Dubultosies finansējums Latvijas ceļiem 7

Plānots, ka autoceļiem pieejamais finansējums šogad būs gandrīz divreiz lielāks nekā pērn, sasniedzot 270 miljonus Ls, preses konferencē pauda satiksmes ministrs Uldis Augulis.

Atgādinām, ka pagājušajā gadā valsts un pašvaldību autoceļiem bija pieejami ap 150 milj. Ls: no Eiropas Savienības struktūrfondiem – 56.6 milj. Ls, no valsts budžeta – 93.6.

Ministrs uzsvēra, ka ceļiem paredzēto resursu palielināšana ir iespējama, galvenokārt pateicoties Eiropas Savienības fondu līdzekļu piesaistei Latvijas ceļu infrastruktūras sakārtošanai.

„Mūsu darba plānā ir gan lieli rekonstrukcijas projekti, gan ceļu un ielu seguma atjaunošana, lai uzlabotu braukšanas apstākļu kvalitāti,” uzsvēra Augulis, piebilstot, ka ir daudz izdarīts, lai varētu palielināt ceļiem pieejamos finanšu resursus – piemēram, pērn vairākos iepirkumos radies ietaupījums, kas ļāvis piesaistīt papildu līdzekļus galveno autoceļu segas rekonstrukcijai.

Ministrs īpaši akcentēja, ka šogad ir padomāts ne tikai par valsts galvenajiem autoceļiem, bet arī pašvaldību ielām un ceļiem. Ir būtiski plāni satiksmes drošības palielināšanai – Satiksmes ministrija ir apstiprinājusi 54 projektus satiksmes drošības uzlabošanai 40 Latvijas novados un 8 projektus Rīgā. „Es domāju, ka esam spējuši radīt pašreizējiem apstākļiem ļoti labu veicamo darbu plānu,” uzskata Augulis.

Kā uzsvēra VAS „Latvijas Valsts ceļi” valdes priekšsēdētājs Ivars Pāže, svarīgi ir nodrošināt pieejamo resursu kvalitatīvu apgūšanu: „Šogad autoceļu rekonstrukcijai un būvniecībai paredzētie resursi ir ievērojami pieauguši, tādēļ mūsu uzdevums ir ne vien izstrādāt precīzus darba plānus un noteikt prioritātes ceļu remontam, rekonstrukcijai un uzturēšanai, bet arī rūpīgi uzraudzīt iepirkuma procedūras un sekot līdzi darbu kvalitātei, sākot jau ar brīdi, kad potenciālajā objektā tiek veikti pirmie sagatavošanās darbi.”

2011. gadā valsts budžeta apakšprogrammai „Valsts autoceļu pārvaldīšana, uzturēšana un atjaunošana” paredzētais finansējums ir 60.3 milj. Ls. Savukārt valsts autoceļu sakārtošanai, īstenojot Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansētos projektus, šogad paredzēti 32.4 milj.Ls, bet Kohēzijas fonda (KF) projektiem - 108.5 milj. Ls. Līdz ar to kopumā valsts autoceļiem šogad pieejamais finansējums plānots 201.2 milj. Ls, kas ir par 89.6. milj. Ls vairāk nekā 2010. gadā.

Vairāk naudas tiks arī pašvaldībām, lai uzlabotu ielu stāvokli un satiksmes drošību uz ceļiem. No valsts autoceļu fonda programmai piešķirtajiem līdzekļiem pašvaldību autoceļu (ielu) finansēšanai 2011. gadā paredzēta 20.36 milj. Ls liela mērķdotācija, kas ir saglabāta iepriekšējā gada līmenī. Savukārt no ERAF, pašvaldību un valsts budžeta līdzekļiem aktivitātē „Tranzītielu sakārtošana pilsētās” šogad plānoti apmēram 30 milj. Ls. Vēl 6 milj. Ls atvēlēti satiksmes drošības uzlabošanai pašvaldībām ārpus Rīgas, savukārt 3 milj. Ls paredzēti satiksmes drošības uzlabošanai galvaspilsētā.

No KF līdzekļiem aktivitātes „Lielo ostu infrastruktūras attīstība „Jūras maģistrāļu” ietvaros” tiks īstenoti divi projekti ielu infrastruktūras uzlabošanai - pievadceļu izbūve Ventspils brīvostā, kā arī ielu rekonstrukcija un Dienvidu pieslēguma izbūve Liepājas ostai. Šim mērķim paredzētais kopējais finansējums plānots ap 11.1 milj. Ls. KF līdzekļus izmantos arī Daugavpils pašvaldība - 2011. gadā tā īstenos projektu „Daugavpils autotransporta mezgls” 5.5 milj. Ls apmērā.

Valsts īsteno divus lielus KF līdzfinansētus projektus – autoceļa E22 posmu Tīnūži – Koknese un Ludza – Terehova rekonstrukciju. Ludza – Terehova kopējās izmaksas ir 47.7 milj. Ls (2011.gadā – 10.77 milj.Ls), bet Tīnūži – Koknese tās paredzamas 96.7 milj. Ls (2011.gadā plānoti 22.21 milj.Ls). Abus posmus iecerēts pabeigt nākamgad.

Kopumā 2011. gadā plānots uzsākt 12 ERAF līdzfinansētus autoceļu projektus un pabeigt 12 iepriekšējos gados iesāktos objektus. 2011. gada pirmajā ceturksnī paredzēts uzsākt iepirkuma procedūru vēl 8 projektiem.

Šajā un nākamajā gadā plānots nodot ekspluatācijā vairāk nekā 600 km noasfaltētu ceļu.