Valsts parāds autoceļu atjaunošanai ap 4 miljardiem latu 3

 
23.marts 2011 16:43

Par to informēja satiksmes ministrs Uldis Augulis, stāstot par plāniem autoceļu jomā – par ceļu būvniecību, uzturēšanu un kvalitāti.

Lai asfaltētos autoceļu segumus uzturētu labā un teicamā stāvoklī, ikgadējām normatīvajām segumu atjaunošanas programmām būtu jāaptver ap 920 km ceļu, un papildus ik gadu būtu jārekonstruē ap 190 km ceļu segu. Pašlaik asfaltēto segu atjaunošanas darbu deficīts ir sasniedzis 2,859 miljardus latu, grants segu - 1,663 miljardus latu.

Pareizi izbūvēts asfalta segums, atkarībā no satiksmes, pirmos 8–10 gadus kalpo nevainojami, taču šajā laikā segā veidojas deformācijas, rodas seguma izdilums rišu vietās, parādās plaisas un virsmas izdrupumi – sega noveco. Ekonomiski lietderīgi ir asfaltbetona segumus atjaunot savlaicīgi, kad minētie defekti nav kļuvuši masveidīgi un neprognozējami, un šo segumu vidējais kalpošanas vecums nepārsniedz 12 gadus, tad asfaltbetona seguma atjaunošanas izmaksas ir viszemākās.

„Protams, ceļu un tiltu stāvoklis ir viens no Satiksmes ministrijas „rūpju bērniem”,” norāda satiksmes ministrs Uldis Augulis, „un es kā jebkurš ceļu lietotājs redzu stāvokli uz mūsu šosejām un autoceļiem. Diemžēl šī situācija nav radusies vienā dienā un vienā mēnesī un pat ne piecos mēnešos. Un šobrīd mēs plūcam augļus nepārdomātai stratēģiskai politikai, kas izpaudās, piemēram, likvidējot Autoceļu fondu vai negarantējot ceļu uzturēšanai pietiekamus resursus laikā, kad budžeta situācija nebija tik sarežģīta, kā tas ir šobrīd,” uzskata satiksmes ministrs.

„Šobrīd galvenais ir radīt skaidru, saprotamu un prognozējamu sistēmu attiecībā uz finansējumu šai jomai. Viens no risinājumiem ir Autoceļu fonda atjaunošana līdz ko uzlabojas ekonomiskās situācija valstī”, to akcentēja ministrs U.Augulis komisijas sēdē.

Ministrs informēja Saeimas deputātus arī par autoceļu ikdienas uzturēšanu. Šogad plānotais bedrīšu remonta un ceļu virskārtas rekonstrukcijai paredzētais apjoms būs aptuveni 700 tūkstoši m2 (pērn valsts autoceļos tika aizpildīti 489 tūkstoši m2 bedru, kas izmaksāja 5,8 miljonus latu). Līdz 1. jūnijam jāsakārto „A” uzturēšanas klases autoceļi, kuros satiksmes intensitāte ir virs 1000 automašīnām diennaktī, līdz 15. jūnijam – „B” uzturēšanas klases autoceļi, kuros satiksmes intensitāte ir virs 500 automašīnām diennaktī, bet līdz 1. jūlijam – „C” un „D” uzturēšanas klases autoceļi, kuros satiksmes intensitāte ir zemāka par 500 un 100 automašīnām diennaktī. Masveida bedrīšu remontu būs iespējams uzsākt, kad vidējā gaisa temperatūra diennaktī nebūs zemāka par +5 grādiem, kas ļauj nodrošināt bedrē iestrādāto materiālu noturību. Latvijā tas parasti ir aprīļa vidus.

Īpaša uzmanība turpmāk tiks pievērsta ceļu kvalitātei – tiks palielināta VAS „Latvijas Valsts ceļi” Ceļu laboratorijas kapacitāte, iegādājoties aprīkojumu materiālu un saistvielu atbilstības prasībām novērtēšanai. Lielāko daļu no ierīcēm plānots iepirkt jau šogad.

