Kā Latvijas SAAB klubs iAuto ralliju izbraukāja 13

 
11.janvāris 2007 16:35

Šogad iAuto slejās populāri publicēt savus auto stāstiņus. Tā kā vairāki Latvijas SAAB kluba biedri ar nespeciāli šim mērķim iepirktiem auto pagājušogad piedalījās iAuto amatieru rallijā, sniegsim arī savu redzējumu "iz atmiņu" krājumiem par šo pasākumu visa gada garumā.


Fotogrāfijas >>

Sākās tas viss gana sen, kad portāla iAuto.lv redaktors Elmārs Biele izdomāja ralliju iesācējiem saveidot, šķiet gadus četrus atpakaļ. Toreiz SAAB kluba ekipāža ar SAAB 9000 CS, piedaloties šāda tipa avantūrā pirmo reizi mūžā, guva gūsmu pozitīvu emociju un veiksmīgi, brīnumainā kārtā neko nesalaužot, arī finišēja. Pēc tam pāris posmos pamēģināja vēl pāris SAABi, gan 9000, gan 900, visiem patika, tomēr sezona mums nopietni aizsākās tikai šogad, nolemjot startēt vienotā komandā zem Latvijas SAAB kluba grifainā karoga. Komandas autoparks šī gada laikā tika vienādots: 3 gab. SAAB 9000 OG (2.3i, 2.0 LPT, 2.3 LPT). Šis modelītis ir pietiekami augsts un dzīvelīgs, lai izbrauktu iAuto rallija neceļus, lai gan mērķim piemērotāks, iespējams, būtu SAAB 96:).

1.posms, 18.februāris, Iecava

Apkārt tik balts, uzsnidzis sniegs:). Tas bija tik sen, ka maz ko atceramies:). Bija interesanta apkārtne, leģendā vairākas reizes bija jābrauc pa apli (t.i. pa galveno ceļu!) līdz tiek saputrota galva vai tiek sasniegts noteiktais kilometrs un atbilstošā izeja. Gata auto nodevīgi apstājās jau pašā leģendas sākumā, lai tikpat pēkšņi „atdzīvotos” pasākuma noslēgumā. Iemesls – acīmredzams Poltergeists, kas atkāpās līdz ar tumsas iestāšanos:). Mēs, savukārt, pirmo reizi bijām aizņēmušies GPS iekārtu, kas lieti noderēja nakts orientēšanās posmā, jo vienā brīdī pat nesapratām, kur atrodas bāze. Gadās! Braucām pēc GPS redzamā virziena, pa taisno, un līdz pat šim brīdim brīnos, kā mums izdevās neiesēsties kādā no piesnigušajiem meža ceļiem. Ja neskaita pilnu motortelpu ar sniegu un liela priedes zara bukti virsbūvē, tikām cauri mežam smiedamies. Tomēr bijām tik „veikli”, ka pamanījāmies uz slidenā ceļa apgriežoties uzslīdēt uz sniega vaļņa nepilnu kilometru no bāzes vietas! Labi, ka komandas biedri atsteidzās palīgā, un mēs nenokavējām pārāk daudz.
Rezultāts: no 27 ekipāžām SAAB kluba komandas braucēji palika 8., 14. un 24.vietā, un nākošās dienas vakarā Kristapam piedzima dēls! :)

2.posms, 1.aprīlis, Ērgļi/Mazozolu pagasts

Lieliska pasākuma bāzes vieta pie viesnīcas Ērgļos, kur dalībnieki pēc pasākuma varēja palikt ar ģimenēm un nākošā dienā doties slēpot. Ha, to gan neviens nedarīja, izņemot Gati, kam slaloms neredzamā atsaitē vēl ilgi paliks atmiņā:). Ceļi līkumaini un viltīgi slidīgi, bet ļoti interesanti.
SAABi pavisam bijām daudzi: Aldis ar savu 900 OG skaistuli citā komandā, Renārs kā „stūmējs” vēl citā komandā, Raivo ar Vilni kā individuālie dalībnieki iekš 9K OG un SAAB Kluba Rallija komandas 3 auto. Rezultāti labi, jo visi auto joprojām ir braucoši un lietotāji sveiki un veseli:). Sportiskie sasniegumi gan piekliboja, jo Gata Pelēcis atkal uzmeta lūpu un pustrasē atteicās no ģeneratora pakalpojumiem, savukārt, Arņa ekipāža vienā braucienā pamatīgi nomaldījās, iegūstot daudz soda punktu, bet mums bez tā, ka GPS „verķis” atteicās ieslēgties, gadījās sajaukums ar finiša laika aprēķinu un mēs banāli vienkārši nogulējām viena brauciena finišu, tādējādi zaudējot tajā brīdī reāli iespējamo 1.vietu (palikām 7).

Stāsta Arnis: Man ir jauns stūrmanis – Mareks, un uzdevums ir šķietami vienkāršs. Sastrādāties un finišēt. Startējam kaut kur uz beigām un….. jau pēc apmēram 10 kilometriem aizbraucam pamatīgās auzās! Viens nelaikā saprasts pagrieziens un iebraucam ziemā! Šaurs celiņš, klāts ar sniegu un ledu (un arī leģenda, kā par brīnumu, vismaz uz tuvākajiem trim orientieriem aptuveni sakrīt!) Attopamies pēc minūtēm desmit, kad bezmaz vai netiekam augšā vienā no apledojušajiem kāpumiem un pēc pēdām saprotam, ka tur īsti tā neviens nav braucis. Nākas forsēt to visu atpakaļvirzienā, lai beidzot saprastu, kurā vietā kļūdījāmies un jau vienkārši finišētu. Par kaut kādu labu rezultātu vairs nav ne runas.

Vakara orientēšanās pasākumam jau jūtamies noskaņoti labāk un sasniedzam visnotaļ labu rezultātu, Ērgļu apkaimes pēdējos 12 kilometrus pa apledojušo ceļu veicot septiņās minūtēs un finišā nokavējot tikai minūti. Toties esam paņēmuši visus kontrolpunktus, kas pēc pirmās LKP šķita itin nereāli un kopvērtējumam pat nopelnījām kādu ieskaites punktu. Stūrmaņa debiju varam uzskatīt par izdevušos. Nu ko – gatavojamies nākošajam posmam!

Par atlīdzību, ka nedabūja „pagāzt rallijā”, nākošā dienā Gatis piedzīvoja ekstrēmāko „astē braukšanas” atrakciju savā mūžā – 100 km īsā atsaitē pa slapju sniega un dubļu šļuru, cenšoties neieskriet ļoti sirsnīgā ātrumā velkošā auto neredzamajos bremžu uguņos. Tā kā akumulators bija izlādējies, nestrādāja logu tīrītāji, kas skatu caur priekšējo logu padarīja „neaizmirstamu”:).
Rezultāts: no 26 ekipāžām SAAB kluba komandas braucēji palika 7., 14. un 25. vietā.

