Mīti par autobraukšanu un ceļu satiksmi 65

 
22.jūlijs 2002 8:28

Katrā no mums par procesiem, kas notiek pasaulē ir izveidojies noteikts priekšstats un ar to mēs dzīvojam, veidojot savu attieksmi pret visām dzīves situācijām, kuras Lielais Liktenis mums piespēlē...

Tiktāl viss būtu normāli, taču ne vienmēr mūsu priekšstats un saprašana par to kā ir jāreaģē, objektīvi atbilst reālajai šībrīža situācijai. Varbūt skan pārāk sarežģīti, tāpēc turpmāk par vienkāršām lietām, kuras noteikti ir svarīgas katram autobraucējam. Šoferiem, kā jau cilvēkiem saprātīgajiem, dzīves skolā nekādi kontroleksāmeni nav paredzēti – viss notiek pa īstam un katra kļūda draud ar baisu izrēķināšanos, ir sevišķi, ja runājam par tādu paaugstinātas bīstamības objektu kā automobīlis ceļu satiksmē. Vispirms novērtēsim reālo situāciju. Brīdinu, ka atklāsme var likties drausmīga, bet tomēr to pateikšu. Neviens nezin reālo situāciju par zināšanu līmeni autobraucējiem mūsu valstī. Zināms ir tikai tas, ka tie, kuri sekmīgi nokārtojuši valsts eksāmenu ir ieguvuši autovadītāja apliecību, bet ... tas nav noticis visiem šoferiem vienlaicīgi! Saprotiet! Tas ir desmitiem gadu ilgs process. Jaunie autobraucēji izprot noteikumus, tas ir fakts, jo tik ātri jau tie neaizmirstās, bet citi, kuri saņēmuši tiesības divdesmit, trīsdesmit vai četrdesmit gadus atpakaļ vairumā gadījumu kā lozungu ir iemācījušies teicienu par kaut kādu iedomātu pieredzi, lai gan Mērfija likumos ir skaidri pateikts, ka “pieredze ir prasme rīkoties situācijās, kuras mūžā vairs nekad neatkārtosies”. Tātad, ne ceļu policija, ne kāda cita šoferiem respektabla institūcija nevar atbildēt uz jautājumu – cik zinoši par satiksmes noteikumiem ir to mašīnu vadītāji, kuri diendienā brauc pa ielām kopā ar mums. Ko darīt? Nebaidieties paredzēt situācijas, kuras var veidoties uz ielas un pieņemiet Vienīgo Pareizo Lēmumu. Teorētiski skan ļoti vienkārši, taču bez zināšanām un loģiska satiksmes noteikumu pielietojuma neiztikt. Lai nenotiktu kā tajā anekdotē, kur policists blondīnei, kura stāv un nebrauc jau trešo reizi pie luksofora zaļās gaismas vaicā – kādai gaismai vēl dāma dotu priekšroku? Nebaidieties mācīties arī tad, ja ikdienā ļoti bieži braucat ar auto, jums būs vēl lielākas iespējas pārbaudīt no jauna apgūtās un “atsvaidzinātās” zināšanas praksē. Varbūt jūs piederat pie tiem braucējiem, kuri tik dziļi ir ieslīguši savos iedomātajos mītos un stereotipos, ka patiesība nemaz nav vajadzīga? -Ēh, ko tur daudz domāt, min tikai! Ar nožēlu jāatzīst, ka ir sastopami arī šādi šoferi, parasti gan viņi avīzes nelasa, tāpēc mums atliek vien būt modriem un varbūt šis fakts iešausies prātā, kādam, kurš atgriežoties no līgošanas svētkiem, ieraudzījis policiju, tūlīt naski mirkšķina pārējiem pārslēdzot gaismas, sak, tur policija kontrolē satiksmi, griez apkārt, muksim kopā! Neviens nav apkopojis oficiālu statistiku par to cik avārijas varēja nenotikt, ja policija būtu pārkāpēju laikus apturējusi, taču zināmas pārdomas par šo tēmu rodas. Piemērām, ir daži indivīdi, kuri par šādu latviešu šoferu solidaritāti neizsakāmi priecājās - tie ir autozagļi. Noteikti, ne vienu vien reizi ir nācies dzirdēt, ka dažādos motokrosos, autorallijos un tamlīdzīgās sacensībās skatītājiem tiek nozagtas automašīnas. Varbūt zaglim tas ir izdevies pateicoties Tev, brašais mirkšķinātāj? Negribu vispārināt