4x4 pieredze: Mans pirmais trofi reids 9

 
19.aprīlis 2004 6:04

Sieviete bobikam pie stūres, turklāt bez stūres pastiprinātāja – tas neesot nopietni, dzirdēju atsauksmes pēc tam, kad paziņoju, ka gribu piedalīties trofi reidā TR1 klasē. Zināju, ka varu to paveikt. Vajag tikai labu komandu.

Man paveicās ar stūrmani – ar Jāni saprotamies no pusvārda, jūtam viens otru kā vienu veselu.  3. aprīlī piedalījāmies sporta kluba "Mazozololi 4x4" Latvijas trofi reidu otrajā posmā "Vangažu Siemens kauss" un izcīnījām sesto vietu. Gāja vienkārši pa zeltu!

aija.jpg
Mūsu bobis ir vistīrākais standartiņš – 1998. gada ar 2.5 litru motoru. Uzlabojumu nekādu. Tik vien kā pielikti miglinieki un iegādātas labas riepas. Turklāt vēl jātaupa sajūgs – tas pēc pēdējā izbrauciena pa mežu tāds pussvilis, ūdenssūkņa gultnis arī čupā, ceru, ka šo trofi reidu izturēs.

Viss sākas ar triālu. Kā man nepatīk triāli!!! Āaaaa! Tieši pirms starta atteica viens cilindrs. Triāls laikam bija vienīgā vieta, kurā ilgojos pēc stūres pastiprinātāja. Lai sagrieztos, tā trūkuma dēļ nācās divas reizes pabraukt atpakaļgaitā, tādējādi zaudējot dārgās sekundes. Laikā neiekļāvāmies, toties sajūtas gana labas. Cilindra dēļ jauda ievērojami samazinājās, mašīna pie kalniņiem šķaudīja un klepoja. Sākums ne īpaši iepriecinošs. Bet par to nav laika domāt, galvenais mērķis – mums šodien jānobrauc līdz galam!

Kad trofi reids pārtop par ralliju

Ar stūrmani nekad iepriekš neesam kopā braukuši. Tagad jābrauc pēc leģendas. Sākumā mēs tādi uzmanīgi. Bet pamazām jau aiziet. „300 metru pa labi, vēl 200, 100, tagad pa labi, 70 pa kreisi, tagad 1,5 kilometri taisni...”. Jānim gan krietni nākas nopūlēties. Vienīgais atskaites punkts ir nobrauktā attāluma skaitītājs spidometrā – un tas pats nerāda precīzi. Pa nullītēm arī nav iespējams nomest. Lai iekļautos laikā, nākas krietni vien paraļļot. Braucam pa šaurajiem un līkumainajiem meža celiņiem uz 60 – 80 km/h.. Es tikai klusībā ceru, ka aiz katra nākamā kalna man kāds tāds pats trakais nenāks pretī. Tad izvēles iespējas visai niecīgas – tuvākais koks vai purns purnā..:)

Braucam visai raiti, līdz priekšā nostājas salīdzinoši augsts uzkalniņš. Mēģinu ar otro pazemināto. Uzvelkam gandrīz līdz virsotnei, bet tomēr kādu divu metru pietrūkst. Jāripina atpakaļ. Tagad jau ar lielāku ieskrējienu un trešo pazemināto.. Atkal nekā. Bļāviens, gribas gandrīz vai lamāties, vēl pirms nedēļas ar šo pašu bobi ne tādos vien kalnos uzripināju. Tagad nevaru pieveikt tādu nieku. Kas notiek? Aiz mums jau stāv rinda. Neko, nostājos malā un palaižu trīs mašīnas. Pēc tam ieskrienos vēlreiz un spiežu no mašīnas, cik vien vispār no bobīša var izspiest. Ar sakostiem zobiem, bet tomēr izdodas uzrāpties. Atkal zaudētas dārgās minūtes. Protams, ka ar šādu mīcīšanos kontrolpunktā atkal nenonākam cerētajā laikā. Tas mazliet saskumdina. Plivinājām taču pa mežu vēja spārniem, apzinos, ka bieži vien arī krietni riskējot nesavākties un ielikt kādā kokā. Bet ar šo mašīnu tas tāds nieks vien liekas. Bobi skrambas, tāpat kā īstu vīrieti rētas, tikai izdaiļo.

Kontrolpunktā zem motora pārsega paveras visai interesants skats. Kā var gribēt normālu jaudu, ja divi svečvadi neatrodas tiem paredzētajās vietās, gaisa filtrs arī atlecis nost..:) Jānis ar izoleni kārtīgi piestiprina svečvadus, uzliekam gaisa filtru. Tagad jādodas uz katakombām atrast tumsā mazozolu kalendāriņus. Brr... tur iekšā visai nemīlīgi – auksts, mitrs un tumšs. Meklējam 14 minūtes, pirms tam vietai, kur nolikti kalendāriņi, trīs reizes paejot garām. Secinājums tikai viens – nākamajam trofi reidam jāiegādā jaudīgāks lukturis.

