Valdības komisija atbalsta jauno OCTA likumu 14

Valdības komiteja pirmdien atbalstīja jauno sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumprojektu, noraidot lielāko daļu Valsts kancelejas un Ģenerālprokuratūras iepriekš izteikto iebildumu par likumu.

Jaunais likums, kam spēkā jāstājas 1.maijā un jāsaskaņo Latvijā noteiktā apdrošināšanas sistēma ar Eiropas Savienības (ES) normām, noteiks, ka apdrošināšanas prēmiju apjomu brīvi varēs noteikt apdrošinātāji, jo ES prasību dēļ būtiski tiks palielināti atbildības limiti. Pēc likuma autoru domām, pieaugot maksājamo atlīdzību apjomam, brīva konkurence starp apdrošinātājiem palīdzētu izvairīties no ļoti strauja apdrošināšanas polišu cenu kāpuma.

Latvijā izsniegtās apdrošināšanas polises būs spēkā arī citās ES dalībvalstīs un, braucot uz ES, vairs nevajadzēs iegādāties tā saucamās Zaļās kartes. Apdrošinātājiem būs arī jāizveido Transporta apdrošinātāju birojs, kas turpmāk koordinēs civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas jautājumus.

Arī apdrošināšanas kompānijas BTA prezidents Gints Dandzbergs valdības komitejas sēdē noraidīja pārmetumus, ka jaunais likums būtu izdevīgs apdrošinātājiem. "Tā tas nav. Mūs apmierina esošais likums, bet mums ir jāpilda Eiropas prasības," teica Dandzbergs.

Ministri piekrita, ka pēc Latvijas iestāšanās ES apdrošināšanas prēmiju apjomu noteiks apdrošinātāji un valsts to noteikšanā neiejauksies.

Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta prokurors Jānis Ilsteris valdības komitejas sēdē gan iebilda, ka obligātā civiltiesiskās atbildības apdrošināšana ir valsts "uzspiests pakalpojums" un tādēļ arī valstij būtu jānosaka kritēriji samaksas noteikšanai, lai ierobežotu tās apjomu. Savukārt likumprojekta izstrādātāja Satiksmes biroja vadītājs Gvido Janevičs sacīja, ka atbilstoši ES normām administratīvi regulētas prēmijas nedrīkst noteikt.

Arī Ministru prezidents Einars Repše piekrita šai nostājai, sakot "jo mazāk mums valstī ir regulētu cenu, jo labāk. Manuprāt, ja apdrošināšanas tirgū darbojas konkurence, tad arī tirgus prēmiju apjomu noregulēs".

Iepriekš lielus strīdus izraisīja arī likumā paredzētais, ka garantiju fondu, no kura maksā atlīdzības, ja satiksmes negadījumā vainīgais nav apdrošināts, no notikuma vietas ir aizbēdzis u.c., no Finanšu ministrijas pārziņā esošā Satiksmes biroja pārņems apdrošinātāju veidotais Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs. Pašlaik fondā ir uzkrāti 14 miljoni latu.

Pēc prokuratūras domām, jaunajam birojam kā sabiedriskai organizācijai vajadzētu nodot tikai tik daudz līdzekļu, par kādiem līdz fonda nodošanai būs pieprasītas atlīdzības, bet pārējo naudu ieskaitīt budžetā. Tomēr tam iebilda finanšu ministrs Valdis Dombrovskis, atgādinot, ka garantiju fondu veido nevis valsts nauda, bet apdrošinātāju savulaik izdarīti maksājumi.

"Man kā finanšu ministram vajadzētu būt pirmajam naudas rekvizētājam, ja tā tiek ieskaitīta budžetā. Taču fondu sākotnēji veidoja kā garantiju, kur apdrošinātāji maksāja līdzekļus, lai segtu zaudējumus. Tādēļ nav pamata naudu rekvizēt. Un tas jau nemazinās vajadzību pēc garantiju fonda, tā nauda vēlāk vienalga būs jāpalielina," sacīja Dombrovskis.

Arī premjers norādīja, ka garantiju fonda naudas ieskaitīšana budžetā būtu tās piesavināšanās vai pat nozagšana.

Ministri arī atbalstīja iepriekš apstrīdēto normu, ka apdrošināšanas atlīdzību nemaksā, ja zaudējumus nodarījis nenoskaidrots transporta līdzeklis un negadījumā nav cietušo. Janevičs uzsvēra, ka šī norma ir paredzēta, lai novērstu krāpšanās gadījumus un līdzīgos gadījumos atlīdzības nemaksā 80% Eiropas valstu.

Arī apdrošinātāju pārstāvji atzina, ka atlīdzības par nenoskaidrotu transporta līdzekļu izraisītiem negadījumiem, ja tajos nav cietušo, paver plašas krāpšanās iespējas. Piemēram, vadītājs dzērumā iebrauc kokā, bet nākamajā dienā ierodas pie apdrošinātāja un prasa segt zaudējumus, jo viņu uz ceļa apžilbinājušas pretimbraucošas automašīnas ugunis.

