Dāma pierunāja braukt uz leišiem, dienu pirms tam tieši beidzās TA. Triju dienu laikā ar atkārtotu piegājienu to izgāju, un tā nu vakarpusē ar savu 92.gada 19.reni uzsāku ceļu.
Šķērsoju Grenctāli, iebraucam Panevežos, aizrunājos ar savējo, nepamanīju, uz cik tur drīkst braukt, - tā nu ducinu uz 50, lai nebūtu lieku problēmu. Tikko to nodomāju, tā no pretējās puses mani stādina leišu ceļinieki.Ok, apstājos, viens pienāk, uzprasa dokumentus, iedodu, viņš aiziet uz savu mašīnu, un pāris minūtes nekas nenotiek. Pēc tam tas pats pienāk vēlreiz, un saka, ka man... vajagot iet uz viņu mašīnu. Parunāties. Nu, nav problēmu, iesēžos pie šiem aizmugurē (abi priekšā, baigie bifeļi), un tad sākas. Redziet, es esmu braucis virs 70. Es saku, muļķības, man sieva var apstiprināt, bija 50. Šie saka - kad apstājos, man kkāds gabarīts neesot dedzis. Es saku, muļķības, vakar tieši gāju TA, varam iet apskatīties. Šie tomēr rāda radaru (bija virs 70), saka - naktī tāds pārkāpums skaitās smagāks nekā pa dienu. Vajadzēšot rakstīt protokolu. Man po*, lai raksta.
Šie saskatās, viens saka, ka tad man vajadzēšot noņemt tiesības, pēc kurām nākšoties braukt speciāli uz kādu tur pilsētu, man tas būšot neizdevīgi. Es saku, man po*. Šie paņem kaut kādu kartiņu, kko sāk rakstīt, saka man, ka nejokojot. Labi, labi, rakstat. Tad šoferim neiztur nervi, saka, man vajadzēšot viņiem maksāt un varēšu mierīgi braukt tālāk. Es prasu, cik. Nosauc kkādu summu litos, es saku, man litu nav. Tad lai dodot 10 latus. Es saku, mašīnā paskatīšos. Aizeju, manējā prasa, ko tik ilgi, es saku - tas tik sākums... Skatos, man tik piečuks un divdesmitnieki. Paņemu piečuku, aizeju pie šiem, saku - ceinera nav, dvadcaru nedošu, varu piedāvāt tikai piečuku. Šie ar gariem zobiem paņem, saka, man esot ļoti paveicies, un atļauj braukt.
Turpinu ceļu, pēc pāris km iegriežos tuvākajā DUS, pārdevējs parāda tālruni (mobilā toreiz nebija), zvanu uz 02 un stāstu - esmu tāds un tāds, Panevēžos apturēja ceļinieki, nosaucu ekipāžas un mašīnas numuru, kā arī sava piečuka numuru, ko nācās atdot. Dežurants saka - paldies, lai nekur nebraucu, tūlīt atbrauks policija. Sēžu mašīnā, gaidu, točna, pēc minūtēm 15 piebrauc poliči, nostājas priekšā manējai (ārpus kamerām), ārā nekāpj. Man po*, es arī sēžu. Tad skatos, *** tie paši, kas paņēma piečuku. Šoferis tieši izkāpa, saka man, ka vajadzēšot braukt aiz viņa. Es saku, nav problēmu, tikai minīti nopirkšu. Ieeju veikalā, atkal zvanu tam pašam uz 02, prasu, kas par *** - tā vietā, lai aizturētu, viņš atsūta tos pašus. Šis prasa, ko viņi grib. Lai braucot līdzi? Nu, tad lai braucu. Es saku, tūlīt, tikai ar kādu viņa priekšnieku parunāšos. Šis saka, runāties nevajag, tūlīt atbrauks cita ekipāža. Atkal sēžu, gaidu, sieva gandrīz apčurājusies (no bailēm), viens naktī, apkārt mežs... Pēc minūtēm 15 atbrauc, skatos rūpīgi - tiešām citi. Pieeju, viens man dod saņurcītu papīru - mans piečuks :)
Ja kaut ko dari, izdari līdz galam. Turpinājums vienkāršs - ap 4 no rīta uzmeklēju komisariātu Viļņā, informēju par visu, dežurējošais lūdza uzrakstīt iesniegumu, pa dienu vēl iebraucu pie šiem, kkāds tur otrais komisārs atvainojas par notikušo, saka - viņi zinot, ka Panevežos no Latvijas tā bieži čakarējot, esot baigais malacis, bla bla bla... Man interesantākais bija dzirdēt, ka tie divi ar dežurantu uz izmeklēšanas laiku esot atstādināti no dienesta pienākumu pildīšanas.
Braucot atpakaļ, izlēmu Panevežos nekur neapstāties :)
akuzativs, iAuto lasītājs
Pareizi dariji, jo kukuli var dot, ja tiešām kautko pārkāp, BET, ja tevi čakarē ar visādiem sūdiem, tad vajag viņus kārtīgi....