Latvijas vēstniecība Lietuvā ir saņēmusi LR Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim adresētu vēstuli no Latvijas Tirdzniecības palātas Lietuvā, kurā uzņēmēji vērš uzmanību pieņemtajiem grozījumiem Ceļu satiksmes likumā. Tie aizliedz Latvijas pilsoņiem vadīt ārvalstīs reģistrētās automašīnas.
Uzņēmēji aicina nepieņemt 2009. gada 11. jūnijā Valsts sekretāru sanāksmē izsludināto „Kārtība, kādā piešķir un anulē atļauju piedalīties ceļu satiksmē ar ārvalstīs pastāvīgi reģistrētu vieglo automobili” un izstrādāt pārdomātu sistēmu, kas nepalielinātu administratīvo slogu Latvijas uzņēmējiem.Latvijas vēstnieks Lietuvā Hardijs Baumanis informē, ka saņemtā vēstule pārsūtīta tās adresētam LR Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim.
H. Baumanis, pie kura pēc atbalsta vērsušies kaimiņvalstī strādājošie Latvijas uzņēmēji, atzīst, ka pieņemtās izmaiņas Ceļu satiksmes likumā bija nepieciešamas. Tādejādi tiek ierobežotas Latvijas pilsoņiem iespējas reģistrēt savus auto Lietuvā un izvairīties no atbilstošo nodevu maksāšanas.
Kā atzīst H. Baumanis: „Tai pat laikā, iespējams, ir jāpārskata LR Satiksmes ministrijas izstrādātā Kārtība šī likuma īstenošanai. Mums, īpaši šī brīža ekonomiskajā situācijā, ir jāveicina Latvijas uzņēmēju darbība un attīstība citās valstīs, nevis mākslīgi jārada tai šķēršļi jau pašu mājās Latvijā”.
Satiksmes ministrijas izstrādātās normas, rada lieku birokrātiju
Uzņēmēji uzskata, ka SM izsludinātā kārtība radīs nopietnas problēmas uzņēmējiem, kuri uzņēmējdarbību veic ārpus Latvijas, šai gadījumā – Lietuvā.Latvijas Tirdzniecības palātas Lietuvā valdes priekšsēdētājs, pārstāvot palātas biedrus, Andrejs Fraimanis informē, ka izstrādātās kārtības projekts, kurš tiek piemērots minēto grozījumu ieviešanai kopš 2009. gada 1. jūlija, rada būtiskus apgrūtinājumus Latvijas uzņēmējiem un sekmīgai uzņēmējdarbības paplašināšanai ārvalstīs.
„Latvijas uzņēmēju vidū bieži ir sastopama prakse izmantot kopēju autoparku un darbiniekus mātes uzņēmumā un tā meitas uzņēmumam ārvalstīs. Radītais kārtības projekts ar nepieciešamību reģistrēties un personīgi ierasties CSDD nodaļā pastāvīgi Lietuvā strādājošiem Latvijas pilsoņiem, lai uzrādītu dokumentus, kuri pamatotu tiesības konkrētajā gadījumā vadīt ārvalstīs reģistrētu automašīnu, rada papildus nevajadzīgu slodzi un izdevumus Latvijas uzņēmējiem,” uzskata A. Fraimanis.
Latvijas Tirdzniecības palātas Lietuvā biedrs - BTA Draudimas valdes priekšsēdētājs Arnis Zekunde uzskata, ka valsts ierēdņi kārtējo reizi, ieviešot izmaiņas likumdošanā, tikai apgrūtina nevis atbalsta Latvijas uzņēmēju darbību. Jāpiemin, ka BTA Draudimas ir iekarojis stabilas tirgus pozīcijas Lietuvā un šai tirgū ir viens no veiksmīgākajiem apdrošinātājiem.
A.Zekunde: „BTA ir reģistrētas sabiedrības, filiāles un pārstāvniecības ārpus Latvijas valsts un cilvēki, kas ir darba tiesiskās attiecībās ar mūsu kompāniju, pilda savus darba pienākumus gan Lietuvā, gan arī citās valstīs. Mūsu darbinieku ikdiena ir ceļu satiksmē izmantot ārvalstīs pastāvīgi reģistrētas automašīnas.
Tāpēc, kā man rīkoties, ja BTA Draudimas pārziņā vien ir 31 vieglā automašīna un vairāki desmiti darbinieku, kuri ir Latvijas pilsoņi? Ikdienas darbs ir ļoti saspringts, tāpēc mums ir faktiski neiespējami prognozēt, cik ilgi mūsu auto atradīsies ārpus Lietuvas teritorijas un kurš cilvēks sēdēs pie konkrētā auto stūres! Būs ļoti grūti izsekot, kurš, ar kuru auto un kurā laikā drīkstēs braukt uz Latviju.”
Saskaņā ar pieņemtajām izmaiņām, ja īstermiņa atļaujas saņemšanai nebūs internetā savlaicīgi piereģistrēts pareizais šofera vārds un mašīnas numurs, kompānijai par šo pārkāpumu draud 80 Ls sods. Līdz ar to uzņēmējiem, kuriem ir liels autoparks un kuru darbība ir saistīta ar intensīvu tā izmantošanu, ikdienas rūpēm pievienojas vēl viena.
A. Zekunde: „Elementārs jautājums.. Kā rīkoties, ja sestdienas rītā auto ir salūzis, un šoferis paņem citu, taču blakus nav datora ar interneta pieslēgumu, kur ievadīt jaunos datus? Kā arī šī kārtība kopumā paredz ļoti sarežģītu CSDD gada atļaujas iegūšanas veidu. Atsevišķi tās punkti pat ir absurdi, jo paredz, ka piemēram, Latvijas pilsonim ar Lietuvas pastāvīgo uzturēšanas atļauju būs jāierodas Rīgā CSDD nokārtot atļauju Lietuvā reģistrētas mašīnas vadīšanai.
Savukārt, piemēram, Dānijas pilsonis ar tādu pašu Lietuvas uzturēšanās atļauju varēs vadīt šo pašu Lietuvā reģistrēto mašīnu bez CSDD atļaujas.
Tātad Latvijas ceļu policists ir spējīgs pats noteikt kādas valsts pilsoni/nepilsoni/pastāvīgo iedzīvotāju/bēgļa statusu ieguvušo viņš ir apturējis, bet atpazīt Lietuvas (vai jebkuras citas trešās valsts) izdotu uzturēšanās atļauju Latvijas pilsoņa rokās un konstatēt (bez CSDD apstiprinātas atļaujas), ka šāds Latvijas pilsonis var lietot Lietuvā reģistrētu mašīnu Latvijā, ceļu policists nespēj?”