Sākam nākamo posmu. Jābrauc atkal pēc leģendas. Nu jau iet pavisam raiti. Esam sadziedājušies, saprotam viens otru no pusvārda. Triecamies uz priekšu lielā ātrumā. Braucu un domāju, ka pat šķietami visnereālākie sapņi šādā vai tādā formā, bet tomēr piepildās. Vienmēr esmu gribējusi izbraukt kādu ātrumposmu standartrallijā, ideāli būtu WRC. Tagad uz to pusi velk..:) Ceļa segums paliek arvien mālaināks, mašīnas priekša brīžiem bīstami izslīd, taču beigās vienmēr izdodas savākties. Pa izdangātajiem ceļiem, kur bedrītes kā kāpostgalvas sastādītas cita pie citas, mašīna brīžiem dejo, brīžiem peld. Braucu ceļam pa vidu, lai mūsu deja nebeigtos grāvī. Nākas vien beigu beigās piebremzēt. Tomēr dikti gribas nobraukt līdz galam, nevis pāris iedzīto minūšu dēļ sildīt grāvi.

Meklējot tiesnešus, kuru nemaz nav

Tagad priekšā posms, kur jābrauc pēc kartes, pa ceļam atzīmējoties slēptajos kontrolpunktos un atrodot akmeni, no kura jānozīmē iegravēta latvju zīme. Ceļš brīžiem iet pa niecīgiem meža ceļiem, bet karte – ar visai lielu mērogu. Kā noderētu sīkāka karte! Vairāk nācās braukt pēc iekšējās sajūtas, neesot pārliecinātiem, vai braucam pareizi. Tā arī ir – nobraucam greizi no kartē atzīmētā maršruta un palaižam garām vienu slēpto kontrolpunktu. Nolemjam, ka atpakaļ jau nebrauksim. Turklāt tas ir visai riskanti – jo ievērojami palielinās iespēja, ka pa šaurajiem ceļiem pretī trieksies jau nākamā ekipāža (starts bija tikai ar divu minūšu intervālu). Braucam tālāk, sameklējam akmeni, tagad jāmeklē kontrolpunkts „L”. Pēc pulksteņa izskatās, ka šoreizīt iekļausimies laikā. YES! Par ātru sapriecājāmies. Nez, kas mums bija aptumšojis prātus, bet iedomājāmies, ka jāmeklē tiesneši, kas atzīmēs mūsu laiku. Pēc nolikuma rakstīts, ka „L” kontrolpunkts atrodas pie Lorupes gravas malā netālu no vecās šosejas stāvvietas. Mēs 20 minūtes meklējām (aiz mums vēl kādas četras ekipāžas). Es nebiju ar mieru padoties. Neticēju, ka nevar atrast to punktu un tiesnesi. Izrādās, ka nevarēja. Tā vienkāršā iemesla dēļ, ka viņa tur nemaz nebija. Kontrolpunkts „L” bija tikai kā atskaites punkts, lai tālāk brauktu pēc leģendas.

Ārprāts, vēl viens triāls!

Jānis beigās neizturēja, teica, ka brauksim bez atzīmēšanās. Labi, ka paklausīju. Būtu pazaudējuši vēl vairāk minūšu un sakrājuši vēl vairāk soda punktu. Leģenda mūs aizveda atpakaļ pie tā paša karjera, kur ar triālu sākām trofi reidu. Kā man veicas!!! Vēl viens triāls, turklāt ar „odziņu”. Jābrauc divi apļi, tagad uz otru pusi, pie otrā apļa, braucot uzkalniņā, no mašīnas uz mietiņiem jāuzmet pieci gumijas apļi un, beidzot otro apli, stūrmanim tie ātri jāsavāc un jāatdod tiesnesim. Skatos, kā to dara citi. Atver lodziņu un veikli uzmet. Mums bobim lodziņš nav atverams.. nāksies to darīt pa durvīm. Braucot lēnām šādā uzkalniņā, vajadzēs slidināt sajūgu, bet tas jau tā gandrīz nosvilināts. Karjers arī krietni pa šo laiku izdangāts, pirms mums igauņi, lēnām braucot, iemīcās dubļos un tur arī paliek. Jūtu, ka Jānis kļūst kreņķīgs. Uzvelk savus garos gumijas zābakus, saka, ka labāk būtu šo triālu vispār izlaist. Mani vairāk uztrauc tie bedrainie kalniņi, nu nepatīk man tās asās un dziļās bedres!

