Vakardien Turcijas rallijreidā Rallye d’Orient Cappadoce 2003 sportisti veica īsu iesildīšanos – 3,5 km prologu. Pirmais bija portugālis Karloss Souza, otrais polis Lukāšs Komorņickis, bet ar vienādu laiku trešo vietu dalīja Andris Dambis un Māris Saukāns.
Divpadsmito rezultātu uzrādīja Jānis Naglis, bet Andris Lukstiņš bija trīspadsmitais. Tikai piecpadsmito rezultātu sasniedza rallijreidu grands Žans Luī Šlesērs. Prologs gan vēl neļauj prognozēt simtiem kilometru goro ātrumposmu iznākumu, bet tomēr apliecina, ka apvidus rallijreidā latvieši pašreiz tikuši daudz tuvāk pasaules autosporta elitei nekā tradīcijām daudz bagātākajā klasiskajā rallijā
Kad pagājušā gada pavasarī grupa autosportistu nāca klajā ar projektu 2004. gadā startēt planētas prestižākajā rallijreidā Dakar 2004, šī ziņa Latvijas sabiedrībā tika uztverta ar skepsi. Vairums uzskatīja, ka nodomam mazs sakars ar sportiskiem centieniem – bagāti tēvoči vienkārši grib izbaudīt ekstrēmus piedzīvojumus, tika spriests kuluāros.
Skepse nerimās arī pēc visai veiksmīgās debijas Pasaules kausa (PK) izcīņas posmā Master Rallye 2002 Krievijā. Atgādināsim, ka vairāk nekā 5000 kilometru garajā maratonā no Baltijas līdz Melnajai jūrai mūsējie aizveda līdz finišam piecas no sešām mašīnām, bet Andris Lukstiņš ar stūrmani Ivaru Kraukli, izcīnot 17. vietu absolūtajā vērtējumā, bet savā T2 klasē pat devīto, tika atzīmēti kā labākie amatieri.
Pašiem sportistiem Master Rallye ļāva saprast, ka viņi arī tuksnešu dižsacīkstē tiešām var aizbraukt līdz finišam (to otrajā piegājienā izdarīja arī lietuvieši). Taču letiņu mērķi ir krietni nopietnāki par vizināšanos sacīkšu karavānas astē. “Nevēlamies būt tikai fons līderiem, gribam cīnīties par rezultātiem”, pēc atgriešanās no Krievijas deklarēja braucēji.
Bagāto sports
Sasniegt virsotnes tikai ar gribēšanu un pliku talantu mūsdienu sportā nevar, tas, šķiet, nav jāpierāda. Vajadzīga nauda, jo īpaši tehniskajos sporta veidos, kur galvenais ir konkurētspējīgs auto, jo braucējs atradīsies vienmēr. Nav izslēgts, ka kāds no Latvijas rallistiem līdzīgi igauņu zvaigznei Marko Mārtinam spētu izsisties līdz Pasaules līmenim, bet Latvijas rallija virtuve tālu atpaliek finansu resursu piesaistīšanā. Tā nu tas ir – lielais autosports visā pasaulē ir naudīgo nodarbošanās.
Apvidus jeb cross country rallijs nevar lepoties ar tik masveidīgu popularitāti kā rallijs, taču vide ir demokrātiskāka gan tehnikas sagatavošanā, gan nepieciešamā finansējuma ziņā. Līdzekļi sportam pašlaik pārsvarā tiek investēti no latviešu braucēju personīgā biznesa. Protams, ka to var atļauties tikai bagāti ļaudis, jo starptautiskā līmenī arī rallijreidu izmaksas rakstāmas ar daudzām nullēm. Šie privātie tēriņi vismaz sniedz gandarījumu autosporta līdzjutējiem. Un, neaizmirsīsim, ka atšķīrībā no izmeklētās vietās sabūvētām villām, tāpat kā jebkurš cits sporta veids vairo Latvijas atpazīstamību pasaulē.
