Vai pirmās bezdelīgas? 1

 
9.marts 2013 10:45

54% reģionālo ceļu un 57% tiltu Latvijā ir sliktā stāvoklī un nākamgad nekādi uzlabojumi nav gaidāmi. Tā ir šī brīža bēdīgā statistika, tomēr šoreiz stāsts nebūs kārtējais apliecinājums virzībai uz pilnīgu sabrukumu.

Mēģināsim meklēt signālus, kas varētu viest kaut nelielu optimismu.

Tādi bija dzirdami Latvijas Automoto biedrības (LAMB) atbalstītajā forumā „Latvija ar vai bez ceļiem?”. Jau pats pasākums, kurā piedalījās gan nozares speciālisti, gan sabiedrisko organizāciju pārstāvji, gan ministriju atbildīgās amatpersonas un arī satiksmes ministrs Anrijs Matīss, bija pietiekami reprezentabls forums, lai izteiktu viedokļus, tos saklausītu un iezīmētu trauslus optimisma stariņus nākotnē.
Pirmkārt, jāmin garantijas laika pagarināšana ceļiem sākotnēji no diviem līdz trim, bet nu jau līdz pieciem gadiem. Tātad piecus gadus ceļa būvētājs būs atbildīgs par kvalitāti un bez maksas būs jānovērš iespējamie bojājumi. Tas uzliks lielāku atbildību, piesakoties iepirkumā, un neļaus kādam neapzinīgākam būvētājam domāt tikai par peļņu. Tas traucēs pieteikties ar samazinātu tāmi, cerot vinnēt iepirkumu ar lētāko piedāvājumu, jo darbs būs jāpaveic un vēl piecus gadus jānodrošina ceļa garantija. Savukārt, ja būvnieks redzēs, ka piedāvātais ceļa atjaunošanas modelis un finansējums piecus gadus neizturēs, jau savlaicīgi būs iespēja pieņemt godīgu lēmumu un iepirkumā nepieteikties.
Otrkārt, forumā precīzi tika definēts, ka viens no ceļus un tiltus bojājošajiem faktoriem ir pārkrautās un masas ierobežojumus pārkāpjošās kravas mašīnas. Atsevišķos gadījumos Latvijā tiek pārvadātas smagas kravas, kas sasniedz pat 300 tonnas. Aizvadītajā gadā Latvijā fiksēti vairāk neka 3700 gadījumi, kad tika pārkāpti kravas auto masas limiti. Īpaši bīstami ceļa segumam ir, ja masa pārsniedz 10 tonnas uz asi. Diemžēl šādi gadījumi pat ar nepietiekamām pārbaudes tehniskajām iespējām ir fiskēti visai daudz. Saprotams, ka pārvadātājam lētāk ir izmantot vienu nevis divas kravas mašīnas, un šī iemesla dēļ pa Latvijas ceļiem ripo mašīnas, kuru svars pārsniedz atļauto, un vislielākie grēkotāji ir mežinieki un lauksaimnieki. Tāpat bieži tiek pārkāpti smaguma ierobežojumi uz tiltiem, kā rezultātā cieš jau tā bēdīgais tiltu tehniskais stāvokli. Nepieciešams arvien aktīvāk īstenot kravas mašīnu smaguma kontroli, lai pārvadāšana, neievērojot masas ierobežojumus, kļūtu neizdevīga soda sankciju dēļ.
Treškārt, visai optimistiskus signālus autovadītājiem deva jaunieceltā satiksmes ministra izpratne par nepieciešamību ar ceļu jautājumu nodarboties nekavējoši, kurai pamats meklējams valsts sekretāra darbā gūtajai pieredzei. Arī ievērojamais ceļiem paredzētais ES finansējuma apjoms, līdz 2020. gadam ceļiem izmantojot vairāk nekā miljardu latu, vieš optimismu, tomēr finansējuma uzlabošana jāskata kontekstā ar būtisku kvalitātes kontroles un administrēšanas pilnveidošanu. Diemžēl, neko optimistisku nevaram teikt par situāciju Rīgā, jo kā to raksturoja VARAM pārstāve „galvaspilsētas transporta infrastruktūra nav spējusi pielāgoties iedzīvotāju un transporta pieaugumam, un Rīgas pilsētā nepieciešama transporta infrastruktūras uzlabošana”.
Ceturtkārt, interesi izraisīja idejas par papildus finansējuma piesaistes iespējām ceļu infrastruktūrai. LAMB ierosināja īstenot iekšējo aizņēmumu, kurā iedzīvotāji, tajā skaitā autovadītāji Latvijas ceļu nākotnē ieguldītu līdzekļus, saņemot garantētu peļņu un morālu gandarījumu par savu devumu ceļu uzlabošanai. Jau tālajā 1931. gadā Latvijas Autokluba oficiālais laikraksts „Motors” rakstā „Skatoties caur saules brillēm” stāstīja par toreiz plānoto 12 miljonu latu iekšējo aizņēmumu ceļiem, kuru autovadītāji būtu labprāt atbalstījuši. Vēsture var atkārtoties, jo šādu papildus iespēju atbalstīja arī citi foruma eksperti, tomēr pamatā ceļu finansējumam jānāk no degvielas akcīzes un transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļiem, piesaistot ES fondus.

