Stāsts patiess, iz dzīves, kā teikt. Tad nu tā - jauka sestdienas pēcpusdiena braucam ar busu gar t/c OLIMPIJA, pēkšņi uz ceļa ieraugam priekšā braucošu autiņu, no kura nāk dūmu mutulis un arī uguns. Viss ceļš ir dūmos, autiņš vēl lēnām brauc un tad apstājas.
Noliekam busu "mierā", ieslēdzam "avareikas", izlecam ārā un skrienam pie degošā autiņa - izrādās mazā fiesta dīzelītis aizgājis raznosā (motoram apgriezienu ierobežotājs nobeidzies un motors strādā ar pilnu jaudu) un tā rezultātā aizdedzies. Pie stūres sēž sieviete, galīgi apjukusi un izbījusies – tas ir saprotams, negadās katru dienu tāda šaise. Ar atslēgu izdarīt neko nevar, griez vai negriez nekas nemainās. Paķeru ugunsdzēšamo aparātu un dzēšu motoru, otrs džeks uzkāpis uz bremžu pedāļa mēģina noslāpēt, vienlaicīgi liekot ātrumā met ieklemējis bremžu pedālis. Izrādās autiņš ir mācību un tam pierīkoti otri pedāļi, kuri ir nolocīti un tāpēc ieklemējušu, labi, ka sieviete zina kas jāatloka, un tad noliekam mierā motorīti. Tam, kā izrādās, pirms trim dienām kapitalka taisīta, pie kaut kāda vasjas garāžā. Nu ko, motors ir nokauts - tas ir vairāk, kā skaidrs, piedāvājam aizvilkt fiestu uz mājām vai uz kādu servisu, sieviete saka - nu, ja var tad līdz mājām, nav jau tālu, kādi 5 km. Labi aizvelkam arī, atāķējam piestumjam tuvāk trotuāram, lai netraucē pārējiem un braucam tālāk savās darīšanās. Sieviete pat paldies nepateica par palīdzību, bet ne pat to ir stāsts. Cilvēks, kā nekā, sabījies un satraucies. Tā kā ugunsdzēšamais aparāts noder reizēm. Veiksmīgi jums braukšanas priekus !!! xxl, iauto lasītājs- Sludinājumi
- Ziņas
- Vīriem
- Tehnoloģijas
- Sports
- Video&TV
- Forums
- Lasītāju pieredze
- Akcijas
- Jautā ekspertam
tpu tpu tpu, lai nevienam no mums, kolegi, shadi negadas!
P.S. Nu paldies jau gan vareja pateikt, kaut gan var jau saprast stress utt.