Pienāk mūsu starts. Braucam mierīgi. Labāk pazaudēt dažas sekundes, nekā neveikt šo posmu vispār. Dubļiem izbraucam cauri pa zeltu, nekādas aizķeršanās. Priekšā kalniņi. Izdaru kļūdu, braucu ar otro pazemināto. Mašīnu pārāk ātri velk uz priekšu, vienā bedrē kalniņā man izsit no rokām stūri, un mēs gandrīz novākojamies. Atsitam izpūtēju. Turpinu braukt, sajūtas grandiozas. Tā izpūtēja skaņa un izdangātais karjers! Liekas, tieši tāpēc es šeit atrodos. Šo sajūtu dēļ. Ikdienas darbs pie datora, visu laiku domā un domā, raksti, plāno sava žurnāla stratēģiju. Viena vienīga garīga pārslodze. Šeit karjerā tas viss liekas tāds nieks. Te ir īstās sajūtas un emocijas. Mēs pieveicām arī šo posmu! Lai gan četru minūšu vietā izdarām to tikai sešās, sajūtas vienalga labu labās. Mēs to izdarījām! Man slapja mugura un no stūres griešanas trīc rokas. Uh! Vajadzēs biežāk apmeklēt trenažieru zālīti..:)

Krīzes moments

Tālāk atkal leģenda. Turklāt tā jālasa no otras puses. Arī atzīmētie punkti visi ir otrādi. Tas bija oriģināli! Organizētājiem tas izdevās. Bija mazliet jānopūlas. Braucam uz kontrolpunktu, kādu puskilometru no tā mums iestrēgst gāzes pedālis. Jautri! Bobis drāžas lielā ātrumā uz priekšu, man tikai jāspiež bremzes. Tā arī iebraucam kontrolpunktā, izslēdzu aizdedzi, bobis beidzot apstājas. Mums priekšā vissarežģītākais uzdevums visā trofi reidā – vienam otru pičupaunā jāaiznes līdz kokam un atpakaļ. Ai, smieklīgi! Uz to brīdi mums ir ātrākais laiks. Pēc tam izrādās, ka citi to paveikuši vēl ātrāk. Ja mums tik ļoti nenāktu smiekli, droši vien būtu pirmie. Tagad varam līdz nakts posmam atpūsties. Mūs gaida vakariņas.

Atbraucam uz vakariņu vietu. Tāds sagurums!!! Nav spēka sagriezt karbonādi, slinkums kustināt muti. Abi sēžam pie galda un sapņojam pa siltu gultiņu. Ir tāda sajūta, ka vairāk neko negribas. Tas ir normāli, ka uznāk šādi vājuma brīži. Tā tas sportā ir vienmēr. Es no pieredzes zinu, ka vienkārši jāsaņemas un spēki atkal atjaunosies. Forša tā sajūta, ka tu sev pasaki – Aija, tu to vari, ne tam vien pāri tikts. Tu saņemies un ej. Un viss notiek. Tu atkal vari turpināt. Pirms tam vēl salabojam izpūtēju, jau pamazām satumst. Jādodas uz norādīto vietu pēc kontrolpunktu GPS koordinātēm.

Viss labākais vēl tikai priekšā

Nakts posmi ir visjautrākie. Sadzen desmitiem mašīnu mežā, tās saslēdz visu iespējamo apgaismojumu un lielā ātrumā dragā uz priekšu. Izmainīties brīžiem neiespējami. Nākas mīcīties vienam gar otra sāniem. Vienā pusē dziļš grāvis, otrā biezs mežs.

Kad saslēdzām visas gaismas, ģenerators neattaisno uz viņu liktās cerības. Lielākoties braucam uz aķi.

Man veicās. Jānis agrākos gados daudz orientējies, braucis pat uz mačiem Francijā un skrējis pa Alpiem. Pieredze orientēšanās sacensībās viņam liela. Lielā hodiņā triecamies uz priekšu. Mūsu taktika visai primitīva – piebraukt maksimāli tuvu punktam, taču lieki neriskējot. Mums taču ir arī kājas. Ar tām var krietni vien ātrāk atrast punktu, nekā iesēsties kādā grāvī, mīcīties pa dubļiem un zaudēt dārgās minūtes. Kā nekā 13 punktu atrašanai dots tikai 90 minūšu. Turklāt jāatgriežas no tās pašas puses, kur izbraucām. Punktiem dotas arī GPS koordinātes, taču mums diemžēl nebija laika tās ievadīt. Braucam tik vien kā pēc kartēm - organizatoru izsniegtajām un līdzpaņemtajām. Ik pa laiciņam kāds cenšas iesēsties astē. Veikli atraujamies. Mums viss notiek zibenīgā ātrumā – 60 minūtēs atrasti visi punkti. Tagad tikai jānonāk līdz tiesnesim no tās pašas puses, no kuras izbraucām. Pēc kartes redzams, ka ceļu tur nav vai arī jābrauc baigais gabals apkārt. Jānis kā zaķis skrien pa priekšu, es braucu nopakaļ. Braucam vienkārši pa taisno cauri mežam. Izdodas - 68 minūtēs esam pieveikuši šo nakts posmu. Esam nobraukuši līdz galam! Ir pāri pusnaktij. Dodamies uz tikšanās vietu un trīs stundas gaidām rezultātus. Pēc visu punktu apkopošanas izrādās, ka esam 6. vietā no 32 ekipāžām. Neslikti pirmajai reizei. Velnam padots mazais pirkstiņš, nu tas paņēmis visu roku. Esam saslimuši. Jau tagad dīda nemiers, gaidām maija vidu, gribas uz Trapenes purviem!!!  