3.posms, 20-21.maijs, sporta komplekss Mūsa

Gāja jautri! Cita starpā jāatzīmē, ka pa Mūsas autokrosa trasi bija jābrauc arī ar aizsietām acīm, vadoties tikai pēc stūrmaņa norādījumiem. Viens no nosacījumiem bija, iebraucot trases nožogojumā nenogalināt līdzbraucošo tiesnesi.

Stāsta Arnis: Esmu pažēlojis savu ielas auto un nopircis tam aizvietotāju – 1989.gada 9000 OG 2.0 turbo, kam, pēc īpašnieka vārdiem: „laiks uz labākiem medību laukiem”. Pavirši apskatot auto, top verdikts – „ceļams!”, un auto par simboliskām 150 latvju naudiņām nonāk manā īpašumā. Jau rūpīgāk garāžā visu izpētot, nonāku pie secinājuma, ka viss ir sliktāk, nekā biju domājis, taču rokas nenolaižu un, par cik sētā ir tāds pats donorauto, tad no diviem tiek salikts viens, ieliktas arī kaudzīte ar jaunām detaļām, plus vēl iemainīti diski un iepirktas rallija riepas, kuru profils gan ne īpaši atbilst spidometra rādījumiem, toties uz ceļa turas izcili un uz sānslīdēm mazos ātrumos, piepalīdzot ar rokas bremzi, ir jāaizmirst.  Braucu kā pa sliedēm! Un tā, pēc intensīvas gatavošanās un dažām mazmiega naktīm, šaubu māktu sirdi sestdienas rītā devos uz Bauskas pusi, kur Redaktors bija paredzējis šādas tādas auto āles par godu iAuto rallija „Jubilejumam”. Par ko tā sirds tāda? :O Nu redziet, SAABkumeļi bija saskrējuši ganībās un nebija atvilināmi pat ar visaugstvērtīgāko Lukoila 98ās markas benzīnu. Nē, nu nebij jau tā, ka visi, bet brīžam turbīnas klātbūtni nejutu VISPĀR, kaut gan dzirdēju, ka viņa tur zem kapota visādi izdarījās, t.sk. svilpa, šņāca, nolaida pārspiedienu, īsāk sakot, ziņoja, ka viņa tur IR! Bija jau idejas, kur tie kumeļi paslēpušies, bet saprotat paši... ja nav garantijas, ka tik īsā laiciņā kautko iespēšu, tad nu i viņu! Pēdējā brīdī vēl izšķīros par  kaujas krāsojuma uzdabūšanu uz auto (paldies „Auto Dizainam”) un vēl visādām tur izdarībām, kā 220V, papildus lukturi....aaaa, arī SPORTA :D filtra uzdabūšanu uz auto. Nebija jau tā, ka pilnīgs bezcers! Sirdi sildīja doma par 4 ripuļiem bagāžniekā ar vēl itin labām rally riepām, kurām tad arī bija jākompensē kumeļu iztrūkums.  Visumā emocijas ir pozitīvas un pāris braucienos arī auto „paveras”, liekot nojaust, ‘kā būtu, ja būtu”:). Orientēšanās šķiet pagalam vienkārša un visu paveicam ar krietnu laika rezervi. Kopumā astotā vieta no divdesmit piecām finišējušajām ekipāžām. Vienmēr jau gribas vairāk, bet kopumā varam justies apmierināti! Arī auto, cik saprotam, būs dzīvotājs, jo norautais izpūtējs tāds sīkums vien ir! Kā galvenais uzdevums tika izvirzīts - finišēt! Kas šoreiz VISAI SAAB komandai izdevās godam:).

Stāsta Kristaps: jā, šoreiz „lūzeri” bija mūsu ekipāža:(. Sākām „gonku” ar nepatīkama fakta konstatēšanu, ka ar „liselli” riepām braukšana pa izšķīdušu māla trasi ir gaužām nožēlojama, bet, lai tas mums paliktu labāk atmiņā, mēs jau pirmo trases braucienu ,pāršļūcot akmens šķembu, pabeidzām ar pārplēstu riepu. Piecās minūtēs to nomainījām uz "cīsiņu" un ar minimālu kavējumu droši devāmies "braukt pēc leģendas". Pēc pāris km, kad piestājām aprunāties ar tikko atpakaļ uz ceļa izvilkto „novākoto” Mitsubishi asiņaino tēlu komandu, nekavējoties uzvilkām ķiveres!!! Turpinājām braukt, līdz otrā posma beigās "cīsiņš" ar skaļu plīkšķi pārsprāga – jājājā!, tas uzraksts - "braukt uz 80 km/h" un vēlams ne pa asakmeņainu granti to arī nozīmē, ņemiet vērā mūsu kļūdu! Vietējo „alkoskatītāju” priecīgo ovāciju pavadīti tomēr turpinājām ceļu. Drīz mūs apsteidza „cīsiņa” gumija, hmm, tā arī līdz šim nesaprotu, kur tā steidzās un kāpēc apdzina pa labo pusi pārkāpjot CSN?:D Turpinājām braukt ar cīsiņa disku.

Drīz tam aplocījās malas... un tas kļuva neciešami kantains un skaļš. Lai troksnis Bauskas rajona ragainajām nenorautu ganībās pienu, laidām klusītēm vainīgo ratu pa ceļmalas zāli līdz Uzvarai (kāds ironisks nosaukums vietai, kurā Tev piespiedu kārtā nākas apstāties:)). Uzvarā  mums piesteidzās glābēja "tehņička" Gunta „kabluka” veidolā ar vienu no Arņa rezerves riteņiem. Finišējām, un pauzē pie vietējiem meistariem nopirkām "vieninieci" riepu (nezināju, ka arī riepu atliekas iedalās "klasēs", bet paldies viņiem par palīdzību!) un tālāk braucām ar 3 „liselli + 1 fuldelli”, lieki piebilst, ka ietaupīšana uz riepām mālainā trasē bija stulbums, ko, protams, ar baudu nācās izdzīvot abas dienas!:) Jāpiezīmē, ka riteņu maiņas operāciju laikā, mums izdevās savērpt 2 gab. Taiwan "krustus", 1 gab „L” veida atslēgu un pilnībā salauzt arī krievu "muciņu" ar visu sviratslēgu,- paldies riepu servisiem, kas skrūves prot pievilkt no visas sirds:)!

Nakts orientēšanās kā vienmēr bija interesanta, lai gan neko nevarējām vinnēt uz orientēšanos, jo pareizais maršruts bija tikai viens, atšķīrās tikai "azimutu aprēķini" un kompostieru atrašanas veiksme.