Jau ziņots, ka autoceļiem plānotais finansējums šogad būs gandrīz divreiz lielāks nekā pērn, sasniedzot 270 miljonus latu. No valsts budžeta līdzekļiem valsts autoceļu uzturēšanai paredzēti 60.3 miljoni latu, savukārt pašvaldību autoceļu (ielu) finansēšanai 2011. gadā plānota 20.36 miljonu latu liela mērķdotācija, kas ir saglabāta iepriekšējā gada līmenī. Valsts autoceļu sakārtošanai ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un Kohēzijas fonda (KF) līdzfinansējumu ieplānoti vairāk kā 140 miljoni latu, savukārt projektiem pašvaldībās (tranzītielu rekonstrukcija, projekti satiksmes drošības uzlabošanai Rīgā un ārpus tās) – teju 40 miljoni latu.

Valsts īsteno divus lielus KF līdzfinansētus projektus – autoceļa E22 posmu Tīnūži – Koknese un Ludza – Terehova rekonstrukciju. Abus posmus iecerēts pabeigt nākamgad. Kopumā 2011. gadā plānots uzsākt 12 ERAF līdzfinansētus autoceļu projektus un pabeigt 12 iepriekšējos gados iesāktos objektus. 2011. gada pirmajā ceturksnī paredzēts uzsākt vairākas iepirkuma procedūras. Šajā un nākamajā gadā plānots nodot ekspluatācijā vairāk nekā 600 km noasfaltētu ceļu.
 

 
Visi komentāri
 
282177. viesis 24.marts 2011 10:14
0 0 Atbildēt

Visi Latvijas autoservisi

www.autoserviss24.lv

282194. viesis 25.marts 2011 13:52
0 0 Atbildēt

Sliktos ne A kategorijas asfalta ceļus vajag pārvērst par grunts ceļiem un miers. Kad būs nauda, tad domās par to atjaunošanu.

282199. viesis 26.marts 2011 10:43
0 0 Atbildēt

Nja, kur ceļi, tur milzu nauda ... Lietuvieši arī ielidoja ar saviem

ceļiem uz miljardiem, tagad prāto, kā tikt no s...iem laukā ... :-(

Tavs komentārs
 
 

Pievienot bildi Pievienot video
 
 
Stingri aizliegts iAuto.lv publicētos materiālus izmantot, kopēt vai reproducēt citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai kā citādi rīkoties ar iAuto.lv publicētajiem materiāliem bez rakstiskas EON SIA atļaujas saņemšanas.

Izceltie raksti

Krievijas autotirgus “ķīnizācija”

Krievijas automobiļu tirgu pārņem Ķīnas autobūve, Krievijas ražotāji nespēj konkurēt ar lielā Austrumu kaimiņa piedāvājumu. Lasīt vairāk

 

TV AUTO ZIŅAS TESTĒ: Visu laiku labākais VW Passat? (+VIDEO) 13

Jaunais Volkswagen Passat bija un ir gada gaidītākais D segmenta modelis, kas turpmāk būs tikai universāļa izpildījumā. Pats galvenais, ka jaunais Passat būs ļoti “gardi” aprīkots un tas lieliski brauks. Lasīt vairāk

 

TV AUTO ZIŅAS TESTĒ: Izmēģinām jauno Toyota C-HR PHEV (+VIDEO) 1

Jaunais Toyota C-HR ir lielāks, greznāks un jaudīgāks par iepriekšējo, turklāt tagad tam ir arī lādējamā hibrīda versija. TV Autoziņām bija izdevība iepazīties ar šo C-HR modeli testa braucienos Francijā. Lasīt vairāk

 

Šis hibrīds nav tas hibrīds. Kā atšķiras elektrificētie auto? (+VIDEO) 2

Daudzzīmolu auto dīleris Autohalle tagad saucas Auto Bassadone. Šoreiz sadarbībā ar AB servisa tehnisko speciālistu Edgaru Lulli salīdzināsim trīs veidu pašuzlādes hibrīdus - Opel mikrohibrīdu, Alfa Romeo vieglo jeb mild hybrid kā arī pavisam īstu Hyundai pašuzlādes hibrīdu. Lasīt vairāk

 
 

Lasītākie raksti

Jaunie raksti