Audzē muskuļus
Notikumu attīstība pērn un šāgada pirmajā pusē ir pirmā atbilde skeptiķiem – projekts par Latvijas autosporta iziešanu stabilā rallijreidu starptautiskajā apritē nav izšķīdis. Jau pagājušā gada oktobrī Māra Saukāna un Jāņa Nagļa ekipāžas izbaudīja īstu tuksneša ralliju PK izcīņas posmā Arābu Emirātos. Klājās daudz grūtāk nekā Krievijā, un šoreiz latviešiem iemesla lepoties bija maz. Runas par godalgotu vietu gūšanu jau otrajā starptautiskajā sezonā, kā tika solīts 2002. gada aprīlī, neviens patreiz necilā, bet klusēšanā jaušama vēl lielāka apņēmība nepalikt pakājē.
Martā trīs ekipāžas devās pēc pieredzes uz PK izcīņas pirmo posmu Italian Baja. Māra Saukāna un daļēji arī Jāņa Āža Mitsubishi Pajero jau bija sagatavoti tuvu tam līmenim, ko sniedz labākās rallijreidu privātkomandas, piemēram Ralliart France. Tomēr gan Jānis Āzis ar Valdi Purvinski, gan Māris Saukāns ar Didzi Zariņu cieta fiasko tieši tehnikas dēļ. Tikmēr Jānis Naglis un Modris Mēters ar vājāku auto 82 dalībnieku konkurencē spēja sacensību pabeigt 26. vietā. Bija acīmredzams jau teorētiski zināmais – lai uzlabotu rezultātus, noteikti jāpaceļ ātruma latiņa un vēl jāuzlabo mašīnas.
Visa astoņu sacīkšu PK izcīņas sērija mūsu braucējiem, kas pēc būtības joprojām ir amatieri, finansiāli ir ļoti smags slogs. Izlaižot divus posmus, jūnija sākumā četras ekipāžas pietuvojās Dakaras apstākļiem Rally Orpi 2003 Marokā. Mašīnas bija gatavotas vēl nopietnāk nekā pirms Itālijas. Tomēr Igoram Skokam un Jānim Āzim finišu atkal nebija lemts sasniegt. Skoks gan pats kļūdīdamies, gan palīdzēdams komandas biedriem, pārtērēja atvēlētos distances veikšanas laika limitus, bet Āzi pievīla Pajero ģenerators.
Toties Māris Saukāns un Jānis Naglis aizcīnījās līdz labāko divdesmitniekam – attiecīgi 18. un 20. vieta. Turklāt visgrūtākajā rallijreida dienā paspīdēja abas latviešu ekipāžas. Saukāns vienā ātrumposmā spēja uzrādīt desmito rezultātu, bet citā ātrumposmā divpadsmitais bija Naglis.
Kādam var ienākt prātā vilkt ar pirkstu dalībnieku sarakstā un aizrādīt, ka kādi desmit pirmā ešelona piloti uz Maroku nebija atbraukuši. Jā, nestartēja Mitsubishi komanda, pēc viena noslēpumainā Pajero Evolution sadegšanas (tehniskas kļūmes vajā arī eliti) maijā Tunisijā, Mitsubishi prototipi sacensībās pagaidām nav redzēti. Nebija arī VW un BMW, nepilnā sastāvā bija Nissan rūpnīcas komanda.
Vai tamdēļ desmitā vieta dopā un iekļūšana kopvērtējuma divdesmitniekā būtu mazākā vērtē? Marokā rūtoto finiša karogu tā arī neieraudzīja leģendārais Žans Luī Šlesērs, spēcīgie Ēriks Vigorū un Bernārs Errandonea, tikai divas vietas priekšā Saukānam beigās bija otra spēcīgākā vācu braucēja Andrea Maijere, aiz abu mūsējo muguras palika tādi rūdīti rallijreidu vilki kā Nikolā Mišlēns, Filips Gašē un citi.
Pašreiz mūsu braucējiem nepieciešams iegūt stabilitāti. To pierādīja gan Maroka, gan sekojušais Saukāna sniegums mazāk prestižajā rallijreidā Baja Deutschland. Sasniedzot trešo ceturto laiku – vienādu ar pašu Jutu Kleinšmiti – prologā, Saukāns samulsināja visus. Arī savā labākajā ātrumposmā priekšā palaida tikai un vienīgi piecas pirmā lieluma zvaigznes – Luku Alfānu un Gregoru De Meviusu no BMW X-Raid, Stafanu Enrādu, Andreu Maijeri un Jutu Kleinšmiti, tomēr gala beigās iznāca tikai 11. vieta.