Nākošā diena šim pasākumam, manuprāt, bija pilnīgi lieka, jo turpinājās viss iepriekšējā dienā izbaudītais slidojums - trase bija pielijusi vēl vairāk, nepārtraukti lija lietus un rindā uz startu gaidīt vajadzēja garlaicīgi ilgi, labi gan, ka brīnumainā kārtā neiebraucām trases betona bortā, -uz to viss vilka:).
Bauskas posms bildēs: http://foto.inbox.lv/arteh/SAABiBauskaa
Rezultāts: no 27 ekipāžām SAAB kluba komandas braucēji palika 8., 12. un 17.vietā.

4.posms, 15.jūlijs, Tukums

Lieliska vasarīga pasākuma bāzes vieta, atpūtas bāze „Sveikuļi”, kur pēc pasākuma celt teltis vai palikt viesu mājā.

Šoreiz bija daudz putekļainu, nepārredzamu ceļu, bet sanāca arī krietni izbraukāties pa Ventspils šoseju. Nakts orientēšanās bija veselu trīs stundu garumā, tajā bija jārēķina gan „dzīvie” kontrolpunkti ar tiesnešiem, gan izvēles distances vidū neplānoti jābrauc pēc leģendas, bija interesanti!

Cita starpā pēc dalībnieku lūguma tika noorganizētas arī skriešanās sacensības!:) Jā, ar roku rakstīta lapa ar soļu un virzienu norādēm ar mērķi atrast kontrolpunktus. Nekādas saistības ar auto, bet bija OK. Pieļauju, ka jancīgs skats bija arī pusdienlaikā, kad divi duči aplīmētu apputējušu auto un to braucēju ieradās Jaunmoku pilī paēst. Rezultātā Pils apkārtnē bija pamatīgs tusiņš, kas sastāvēja no izsalkušiem rallistiem, priecīgiem kāziniekiem ar visu zirgu un neko nesaprotošiem ārzemju tūristiem:).

Stāsta Arnis: Labākais posms iAuto rallijā šogad! Ar daudzām jo daudzām „odziņām”, teicamiem laika apstākļiem un pārliecību, ka varam cīnīties par visaugstākajām vietām! Nu, bet visu no sākuma: Tukums ir Mareka dzimtā puse, kas deva papildus stimulu un mānīgu pārliecību uz labu rezultātu.  Bet….šī pārliecība izčibēja jau pašā startā, kad, jau pēc starta vēl pļāpājot aizsākto tēmu, Mareks pēkšņi ieskatās leģendā, bet tur jau pēc nepilniem 150 metriem no starta – kreisais! Tieši tajā brīdī man kreisais pagrieziens ir sānos! Rauju iekšā! Ceļš ved mežā, paliek arvien šaurāks un tad piepeši stāvs kritums, koku saknes, izbrauktas sliedes, iespējams traktora…:) Saprotam, ka esam nepareizi trāpījuši, bet apgriešanās iespēju nav.

Garīgais uz nulli un turpinām ceļu, jo visi ceļi taču kaut kur ved! Arī, kā izrādās- šis! Līdz pašai šosejai, kur ieraugām ekipāžu, kas startēja 4 minūtes aiz mums.  Nu ko – vismaz virzienu zinām! Pedālis grīdā un lidojam! (par ko vēlāk saņemam pelnītus aizrādījumus no LK, jo tik ātri viņiem garām neviens neesot pabraucis! Pie kam apdzīvotā vietā. Bet, lai nu kā, uz trešo laika kontroli esam sev „atveduši” jau desmit sekunžu apsteidzi un 110 soda punktus!!!, visu pārējo distanci nobraucot praktiski ideāli un visas dienas garumā nopelnot klāt TIKAI 10 soda punktus! Ja ne liktenīgais kreisais pēc starta….:( TIK tuvu pirmajai vietai gan komandām, gan individuāli vēl nebijām bijuši! Skrējiens kājām ar orientēšanās elementiem ir gana interesants un mums itin veiksmīgs, tāpat kā, neapšaubāmi interesantākā nakts orientēšanās visā iAuto sezonā, kuru nobraucam bez kļūdām. Teicami pavadīta dieniņa!:)
Rezultāts: no 27 ekipāžām SAAB kluba komandas braucēji palika 5.,6.un 16.vietā.

5.posms, 26-27.augusts, Baldone-sporta komplekss Mūsa

Stāsta Arnis: braukšana vairāk pa mežu un stigām, aklā braukšana (pilotam aizsietas acis) pa karjeru un attapšanās otrā dienā Mūsā, kura man (un ne tikai) bija pārsteigums, kā rezultātā Mūsas trasei apavus nebiju paņēmis līdzi! Diena pagāja visumā labi. Sniegums bija itin vienmērīgs, ar nelieliem maldīšanās elementiem, jo izrādījās, ka viena no sākumā startējošajām ekipāžām bija iegriezusies nedaudz par ātru un pa šīm „viltus sliedēm” tad arī aizbrauca lielākā daļa ekipāžu, tajā skaitā arī mēs! Bet bija jautri, ka piepeši bija pilns mežs ar dažādos virzienos braucošiem auto, kuri mēģina saprast, kur tad īsti atrodas.  Bet, par cik šī liksta piemeklēja lielāko daļu ekipāžu, tad arī rezultāti attiecīgi! Nakts orientēšanās, kā jau pierasts, grūtības nesagādā un izdarām visu ar krietnu laika rezervi.

Tālāk pārbrauciens pēc leģendas, kā izrādījās uz Mūsu! Tā, kā laika gana, nolemjam iepirkt „Statoilā” ko apēdamu un tad doties uz trasi. Te arī kļūdāmies ar laikiem un, iedzenot grafiku un jau „ielidojot” Mūsas kompleksā, nepamanām pie vārtiem novietoto slēpto kontrolpunktu. Tas mūsu un Gata ekipāžas „atmet” uz dalītu astoto vietu orientēšanās pasākumā, bet varēja būt dalīta pirmā…. Naktī pamatīgi līst un trase no rīta atgādina māla dubļu vannu. Izvizināmies pa dubļiem un dodamies mājup. Trasē rezultāti kā jau rezultāti. Izbrīnu radīja kopvērtējuma tabulā mūsu „lielajā” klasē ieliktais „Golfs”, kurš tad arī plūca klases laurus, bet, par cik kopvērtējumu tas neietekmēja, tad protestēt principā nebija jēgas. Nobraukts tika nedaudz zemāk par savām spējām, toties gūta nenovērtējama pieredze par tēmu: „Neskaties, kur brauc pārējie!;)”
Rezultāts:  no 18 ekipāžām SAAB Kluba komandas ekipāžas palika 8. un 14.vietā.
6.posms, 4.novembris, Nītaure

Stāsta Kristaps: Jautrs pasākums izvērtās:). Posms no oktobra tika pārcelts 2x, kā rezultātā no vasaras strauji iebraucām ziemā.

