Latvijā lielākā līzinga sabiedrība "Hanza līzings" pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) prasības līzinga devējiem iesniegt informāciju par klientu darba vietu izziņās minētajiem mēneša ieņēmumiem nolēmusi jaunu automašīnu iegādes standarta gadījumos minētās izziņas vairs neprasīt. Taču citi līzinga devēji pagaidām "Hanza līzinga" piemēram sekot negrasās.
SIA "Hanza līzings" direktors Artis Birkmanis BNS skaidroja, ka izziņas no darbavietas tiks prasītas tikai īpašos gadījumos, kad klients vēlēsies saņemt līzingu ar īpašiem nosacījumiem, piemēram, ar ļoti zemu pirmo iemaksu vai arī, ja auto, no apdrošinātāju viedokļa, ietilps riska grupā. "Atteikties no izziņu pieprasīšanas mūs mudināja VID pārsteidzošā rīcība, kas šā gada martā pieprasīja līzinga sabiedrībai uzrādīt šāda veida izziņas, lai tādējādi valsts institūcija cīnītos ar nodokļu nemaksāšanu valstī. 70% no "Hanza līzinga" klientiem ir privātpersonas, līdz ar to uzskatījām, ka tas var kaitēt mūsu esošo un potenciālo klientu uzticībai. Šī iemesla dēļ "Hanza līzings" ir nolēmis standarta gadījumos atteikties no izziņu pieprasīšanas prakses," klāstīja Birkmanis. Viņš piebilda, ka līzinga darījumā svarīgākais ir tieši pats līzinga objekts un klienta pirmā iemaksa - parasti tā ir 30% no preces vērtības - un tad darba vietas izziņai ir "nebūtiska nozīme". Savukārt "Unilīzinga" direktors Jānis Buks BNS skaidroja, ka uzņēmums centīsies ievērot VID prasības un lūgs klientiem izziņas no darba vietām par ikmēneša ienākumiem. Taču viņš piebilda, ka klients savus ienākumus var pierādīt arī citādi, piemēram, ar nekustamo īpašumu esamību. "Galvenais, lai klients pierāda savu maksātspēju," sacīja Buks. "Parekss bankā", kas arī nodarbojas ar līzinga pakalpojumiem, BNS pauda, ka klients bankā izpilda speciālu deklarāciju, kurā min savus ienākumus un reālo izpeļņu un izziņa no darba vietas nav obligāta. Tāpat riskantākos līzinga gadījumos iespējams piesaistīt galvotājus. Tādēļ arī "Parekss banka" negatavojas sekot "Hanza līzinga" piemēram. BNS jau vēstīja, ka Latvijas lielākās līzinga kompānijas nav apmierinātas ar VID prasību sniegt datus par to klientiem. Taču VID uzskata, ka tas ļautu atklāt gadījumus, kad faktiskie ieņēmumi tiek slēpti no valsts un algas maksātas "aploksnēs". Saskaņā ar likumu VID var pieprasīt informāciju no līzinga kompānijām, jo atšķirībā no bankām tās nevar atsaukties uz Kredītiestāžu likumu, kur ir ierobežoti gadījumi, kuros VID varētu pieprasīt sniegt informāciju par fizisko un juridisko personu kontiem un veiktajiem darījumiem. Jau ziņots, ka valdība par vienu no prioritātēm pasludinājusi cīņu pret tā saucamajām aplokšņu algām, ka uzņēmumi, lai izvairītos no nodokļu maksāšanas, grāmatvedībā atspoguļo algu izmaksu mazākos apjomos, nekā to reāli izmaksā darbiniekiem. RĪGA, MAI 26, BNS- Sludinājumi
- Ziņas
- Vīriem
- Tehnoloģijas
- Sports
- Video&TV
- Forums
- Lasītāju pieredze
- Akcijas
- Jautā ekspertam
vispaar jau fignja ar taam izzinjaam no darba, kaapeec nevar formeet liizingus liidz teiksim 1kLs nemaz neprasot shaadas izzinjas no darba?