Šogad pasaules slavu ieguvušais modelis Renault 25 atzīmē savu 25. gadadienu. Lai gan šis modelis nebija pirmā Renault luksuss klases auto, tam bija liela nozīme uzņēmuma vēsturē, runājot tieši par tehnoloģisko progresu.
1920.-tajos gados Renault būvēja augstākās klases automašīnas, piemēram, slaveno 40 CV, 8 cilindru Nervahuit vai Reinastella. Pēc kara uzņēmums sāka ražot mazās un vidējās klases automašīnas, kas izpelnījās lielus panākumus. 70.-to gadu vidū uzņēmums atkal pievērsās luksuss klases automašīnu ražošanai, prezentējot izmēros ievērojamo hečbeku Renault 30 ar luksuss līmeņa aprīkojumu.
Renault 30
1978.gadā Renault valdes priekšsēdētājs Bernards Verners Paliezs (Bernard Vernier-Palliez) pieņēma lēmumu uzsākt darbu pie Renault 30 priekšgājēja un līdzīgā 4 cilindru Renault 20. Projektam tika dots segvārds X29. Neoficiālais jaunā modeļa nosaukums bija Rafaele jeb Renault40. Dizaina centra inženieri definēja galvenās jaunā modeļa iezīmes. Moderns dizains, plašs un ērts salons, kas aprīkots ar jaunākajām ekstrām. Modelis tika aprīkots ar dīzeļdzinēju, kā arī 4-cilindru un 6-cilindru dzinējiem. Radot šo modeli, tika izvirzīts mērķis – komforta un drošības apvienojums.
Renault 25
Lai izveidotu automašīnas dizainu, tika izmantotas 3D tehnoloģijas un citas tā laika modernākās tehnikas. Renault dizaina komandas vadītājs bija Roberts Oprons (Robert Opron), slavenā Flaminio Bertoni students. 1970.-tajos gados Oprons radīja dizainu Renault Alpine A 310 un aerodinamiskajai kupejai Fuego. X29 projektā Oprons nodemonstrēja visu savu talantu. Šajā modelī viņš centās apvienot avangardiskumu un eleganci. Ņemot vērā tā proporcijas un līnijas, šis modelis līdzinājās limuzīnam, lai gan jau no paša sākuma tas tika veidots kā 5-durvju hečbeks. Automašīnas unikālā iezīme bija plašais aizmugurējais logs, kas tika pārņemts no sportiskajām kupejām, ieskaitot Renault Fuego. Renault 25 debijas laikos šim modelim bija labākais vilkmes koeficients – 0.28 – 0.31 atkarībā no versijas.
Automašīnas salona dizainu veidoja itāļu dizaineris Marčello Grandini (Marcello Gandini), kurš bija veidojis tādu modeļu dizainus kā Lamborghini Miura un Countach, kā arī nākošās paaudzes Renault 5.
Renault 25
Automašīnas prototips bija gatavs 1981.gada nogalē, un nekavējoties tika uzsākti arī testi. Modeli nodēvēja par Renault 25. Dzinēji un citas komponentes tika pārņemtas no Renault 20 un Renault 30 modeļiem. Iebūvēto elektronisko ierīču skaits bija tajā laikā nepārspēts. Sadarbībā ar Bendix tika izveidota elektroniski kontrolēta degvielas iešprices sistēma 2.2 litru 123zs dzinējam (modelis Renault 25 GTX). 2.7 ltru V6 dzinējs (izstrādāts sadarbībā ar Peugeot, Renault un Volvo-PRV) tika aprīkots ar Bosch K-Jetronic degvielas iešprices sistēmu, un tā jauda bija 144 zs. Ar V6 dzinēju automašīnas maksimālais ātrums bija 201 km/h. Dzinēju klāsts sevī ietvēra arī 2.1 litru 64zs dīzeļdzinēju un tā 85zs versiju ar Garret T2 turbokompresoru. Renault 25 Turbo D/DX ar maksimālo ātrumu 172 km/h bija viena no ātrākajām automašīnām, kas aprīkota ar dīzeļdzinēju. Automašīna bija pieejama ar 5 pārnesumu manuālo ātrumkārbu vai divu variantu automātiskajām pārnesumkārbām.