Ekipāžai Nr 14 tas sākās ar spontānu lēmumu pirmsstarta nedēļas vidū šim nozīmīgajam autodzīves pasākumam:) par godu uzlikt „papildus acis”, kas fiksi-fiksi ar Normunda palīdzību arī tika iepirktas. Sapratu, ka pašam nav ne laika, ne tehnisko iespēju tās instalēt, tāpēc pazvanīju servisam, kas kādreiz atradās pie mana darba un sarunājām, ka piektdien atstāšu auto, kam tiks uzlikti papildus starmeši. Ceturtdien, nevarot sazvanīt servisu, nolēmu līdz tam aiziet, lai noprecizētu, cikos man jābūt, un liels bija mans pārsteigums, ka vietas, kur atradās serviss, dabā vairs nebija! Tās vietā –milzīga būvbedre!!! Piektdienas rītā servismeņa telefons atdzīvojās un iepriecināja mani ar ziņu, ka tas tagad atrodoties Kalnciemā. Es skaļi prātoju, kur gan ZaDviņjē ir Kalnciema iela, līdz tiku aplaimots ar precizētu koordināti, ka tas ir Kalnciems, Liepājas šosejas 18.km:). Ha, tā kā papildnieki bija iepirkti, tā vienkārši padoties nevarēju, sarunājām, ka piektdienas vakarā aizbraukšu un mēs stundas laikā pa diviem kāroto uzmontēsim:D. (piezīme: neviens no „universālajiem” servisa tīkliem, kā piem. Autofavorīts, Kemi uc. šādu it kā vienkāršu operāciju vispār neveic, kā iemeslu minot „neesot kvalificētu elektriķu”!?!) Tā piektdienas vakaru pavadīju vientuļā mežā, garāžā ar malkas apkuri, kur jautrā kompānijā auto kopistiskiem spēkiem pārvērtām par „jaungada eglīti” nieka 4 h laikā:).

Jau mājupceļā radās blāva apjausma, ka vajadzēja padomāt arī par radžu riepām, nezkāpēc līdz tam biju iedomājies, ka normālas M+S riepas, ar kādām brauc 70% LV auto, vēl būs gana labas, nu tipa, ledus drošvien nebūs. Tomēr naktī sniga... Laika vairs nebija nekam. Kļūdīšanās ar riepām otro reizi viena gada laikā! Fantastiski!

Sestdienas rīts pienāca ar jauku atklāsmi, ka „megarulzs nelec”! Kaut kā tomēr piedarbinoties tiku līdz E&S, kur drudžainā ātrumā pieslēdzām elektriķi, kas konstatēja bēdīgu faktu – večukam ir nobeidzies gaisa masas mērītājs, uz vietas nav iegūstams, Rīgas šrotu apmeklējumiem arī vairs nav laika! Tā kā auto tomēr darbojās, nolēmu braukt ar tādu, pa ceļam iebraucot Siguldas autokapsētā, kur meklētā detaļa, protams…. neatradās. Pa ceļam uz Nītauri, meklējot „taisnāko lauku ceļu, kur pie reizes iesildīsimies rallijam” pamanījāmies pilnīgi muļķīgi apmaldīties, kas liecināja, ka sākums mums padevies tiešām jauks. Nekas vēlāk noteikti ies labāk….

Pēc tradicionālajiem IT komandas biedru olimpiādiskajiem darbiņiem pa datoru un leģendas pierakstu pieslīpēšanas, sākām braukt ralliju. Jau kādā 3 kilometrā tapa skaidrs, ka uzturēt organizatora uzdotos vidējos ātrumus (tie šoreiz bija mainīgi) nebūs viegli, jo sevišķi „lielajos ceļos”. Stūrmanis saka: „vidējais 69 km/h”, es smejos un saku, ka man tas ir gandrīz maksimālais iespējamais izspolējamais:DDD Pēc brīža, kad, lai noturētu auto uz ceļa, bijām pāris reizes atspiedušies pret ceļa malas uzbērumiem vai krūmiem, bremzējot pabraukuši garām pāris leģendā norādītiem ceļiem, slaidi grozot auto dibengalu uzdejojuši pāris „lambadas”, nāca atklāsme, ka esmu nekam nederīgs autovadītājs, kas komplektā nesaprotamu iemeslu dēļ ir atkal notizlojies ar neatbilstošu riepu izvēli. Nu, un tad nāca pirmās eglītes!:). Līkumā smuki kā tramvajs pa iepriekš kāda labvēļa iebrauktām sliedēm iebremzējām ārmalas grāvja mūžzaļajās eglītēs. Mīksta piezemēšanās! Ārā tikām, neizkāpjot no auto. Turpinājām ceļu, brīžiem pa meža cirtēju un kartē neiezīmētiem ceļiem ar milzonīgām un neparedzami dziļām lāmām, līdz pēc pāris km, kad vēl nebija norimusi sajūsma par iepriekšējo daiļrocību, auto uz lielceļa uzsāka lēnu, bet mērķtiecīgu tango, kas pilota taisno roku dēļ tomēr izbeidzās grāvī. Šoreiz bezspēcīgi „uzgūlāmies ar vēderu” uz ceļmalas vaļņa. Bet pēc brīža notika brīnums, un uz vientuļā ceļa parādījās cita dalībnieka auto, kas mūs fiksi vien izrāva atpakaļ uz ceļa. Paldies viņiem! Finišā nopriecājos, ka auto, t.sk. priekšas „eglīte” būtībā nav cietusi, un ka paši tomēr vispār esam finišējuši, laika kavējums izsauca neadekvātu, bet paškritisku smieklu lēkmi. Njā, sākums pavisam labs.

Otrs uzdevums šķita vienkāršāks – braukt ar mūsu spējām pieņemamu vidējo ātrumu 45 km/h, ceļā vadoties tikai pēc leģendā dotām fotogrāfijām. Fotografēts vasarā, ārā balta ziema, tomēr braucām un priecājāmies, ka viss sakrīt, t.sk. uzdotais ātrums. Sajūma rimās, kad nepamanījām vienu fotogrāfijā atzīmētu, bet dabā strauju pagriezienu, -aizbraucām 15 min. garām, šo kļūdu attīt atpakaļ izdevās tikai par kādām 5 minūtēm. No mūsējiem nebijām vienīgie. Skumji.  Tomēr jautri, ka šajā „nepareizajā” ceļā krauties mēģināja kāds meža „forwarderis”, kas dabūja pāris reizes „pacelt ķepas” un „pārbraukt”, lai palaistu visos virzienos „sēņojošus rallistus”. Iedomājos, kā lādzīgais traktora operators lādējās, kad apnumuroti auto braukalēja tam apkārt šurpu-turpu-nezin-kurpu!

