Japānas zinātnieki ir pierādījuši, ka sarežģītu transporta mezglu projektēšanā efektīvi var izmantot gļotainā pelējuma spējas racionāli savienot ar "transporta kanāliem" savas barības avotus.
Gļotainais pelējums Physarum polycephalum - tas ir gigantisks vienšūnas organisms, kurš mitinās satrunējušā koksnē. Šis organisms barojas ar baktērijām un to sporām. Satiekot savā ceļā jaunus barības avotus, šis organisms kļūst lielāks un sāk ar transporta kanāliem savā starpā savienot dažādas barības atrašanās vietas, kā rezultātā notiek efektīva barības vielu transportēšana.
Pētījuma autori no Hokaido universitātes mēģināja saprast, vai šī organisma spējas piemeklēt optimālo kanālu daudzumu un garumu starp barības avotiem var izmantot virszemes transporta mezglu projektēšanai starp vairākām apdzīvotām vietām.
Savā pētījumā zinātnieki uz agara plāksnēm, imitējot Japānas galvaspilsētas tuvumā esošo pilsētu karti, izvietoja barības vielas (auzu pārslas). Punktā, kurš kartē bija atzīmēts kā Tokijas atrašanās vieta, zinātnieki novietoja gļotaino pelējumu.
Novērojot, kā organisms auga un attīstījās, zinātnieki pārsteigti atklāja, ka pelējuma izveidoto barības transporta kanālu sistēma imitē jau esošo Tokijas prefektūras dzelzceļa līniju tīklu. Pelējums spēja arī "piedāvāt" dažādas alternatīvas, taču arī ļoti efektīvas transporta mezglu shēmas.
Uz savu pētījumu bāzes zinātnieki cer izveidot arī datorizētu šī organisma uzvedības modeli, kurš palīdzēs inženieriem efektīvāk plānot dažādus transporta mezglus.
man šķiet arī Rīgas satiksmē dažiem ir pelējums stāvejis klat..