Lādoga 2003. Mēs te bijām! (II) 12

 
7.jūlijs 2003 0:00

Pirmo SP organizatori nodēvējuši par dzērveņu paradīzi, novērtējuši grūtības pakāpi ar 10 ballēm no 10 iespējamām un uz 14 km atvēlējuši 17 stundu kontrollaiku Reidam un 12 Sportam, respektīvi mums (kas vēl nezin, tad Reidā brauc komandā 2-3 auto ar 3-4 cilvēku ekipāžām, kas viens otram palīdz, bet Sportā visu to pašu dara 1 auto ar diviem večiem uz klāja).

Boloto Neodoļimoje. Sens Lādogas hīts. Nepāra gados, kad Lielo Autosacīkšu maršruts virzās ap ezeru pulksteņa rādītāja virzienā, tieši šeit ir pirmais un galvenais siets, kas atšķir tos kas tikai grib, no tiem kas arī var. Kartē var novērtēt, ka būs jābrauc pa vidu starp diviem lieliem purviem pa šauru zaļu strēmelīti, kur acīm redzot ir daudzmaz sausāks, lai tur varētu izaugt puslīdz sakarīgs mežs. Braucam lēnītēm, pa ceļam paēdam krietnas, nesteidzīgas pusdienas, bet startā ierodamies trīs stundas ātrāk. Reids jau ir startējis, patreiz iet vaļā sports ar nosacīti mazajām riepiņām TR2 un pēc viņiem TR3. Mums Proto sportā starts katru dienu būs 2 stundas vēlāk par pārējiem, lai ar lielajiem ripuļiem neizraktu trasi tā, ka ar mazajiem tur vairs nebūtu ko darīt. Noskatāmies kā startē Arnis, novēlam viņam veiksmi, izstaigājam visas startēt gribētāju rindas, visus nopētam, ietinam trosi vinčā, bet tik un tā laika vēl kā jūra. Brīžiem līst, brīžiem nelīst, bet tik un tā ārā no mašīnas kāpt īsti negribas. Sēžam kamēr aizmiegam. Pamostos no Venta briesmīga bļāviena - cikos mums jāstartē! Aukstos sviedros konstatēju, ka līdz startam vēl desmit minūtes. Gadu gatavoties pasākumam un pēc tam nogulēt startu - to vajag mācēt! Drusku sapurināmies un aiziet! Brauciens sākas pa tīri ciešamu traktoru ceļu, protams, var manīt, ka pāri aizgājušas ap simts mašīnām sportiskā režīmā. Pamazām rises paliek arvien dziļākas un peļķes lielākas. Drīz vien jau pirmoreiz jālieto vinča. Ceļš ved aizvien no kalna lejā – kā nekā tuvojamies purvam. Ceļam paliekot smagākam, sāk niķoties sadales kārba – lec ārā pazeminātie ātrumi. Esam veikuši tikai kādus piecus kilometrus! Mūsu knapais trīslitru motorītis diemžēl neattīsta tādu griezes momentu, lai varētu braukt ar pirmo parasto pārnesumu līdz asīm pa dubļiem. Konstatējam, ka atpakaļgaitā pazeminātie vēl turās. Ar vinčas palīdzību apmetam ripā un turpinam ceļu atpakaļgaitā. Ātri nošķiļam atpakaļgaitas prožektorus, bet galvenais, ka turpinam pārvietoties! Ļaudis brauc garām un izsaka līdzjūtību. Diemžēl pēc kāda puskilometra izbeidzas arī atpakaļgaita. Lai nenokautu sajūgu, sākam pārvietoties tikai ar vinčas palīdzību. Reduktorā vārās eļļa un šķiežas ārā pa visām malām, bet ejam vienā ātrumā ar BTR, kas brakšķina krūmus kaut kur turpat netālu. Kad esam tādā stilā veikuši ap kilometru, sajūtu, ka man pašam beidzas degviela. Nez kāpēc esmu visu laiku mēģinājis skriet