Vakara saldais ēdiens – nakts orientēšanās, 2h kontrollaiks, kura laikā jāatrod dabā izlikti kontrolpunkti, atzīmējoties vienā tieši pēc stundas un izrēķinot citu pēc azimuta un attāluma. Šķita, ka šī ir mūsu disciplīna, jaunie uguņi naksnīgo ceļu izgaismoja kā dienā, tomēr jau pašā sākumā, nervozi mēģinot saprast virzienus un kartes mērogu, gandrīz apmaldījāmies pašā Nītaurē. Ar pūlēm lēnām „uzbuksējot” pāris kalnos, nācās apmierināties ar domu, ka jābrauc prātīgi un ka šī tomēr acīmredzami nekādi nebūs mūsu laimīgā diena. To, ka ceļi naktī jau bija piesaluši pilnīgā slidotavā sapratu vēlāk, kad uz ceļa (pa to ikdienā vēl gāja satiksmes autobuss!) izkāpjot no auto, sāpīgi nostiepos visā garumā!:) Kontrolpunkti padevās diezgan negribīgi, t.sk. organizatoru „precīzā” formulējuma dēļ azimuta aprēķini vienam KP uzrādīja 2 iespējami pareizās atbildes, mēs diemžēl sākām meklēt nepareizajā ceļā, pareizajam laika vairs nepietika, un kā vēlāk izrādījās, neaizbraucām līdz tiesnesim kādus metrus 50 :(

Lai nu kā, kopumā pasākums bija labs! Adrenalīna pietika atliektiem galiem! Secinājumi? Jāgatavojas būtu nedaudz nopietnāk, lai gan joprojām ir iespējams braukt arī negatavojoties, tomēr nevienu brīdi nedrīkst atslābt uz sīkumiem, jo kļūdījāmies dēļ neuzmanības. Ai, bet vispār taču braucam sava prieka pēc, nevis uz rezultātu!:).

Nākošreiz būs jāpiestrādā pie protestu iesniegšanas ātruma, jo šoreiz rezultātu aprēķināšanas un izziņošanas (ne)kārtība mūs neapmierināja. Šoreiz lai nu tas paliek, citreiz gan tādus jokus negribētos piedzīvot.

Klāt 4. novembris, iAuto rallija 6. posms.


Stāsta Arnis: Ziema pārsteigusi nesagatavotus lielāko daļu autobraucēju, tajā skaitā arī mani! Vienīgais priecējošais faktors ir uzmontētās pērnā gada SAAB 900-tā ziemenes, kas arī ir vienīgais, ko varu pieskaitīt pie īpašās gatavošanās.  Divi nelielie treniņbraucieni apmēram 5 km garumā pa maršrutu Stirnu iela- E&S, liek domāt, ka riepas vēl gana labas un - kā teiktu krievi - "s pivkom potjaņet" Vismaz sniegu nost no auto pa taisnēm izdevās dabūt nost!  Sestdienas rītā, kopā ar stūrmani vēl iestūrējam E&S, kur elektriķis Ivars palīdz uztaisīt "fikso" diagnozi Kristapa auto. Verdikts nav iepriecinošs, bet neko darīt. Par cik auto dzīvības pazīmes izrāda - lēmums viennozīmīgs: brauksim, tad jau redzēs!

Līdz Siguldai Kristaps paspēj atrauties par ~ 5 minūtēm, jo Teikas luksoforu izlemju apbraukt "pa savam" :D .... un tālāk trāpu uz "sarkanā" viļņa. No Siguldas velkam uz Nītauri "pa taisno", kurš gan izrādās nedaudz garāks taisnais, ja būtu braukuši caur Līgatni! Bet līkumotais ceļš pirmsstarta reizē kā radīts, lai nedaudz iekustinātu gan sevi, gan auto. Drīz klāt Nītaure, stājam malā un reģistrējamies. Vēl pēdējā pārbaude pirms tehniskās komisijas un pirmie pārsteigumi! Auto nav uguņu!!! Drudžaina skrūvēšanās un itin drīz saprotu, ka pa bedrēm no savas ligzdas ir izlidojis gaismu relejs. Fuuuuuuuuu........ Tik vien tās bēdas. Tehniskā komisija tikmēr paspēj ievērtēt citu defektu. Nedeg papildnieki! (Tikko dega!) Paraustu vadus, paklapēju pa releju un re - papildnieki uzrodas! Bet īstu drošības sajūtu tas neatstāj! Kas gan notiks, ja šādi jociņi sāks piemeklēt tumsā?

Tālāk dodamies uz „programmistu” salidojumu kafejnīcā un pie kafijas tases datorā tiek savadīti vidējie ātrumi un pašā laikā stūrmanis pamana neatbilstību starp vidējo ātrumu lapeli un leģendu. Kļūda (iespējams - apzināta..... lai būtu jautrāk ) ātri tiek novērsta un starta protokols vēsta, ka startējam astotie! Priekšā mums - ekipāža #2 - Dex. Un labi vien ir! Vismaz ar atpalicēju apdzīšanu nevajadzēs aizrauties. Sākums liekas itin garlaicīgs, bet - līdz pirmajam mazajam ceļam, kur melnajā laikā pierakstītajai leģendai jau sāk rasties neatbilstība ātruma izteiksmē! Bet galā tiekam pat bez īpaša riska braukšanā, ja neskaita pāris garām aizslīdētus līkumus, kur zūd sekundes, kuras uzreiz arī mēģinām iedzīt. Bet tad uz kara takas parādās pirms divām minūtēm startējusī ekipāža ar #53, kura tātad kavē jau divas minūtes un sākam kavēt arī mēs, jo garām uz šaurā ceļa netiekam! Tā nobraucam kādus 7 kilometrus, līdz rodas iespēja apdzīt, ko arī nekautrējamies izdarīt!

Lielais ceļš ļauj attīstīt jau krietni ātrākus laikus un ātri vien esam atpakaļ grafikā, bet pāris vietās jau esam "piefiksēti" no laika kontroles puses nebūt ar ne tiem ideālākajiem laikiem, bet visumā +/- esam nobraukuši bez lielām auzām.  Tālāk neitralizācija, pusdienas un apmēram stunda brīva laika, kurā man rodas ideja, par tā saucamo „fotoleģendu” kurā šoreiz nav uzrādīti attālumi līdz orientieriem. Tas nozīmē, ka jebkura kļūda ir pamatīgas "auzas". Mēģinām šo pasākumu uzlikt virtuāli uz kartes un drīz vien nonākam strupceļā.  Krustojums beidzas.......pļavā!  Bet, ja braucam uz citu pusi? Nu jau cerīgāk! Un pirmie 10 km atved mūs atpakaļ Nītaurē, ko arī sazīmējam pēc foto. Tātad pareizi! Tālākajiem eksperimentiem nav laika, jo pēc dažām minūtēm ir starts!  Sākums iet kā pa sviestu! Viss ir pareizi! Līdz..... fotoleģenda mūs ieved meža celiņā, kurš tā īsti nav attēlots pat kartē! Bet neko! Viss ir pareizi un dabā tiek sazīmēti arī nākamie orientieri.... līdz brīdim, kad pārāk vēlu ieraugām kārtējo orientieri un komandu "pa kreisi!" vairs nav iespējams laicīgi izpildīt! Izmisīgs bremzēšanas mēģinājums, drudžaini tiek likts atpakaļgaitā un....... atsperes un plastmasas pa gaisu un ātrumkloķis paliek rokā! Bet auto ir garām līkumam un mums jātiek galā ar  ātrumkloķa "rendzjū" nepilnus piecus km pirms finiša. Tas arī tiek izdarīts , bet laika zaudējums ir neglābjams, kaut arī tiek "atvilkts" uz veselā saprāta robežas. Un pēdējā laika kontrole fiksē mums (pēc mūsu pašu domām) apmēram minūtes kavējumu, par ko liecina arī tas, ka pēc dažām sekundēm no krūmiem "izlido" aiz mums startējošais "Golfs"

