Vai pirmās bezdelīgas? 1

9.marts 2013 10:45

54% reģionālo ceļu un 57% tiltu Latvijā ir sliktā stāvoklī un nākamgad nekādi uzlabojumi nav gaidāmi. Tā ir šī brīža bēdīgā statistika, tomēr šoreiz stāsts nebūs kārtējais apliecinājums virzībai uz pilnīgu sabrukumu.

Mēģināsim meklēt signālus, kas varētu viest kaut nelielu optimismu.

Tādi bija dzirdami Latvijas Automoto biedrības (LAMB) atbalstītajā forumā „Latvija ar vai bez ceļiem?”. Jau pats pasākums, kurā piedalījās gan nozares speciālisti, gan sabiedrisko organizāciju pārstāvji, gan ministriju atbildīgās amatpersonas un arī satiksmes ministrs Anrijs Matīss, bija pietiekami reprezentabls forums, lai izteiktu viedokļus, tos saklausītu un iezīmētu trauslus optimisma stariņus nākotnē.
Pirmkārt, jāmin garantijas laika pagarināšana ceļiem sākotnēji no diviem līdz trim, bet nu jau līdz pieciem gadiem. Tātad piecus gadus ceļa būvētājs būs atbildīgs par kvalitāti un bez maksas būs jānovērš iespējamie bojājumi. Tas uzliks lielāku atbildību, piesakoties iepirkumā, un neļaus kādam neapzinīgākam būvētājam domāt tikai par peļņu. Tas traucēs pieteikties ar samazinātu tāmi, cerot vinnēt iepirkumu ar lētāko piedāvājumu, jo darbs būs jāpaveic un vēl piecus gadus jānodrošina ceļa garantija. Savukārt, ja būvnieks redzēs, ka piedāvātais ceļa atjaunošanas modelis un finansējums piecus gadus neizturēs, jau savlaicīgi būs iespēja pieņemt godīgu lēmumu un iepirkumā nepieteikties.
Otrkārt, forumā precīzi tika definēts, ka viens no ceļus un tiltus bojājošajiem faktoriem ir pārkrautās un masas ierobežojumus pārkāpjošās kravas mašīnas. Atsevišķos gadījumos Latvijā tiek pārvadātas smagas kravas, kas sasniedz pat 300 tonnas. Aizvadītajā gadā Latvijā fiksēti vairāk neka 3700 gadījumi, kad tika pārkāpti kravas auto masas limiti. Īpaši bīstami ceļa segumam ir, ja masa pārsniedz 10 tonnas uz asi. Diemžēl šādi gadījumi pat ar nepietiekamām pārbaudes tehniskajām iespējām ir fiskēti visai daudz. Saprotams, ka pārvadātājam lētāk ir izmantot vienu nevis divas kravas mašīnas, un šī iemesla dēļ pa Latvijas ceļiem ripo mašīnas, kuru svars pārsniedz atļauto, un vislielākie grēkotāji ir mežinieki un lauksaimnieki. Tāpat bieži tiek pārkāpti smaguma ierobežojumi uz tiltiem, kā rezultātā cieš jau tā bēdīgais tiltu tehniskais stāvokli. Nepieciešams arvien aktīvāk īstenot kravas mašīnu smaguma kontroli, lai pārvadāšana, neievērojot masas ierobežojumus, kļūtu neizdevīga soda sankciju dēļ.
Treškārt, visai optimistiskus signālus autovadītājiem deva jaunieceltā satiksmes ministra izpratne par nepieciešamību ar ceļu jautājumu nodarboties nekavējoši, kurai pamats meklējams valsts sekretāra darbā gūtajai pieredzei. Arī ievērojamais ceļiem paredzētais ES finansējuma apjoms, līdz 2020. gadam ceļiem izmantojot vairāk nekā miljardu latu, vieš optimismu, tomēr finansējuma uzlabošana jāskata kontekstā ar būtisku kvalitātes kontroles un administrēšanas pilnveidošanu. Diemžēl, neko optimistisku nevaram teikt par situāciju Rīgā, jo kā to raksturoja VARAM pārstāve „galvaspilsētas transporta infrastruktūra nav spējusi pielāgoties iedzīvotāju un transporta pieaugumam, un Rīgas pilsētā nepieciešama transporta infrastruktūras uzlabošana”.
Ceturtkārt, interesi izraisīja idejas par papildus finansējuma piesaistes iespējām ceļu infrastruktūrai. LAMB ierosināja īstenot iekšējo aizņēmumu, kurā iedzīvotāji, tajā skaitā autovadītāji Latvijas ceļu nākotnē ieguldītu līdzekļus, saņemot garantētu peļņu un morālu gandarījumu par savu devumu ceļu uzlabošanai. Jau tālajā 1931. gadā Latvijas Autokluba oficiālais laikraksts „Motors” rakstā „Skatoties caur saules brillēm” stāstīja par toreiz plānoto 12 miljonu latu iekšējo aizņēmumu ceļiem, kuru autovadītāji būtu labprāt atbalstījuši. Vēsture var atkārtoties, jo šādu papildus iespēju atbalstīja arī citi foruma eksperti, tomēr pamatā ceļu finansējumam jānāk no degvielas akcīzes un transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļiem, piesaistot ES fondus.