Valdības komiteja noraidīja arī prokuratūras iebildumu, ka standarta apdrošināšanas līgumus varēs slēgt uz trīs, sešiem un deviņiem mēnešiem vai gadu, nevis īsākiem termiņiem. Janevičs uzsvēra, ka minimālais triju mēnešu līguma termiņš ir paredzēts, lai apdrošināšanu neizmantotu nelietīgi - piemēram, noslēdzot līgumu uz 15 dienām, iebraucot citā valstī un tad lietojot mašīnu ilgāk bez apdrošināšanas.

Arī apdrošināšanas kompānijas BTA prezidents uzsvēra, ka īsi apdrošināšanas termiņi rada daudz lielākas administrēšanas izmaksas, kas sadārdzinās apdrošināšanas maksu.

"Mēs varam iet līdz absurdam un noteikt, ka par katru sabrauktu dzīvnieku jāmaksā līdz 10 tūkstošiem latu. Mēs maksāsim. Tikai viena lieta, tas viss ies iekšā polises cenā," atgādināja Dancbergs.

Ministru atbalstu neguva arī prokuratūras izteiktie iebildumi, ka transportlīdzekļa tehnisko ekspertīzi veikt un zaudējumus bojājumu dēļ ir tiesīgi noteikt Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja sertificēti eksperti. Pēc prokurora Ilstera teiktā, šis pienākums būtu jāuztic neatkarīgām valsts institūcijām - Ceļu satiksmes drošības direkcijai vai Valsts tehniskajai uzraudzības inspekcijai, jo citādi apdrošinātāji sertificēs ekspertus. Savukārt Janevičs norādīja, ka sertifikācijas komisijā ir pārstāvji no dažādām struktūrām un apdrošinātāji tajā nebūt nav pārsvarā.

Valdība tomēr ņēma vērā iebildes, ka negadījumā iesaistīto vadītāju atbildības apjomu nosaka tikai apdrošinātāji un nolēma likumā noteikt, ka atbildības apjomu apdrošinātāji var noteikt, ja to jau nav izdarījusi Valsts policija.

Repše gan norādīja, ka par šo likuma normu īpaši nevajadzētu uztraukties, jo apdrošinātāji vienosies nevis par to, cik maksās kāds cits, bet gan noteiks savu izmaksājamo atlīdzību apjomu. Turklāt, ja vienošanās netiek panākta noteiktajā laikā, par to apdrošināšanas kompānijām būs jāmaksā sods.

Tomēr uz vēlāku laiku ministri atlika izšķiršanos par jautājumiem, kas saistīti ar apdrošināšanas kompāniju lēmumu pārsūdzēšanu un to, vai autovadītājiem vienmēr līdzi būs jāvadā apdrošināšanas līgums.

Prokurors Ilsteris iebilda, ka pašlaik nav skaidrs, kāda ir apdrošinātāju lēmumu pārsūdzības kārtība. Likumā noteikts, ka sūdzību var iesniegt Transportlīdzekļu apdrošināšanas birojā un tas sniedz savu atzinumu, taču nav skaidrs, vai šis atzinums kādam ir saistošs jeb ņemams vērā būtu tikai tiesas lēmums.

Plašas diskusijas valdībā izraisījās, vai autovadītājiem vienmēr jāvadā līdzi apdrošināšanas līgums vai arī pietiks tikai ar uzlīmi uz mašīnas stikla, kas apliecinās, ka par to samaksāta obligātā apdrošināšana. Par abiem punktiem lēmumu vēl pieņems valdības sēdē. Galīgajā variantā likumu pieņems Saeima.

Jau vēstīts, ka jaunajā likumā paredzēts būtiski palielināt atbildības limitus - no 1.maija apdrošinātāja atbildības limits par personai nodarītiem zaudējumiem būs līdz 250 tūkstošiem latu, bet par mantai nodarītiem zaudējumiem - līdz 70 tūkstošiem latu.

Valsts kanceleja gan iepriekš norādīja, ka Eiropas Savienības direktīvas prasa, lai atbildības limits par miesas bojājumiem ir vismaz 500 tūkstoši eiro, bet par mantai nodarītiem zaudējumiem - vismaz 100 tūkstoši eiro. Atlīdzība 70 tūkstošu latu apjomā ir pretrunā ar Satversmē noteikto, ka ikvienam ir tiesības uz atbilstošu atlīdzību, un tas var būt pārāk maz, ja satiksmes negadījumā cietušais auto vairs nav remontējams. Tomēr Satiksmes birojs noraidīja šos argumentus kā nepamatotus.

Pašlaik apdrošinātāji personai nodarītos zaudējumus atlīdzina desmitkārt mazākā apjomā - tikai līdz 10 tūkstošiem latu cietušā ārstēšanai. Vēl tiek kompensēts paliekošs darbspēju zudums 1000 latu apjomā gadā, 400 latu apbedīšanas izdevumiem, ja cietušais gājis bojā, kā arī 1000 latu gadā kā maksājumi bojā gājušā apgādājamajiem. Savukārt mantai nodarītos zaudējumus atlīdzina līdz deviņiem tūkstošiem latu.

Tieši tādēļ transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas prēmijas jeb iemaksas vairs nebūs fiksētas, un apdrošinātāji tās varēs noteikt paši.

BNS