Finišā paspējam vēl "savā" minūtē, bet nav tādas īsti labi padarīta darba apziņas. Nu ko! Gaidām orientēšanos! Tiek piekurbulēta navigācijas iekārta un esam gatavi stāties uz "lielās kara takas". Leģenda izrādās ne īpaši grūta un pēc īsas apspriedes jau iezīmējas optimālākais maršruts, kurš, kā izrādās, ir ne tikai mūsu skatījumā optimālākais! Nepilnas 20 minūtes un jau braucam 5-6 auto "vagoniņā" Pēc kārtējā KP mainās tikai auto secība, cik nu veikli stūrmaņi ir atraduši KP. Kā izrādās, vienu KP jau zinām (dienā to maldīgi noturējām par slēpto KP un pat nokompostrējām!)
Domstarpības rodas pie azimuta aprēķināšanas, jo dotajai versijai ir divi varianti! Laika līdz LKP ir atliku likām un izrēķinām abus! Kā vēlāk izrādīsies - ne veltīgi, jo liela daļa šo slēpto kontrolpunktu tā arī neatrada! Laiks ir apmēram 20 minūtes, esam jau atraduši laika kontroli un šīs 20 minūtes nolemjam iztērēt izlūkbraucieniem pa meža stigām. Ceļu izbraucamība nepārliecina un nolemjam lieki neriskēt, bet braukt pa lielajiem ceļiem. 

Atzīmējamies laika kontrolē un tad seko pats nepatīkamākais! Atsaka navigācija!!! Un nepalīdz pat 15 minūšu pūles un datora pārstartēšana! Bet atlikušajās 45 minūtēs jāpaspēj paņemt "garais" gals ar pieciem kontrolpunktiem, jāatrod slēptais un jāfinišē laikā! Neiespējamā misija! Raujam uz slēpto KP, jo tas vienīgais 'lec" ārā no maršruta un.... palidojam garām! Tumsā tiek pamanīta upīte... tātad par tālu! „Poļicejskij razvorot” un jau uzmanīgāk braucam atpakaļ.... līdz krūmos pavisam nemanāms "spīd" auto kapots. IR! Pat neprasām, kuri mēs te esam, kontrolkarte tiek izrauta no tiesneša rokām, tiklīdz tur ir parādījusies atzīme un esam atpakaļ Nītaurē un sākam otru apli.  Mums ir apmēram pusstunda laika, lai veiktu 28 km un atrastu piecus kontrolpunktus! Es vairs neticu labvēlīgam iznākumam, jo manā skatījumā tas nav iespējams.... Atrast tumsā orientierus, atzīmēt kontrolkartē un noturēt vidējo ātrumu ~ 60 km/h uz apledojušajiem un līkumainajiem Nītaures ceļiem? Bet stūrmanis, šķiet, ir citās domās! Un stūrmanis ir jāklausa pat tad, pat ja viņam nav taisnība! :D  Tātad - lidojam! Nomīņātās ceļmalas un bremzēšanas ceļi mums lieliski pasaka priekšā esošās marķieru vietas un finišā stūrmanis jau kliedz - BREMZĒ!  Esam 5 sek :D par ātru! Prieks un gandarījums ir neviltots! Mēs to izdarījām! Nītaures dievi tovakar bija ar mums!  Uhhhhhhh.....  tas bija labaisssss!!!!! Un.... ja kādam šeit pietrūkst adrenalīna, welcome! ;)
Rezultāts: no 24 ekipāžām SAAB kluba komandas braucēji palika 4.,13. un 18.vietā.


7.posms, Gulbene, 31.decembris

Lietainā gada pēdējā dienā celties plkst. 5:00, lai triektos 250 km uz iAuto ralliju, pieveikt izrakstītos sacensību 200 km, un mērot 250 km atpakaļceļu, lai paspētu kopā ar ģimeni sagaidīt Cūkas gadu? Tas ir normāli? Jā, tas ir tā vērts, pie tam dažiem šķiet pareizāk to darīt ar SAAB 96! Šoreiz mēs pavisam bijām daudzi: Arnis ar Mareku un Valtu, Normunds ar Nauri un Gunti, Kristaps un Ināra. Cepuri nost Andrim, kas atbrauca mums līdzi just!

Lai gan visu nedēļu bija plusos un arī turpceļā sirsnīgi lija, ziema atkal atnāca negaidot! Liels bija pārsteigums, kad jau 500 m pēc starta, nobraucot uz zemes ceļa, tas izrādījās sasalis un apledojis, pie tam sāka pamatīgi snigt un sniga visu dienu līdz vakarā atkal uznāca lietus! Fantastiski laikapstākļi rallijam, - slidēja pamatīgi, bez tam brīžiem pa lauku ceļu risēm auto gāja kā tramvajs! Sākumā bija jāveic tradicionālais brauciens pēc leģendas, kur vidējais ātrums lielākoties bija 70 km/h, kas šādiem apstākļiem nav maz, bez tam kļūda leģendā pamatīgi nojauca laikus un pacēla ātrumus visiem dalībniekiem, garlaicīgi nebija nevienam! Pēc tam jau klasiskos ziemas apstākļos sekoja 2 ātrumapļi ar auto pa kartingtrasi un brauciens pēc fotoleģendas, kad nav zināmi attālumi, bet jābrauc pēc organizatora dotajām melnbaltām fotogrāfijām, pie tam ar mainīgiem vidējiem ātrumiem. Šeit SAAB 96 ekipāžas pilots parūpējās par neaizmirstamiem piedzīvojumiem, meža T veida krustojumā iebraucot par ātru, kā rezultātā nācās ar sānu atspiesties ceļmalas kārklos.