Juris Zvirbulis,
Autokluba LAMB prezidents,
Ceļu satiksmes drošības padomes loceklis
 

 
Visi komentāri
 
289818. viesis 13.marts 2013 9:30
0 0 Atbildēt

Šitā ideja nozīmē to, ka mēs nespēsim atjaunot savus autoceļus pirms to sabrukšanas. 5 gadu garantija reāli nozīmē vismaz 2x lielākas izmaksas, kas savukārt nozīmē, vismaz 2x mazāk remontētu/atjaunotu km vai objektu. Labāk lai ir kā ir, jo jauns segums pat ar defektiem ir labāks par vecu segumu vai vispār par ceļu bez seguma.

Tavs komentārs
 
 
Pievienot bildi Pievienot video
 
 
Stingri aizliegts iAuto.lv publicētos materiālus izmantot, kopēt vai reproducēt citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai kā citādi rīkoties ar iAuto.lv publicētajiem materiāliem bez rakstiskas EON SIA atļaujas saņemšanas.

Izceltie raksti

Latvijā piekabēm nav noteikts protektora dziļums

iAuto eksperts Edgars Griģis norāda uz nepilnībām likumos, tajā skaitā uz to, ka MK 295 noteikumos nav noteikts piekabju riepu protektora dziļums ziemas periodā un autobusu piekabēm, visa gada garumā! Lasīt vairāk

 

Gigantu sadursme - 150 000 tonnu konteinerkuģis pret milzu ostas celtni (+ VIDEO) 25

6.aprīlī Dienvidkorejā, Busanas ostā, milzu konteinerkuģis uzskrēja ne mazāk iespaidīgajam ostas celtnim. Cieta tikai tehnika, bet ievainojumus guva viens cilvēks. Lasīt vairāk

 

eBay pārdod Mustang, kas nav kustināts gandrīz 40 gadus

eBay izsolē izlikts 1969.gada Ford Mustang Boss 429 – automašīna, kas no garāžas nav izbraukusi kopš 1981.gada. Lasīt vairāk

 

Vīrusa laikā no cilvēkiem tukšajās pilsētās ienāk dzīvnieki (+ VIDEO)

Covid-19 atbrīvojis pilsētu ielas no cilvēkiem un transporta, bet to vietu pamazām ieņem dzīvnieki. Pētnieki gan ir vienisprāt, ka tas nenotiek aiz labas dzīves, bet gan tieši otrādi - daudzi faunas pārstāvji bija iemācījušies izdzīvot no piebarošanas, cilvēku un tūristu sniegtās pārtikas, taču tagad tā visa pietrūkst. Lasīt vairāk

 
 

Lasītākie raksti

Jaunie raksti