Nāk gads, kura „numura zīmē” ir 13. Par laimīgu šo skaitli dēvē vien daži spītīgie. Un „zodiaka zīme” piedevām čūska. Radījums, ar kuru satikties kāro retais. Kā dzīvosim?
Gunārs Brauns:
- Kompānijā, kurā pusnakti gaidīšu es, ir norunāts – šovakar par darbu un automobiļiem ne vārda! Par ko tad lai runā?!
Varu tā – mēģināšu pavisam īsi pateikt, kas man šai dzīvītē patīk, kas nepatīk. To pirmo tad vēlu sev un jums visiem iegūt un vairot, to otro neatlaidīgi deldēt un uzveikt.
***
Man nepatīk Rīgas centra ēstūžu burzma, tādēļ darbdienu pusdienās bieži palieku neēdis. Vai iztieku ar pīrādziņu un kafiju ofisā. Tas jau pierasts, to var pieciest. Bet es nevēlos pierast pie brīžiem, kad mājās, manās mīļajās mājās no krāsniņas tiek izvilkts karaliska cepeša gabals, brūni cepti kartupeļi, uz galda aizdegta svece, atkorķēta gluži laba vīna pudele, bet manas mīļās, pavirši atvainojušās, pievāc savus šķīvjus un aizklīst pa istabām, lai kārtējo TV sēriju nepazaudētu.
***
Man nepatīk čammāšanās un neizlēmība, man nepatīk nebeidzama kļūdu iztirzāšana un skatīšanās atpakaļ. Nokavēta tikšanās un nekonstruktīva kritika ir aizvadīto gadu lielākās kļūdas.
***
Nevaru ciest tos tautiešus, kuri, tīri labu šņabi dzerdami un dārgas cigaretes pīpēdami, uz tēvtēvu zemes sūkstās – mēs neko nemākam, mēs neko nevaram, mums neizdosies, valdība stulba un likumi slikti... Čīkstiet, ja gribat, tikai nesakiet „mēs”. Es norobežojos no pesimisma. Esmu lepns ar to, ko izdevies paveikt.
***
Man nepatīk policists, policijas virsnieks, kurš sakās labi pārzinām daudzas augstu kungu blēdības, bet izmisīgi un aizrautīgi aicina tās novērst kaut kādiem mistiskiem „mūsu visu kopīgiem spēkiem”. Pats viņš, būdams kristālskaidrs, tomēr neko darīt nevarot... Bet uz šo pikniku kungs (ar kundzi) ir atbraucis par maniem godīgi maksātajiem nodokļiem pirktā dienesta auto.
***
Man nepatīk tāda „demokrātija”, kāda modē Latvijā. Šodien ievēlēt, rīt sākt lamāt. Nezināt, nedomāt, necensties saprast, bet riet. Man riebjas skandāli. Es gribu mierīgs un lepns stāvēt zem savas valsts karoga, nevis lūrēt premjera vannas istabā vai prezidenta makā. Man ir svarīgāki darbi darāmi.
***
Man patīk svaigi krāsots žogs un svaigi pļauts mauriņš.
***
Man patīk labi instrumenti, kas darbus saīsina, bet manus spēkus vairo.
***
Man patīk laikus sagādātas un žūstošas bērzu malkas smarža.
***
Man patīk plikam peldēties rītausmā.
***
Man patīk mīlēt savu sievu. Man patīk skatīties uz skaistām meitenēm, un savējo es mīlu vēl vairāk, ja, manus teleerotiskos klejojumus pamanījusi, viņa saprotoši un drosmīgi pasmaida.
***
Man patīk brīdis, kad, ticis pāri vairāku dienu, mēnešu, gadu augstai nesakārtotas domas barjerai, atrodas labs PIRMAIS TEIKUMS, kuram citi seko pirkstiem netveramā ātrumā...
***
Par darbu ne... Tādēļ – pavisam vienkārši un sentimentāli: nesteidzieties prom no galda, uz kura deg sveces! Kopības sajūtu un drauga plecu – gan sev, gan Tev!
Un aizej pēc pusnakts papļāpāt ar savu auto. Nez’ kā tur ar tiem zirgiem, bet automobiļi runā un Tevis runāto saprot.
