No 24.janvāra līdz 12. februārim Talsu novada muzejs sadarbībā ar Rīgas Motormuzeju un Latvijas Antīko automobiļu klubu piedāvā interesentiem aplūkot gan populārākos, gan arī retāk redzētos rūpnīcā Sarkanā Zvaigzne ražotos mopēdus.
Izstādē „Motori caur dzīvi rauj” būs apskatāmi slavenie Rīga 13, 14, 24, MINI un citi retāk redzētie mopēdi.
Kopš rūpnīcas zelta laikiem daudz kas mainījies –nav vairs ražotnes un pa mūsu ceļiem un takām ripo daudz modernāki, citās valstīs ražoti mopēdi un skūteri. Tomēr daudziem vēl garāžās un māju bēniņos saglabājušies nu jau par retro tehniku kļuvušie Sarkanās Zvaigznes braucamrīki. Mopēdu entuziasti vāc, restaurē un kolekcionē kādreiz tik iecienītos Rīgas motorūpnīcas mopēdus.
Sarkanās zvaigznes vēsture
Sarkanā zvaigzne bija viena no lielākajām velosipēdu, mopēdu un mokiku ražotnēm bijušajā Padomju Savienībā.
Rūpnīcas pirmsākumi meklējami 1927.gada jūlijā, kad uzņēmējs Gustavs Ērenpreiss izveidoja nelielu ražotni, kurā izgatavoja kungu un dāmu velosipēdus.
Mainoties varām, 1940.gadā rūpnīcu nacionalizēja un pārdēvēja par Rīgas velosipēdu rūpnīcu (RVR). Pēc II pasaules kara postījumu seku likvidēšanas un rūpnīcas rekonstrukcijas, uzņēmums darbu un velosipēdu ražošanu atsāk 1947.gada aprīlī.
50-to gadu vidū rūpnīcas eksperimentālā ceha vīri radīja bijušās PSRS pirmo moto-velosipēdu, piemontējot parastajam vīriešu divritenim “Rīga –18” 2-taktu motoriņu. 1958.gadā rūpnīcas konstruktori sāka strādāt pie mopēdu izgatavošanas. Pirmais prototips, kuram nosaukums bija „Sprīdītis”, tika izbrāķēts, bet otrais „Rīga 1” izmēģinājuma braucienā pievarēja vairāk nekā 10 000 km, apbraukājot visu PSRS Eiropas daļu.
1960.gadā no konveijera nobrauca pirmais Sarkanā zvaigzne mopēds. Ar to maisam gals bija vaļā. Konstruktori vai katru gadu klajā nāca ar jauniem mopēdu un vēlāk arī motociklu modeļiem, to ražošana un noieta tirgus strauji paplašinājās. Rūpnīcas ziedu laikos 60-tajos un 70-tajos gados tika saražoti vairāk nekā 113 tūkstoši mopēdu, 59 tūkstoši mokiku un ap 16 tūkstošiem mini mokiku gadā. Produkcija strauji iekaroja kā Latvijas un Baltijas, tā arī visu bijušās Padomju Savienības tirgu un tuvējās ārzemes. Rūpnīcas specializējās arī sporta mopēdu un motociklu ražošanā.
Diemžēl tā visa ir jau vēsture, jo 90-to gadu sākumā ražošana strauji saruka un 1998.gadā rūpnīcu slēdza.
27.janvārī no plkst.13:00 Talsu novada muzejā notiks oficiāla izstādes atklāšana, kuras laikā interesenti tiks iepazīstināti ar unikālajiem eksemplāriem.
Šajā dienā muzejā interesentiem būs iespēja nokārtot velosipēda vadīšanas eksāmenu un saņemt apliecību.
Domāju, ka leģendārākie SZ modeļi bija Rīga - 1, "Gauja" un mazriteņu mokiki. Cik atceros, populārākais modelis bija Rīga -7. To ielās bija visvairāk. Viens no pēdējiem modeļiem 90-to sākumā bija Delta ar aluminija bezspieķu diskiem. Mans krustdēls ar tādu vēl pāris gadus pabrauca un pārdeva par dubultu cenu. Bija tādi laiki.
Visapār jau itin labi braucamie savulaik bija. Labi kalpoja arī lauku rajonos, bija vienkārši remontējami. Arī cena bija pieejama. Ar šodienas rolleri, kuru arī sauc par mopēdu, pa lauku un zemes ceļiem tālu neaizbrauksi. Un šodienas rolleri joprojām ir dārgi, laucinieka maks arī nepavelk. Par jauna rollera cenu šodien var nopirkt itin labu lietoto auto. Būtībā, varēja kads privāts uzņēmums kaut daļēji atjaunot dažu SZ modeļu ražošanu - šodienas apstākļos, ja cena būtu sakarīga, interese būtu pietiekoša.