priekšstatus par latviešu mentalitāti, taču šāda iedomāta palīdzība izskatās visai dīvaini un arī milzīgais pieprasījums autokapsētās pēc gaismas pārslēdzēja mehānisma liek aizdomāties – vai tik daži no braucējiem nepārcenšas? Līdzīgi par izcilas pieklājības izpausmi mēs uzskatām smago kravas auto šoferu žestu, parādot labo pagriezienu, gadījumos, kad ceļš ir brīvs un var uzsākt apdzīšanu, taču mēs pie tā tik ļoti pierodam, ka pamatīgi riskējam un droši apdzenam arī tad, kad “fūre” tiešām ieslēdz pagriezienu, brīdinot, ka vienkārši nogriezīsies mazākā ceļā. Minēto žestu varētu pieņemt, ja kravas auto būtu aprīkoti ar vairākkrāsu daudzfunkcionāliem pagriezienu lukturiem, kur katram būtu sava, iepriekš norunāta nozīme. Šībrīža situācija to nepieļauj, tāpēc atliek vien būt gudriem un uzticēties pašam savām acīm. Par to, ka pieradumam ir liels un varens spēks liecina vēl kāds gadījums no autobraucēju ikdienas. Būsiet taču dzirdējuši, ka aunam būt ir kauns un negods, bet vēl briesmīgāk par to ir... kā to labāk nosaukt – “auna īpašā stadija”. Paskaidroju, brauc šāds šoferis pa ceļu ar vairākām joslām, bet kustās pa kreiso joslu, nevis labo, kā vajadzētu, taču gadījumos, kad no aizmugures kāds cits tuvojas ar lielāku ātrumu – viņš veikli pārmūk labajā malā un “palaiž garām”. Pēc tam, kad ātrākbraucošais ir pabraucis garām, atkal tiek veikts manevrs un “auns” žigli ir kreisajā joslā. Tā tas turpinās desmitiem vai simtiem reižu, līdz apsteigšanu veic, piemērām, valsts prezidenta mašīna ar aizmugurē cieši “pielipušu” eskorta vai apsardzes auto. Drebuļi uzmetās padomājot ar ko var beigties šāda atgriešanās mīļajā kreisajā joslā. Vēl kādu īpašu traktējumu daļa šoferu ir izdomājuši Noteikumos un pieklājības akcijās dzirdētam apgalvojumam, ka gājēji ir “jāpalaiž” un, ka “tas nevar sevi saukt par labu šoferi, kurš gājējam neļauj pa pāreju ielu šķērsot”. Visbriesmīgākais, ka šī frāze ataust smadzenēs vienu metru jeb 0,001 sekundi pirms pašas gājēju pārejas un smadzenes dod zibenīgu komandu - bremzes! Cēlonis tam varētu būt vasarīgi ģērbta meitene, kura izrāda gatavību šķērsot ielu, atmiņas par tuvējo policijas posteni jeb augsti stāvoša amatpersona kā pasažieris mašīnas salonā. Bet vai pārējie satiksmes dalībnieki ir gatavi šādam manevram? Vai intensīvas satiksmes apstākļos to vispār var nosaukt par pozitīvu piemēru? Atbildi atrodam tajos pašos ceļu satiksmes noteikumos, kuri iepriekš pieminēti. Izlasiet to vietu, kurā aprakstīts, ka autobraucējiem braucot ir jāvadās pēc ceļa zīmēm un galu galā, tieši ar tādu mērķi ir uzstādīta tālu pamanāma zīme, kura brīdina par gājēju pāreju. Faktiski, nav obligāti jāapstājas pie pārejas, gājējiem ir jāļauj netraucēti šķērsot ielu, bet pēkšņi “likt pa mēmajiem” nevajag un to par nedrīkst darīt, tas ir aizliegts. Variet man ticēt. Labāk lauziet šo stereotipu! Nelāgie ieradumi vadītājos ir daudz vairāk, nekā sākotnēji šķiet. Kādā visai bīstamā eksperimentā ar televīzijas piedalīšanos tika pierādīts, ka krustojumā, stāvot pie sarkanās gaismas, šoferi neskatās uz luksofora signāliem, bet uzsāk braukšanu vadoties no tā, ka priekšā stāvošais auto uzsācis kustību…arī tad, ja deg sarkānā gaisma. Prātam neaptverams kaitīgs ieradums! Kā dariet jūs? Turpinot par luksoforiem, jums šķiet, ka pie zaļās gaismas vienmēr drīkst braukt? Ne gluži. Krustojumā ir atļaut iebraukt vienīgi tad, ja