un visu darīt tā, it kā mēs necīnītos par izdzīvošanu, bet vēl joprojām ar kādu sacenstos. Uztankojos ar pāris šokolādēm. Pēc kādiem 100 metriem ir tāda kā purva saliņa tur varbūt ies vieglāk. Vents tikmēr paiet uz priekšu un atgriežas ar sliktām ziņām – īstais ārprāts tikai vēl sākas. Priekšā jāšķērso tīrelis ap 300 metriem pilnīgi bez kokiem – tādad dziļš. Izvelkamies jau gandrīz sausumā, kad izbeidzas arī vinča. Ideāli! Esam pusceļā, pirms paša grūtākā posma. Mums vairs nav spēka, nav auto, palikusi tikai atpakaļgaitas vinča, kas vēl nav pat īsti pārbaudīta. Neatliek nekas cits kā mēģināt kaut ko saremontēt. Gribētos vēl pa gaismu tikt galā ar lielo purvu. Kamēr Vents buras ap autiņu, es eju izlūkot tālāko ceļu. Mazā purva saliņa pilna ar reida mašīnām, kas gaida uz kaut kādu brīnumu, lai šķērsotu šīsdienas smagāko pārbaudījumu. Tīrelim pāri ved, apmēram pusmetru zem ūdens līmeņa, vecs baļķu krāvums. Taču tajā ir izveidojušās vairākas lamatu bedres, kur baļķi ir izraustīti krustām, šķērsām. Vienā tādā apmēram 200 metrus no tuvākā koka sēž mūsu konkurents Unirovers (244). Spriežot pēc tā, cik daudz dažādu piederumu izkrāmēts lokā ap purvā iegrimušo auto,- sēž jau ilgi. Galu galā, startējām praktiski reizē, bet mūsu pārvietošanās ātrums pēdējās stundās ir bijis gaužām niecīgs. Viņš ir nostiepis kaut kādu kevlara šņorīti un mēģina vinčoties. Brienot pa purvu, galvā rēķinu – ja šī šņorīte stiepjas par kādiem 10%, un, par cik viņš to ir licis dubultā, sanāk kādi 400 metri. Reiz 10%, sanāk, ka to var izstiept par kādiem 40 metriem garāku. Jautājums, cik daudz troses viņam ir uz vinčas spoles? Ja kādi 50 metri, tad varbūt ir cerības izvinčoties. Par atbildi skan šāvienam līdzīgs troksnis un svelpjoša skaņa, ar kādu šņorīte atgūst ierasto garumu. Man jau likās, ka ar tādiem pašiem panākumiem viņš varētu mēģināt savilkt kopā abas purva saliņas. Mums, kopā ar pagarinājumiem, ir kādi 150 metri troses. Izskatās, ka te mums nav ko darīt. Pretējais krasts, īstenībā, ir šaura koku strēmele starp diviem tīreļiem, perpendikulāri mūsu maršrutam. Pa to jau kāds ir braucis. Eju pa to līdz galam, apmēram, 200 metrus šķērsām nost no galvenā ceļa. Kādus 50 metrus no tās, tīreļa vidū ir liela nokaltusi priede. Nav laika mēģināt saprast, kāda pārpratuma rezultātā var izaugt tik liels koks, faktiski akača vidū. Svarīgi ir tas, ka, ja mēs tiktu ar savām trosēm līdz šim kokam… Tālāk uz Zebras pusi tīrelis nemaz nav tik bezcerīgs. Te aug mazas priedītes un, kas ir sevišķi priecējoši, sūnās redzami riepu nospiedumi! Krēslo. Brienu atpakaļ pie Venta un Zebras. Ir izmisīgs, bet varbūt tomēr realizējams plāns. Arī Ventam ir priecīgas ziņas. Viņam it kā izdevies pierunāt sadales kārbu darboties, un ir pat idejas kā restaurēt vinču. Turpat blakus joprojām mokās BTR. Vai nu tam izbeigusies vinča, vai arī viņš ir pievilcis