Sestdiena, 11.jūnijs, 2005.gads, Ogre. Rīts 8.30. Es un mana otra pusīte, sadevušies rokās, ejam uz stāvvietu, iesēžamies auto un dodamies ceļā.
Kā jau katru otro sestdienu, braucam uz mācību iestādi RSEBAA pēdējam eksāmeniem šajā gadā. Braucam pa Brīvības ielu virzienā no Ogresgala (“kartonkas”) uz Ogres centru. Braucam mierīgi. Nekur nesteidzamies. Izbaudām rīta klusumu.Jāpiemin, ka Brīvības iela posmā līdz Ogres centram ir samērā līkumaina! Viens no tiem ir lēzens S-veida līkums, kurā arī iebraucam mēs un...
Pēkšņi milzu ātrumā pa mūsu braukšanas joslu “nāk” pretī zils Peugeot markas automobilis. Atradāmies mazliet dziļāk līkumā no vietas, kur zemāk redzamajā bildē atrodas bordo krāsas automašīna.
Mūs ieraudzījis, automašīnas vadītājs strauji maina savu braukšanas trajektoriju, mēģinādams tikt atpakaļ savā joslā un izvairīties no sadursmes. Šķiet, ka nemaz nepaspējām piebremzēt! Tas notika tik mežonīgi ātri! Sadursme šķita neizbēgama!
Zvārstoties un līgojoties tā “panesās” mums garām. Nobremzējam un atskatāmies! Automobilis milzu ātrumā ar labās puses aizmugurējiem riteņiem “noķer” ceļa malas sīkās grants joslu un...gaisā novirmo milzu putekļu jūra...automobilis tiek samests... un pazūd mūsu skatam, ko aizsedz līkumam blakus esošo mājas sētas... Ieklausāmies, bet neko nedzirdam...nedzirdām “būkš”...nevar būt, ka laimīgi aizbrauca tālāk...nevar būt...šofera pieredze saka, ka šāda situācija nevar palikt bez sekām... apstulbumu pārvarējuši braucam atpakaļgaitā atpakaļ, lai redzētu, kas noticis...
Peugeot “guļ” uz sāniem kādus metrus 70-100 no līkuma uz gājēju celiņa...”noparkojās” kādus metrus 10-15 uz gājēju celiņu šļūkdams pa to ar “dibenu pa priekšu”...
Piebraucam klāt...kāpjam ārā, lai palīdzētu cietušajiem... blakus zālājā redzam pietupušos 8-9 gadus vecu bērnu... viņam sāp galva, bet redzamu sasituma pazīmju nav... kā viņš ticis ārā, nesaprotam... atveras šofera puses durvis, kas tagad ir vērstas pret debesīm...un parādās divu ap 30 gadu vecu vīriešu augumi... no pirmā acu skatiena viss paliek skaidrs – dzeram un braucam.
Ieskatieties foto labajā pusē - sulas paka un šnabja pudele...
Abi ar mūsu palīdzību tiek ārā... vienam, it kā, tikai nedaudz galvas āda noskrambāta... izsaucām Ātro palīdzību, tad - policiju! Kamēr Ātrā palīdzība ir ceļā, sēžam pie mazā puikas un mēģinām noskaidrot, kā viņš jūtās. Viņš saka, ļoti galviņa sāpot. Sakām, lai viņš tup un neceļas kājās! Pienākot vienam no vīriešiem viņam tuvāk, viņš saka: “Es taču teicu, lai Tu tik ātri nebrauc...”. Uz ko viņš saņem kādu nesakarīgu atbildi. Par bērna veselību neviens no viņiem pat neapjautājās. Ātrā palīdzība ierodas operatīvi un aizved bērniņu uz slimnīcu tālākai apskatei!
Sagaidām arī Ceļu policiju. Viens no policistiem sarunā apliecina, ka šis auto ir redzēts no rīta pildoties benzīntankā... esot ievērojis un licies aizdomīgi, ka samērā agrā rīta stundā vīrietis esot staigājis ar gandrīz līdz apakšai atpogātu vaļēju baltu kreklu...it kā vasara, bet tomēr ne tik karsts, lai tā staigātu... Arī mana otra pusīte apliecināja, ka bija redzējusi šo automašīnu braucot samērā lielā ātrumā pa Brīvības ielu virzienā no centra jau iepriekš – agrāk no rīta.
Tikmēr bija sanākuši arī ļautiņi no blakus esošajām mājām, kas bija dzirdējuši riepu kaukšanu (jāatzīst, ka es gan neko tādu nedzirdēju).
Attapušies no šoka, uztaisījām arī kādus foto uzņēmumus! Un devāmies tālāk uz skolu... pārdomājot redzēto, pārdomājot situācijas “kas būtu, ja būtu...”...pārdomājot, ja mūsu vairs nebūtu... pārdomājot atbildes uz neatbildamiem jautājumiem:
- Kas būtu, ja pretī braucošās automašīnas vadītājs nebūtu “parāvis malā”? Pieci līķi? Vai arī dzērumā braucošie ir vairāk elastīgi/nesaspringti, un līķi būtu tikai trīs?
- Kas būtu, ja trāpot grants joslā, auto būtu atsities pret stabu? Arī tikai trīs līķi?
- Kas būtu, ja uz gājēju celiņa, būt atradušies cilvēki, bērni... tie būtu noslaucīti no zemes virsas? Arī mūsu ģimene bieži dodas pa šo taciņu ar braucot ar velosipēdu vai kājām uz centru...bet šajā gadījumā uz...Un ne jau mēs vienīgie...
- Kā šāda rīcība tiek klasificētā? Apzināts slepkavības mēģinājums?
- Kāds sods piemērojams?
Interesantu informāciju ieguvām tās pašas dienas vakarā no radinieka, kas arī bijis turpat netālu, un izdzirdot riepu kaukšanu, ieradās notikuma vietā tad, kad mēs jau bijām aizbraukuši no notikumu vietas...viņam arī nofilmēts materiāls, kuru laipni piedāvāja arī mums, kurā fonā sarunājas cilvēki([1] un [2]) (filmēts ar fotoaparātu)... Piedāvājam noklausīties arī Jums... teksts ir aptuveni šāds... ”braucām kādi 150... tad pretī nāca auģuks... tad parāvām malā...”
...bet mani vēl joprojām moka jautājums, kas būtu, ja “neparautu”...
PS. Paldies Dievam par šo rakstu. Ja “neparautu” nebūtu manis un raksts būtu savādāks...
Artūrs, iAuto lasītājs
Neibraucu, kā tie trauki tik smuki izleca no apgazta autiņa :)