Pateicoties pareiziem „izsvarotājiem” viss nebeidzās zemāk ceļmalas gravā, bet ceļu izdevās turpināt pat neizkāpjot no auto. Nakts orientēšanās uzdevums bija divu stundu laikā atrast 10x15cm fotokartē attēlotos 17! Kontrolpunktus, plus atrodot vietu, kur iespējams nopirkt šampanieti, kas bija 18.KP Ņemot vērā ceļu stāvokli, veicamos attālumus un mežos labi noslēptos KP kompostierus, mums nevienam neizdevās paņemt visus KP. Pat ziedojot ceļmalas valnim vienu 9K miglas lukturi un pilnībā nozaudējot fotokarti ar meklējamajiem kontrolpunktiem, ne. Toties visiem izdevās gūt milzumdaudz adrenalīna, labi atpūsties un gadu noslēgt ar patīkamu apziņu, ka Latvijas SAAB Kluba rallija komanda ir godam piedalījusies visos šī gada iAuto ralija posmos.

Stāsta Normunds:  "Vienreiz gan derētu pamēģināt" - tādas bija Naura un manas domas attiecībā uz "iAuto rallija" pasākumiem. Sākotnējā iecere bija doties uzreiz ar diviem SAAB 96 vienlaicīgi: Olafs un Valts un mūsu ekipāža. Tomēr remontdarbi pie koši sarkanā SAAB 96 iekavējās un abu ekipāžu starts tika atlikts. Bet tajā pašā laikā vēlme tikai pieauga. "Pēdējo pili svaru kausā" pievienoja Guntis, solot atbalstu mūsu ekipāžai pirmajā "iAuto rallija" startā. Parasti lielā gatavošanās mums notiek beidzamajā vakarā. Tā bija arī šajā reizē, vienīgais, ko darījām visas nedēļas garumā - salīdzinājām laika ziņas dažādos interneta portālos. Tā īsti skaidri par to kas mūs sagaida arī netikām un nolēmām katram gadījumam braukt ar lielākas ietilpības mikroautobusu un sacensību auto vest uz piekabes. Tad pietiek vietas visam: ko vajag sacensībās un ko nē. Un lai bariņā būtu jaukāk, mums pievienojās Valts, tā teikt, uz "stūrmaņa praksi".

Ceļš uz Gulbeni ir dažu stundu garumā, un lai to īsinātu, nolēmām izmēģināt rallijam līdzi ņemtos supermodernos navigācijas mērinstrumentus. Pirmais pārsteigums: divi no tiem rāda kļūdu attāluma noteikšanā, ap 100 metru uz katru kilometru, bet Gunta "lieldators", lai arī rāda visu kā nākas, tomēr ir ar viena pilna akumulatora darbības laiku. Smaidām ar sakostām lūpām - esam taču domājuši pirmajā reizē apgūt šo sacensību ābeci (lai sevi mierinātu par iespējami vājo sniegumu:)). Pasākuma vieta, organizatori un SAAB kluba rallija komandas biedri ievieš absolūtu līdzsvaru un ziņas par to, ka Rīgā snieg, nespēj izjaukt mūsu mieru, jo kā noorientēties bijām jau izdomājuši. Tikmēr Valts pievienojas Arņa un Mareka ekipāžai, jo arī te ir "datora lādēšanas nianses". Tā nu stāvam kā 4.ekipāža uz starta un klausāmies kā "jauki burbuļo" mūsu V4 dzinējs, kad gaisā parādās sniega pārslas... "Riepas, riepas ... ", domās sākam izvērtēt ko esam pieskrūvējuši iepriekšējā vakarā pēc beidzamajām laika ziņām. Tās ir labi labās, cieti cietās, beznaglu ziemas riepas Gulbenes dubļainajiem lauku ceļiem. Tagad "ies vaļā..." . Palīdzu atrast arī mūsu konsultantam drošības siksnai sprādzi aizmugures sēdeklī.

Laika regularitātes brauciena sākumā pirmos krustojumus šķērsojām ar sajūtām, ka sēžam ziemeļbriežu kamanās,- lai arī ko darām, lidmašīna arī lido tikai taisni. Palīdzēja Gunta labā atmiņa par braucēju atrašanos šo sacensību ranga tabulā, jo tādējādi zinājām, ko drīkst apdzīt un kura no ekipāžam var būt mums par orientieri mūsu izvēlētajam ātrumam. Kristapu noķert gan neizdodas. Viņa ekipāža sēž aizsargķiverēs un "citus" neievēro. Bet kāds tur ātrums, izjūtas kā "Brīvkalnu" autotrasē, vienīgais, ka ne tik droši gan. Pēc regularitātes brauciena seko ātrumapļi Gulbenes kartinga trasē un maršruta brauciens vadoties pēc miglainām melnbaltām fotogrāfijām. Pastrīdamies par māju jumtu siluetiem bildēs un dabā, beigās laimīgi tiekam līdz finišam. Par mūsu "divriteņu braukšanas piedzīvojumiem" Kristaps pārspīlē. Pateicoties Gunta "kantētāja" talantam (viens pats pa aizmugures beņķi) viss beidzēs ļoti labi, pat bez skrāpējumiem. Un neviens pat nepaguva mūs apdzīt!!! Pirmais darbs finišā - riepu maiņa.

Tikai tad kafija un sviestmaizes. Nakts orientēšanās brauciens piedāvā jauki piebraukātu sniedziņu uz līkumiem bagātiem ceļiem. Nu gan uz ceļa esam iecerēto trajektoriju noteicēji, pateicoties naglu riepām un milzīgajam azartam. Distance 100 km garumā likās ļoti interesanta un pavadītās 2 stundas trasē deva fantastisku gandarījumu. Stūrmanis gan bija noskrējies pamatīgi, jo neraugoties uz to, ka marķieru atrašanās vietā atradās sarkanbalta lenta, dažu brīdi meklēšanas darbi izvērtās dažu simtu rādiusā. Un kamēr uztvērām "marķieru slēpēja" humora izjūtu, kājas jau bija pamatīgi slapjas. Galvenais, mums bija īstena gadu mijas noskaņa. To radīja sniegotais meža ceļš ar zaķu pēdām, komandas biedri un apziņa, ka paspējam beidzamajā mirklī ierasties mājās uz svinībām pēc 250 km ceļa.
Rezultāti: komandu vērtējumā šajā posmā izdevās izcīnīt pat 1.vietu, jo no 12 auto palikām 2., 9 un 10.vietā.

Bez tā, ka mēs jauki pavadījām laiku un parādījām, ka arī SAABiņiem ir tīkams rallijs, 2006.gada iAuto rallija kopvērtējumā individuāli ierindojāmies 7., 11. un 20.vietā, savukārt, komandu ieskaitē palikām trešie!

Secinājumi: Forša atpūta! Bet pirms posma tomēr derētu nedaudz sagatavot auto, pēc tam braucot uzmanīgi jālasa leģenda un galvenais jāklausa stūrmanim! Šajā rallijā nenovērtējamas ir stūrmaņu spējas precīzi vadīt ekipāžu cauri leģendas un bezmēroga kartes labirintiem, spējot paralēli izsekot uzstādītajam ātruma režīmam. No stūrmaņa nekļūdīšanās spējām, daudz vairāk kā no pilota, ir atkarīgs cīņas iznākums ar pilnpiedziņas automašīnām, kas, vajadzības gadījumā labojot savas kļūdas, parasti spēj ātrāk uzsākt kustību un izbraukt iekavētos līkumus.