sev klāt visus troses rādiusā augošos kokus, bet vīri mēģina lielo klumzu izšūpot ar šūpošanas paņēmienu. Ja viņi mēģinātu to velt, varbūt izdotos labāk. Tā ir pēdējā reize šajā Lādogā, kad mums ir tas gods redzēt dižās un neuzvaramās armijas pārstāvjus. Tikmēr Vents ir panācis arī vinčai zināmu spēju darboties. Tiesa gan, lai ieslēgtu vinču, tagat ir jāpaceļ motora pārsegs, jānoslāpē galvenais dzinējs, jāieslēdz vinča un pēc vinčošanās visas šīs darbības jāveic pretējā secībā. Drusku darbietilpīgi, bet tas vairs nav svarīgi. Mēs braucam! Uz saliņas daļa reida jau gatavojas naktsguļai. Būvē telti, kurina uguni, dzer šņabi. Citi gaida rindā, kad varēs tikt uz baļķu ceļa. Ir jau tumšs. Mums ir jālūdz pārvietoties kādas četras mašīnas, lai starp kokiem izlavierētu uz vietu, kur esam iecerējuši braukt iekšā tīrelī. Mums nav ko zudēt, ja būs par dziļu, atpakaļ varam vinčoties 150 metrus, tāpēc droši uz priekšu. Tiekam uz priekšu kādus desmit metrus un ierokamies. Vinčojamies atpakaļ un mēģinam gar purva malu pabraukt vēl drusku pa kreisi. Problēmas rada mēģinājums pagriezties vajadzīgajā virzienā. Tad katram ritenim jābrauc pa savu trajektoriju un pretestība dubultojas. Te pēkšņi pamanu, ka jau kādu laiku man zvana mobīlais telefons! Tas ir Harijs no nometnes, un prasa, kā varētu palīdzēt! Ziņoju, ka esam atguvuši spēju pārvietoties un pilnai laimei mums pietrūkst nieka 200 metri troses. Viņš mēģina drusku nokaulēt garumu, bet finālā apsola mums to pēc dažām stundām nogādāt tieši purvā! Ziņa, ka kāds mēģina mums palīdzēt, spārno! Tūlīt mūsu nedienas būs garām, pa to laiku mēs paši varam pamēģināt tikt drusku tuvāk ilgotajam mērķim – nokaltušajai priedei. Kas teica, ka purvā nevar izmantot enkuru. Ja grunts ir ļoti irdena, enkuram ir jābūt vienkārši ļoti lielam! Nolaižam sausu priedi un izgatavojam enkuru no sešmetrīga baļķa, ko tikai divatā varam pastiept. Liekam trosi apmēram divus metrus no gala un sākam rokenrolu! Vinča ievelk baļķi apmēram līdz pusei purvā, ar atlikumu es mēģinu cīnīties, lai noturētu pareizo leņķi. Aiz mūsu enkura paliek apmēram metru dziļš un plats grāvis, kas pildās ar ūdeni, bet arī auto lēnām velkas uz priekšu, un laiku pa laikam pat nedaudz pabrauc! Pēc kādiem pieciem seansiem ar baļķi, esam jau tiktāl pietuvojušies ilgotajai priedei, ka ir jēga mēģināt mūsu trosu garumu. Izdodas! Zvanu Harim, ka troses viņi var noslēpt mežā un abi ar Māri nākt mums vienkārši paturēt rociņu. Rikšojot pa purvu, laiku pa laikam tiešām izdodas ar degunu ievelties dzērvenēs – organizatori ir turējuši solījumu parādīt mums dzērveņu paradīzi. Lēnā garā vinčojamies uz saulaino krastu. Spriežam par to, cik ideāli ir laika apstākļi – nav ne odu, ne dunduru, lai nebūtu par karstu, līņā sīks lietutiņš, pat saule acīs nespīd un nav arī tik tumšs kā acī durams. Tīrais prieks! (Turpinājums sekos...)
 
