Lai veicinātu drošību uz Latvijas ceļiem un sekmētu automašīnu vadītāju atbildību par drošu braukšanu, OCTA apdrošinātāji plāno turpmāk daudz striktāk vērsties pret tiem transportlīdzekļa īpašniekiem, kuri iepriekš sodīti par administratīvajiem ceļu satiksmes pārkāpumiem, kā arī par automašīnas vadīšanu dzērumā.
Plānots, ka šiem transportlīdzekļu īpašniekiem, kas ietilpst paaugstināta riska grupā, varētu tikt piemērota augstāka samaksa par OCTA polisi.Diemžēl šīs apdrošinātāju ieceres īstenošanu šobrīd kavē Iekšlietu ministrija (IeM), kas par elektronisku informācijas sniegšanu no Soda reģistra nolēmusi pieprasīt salīdzinoši augstu maksu. Jāmin, ka tieši IeM pirms pāris gadiem apdrošinātājiem uzstāja par OCTA polises cenas diferencēšanu atkarībā no pārkāpumiem ceļu satiksmē.
Lai apdrošinātāji varētu piemērot piemaksas autoīpašniekiem atkarībā no pārkāpumiem, ir nepieciešama sadarbība ar IeM informācijas apmaiņā.
Soda reģistra uzturēšana uz apdrošinātāju pleciem?!
Ar ierosinājumu apdrošinātājiem palielināt OCTA polišu cenu, atkarībā no transportlīdzekļa īpašnieka pārkāpumiem ceļu satiksmē, bija nākusi klajā pati ministrija Iekšlietu ministra Ērika Jēkabsona laikā. Neskatoties uz to, tieši ministrija šobrīd iestrādājusi saistošajos noteikumos normu, kas paredzētu maksu par katru elektronisko pieprasījumu no IeM Informācijas centra. Tie būtu 15 lati mēnesī par vienas sistēmas abonēšanu, kā arī 8 santīmi par katru elektronisko pieprasījumu. Rēķinot, ka pērn tika noslēgti 1,3 miljoni līgumi, tad šī minimālā summa būtu vairāk nekā 100 tūkstoši latu. Taču pieredze rāda, ka pirms līguma slēgšanas cilvēki noskaidro iespējamo cenu pie vairākiem apdrošinātājiem, piemēram, viņu mājas lapu kalkulatoros. Pieņemot, ka informācija par cenu tiks pieprasīta, piemēram, trīs apdrošināšanas kompānijās, kopējā summa jau pārsniegtu 300 tūkstošus latu. Maksimālo summu nav iespējams prognozēt. Jāpiebilst, ka IeM publiski paudusi informāciju, ka pašlaik Sodu reģistra uzturēšana gadā izmaksā 63,7 tūkstošus latus.J.Stengrevics: „Vai nu IeM neapzinās iespējamo pieprasījumu skaitu vai apdrošinātāju darbībā Iekšlietu ministrija saskata veidu kā sev nopelnīt vairākus simtus tūkstošus, neskatoties, ka ik gadu apdrošinātāji Ceļu satiksmes negadījumu novēršanas un profilakses fondā ieskaita 2% no visu polišu prēmijas summas. Par pērno gadu tika veiktas iemaksas vairāk nekā 700 tūkst.latu apmērā, no kurām puse tika izlietota IeM vajadzībām, piemēram, masu informatīvajām kampaņām, jaunai tehnikai, u.tt. Līdz ar to uzskatām, ka apdrošinātāji jau tā ik gadu sniedz ievērojamu finansiālu ieguldījumu IeM budžetā, lai varētu sagaidīt pretimnākšanu no tās puses. Ja IeM turpinās uzstāt uz augstajām maksām, tad visticamāk apdrošinātājiem nāksies pārdomāt par sociālo atbildību.”
Turklāt apdrošinātāji nekad nav prasījuši samaksu vai cita veida atlīdzību no IeM vai citām valsts institūcijām par informācijas sniegšanu par ceļu satiksmes negadījumiem, kas fiksēti uz Saskaņotā paziņojuma bāzes. Bez šīs informācijas IeM struktūrvienības nevarētu gūt pilnīgu novērtējumu par ceļu satiksmes negadījumu situāciju valstī.
Neveiksmīga iepriekšējā pieredze
Jau šobrīd apdrošinātāji nevar pildīt OCTA likuma normu, kas paredz iespēju piemērot augstāku polišu cenu tiem autoīpašniekiem, kas braukuši alkoholisko vai narkotisko vielu reibumā. Tas tādēļ, ka, neskatoties uz likumu, apdrošinātājiem nav nodrošināta pieeja šādiem datiem. Galvenais šķērslis tam bijusi nepieciešamība izstrādāt datu apmaiņas sistēmas, kas pēc IeM struktūrvienību aprēķiniem prasa ievērojamus līdzekļus.J.Stengrevics: „Jāsaka, ka līdzšinējie sadarbības mēģinājumi ar IeM informācijas apmaiņā, neskatoties uz zināmu naudas summu iemaksām Ceļu policijas datorsistēmu pilnveidošanai, mums ir beigušies neveiksmīgi. Pārāk bieži un nebrīdinot mūs tika mainītas programmatūras platformas un aparatūra, kas prasīja nepārtrauktas papildus investīcijas no mūsu puses un nenodrošināja pietiekamu datu apmaiņas servisa kvalitāti, līdz beidzot sadarbības no tās puses tika pārtraukta pilnībā!”
Piemaksas polisei – viens no stimuliem nebraukt agresīvi
Lai veicinātu drošu braukšanu uz Latvijas ceļiem, arī apdrošinātāji plānoja kļūt daudz bargāki pret ceļu satiksmes noteikumu pārkāpējiem un šiem autoīpašniekiem paaugstināt OCTA polišu cenas. LTAB vērtējumā un ņemot vērā Bonus-malus pozitīvo pieredzi, nākotnē piemaksas OCTA polisei varētu būt viens no stimuliem, kāpēc autovadītājs izvēlēsies nebraukt agresīvi vai dzērumā un lieki neapdraudēt citus ceļu satiksmes dalībniekus.LTAB jau šobrīd ir izstrādājis nepieciešamos grozījumus OCTA likumā, lai nepieciešamo informāciju no IeM struktūrvienībām varētu saņemt. Šobrīd tie tiek izskatīti Ministru Kabinetā likumdošanā noteiktajā kārtībā.
Informāciju sniedza:
Juris Stengrevics, LTAB valdes priekšsēdētājs
Informāciju sagatavoja:
LTAB sabiedrisko attiecību konsultante
Inese Ozoliņa
Vēl viens iemesls "izvairīties" no oficiāliem sodiem ;)
Bieži vien liekas, ka labāk tiem sukulāčiem algu maksātu par 8 nosēdētām stundām, nevis vēl prasītu domāt.