Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) sadarbībā ar Satiksmes ministriju, Iekšlietu ministriju un Valsts policiju organizēja līdz šim vēl Latvijā nebijušu kampaņu „Nāvīgs ieradums!”.
Tās nolūks bija mainīt sabiedrības ieradumus un pierādīt, ka nevar vienlaikus braukt ar transportlīdzekli un runāt pa mobilo telefonu, rakstīt īsziņu, ēst, dzert, smēķēt, pat lasīt avīzes vai krāsot lūpas.Citu valstu pētījumi liecina, ka apmēram 35-40% avāriju iemesls ir neuzmanība. Latvijā pēc negadījuma reti kurš autovadītājs atzīstas, ka viņš ir, piemēram, runājis pa telefonu nevis 100% uzmanību vērsis uz satiksmes drošību.
CSDD apkopotie statistikas dati liecina, ka avārijās, kuras notikušas vadītāja neuzmanības dēļ 2006. gadā bojā gāja 20 cilvēki. Neuzmanīga braukšana raksturojas arī ar ātruma pārsniegšanu un distances neievērošanu. Šādos ceļa satiksmes negadījumos pērn bojā gājuši 89 cilvēki, turklāt visbiežāk šīs avārijas traģiski beidzas ārpus apdzīvotām vietām.
Kampaņas laikā kā pilsētās, tā ārpus tām norisinājās Valsts policijas reidi, kuros pārbaudīja autovadītāju braukšanas stilu, proti, vai šoferi nerunā pa mobilo telefonu. Trīs nedēļās reidos naudas sods piemērots apmēram 180 autovadītājiem. Šogad kopumā par mobilā telefona lietošanu pie automašīnu stūres ir sodīti 474 autovadītāji. Atgādinām, ka sods ir brīdinājums vai Ls 10.
Vienlaikus pie lielveikaliem Maxima un Rimi, tirdzniecības centriem Spice un Mols, tirdzniecības parka Alfa un „Statoil” benzīna uzpildes stacijās strādāja kampaņas tēls - „Nāvīte” ar savām brigādēm. Šo aktivitāšu nolūks bija pierādīt, ka cilvēka spējas sadalīt uzmanību uz vairākām darbībām ir ierobežotas. Pasākumu laikā izdalīti gandrīz 60 tūkstoši kampaņai speciāli veidoti bukleti.
Kampaņas laikā tikai uzrunāti cilvēki, vaicātas viņu domas un pieredze brīžos, kad šoferis vienlaikus ar auto vadīšanu nodarbojas vēl ar ko citu:
1) Gandrīz visi autovadītāji sarunās atzina, ka viņi auto vadīšanu apvieno ar kādām citām darbībām. Visbiežāk ( apmēram 90% autovadītāji) atzina, ka viņi braucot runā pa telefonu un raksta īsziņas. Tieši otro- īsziņu rakstīšanu – paši autovadītāji uzskata par visbīstamāko blakus darbību pie stūres.
2) Ēšana un dzeršana tiek atzīta par riskantu darbību pie auto stūres, jo izņemot ēdienu no iepakojuma, tas mēdz nokrist uz drēbēm, nākas meklēt salvetes, kas aizņem vēl papildus uzmanību utt. Tomēr cilvēki min, ka bieži vien tas ir vienīgais laiks, kad viņi dienā var paēst.
3) Kā salīdzinoši „ne tik nāvīgu ieradumu” šoferi min smēķēšanu, jo tā nenovēršot domas un skatienu no ceļa. Tomēr arī smēķējot rodas situācija, kad autovadītājs uz ilgāku laiku novērš skatienu no ceļa – tas ir brīžos, kad degoša cigarete nokrītot uz sēdekļa vai auto grīdas.
4) Lielākā daļa sieviešu nedaudz kautrējoties stāsta, ka viņas sastrēgumos vai gaidot luksoforā zaļo gaismu mēdz krāsoties.
5) Mazu bērnu vecāki apstiprina, ka uzmanību no ceļa novērš runāšanās un strīdēšanās ar bērniem, rotaļlietu, dzērienu un uzkodu padošana atvasēm, kas atrodas blakus vai aizmugurējā sēdeklī.
Uzmanīgāki ir tie autovadītāji, kuri tiesības ieguvuši nesen un nejūtas pārliecinoši ceļu satiksmē. Tomēr arī viņi cer, ka ar laiku auto vadīšanas prasme būs apgūta tik labi, ka viņi spēs vienlaikus stūrēt un runāt pa mobilo tālruni.