Visi komentāri
 
85598. viesis 7.jūlijs 2003 7:40
0 0 Atbildēt

Tīrais prieks lasīt un ar nepacietību gaidu III daļu.

85663. viesis 7.jūlijs 2003 10:44
0 0 Atbildēt

Induli, Tu tiešām esi Meistars-gan braukšanas ziņā,gan tehnikas skrūvēšanas ziņā, gan rakstīšanas ziņā. Liels paldies par Taviem rakstu darbiem, patīkami tos lasīt.

85678. viesis 7.jūlijs 2003 11:05
0 0 Atbildēt

uz brīdi es atkal sajutu purva smaržu.... paldies...

85683. viesis 7.jūlijs 2003 11:14
0 0 Atbildēt

Brīžiem tevī tiešām parādās kādas ģenialitātes pazīmes...paldies tas ir super. :)

85734. viesis 7.jūlijs 2003 13:43
0 0 Atbildēt

Pārbaudīšu Tavu auto pret noklausīšanas ierīcēm

tv@tvnet.lv

85736. viesis 7.jūlijs 2003 13:49
0 0 Atbildēt

Lasot šo jauko darbu tāda sajūta, ka pats pašlaik esmu līdz acīm nobridies, autiņš noracies, sajūgs izbeidzies, palicis viens - 3 ātrums, starteris arī tā ar dievu uz pusēm, bet ir cerība tikt vēlamajā virzienā.

85738. viesis 7.jūlijs 2003 13:55
0 0 Atbildēt

Vienkārši lieliski.

85745. viesis 7.jūlijs 2003 14:03
0 0 Atbildēt

Varbūt var poligrāfiski izdot kādu izdevumu ar Induļa tekstu un visu dalībnieku labākām bildēm. Būtu kā "Sāga par letiņiem Lādogā" vai kā savādāk.Es būtu gatavs kādu naudiņu iedot.

Māris

85757. viesis 7.jūlijs 2003 14:51
0 0 Atbildēt

Tiešām labs raksts.

85771. viesis 7.jūlijs 2003 15:36
0 0 Atbildēt

hehe, vechi gaidu 3sho dalju :), labais !

85832. viesis 7.jūlijs 2003 20:48
0 0 Atbildēt

Jo ilgāk redaktori kavēsies ar trešās daļas publicēšanu, jo lielākas kļūst viņu izredzes iedzīvoties nepatikšanās!

Redaktors 7.jūlijs 2003 20:58
0 0 Atbildēt

Daļas tiks publicētas ik dienu, līdz pat sestdienai, ieskaitot.

Tavs komentārs
 
 

Pievienot bildi Pievienot video
 
 
Stingri aizliegts iAuto.lv publicētos materiālus izmantot, kopēt vai reproducēt citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai kā citādi rīkoties ar iAuto.lv publicētajiem materiāliem bez rakstiskas EON SIA atļaujas saņemšanas.

Izceltie raksti

Krievijas autotirgus “ķīnizācija”

Krievijas automobiļu tirgu pārņem Ķīnas autobūve, Krievijas ražotāji nespēj konkurēt ar lielā Austrumu kaimiņa piedāvājumu. Lasīt vairāk

 

TV AUTO ZIŅAS TESTĒ: Visu laiku labākais VW Passat? (+VIDEO) 13

Jaunais Volkswagen Passat bija un ir gada gaidītākais D segmenta modelis, kas turpmāk būs tikai universāļa izpildījumā. Pats galvenais, ka jaunais Passat būs ļoti “gardi” aprīkots un tas lieliski brauks. Lasīt vairāk

 

TV AUTO ZIŅAS TESTĒ: Izmēģinām jauno Toyota C-HR PHEV (+VIDEO) 1

Jaunais Toyota C-HR ir lielāks, greznāks un jaudīgāks par iepriekšējo, turklāt tagad tam ir arī lādējamā hibrīda versija. TV Autoziņām bija izdevība iepazīties ar šo C-HR modeli testa braucienos Francijā. Lasīt vairāk

 

Šis hibrīds nav tas hibrīds. Kā atšķiras elektrificētie auto? (+VIDEO) 2

Daudzzīmolu auto dīleris Autohalle tagad saucas Auto Bassadone. Šoreiz sadarbībā ar AB servisa tehnisko speciālistu Edgaru Lulli salīdzināsim trīs veidu pašuzlādes hibrīdus - Opel mikrohibrīdu, Alfa Romeo vieglo jeb mild hybrid kā arī pavisam īstu Hyundai pašuzlādes hibrīdu. Lasīt vairāk

 
 

Lasītākie raksti

Jaunie raksti