Aija Krustiņa

 
Visi komentāri
 
123617. viesis 19.aprīlis 2004 9:10
0 0 Atbildēt

Visu cienju!

bet dzjemperiiti jau nu tik augstu nevajadzeeja raut..... tad jau labaak pavisam bez......

:)

123632. viesis 19.aprīlis 2004 9:57
0 0 Atbildēt

Jāapbrīno šādas meitenes... sorry, sievietes. Ja gribās bobi bišķiņ upgreidot ienāc Mazozolu diskusijās, tur par šo tēmu runā vissbiežāk. Lai veicas...

P.s. Uz Trapeni ieteiktu tomēr citas riepas, AllTreain neder, vajag MudTerain...

123640. viesis 19.aprīlis 2004 10:19
0 0 Atbildēt

super - malacis!!!

123657. viesis 19.aprīlis 2004 11:13
0 0 Atbildēt

Ahā, kā es nožēloju, ka nosēdās videokamerai aķis (vakarā pārbudīju - OK, bet slēdzot ārā pārmetās uz player režīmu, un tad kamera pati "neaizmieg" un neizslēdzas).

Skats pirmajā speciālajā bija super - man jau izskatījās, ka apgāzīsieties, šturmans jau bija trubās "iekrampējies", bet nekas - sagāja, aizbraucāt tīri ņipri.

123703. viesis 19.aprīlis 2004 14:17
0 0 Atbildēt

labais maasinj!!!! taa tik tureet!!!

123754. viesis 19.aprīlis 2004 19:34
0 0 Atbildēt

nu leksika ...

123762. viesis 19.aprīlis 2004 21:28
0 0 Atbildēt

man patīk tas skukis :D

123769. viesis 20.aprīlis 2004 7:40
0 0 Atbildēt

Tā tik jāgroovē uzpriekšu !!! :)

123770. viesis 20.aprīlis 2004 7:52
0 0 Atbildēt

Meitene uzrakstīja par OFFROAD a mēs neko vairāk kā smuku meiteni neredzam. Tādi nu mēs esam ..., vismaz es točna. :)

Tavs komentārs
 
 

Pievienot bildi Pievienot video
 
 
Stingri aizliegts iAuto.lv publicētos materiālus izmantot, kopēt vai reproducēt citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai kā citādi rīkoties ar iAuto.lv publicētajiem materiāliem bez rakstiskas EON SIA atļaujas saņemšanas.

Izceltie raksti

Genesis parāda grezna elektriskās piedziņas krosovera konceptu (+ FOTO)

Ņujorkas autoizstādē izliktajam Neolun ir koncepta statuss, ar lielu potenciālu pārtapt par sērijveida modeli GV90. Lasīt vairāk

 

Izmaiņas koplietojamo elektroskrejriteņu satiksmē Rīgā (+ VIDEO) 2

Rīgas dome šodien lēma, ka no maija koplietojamie elektriskie skrejriteņi pa Rīgas centru nebrauks ātrāk par 20 kilometriem stundā, kā arī pakāpeniski tiks ieviestas speciālas to novietošanas zonas un tos nedrīkstēs atstāt kur pagadās, kā tas nereti bijis līdz šim. Skrejriteņu operatori izmaiņas vērtē neviennozīmīgi. Lasīt vairāk

 

Sieviete veikusi pirmo pasaules apceļošanu ar elektromobili (+ FOTO) 14

Leksija Olforda kļuvusi par pirmo cilvēku pasaulē, kas ar elektromobili apbraukusi apkārt zemeslodei. Lasīt vairāk

 

Pirmos elektroskrejriteņu ātruma un stāvēšanas ierobežojumus Vecrīgā plāno ieviest no maija 6

Pirmos elektroskrejriteņu ātruma un stāvēšanas ierobežojumus Rīgā plāno ieviest no maija, šodien preses konferencē informēja Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Olafs Pulks (JV). Lasīt vairāk

 
 

Lasītākie raksti

Jaunie raksti