Kopumā autovadītāji apstiprina, ka viņi brauc ļoti neuzmanīgi un pavirši attiecas pret ceļu satiksmi. Viņi neciena ne savus pasažierus, ne arī citus satiksmes dalībniekus. Diemžēl neuzmanīgas braukšanas problēmu nevar atrisināt vienas kampaņas laikā. Ir jāmainās sabiedrības ieradumiem un attieksmei. Paši autovadītāji prognozē, ka viņi ar laiku kļūs kulturālāki satiksmes dalībnieki, bet tas visticamāk, ka nenotiks tuvākajos gados. Šeit nepieciešams veikt ilgstošu izskaidrojošu darbu.
Kā iemeslus, kādēļ pie auto stūres tiek veiktas paralēlas darbības, šoferi min:
- sastrēgumus un tur dīkā pavadīto laiku,
- ilgās stundas, kas dienā tiek pavadītas transportlīdzeklī,
- pārliecību par auto vadīšanas prasmi, iemaņām un pieredzi,
- laika trūkumu un nemitīgo stresu.
Pirms kampaņas „DATA serviss” veica autovadītāju un pasažieru aptauju, lai noskaidrotu attieksmi par autovadītāju braukšanas stilu. Tajā atklājās, ka ¾ autovadītāju lieto mobilo telefonu braucot pie stūres. To apstiprina arī pasažieri - vairāk nekā divas trešdaļas no aptaujātajiem pasažieriem apgalvo, ka pēdējo 2 nedēļu laikā autovadītājs braukšanas laikā lietojis mobilo telefonu. Tikai 10% no pasažieriem mēdz aizrādīt šoferiem, ka runāt pa mobilo tālruni pie stūres ir bīstami.
Turpat trešdaļa autovadītāju atzina, ka pēdējo 2 nedēļu laikā pie auto stūres ir ēduši vai dzēruši. Tikmēr pasažieri, tā vietā lai brīdinātu par bīstamību, paši pasniedz autovadītājam ēdienu vai dzērienu. Tikai 10% pasažieru aizrādījuši, ka pie stūres ēst nevajadzētu, bet 8 % pat palīdzējuši vadītājam stūrēt automobili! Novērtējot citas blakus darbības pie stūres, kā bīstamākās tiek vērtētas auto iekārtu regulēšana, strīdi ar pasažieriem un smēķēšana.
Rīgas Stradiņa universitātes docents Leons Blūmfelds atklājot kampaņu teica, ka „cilvēka uzmanība spēj daudz ko, bet tā nav visvarena. Dažādu valstu pētījumi liecina, ka jebkura papildus nodarbošanās pie stūres būtiski paaugstina risku izraisīt ceļu satiksmes negadījumu. Par īpaši bīstamu uzskata runāšanu pa mobilo telefonu auto vadīšanas laikā – risks izraisīt ceļu satiksmes negadījumu pieaug 4 līdz pat 9 (!) reizes. Pie tam paaugstināts risks ir ne tikai runāšanas laikā, bet vēl arī brīdi pēc sarunas, kad cilvēks apdomā teikto un sakārto iegūto informāciju”.
Kampaņa beidzās ar basketbola spēli, kurā pret profesionāļiem spēlēja kampaņas organizētāju un žurnālistu komanda. Spēlēs basketbolisti zaudēja, jo viņi vienlaikus ar bumbas vadīšanu ēda sviestmaizes, runāja pa telefonu, dzēra kafiju un lasīja avīzi. Basketbols tika netieši salīdzināts ar auto vadīšanu. Gluži tā pat kā labam autovadītājam pie stūres jānodarbojas tikai ar braukšanu un jāiekļaujas ceļu satiksmē, tāpat basketbolā uzvaru var gūt tikai tad, ja visi komandas biedri ir 100% koncentrējušies spēlei.
Kampaņa tiek finansēta no OCTA līdzekļiem. Kampaņas radošo risinājumu izstrādāja aģentūras „Alfa centrs” un „Ideju institūts”.
Par traucēkļiem vairāk vai mazāk varētu piekrist, bet ..., pie stūres var neēst, var nerunāt, var nekrāsoties, var kādu laiciņu arī nepīpēt utt., bet, kā var nepadzerties, ja slāpst. Es vispār nemaz neizbraucu no mājas (vai līdz pirmajam veikalam), ja nav kāds minūdens trauks pa tvērienam.