Riteņbraucēja veselības un drošības «cena» – pat 35 000 latu 8

Pēc Ceļu satiksmes un drošības direkcijas datiem, šī gada pirmajos piecos mēnešos ir ievainoti 79 riteņbraucēji, bet bojā gājuši jau 10, kaut pērn – tikai viens.

Savukārt Latvijā lielākās apdrošināšanas sabiedrības „Balta” (RSA Grupa) dati liecina, ka, salīdzinot ar pērno gadu, kopējais negadījumu skaits ir pieaudzis par 22 procentiem. Kopumā šogad „Balta” nelaimes gadījumu apdrošināšanā reģistrējusi jau 44 pieteikumus par velosipēdistu traumām, un vienā gadījumā riteņbraucējs gājis bojā. Savukārt pērn mugurkaula traumas gadījumā velobraucējam izmaksāta pat 35 000 latu atlīdzība.

Kā pozitīvu aspektu var minēt faktu, ka šogad kopumā sadursmes ar transporta līdzekļiem, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, ir samazinājušās par 33 procentiem - velosipēdisti traumas visbiežāk gūst, braucot pa ietvēm, meža ceļiem vai veloceliņiem. Pozitīvo tendenci visticamāk ietekmējusi arvien pieaugošā jauno veloceliņu labiekārtošana, kas riteņbraucējiem atvieglo pārvietošanos pilsētā ar dzīvu satiksmi.

„Uz ielām velosipēdistus varam novērot arvien biežāk – gan tos, kuri izvēlas taupīt līdzekļus un retāk izmantot personīgo auto vai sabiedrisko transportu, gan tos, kuri pauž atbalstu veselīgākam un videi draudzīgākam dzīvesveidam. Taču galvenā problēma, kas noved pie nelaimes gadījuma, kurā iesaistīts riteņbraucējs, ir braukšanas kultūras neievērošana, - gan transporta līdzekļu vadītāji, gan velosipēdisti neievēro galvenā ceļa principus. No riteņbraucēju puses tā ir joslu mainīšana vai brauktuves šķērsošana, nenovērtējot transporta līdzekļa, kurš tuvojas, ātrumu. Savukārt transporta līdzekļu vadītāji „grēko”, izbraucot no pagalmiem vai teritorijām un nepārliecinoties par drošību uz ceļa, kā arī negaidīti atverot transporta līdzekļa durvis. Apmēram 20 procentu no negadījumiem notiek, kad velosipēdisti tiek notriekti uz gājēju pārejām, kad riteņbraucējs, ātri braucot, cenšas šķērsot pāreju. Šādās situācijās autovadītājs nepagūst ieraudzīt velosipēdistu un attiecīgi nobremzēt,” stāsta apdrošināšanas sabiedrības „Balta” atlīdzību direktors Ingus Savickis.

Pērn „Balta” reģistrējusi 32 negadījumus, kuros iesaistīti velosipēdisti. Diemžēl vissmagākā no tām bijusi sadursme ar auto, kad riteņbraucējs guvis smagu mugurkaula traumu, un šajā gadījumā izmaksāta 35 000 latu atlīdzība. Jāpiebilst, ka šo izmaksu apjoms ir atkarīgs no polises apdrošinājuma summas, un atlīdzība var būt pāris tūkstoši latu vai pat vairāki desmiti tūkstoši latu. Kopumā arī vidējā atlīdzība par velosipēdistu traumām pagājušajā gadā ir salīdzinoši liela - 1198 lati. Pērn „Balta” reģistrējusi septiņus KASKO gadījumus, kuros iesaistīts velosipēdists, par sadursmi ar velosipēdistu vidējos zaudējumus auto īpašniekam aprēķinot 332 latu apmērā.

Savukārt šogad attiecīgajā laika periodā saņemti pieci KASKO apdrošināšanas pieteikumi, un vidējie zaudējumi, kas nodarīti auto, ir vairāk nekā divas reizes lielāki nekā pērn – 682 lati. Traumas, kuras visbiežāk nelaimes gadījumā gūst velobraucēji, ir apakšējo un augšējo ekstremitāšu sasitumi un nobrāzumi, lūzumi un smadzeņu satricinājumi.

Palielinoties velosipēdistu skaitam uz Latvijas ceļiem, „Drošas braukšanas skolas” eksperts Andris Pļavenieks atgādina dažas svarīgākās lietas, kas velobraucējiem būtu jāņem vērā paša un citu drošībai:
• Braucot pa veloceliņu, kur tas šķērso brauktuvi, pat ja tas iezīmēts ar sarkanu krāsu, Jums nav priekšrokas šķērsot brauktuvi.
• Braucot pa ceļa braucamo daļu, jābrauc pēc iespējas tuvāk labajai malai, nomalei. Jebkāda manevra gadījumā ar rokas žestu laikus pabrīdiniet pārējos satiksmes dalībniekus par savu ieceri.
• Lai būtu pārliecība, ka esat pamanīts un pareizi saprasts, sagaidiet (atrodiet) tiešu acu kontaktu ar otra transporta līdzekļa vadītāju. Ja tādu nefiksējat – iespējams, ka neesat pamanīts.
• Noteikti aprīkojiet savu velosipēdu ar degošām vai mirgojošām signālugunīm gan priekšā (baltām), gan aizmugurē (sarkanām) uzreiz pēc velosipēda nopirkšanas, nevis pēc pirmās kritiskās situācijas.
• Atļaujieties gaismas ieslēgt ne tikai sliktas redzamības apstākļos, bet arī intensīvas satiksmes gadījumā. Dublējiet lampiņas ar atstarotājiem visās iespējamās plaknēs gan uz velosipēda, gan uz sava apģērba.
• Ātrums būtu jāizvēlas tāds, lai jebkura nepieciešamā manevra izpildīšana neradītu bīstamu situāciju pašam vai citiem ceļu satiksmes dalībniekiem.
• Ja vien ir iespējams, ļoti laikus pabrīdiniet gājēju par savu tuvošanos, samaziniet ātrumu un mēģiniet pabrīdināt gājēju par paredzamo manevru.
• Uz ietvēm sevišķa uzmanība jāpievērš maziem bērniem un dzīvniekiem – tie var izpildīt absolūti nestandarta darbības un nereaģēt uz Jūsu brīdinājumiem.
• Atcerieties un ņemiet vērā, ka jebkurš automobilis spēj manevrēt mazāk (lēnāk) nekā Jūs!