižot pie gājēju pārejām, tad pagriezienu nerādīšana ir tā lieta, par ko daudzi vispār ir aizmirsuši,“ atzīst viens no pasaku autoriem, rakstnieks Māris Bērziņš. 

Savukārt dzejnieks Andris Akmentiņš norāda: „Ja kāds nekauņa nobloķē krustojumu, es nevis satraucos par to, bet gan pats sev radu tādu kā pārākuma sajūtu. Atšķirībā no stresa pārņemtā autovadītāja, es varu mierīgi pagaidīt. Metri pieci uz vienu vai otru pusi sastrēgumu laikā neko nemaina. Toties autovadītāji, kuri nerāda pagriezienus, manā uztverē ir „spiegi“. Šāda rīcība, tēlojot slepenos aģentus, lai tikai neviens neuzzinātu, kurp viņi dodas, man šķiet ne tikai kaitinoša, bet arī komiska.“



Rakstnieku un dzejnieku radītās pasakas ierunājuši Gustavo, Linda Leen, Intars Busulis, UFO, Žanete Skarule, Kristīne Garklāva, Jakovs Rafalsons, Pauls Timrots un Cūkmens. Katrs no pasaku ierunātājiem izvēlējies stāstīt tās pasakas, kuru tēmas viņam šķiet visaktuālākās. Piemēram, mūziķis Gustavo ierunājis pasakas par rāvējslēdzēja principa ievērošanu, vienotu satiksmes plūsmu un kājāmgājējiem, kuri tumšajā laikā nenēsā sev līdzi atstarotājus un ir grūti pamanāmi autovadītājiem. „Vēl pirms dažiem gadiem katra izbraukšana uz ielas bija kā liels pārbaudījums, jo autovadītāji bieži nerādīja pagriezienus, neievēroja gājēju pārejas, uzvedās kā mežoņi. Pašlaik situācija jau ir uzlabojusies, un cerams, ka šī kampaņa liks daudziem aizdomāties un kļūt vēl pieklājīgākiem uz ceļa,“ saka Gustavo.

Pasakas par labo un slikto uz ceļa plānots apkopot un izdot grāmatā ar krāsainām ilustrācijām, kas attēlos dažādus ceļu satiksmē novērotos pārkāpumus, to izraisītās sekas, kā arī labās prakses piemērus. Grāmatas atvēršanas svētki notiks vienlaikus ar jaunās Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) organizētās satiksmes drošības kampaņas atklāšanu. Tās nolūks būs uzlabot autovadītāju braukšanas kultūru uz ceļiem, veidojot vienotu, prognozējamu plūsmu, kā arī mazināt ceļu satiksmes negadījumu skaitu, ko izraisa dažādu pieklājības normu neievērošana.

Kampaņu organizē CSDD, Satiksmes ministrija un Valsts policija, bet  atbalsta uzņēmumi „SEB līzings“ un SIA „Latvija Statoil”. Kampaņa tiek finansēta arī no OCTA līdzekļiem.