Salona kompjūterā tika iebūvēti skaņas brīdinājuma signāli par, piemēram, nodilušām bremžu uzlikām vai izdegušām spuldzītēm, turklāt bija iespējams izvēlēties valodu. Speciālā 4x20 skaņas sistēmas kontroles mehānisms bija iebūvēts stūres mehānismā. Mūsdienās šāds risinājums ir bieži sastopams, tomēr tajos laikos šis bija pirmais tāds modelis pasaulē. Jau pirmais šis modelis tika aprīkots ar stūres pastiprinātāju, elektriskajiem logu mehānismiem un spoguļiem, centrālo atslēgu un pults kontroles sistēmu. Vēlākie modeļi tika piedāvāti ar jaunākajām skaņas sistēmām, kas tika izstrādātas sadarbībā ar Philips, ABS, ādas polsterējumu, unikāliem koka paneļiem un displeju.
Modeli tika paredzēts ražot modernajā Sandouville rūpnīcā Anglijas kanāla piekrastē. Oficiālā Renault 25 prezentācija notika 1984.gada 21.martā. Reklāmas kampaņas sauklis bija La Renault 25, une voiture a vivre. Renault 25 izpelnījās lielu klientu interesi arī ārpus Francijas, piemēram, Rietumvācijā. Modelis tika pārdots pat Austrālijā. Drīz pēc šī modeļa debijas tika atklāta arī limuzīna versija (riteņu garenbāze bija lielāka kā 230 mm), ko izveidoja Heuliez. Viens no pirmajiem klientiem bija Francijas prezidents Fransuā Miterands (Francois Mitterand), kam sekoja vairākas ministrijas un vēstniecības. 1985.gadā Renault 25 tika atzīta par otro labāko „Gada automašīnu”. Tajā laikā tika prezentēta 182zs V6 Turbo versija. Divus gadus vēlāk tika prezentēta V6 iešprices versija ar 160zs 2.9 litru dzinēju.
1988.gadā ievērojami tika uzlabota Renault 25 āriene, un tas tika nodēvēts par Renault 25 otro fāzi. Tam tika nomainīti priekšējie lukturi, priekšējais pamperis un spoileri. Dīzeļdzinēja jauda tika palielināta līdz 70zs. Renault piedāvāja arī izvēles aprīkojumu, piemēram, pretaizdzīšanas sistēmu. Tika piedāvāta limitētā versija „Monaco”. 1989.gadā tika prezentēta arī luksus versija „25 Baccara” ar V6 dzinēju, automātisko pārnesumkārbu un pielāgojamām aizmugurējām sēdvietām ar kvalitatīvu ādas polsterējumu. Salona apdarei tika izmantoti koka elementi. Viens no pieprasītākajiem dzinējiem bija V6 Turbo ar 205 zs jaudu. Dzinēji tika aprīkoti ar katalizatoriem.
Pēc Renault Polska dibināšanas, modelis tika prezentēts arī Polijas tirgū.
Pēdējā limitētā versija bija 25 TXI Olipmique 92. Uzņēmums saražoja tikai 300 šādas automašīnas, turklāt visas vienā krāsā – pērļu baltas. Šīs modelis tika uzbūvēts par godu 16.-tajām Ziemas Olipmiskajām Spēlēm Arbertvillē. Šajā laikā vairāk kā 3000 citas Olympic versijas modeļi tika saražoti – Clio, 19, 21, Espace RXE un Alpine A610 Turbo. 1992.gada 13.februārī pēdējais no 779 687 Renault 25 modeļiem tika saražots Sandouville rūpnīcā. Šis modelis kļuva par priekšgājēju jaunajam Safrane.
Renault pārstāvniecība Baltijā
Jā tikai man ir pamatota aizdoma ka atkal kads īsti nezina par ko raksta - "Vilkmes koeficients 0,28 līdz 0,31" va tik tas nebūs tā saucamais gaisa pretestības koeficients nevis vilkmes !!!