Aiz muguras bezmiega naktis, kuras pavadījām veicot pēdējos pārbūves un auto sagatavošanas darbus. Iemesls lielai steigai – kuģa reiss, ar kuru bijām plānojuši pārvest ekspedīcijas auto uz Meksiku, 20. decembrī atcelts.
Atliek izvēlēties – sūtīt auto 10.decembrī vai 3.janvārī. Tiek nolemts pielikt visus spēkus, lai paspētu pabeigt visus automašīnu sagatavošanas darbus līdz 8.decembrim. Teorētiski tas ir iespējams un pateicoties galvenokārt bijušo RAF kolēģu atsaucībai, tas arī izdodas. Tiek paspēts sagādāt nepieciešamās pārtikas rezerves, arī līdzi ņemamais lidaparāts sagatavots un iepakots, tūrisma inventārs ielādēts, daļēji veikta auto aplīmēšana ar sponsoru reklāmām. Paliek daži sīki darbiņi, kurus vēl pirms izbraukšanas paspēsim veikt Meksikā.Trešdien 13:30, kā solīts, ar abiem auto ierodamies Krastmalā pie Lielā Kristapa, kur mūs jau gaida prāvs pavadītāju un žurnālistu pulciņš. Arī lielākā daļa no ekspedīcijas dalībniekiem, kaut gan pirmos simtus ekspedīcijas kilometrus veiksim tikai divatā ar Hariju Silu, kurš stūrēs otru auto.
Starp citu, vēl nav noslēdzies konkurss par ekspedīcijas automašīnu vārdiem. Toties tagad uzvarētājam uz vārdu došanas svinībām būs jālido uz Meksiku. Kā viens no variantiem – nosaukt automobiļus pazīstamo čehu autoceļotāju un rakstnieku Zikmunda un Hanzelkasa vārdos, jo mūsu ekspedīcijas maršruts lielāko daļu sakrīt ar maršrutu, ko 1949. -1950. gadā veica šie čehu ceļotāji ar „Tatraplānu”.
Intervijas, novēlējumi, auto apskate, moto deltaplāna ielādēšana un dodamies ceļā uz Ventspili. Tā kā abi auto ripo labi, krodziņā pie Abavas varam pat atļauties paēst iekavētās pusdienas. Ventspilī ierodamies kā bija paredzēts divas stundas pirms prāmja atiešanas. Bez liekas kavēšanās izejam muitas un robežkontroli un esam jau uz kuģa „Palanga”, kurš šodien veic pēdējo reisu uz Lībeku. Turpmāk esot nofraktēts darbam Spānijā. Sinoptiķi sola vētru, ko arī izjūtam tikko esam izgājuši cauri „Jūras vārtiem”.
Beidzot varam atbrīvoties no visiem kreņķiem un steigas un mierīgi paēst vakariņas, un pie reizes atzīmēt manu dzimšanas dienu. Šūpo pamatīgi un lai glāzes nebrauktu nost no galda, tās tiek liktas uz speciāla gumijas paklājiņa. Pēc pusnakts jūra pamazām nomierinās un varam labi izgulēties, tik labi, ka pat nokavējam brokastis.
Ap vienpadsmitiem vakarā piestājam Lībekas ostā un vēl pēc pusstundas esam jau uz pirmā autobāņa, pa kuru jābrauc līdz Brēmenei. Tālāk pa 28. bāni līdz Emdenai. Pa ceļam neliela kafijas pauze un četros no rīta esam Emdenā pie ostas Ziemeļjūras krastā. Turpat arī tiek pārbaudītas automobiļos iekārtotās guļamvietas. Dažas sīkas formalitātes un esam abus auto nodevuši muitas noliktavā, no kurienes tie tālāk dosies kuģa „Orion Highway” vēderā kopā ar daudziem jauniem VW markas automobiļiem.
Atpakaļceļš tikpat veiksmīgs – taksometrs līdz stacijai, vilciens līdz Brēmenei un Ecoline autobuss līdz Rīgai. Sestdienas vakarā jau varu svinēt savu vārda dienu Rīgā. Priekšā vēl nopietns darbs visu pārējo jautājumu risināšanai, kas saistīti ar ekspedīcijas veiksmīgu norisi.
Valdis Brants
Veiksmi, veči!