Latvijas SAAB Kluba rallija komandu šogad pārstāvēja: Līga, Ināra, Gatis, Guntis, Arnis, Mareks, Gints, Kristaps, Normunds, Nauris, Valts, Andris. Vai brauksim vēl? Hmm, rādās, ka šogad iAuto rallijā uz startu varētu stāties pat 2 SAAB kluba komandas!

SAAB Klubs, Latvija
www.saabclub.lv
 
Visi komentāri
 
222613. viesis 11.janvāris 2007 16:54
0 0 Atbildēt

Saab rullē!!!!

222615. viesis 11.janvāris 2007 17:06
0 0 Atbildēt

Ceru, ka tad, kad Redaktors tiks pie elektrības, būs klāt arī bildes. Pagaidām tās var apskatīt šeit:

Šovakar E&S Auto plkst.19:00 notiks SAAB Kluba sanāksme, kur cita starpā aprunāsim arī jautājumu par kluba startu šī gada iAuto ralllijā. Interesenti laipni lūgti!

222618. viesis 11.janvāris 2007 17:08
0 0 Atbildēt

Ceru, ka tad, kad Redaktors tiks pie elektrības:), būs klāt arī bildes. Pagaidām tās var apskatīt šeit: foto.inbox.lv/saabclub/2006iAutoRallijaRaksts

Šovakar E&S Auto plkst.19:00 notiks SAAB Kluba sanāksme, kur cita starpā aprunāsim arī jautājumu par kluba startu šī gada iAuto ralllijā. Interesenti laipni lūgti!

222619. viesis 11.janvāris 2007 17:12
0 0 Atbildēt

SZ, paldies par apsveikumu, bet nepareiza attieksme Tev! Ar auto ir jābrauc, nevis par varītēm tas jācenšas saglabāt mistiskam nākošajam lietotājam! Lauzt akurāt, protams, nevajag, bet dzīvojam taču tikai vienreiz, ko arī izbaudam!:)

222621. viesis 11.janvāris 2007 17:42
0 0 Atbildēt

SZ, protams es arī pagaidām nespēju iedomāties situāciju, ka kāds ar Aero nežēlīgi gāzīs iAuto vai citā rallijā, bet gan jau ar laiku:) Pagaidām izmantojam vecākus auto, kas uzstādītajam mērķim kalpo labi! Es varu kļūdīties, bet MB 190 arī to spētu! Ziemas autotrasēs: foto.inbox.lv/saabclub/2006-Brivkalni gan var izbaudīt arī jaunāku ikdienas auto dāvāto kaifu, t.sk ar 17" diskiem, pie reizes pamācoties tos savaldīt īpaši slidīgos apstākļos, kas lieti noder arī ikdienas satiksmē. Ceru, ka draudzīgie SAAB Klubs un MB Klubs kādreiz tiksimies ne tikai pirtīs un volejbola spēlēs, bet arī pacīkstoties kādā no auto disciplīnām!

222624. viesis 11.janvāris 2007 18:46
0 0 Atbildēt

murgs

222626. viesis 11.janvāris 2007 21:01
0 0 Atbildēt

ak vai - vietām smējos līdz asarām!

superīgi atreferēts! :)

222654. viesis 12.janvāris 2007 10:25
0 0 Atbildēt

šitiem večiem savus auto nepārdodiet :)

222658. viesis 12.janvāris 2007 11:22
0 0 Atbildēt

Cik tu bailīgs

222659. viesis 12.janvāris 2007 11:27
0 0 Atbildēt

Ne jau bailīgs, bet negribētu savam sābiņam tādu likteni :)

222663. viesis 12.janvāris 2007 12:09
0 0 Atbildēt

c'mon arī saabs ir tikai auto!

/jau mūku!

222708. viesis 12.janvāris 2007 13:56
0 0 Atbildēt

lapsai taisnība un bailēm nemaz nav pamata, bet viesim vēlos pakomentēt, ka kā reizi šādi šo auto mūžs var tikt pagarināts bezmaz bezgalīgi, pretēji tam, ja kāds pseidoautomīlis noliek savu mīluli "uz bezgalīgu restaurāciju" sētmalē, kā tas nereti notiek ar padzīvojušiem automobīlīšiem, kas tā arī beidz savu mūžiņu ieaugot nezālēs:):):)

222795. viesis 14.janvāris 2007 16:50
0 0 Atbildēt

Nu manam mega ex muzhsh ir pagarinaats jau gandriiz pa kaadu gadu :D

Tavs komentārs
 
 

Pievienot bildi Pievienot video
 
 
Stingri aizliegts iAuto.lv publicētos materiālus izmantot, kopēt vai reproducēt citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai kā citādi rīkoties ar iAuto.lv publicētajiem materiāliem bez rakstiskas EON SIA atļaujas saņemšanas.

Izceltie raksti

Geparda – 110 km/h ātrs un jau no 16 gadiem (+ FOTO) 6

Ar pārbūvēto Volkswagen Up Vācijā drīkst braukt A1 kategorijas vadītāju tiesību īpašnieki, kas pie tādām var tikt jau no 16 gadu vecuma. Lasīt vairāk

 

Izmaiņas koplietojamo elektroskrejriteņu satiksmē Rīgā (+ VIDEO) 1

Rīgas dome šodien lēma, ka no maija koplietojamie elektriskie skrejriteņi pa Rīgas centru nebrauks ātrāk par 20 kilometriem stundā, kā arī pakāpeniski tiks ieviestas speciālas to novietošanas zonas un tos nedrīkstēs atstāt kur pagadās, kā tas nereti bijis līdz šim. Skrejriteņu operatori izmaiņas vērtē neviennozīmīgi. Lasīt vairāk

 

KEM plāno paplašināt atbalsta programmu elektroauto un hibrīdauto iegādei 18

Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) plāno paplašināt atbalsta programmu iedzīvotājiem elektroauto un hibrīdauto iegādei, aģentūru LETA informēja KEM pārstāvji. Lasīt vairāk

 

Nepilni 18 000 eiro - jaunais Dacia Duster arī Latvijā 24

Piedāvājumā pilnais hibrīds HYBRID 140, jaunais benzīna dzinējs TCe 130 Mild Hybrid, pilnpiedziņas versijas, benzīna/LPG divdegvielu dzinējs ECO-G 100 un klientu iecienītās augstākā līmeņa Extreme un Journey aprīkojuma versijas, kas papildina viena otru. Lasīt vairāk

 
 

Lasītākie raksti

Jaunie raksti