Juris Zvirbulis,
Autokluba LAMB prezidents,
Ceļu satiksmes drošības padomes loceklis
 

 
Visi komentāri
 
289818. viesis 13.marts 2013 9:30
0 0 Atbildēt

Šitā ideja nozīmē to, ka mēs nespēsim atjaunot savus autoceļus pirms to sabrukšanas. 5 gadu garantija reāli nozīmē vismaz 2x lielākas izmaksas, kas savukārt nozīmē, vismaz 2x mazāk remontētu/atjaunotu km vai objektu. Labāk lai ir kā ir, jo jauns segums pat ar defektiem ir labāks par vecu segumu vai vispār par ceļu bez seguma.

Tavs komentārs
 
 

Pievienot bildi Pievienot video
 
 
Stingri aizliegts iAuto.lv publicētos materiālus izmantot, kopēt vai reproducēt citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai kā citādi rīkoties ar iAuto.lv publicētajiem materiāliem bez rakstiskas EON SIA atļaujas saņemšanas.

Izceltie raksti

Genesis parāda grezna elektriskās piedziņas krosovera konceptu (+ FOTO)

Ņujorkas autoizstādē izliktajam Neolun ir koncepta statuss, ar lielu potenciālu pārtapt par sērijveida modeli GV90. Lasīt vairāk

 

Iesaka eksperts: no kā jāuzmanās autovadītājiem pavasarī? 1

Varētu šķist, ka pavasarī, kad nokusis sniegs un kļuvis gaišāks, par ceļu satiksmes drošību var raizēties mazāk. Taču arī pavasarī ir vairāki būtiski faktori, kas jāņem vērā, lai droši un bez raizēm nokļūtu iecerētajā galapunktā, tāpēc Swedbank kopā ar Drošas Braukšanas Skolas direktoru Jāni Vanku sagatavojis padomus, kam jāpievērš īpaša uzmanība, pārvietojoties ar auto pavasarī. Lasīt vairāk

 

Frānsisa Skota Kī tilts pēc avārijas - postījumu apmērs (+ VIDEO) 16

Vakar pēc kravas kuģa DALI ietriekšanās sagruva Frānsisa Skota Kī tilts ASV ostas pilsētā Baltimorā. Drona lidojums ļauj novērtēt katastrofas apmērus, sagrauto tiltu un cietušo kuģi. Lasīt vairāk

 

KEM plāno paplašināt atbalsta programmu elektroauto un hibrīdauto iegādei 18

Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) plāno paplašināt atbalsta programmu iedzīvotājiem elektroauto un hibrīdauto iegādei, aģentūru LETA informēja KEM pārstāvji. Lasīt vairāk

 
 

Lasītākie raksti

Jaunie raksti