Tik un tā nav noliedzams, ka viena gada laikā Latvijā ir izauguši piloti un stūrmaņi, uz kuriem jau atskatās pat rallijreidu visvarenie. Veiksmes brīdī vismaz Māris Saukāns pat ar patreizējo mašīnu var uzsist jaunu vilni ierastajā rallijreidu plūdumā, kur gadiem toni nosaka vieni un tie paši piloti. Pāsteigt spējīgs arī Jānis Naglis, bet viņam noteikti nepieciešams progresīvāks auto, jo vecā iepriekšējās paaudzes Pajero iespējas pilots ir izsmēlis. Progresē arī pārējie. Tāda ir otrā atbilde neticīgajiem.
Uzvarām gan mūsējie vēl nav gatavi ne tehniski, ne arī psiholoģiski, taču ielaušanās desmitniekā teorētiski jau ir visai reāla. Labs piemērs ir polis Lukāšs Komorņickis, tieši stabilitāte nevis pārākums tehnikā šogad katrā sacensībā ļauj viņam stabili turēties pirmajā desmitā.
Dambja projekts
Uzbūvējot paša konstruētu rallijreidu prototipu OSCar, krietnu troksni ir sacēlis Eiropas vicečempions autokrosā Andris Dambis. Jau no sākta gala A. Dambis solīja, ka prototipa uzdevums būs radīt konkurenci vislabākajām rallijreidu mašīnām. Sabiedrība to atkal uzņēma rezervēti, sak, kur ta nu mēs... Taču A. Dambis nekad nav izcēlies ar nepārdomātiem paziņojumiem.
OSCar pirmais eksemplārs jau jūnija pēdējās brīvdienās saņēma ugunskristības tepat Latvijas čempionāta rallijreidā Amber Baja. Kamēr OSCar debijas apspriešanā uzmanība koncentrējās uz pirmajā ātrumposmā piedzīvoto kūleni, tika piemirsts, ka turpinājumā Andra Lukstiņa vadītais prototips jau pirmajā mēģinājumā faktiski spēja to pašu, ko M. Saukāna Pajero, kas līdz šim bija uzskatāms par labāko rallijreidu auto Latvijā.
Precīzāk gan būtu teikt, ka rezultātus ātrumposmos sasniedza nevis OSCar, bet pilots Lukstiņš ar OSCar. „Ar šo mašīnu vispirms jāiemācās braukt,” atguvies pēc kūleņošanas atzinās Andris. OSCar patiesās spējas vēl nezina neviens, nojauš varbūt vienīgi A. Dambis, taču, liekas, auto potenciāls ir nopietns.
Tomēr mājas sacīkste sniedza tikai pusi no atbildes. 10. augustā Turcijā sākās PK izcīņas sestais posms Rallye D’Orient Cappadoce 2003, kurā komandas Rīga rīcībā, spēku izmēģināšanai lielajos ūdeņos (lasīt konkurencē), ir jau divi OSCar. Pirmo pilotē Andris Lukstiņš, bet otro Andris Dambis. Uz Turciju devās arī Māris Saukāns, kā arī Jānis Naglis, kurš pārstāv komandu RE Autoklubs.
Gaidīt no OSCar tūlītējus panākumus ir pārdroši, jo neviens pilots auto nav īsti apguvis. Turklāt arī šai konstrukcijai nez vai izdosies izvairīties no tā saucamajām „bērnu slimībām”. Tomēr droši, ka lielo rallijreidu sabiedrība Turcijā latviešiem pievērsīs vēl lielāku uzmanību nekā līdz šim.
Ainārs Zariņš, www.crosscountry.lv
Man patīk fakts, ka viens no "bagātajiem onkām", kas var piedalīties rallijreidos ir izbijis valsts ierēdnis.
Tā sacīt pozitīvā motivācija visiem ierēdņiem un politiķiem!