Lasītāja: Svētdienas pusdienlaikā apmeklēju darbnīcu pie Ulbrokas kapiem pieminekļu, kas atrodas arī dažu (precīzi nepateikšu kādu) autobusu galapunktā. Meklēju, kur novietot auto. Ieraudzīju tā saucamo „ķieģeli”...
Bet īsti nebija skaidrs, vai zīme attiecas uz iebraukšanu firmas teritoijā, vai uz stāvvietu, kas paredzēta autobusiem. Tā nu uz mirkli atstāju mašīnu un iegāju firmā pajautāt, vai drīkst iebraukt viņu teritirijā. Iznākot jau manīju netālu apstājušos pašvaldības policijas auto. Man iekāpjot auto, viņi arī bija klāt.
Viss pēc ierastā scenārija – papīri, izskaidrojums par pārkāpumu, utt. Un laipnie policisti piedāvājās problēmu nokārotot uz vietas, kas ir lētāk, neaizņems laiku un staigāšanu pa dažādām iestādēm. Aizejot uz viņu mašīnu sākās teksti par to, ka beigušies protokoli, utt. Apzinājos, ka varu pacīnīties par savām patiesību, taču nebija ne laika, ne vēlēšanās. Pieprasīto desmit latu vietā samaksāju piecus, lai gan piedāvāju sešus (tā teikt - katram pa „trīnītim”), mēģināju dot tieši rokās un visādi citādi pairgojos. Taču godīgi sakot mani šokēja tik atklāts kukuļa pieprasījums.
Tā kā cilvēki jau bija sākuši skatīties uz mūsu pusi, promejot „laipnie” policisti man ļoti skaļi piebrīdināja, par šā pārkāpuma bīstamību. Paldies viņiem!
Laikā, kamēr es uzkavējos savās darīšanās, laipnie policisti „piebrīdināja” savā mašīnā vēl vismaz četrus autovadītājus. Tur strādājošie cilvēki man paskaidroja, ka viņi te mēdz „dežūrēt” ļoti regulāri.
iAuto lasītāja Signe
Nu un? Ko tad ar to gribeeji pateikt? Visi taapat to zin, ka visa veida policija njem. Ja buutu vismaz auto nummurus publiceejusi, vai uzvaardus, tad nu veel vareetu saprast. Beigu galaa, visur tachu saka ka pashi vainiigi ja dodam. Ko tad devi? Un ko apvainojies?Nevajadzeeja liist zem ziimes, nevajadzeetu arii mociit savu sirdsapzinju. A ja lien, tad nebriinies.