manevru pabeiguši pārējie braucēji, kuri tajā iebrauca, kad viņiem to atļāva luksofora zaļais signāls. Tātad , bez luksofora, vēl ir jānovērtē arī situācija krustojumā. Daudz piemēru varētu minēt par braucējiem, kuri apguvuši citu valstu braukšanas ieradumus. Piemērām, nogriežoties pa labi, nobremzēt un apskatīties atpakaļ vai pa labo malu garām nebrauc kāds velosipēdists. Valstīs ar intensīvu velosipēdistu satiksmi tas ir pašsaprotami, taču mūsu kolēģi šoferi to var negaidīt, tāpēc “ārzemniekiem” vispirms rūpīgi vajag apskatīties spoguļos, lai neradītu kaitējumu kādam citam . Līdzīgi nepareizu priekšstatu veido jēdzieni, kuru nosaukumu veido vārdi, kuri ne vienmēr atbilst patiesajam pielietojumam. Piemērām, “avārijas signalizācija” – ne jau tikai reālās avārijās to lieto, vai ne tā? “Ziemas riepas” – ziniet taču, ka tās ir vajadzīgas jūsu drošībai jau rudenī, kad temperatūra ir plus pieci grādi pēc Celsija, bet naktīs iespējamas atkalas. Kurš tad saulainu rudens dienu sauks par ziemu, taču padomājot, tās pašas ‘ziemenes” jau vien uzmontējam. Visnepareizāk, šķiet visi mēs lietojam tādu drošības ierīci kā “aizmugurējais miglas lukturis”. Lielu naudu ātri sapelnījušie to lieto, lai šķietami izceltu sava auto aizmuguri pārējo vidū. Tas ir absurds, par kuru sīkāk kavēties nebūtu nozīmes, jo loģiski padomājot – aizmugurē braucošā acis taču reaģē uz kontrastu, kas rodas starp gabarītlukturiem un pēkšņi nospiestām bremžu lukturu gaismām. Spilgtais “miglinieks” šajā sistēmā rada bīstamu korekciju apdraudot pašu tā lietotāju. Turpretim, ir braucēji, kuri desmitiem gadu diendienā lietojot auto ne reizi tā arī šo brīdinošo gaismu nav ieslēguši, tādējādi dažreiz radot ne mazāk bīstamas situācijas. Turpinot, vēlreiz jāatgādina, ka “miglas lukturis” nav domāts lietošanai tikai miglā. Tas vēl daudzreiz noderīgāks var būt stipra lietus apstākļos un uz apsniguša ziemas ceļa, kad tumsa iestājas ātri un sniega vērpetes ir “aizķepējušas” auto aizmuguri tā, ka pašam vadītājam pēc brauciena ir pusstundu jāmeklē zem sniega kārtas auto aizmugures gaismas un bagāžnieka slēdzene. Padomājiet kādu informāciju šāds ieputināts braucējs var dot citiem satiksmes dalībniekiem. Glābiņš ir tikai spilgtais miglas lukturis, kurš izkausē sniegu un vismaz minimāli ļauj nojaust par naksnīgo braucēju. Tieši vārds “padomājiet” ir galvenais arī runājot par daudzām citām tēmām par autobraucēju drošību. Padomājiet, un Jūs sapratīsiet, ka mīti, kuriem mēs ticam un stereotipi, kuriem nedomājot uzticamies patiesībā apdraud visus pārējos braucējus, no kuru izpratnes uz rīcības esam atkarīgi! Atsauciet atmiņā citus, līdzīgus piemērus no savas dzīves par nepareizībām uz ielas, loģiski padomājiet, mainieties, kļūstot par labiem vadītājiem, un brauciet droši! Laimīgu ceļu! Anrijs Balčus, speciāli “Autoinfo”
 
Visi komentāri
 
31540. viesis 22.jūlijs 2002 9:47
0 0 Atbildēt

Par mirkšķināšanu pilnīgi garām. Ja pareizi saprotu, tad raksts ir par satiksmes drošību nevis noziedzinieku ķeršanu. Signalizēju un turpināšu to darīt, ja redzēšu ka CP ir devies peļnā ar radara palīdzību, jo vairumā gadījumu tas tiek darīts tur, kur ātruma pārsniegšana draudus satiksmei praktiski nerada. Tāpat brīdināšu, ja kāds būs aizmirsis ieslēgt gaismas un dosies pretīm potenciāli -10Ls. Cita lieta, ja redzams, ka tā masveida alkohola pārbaude, tad gan nebrīdinu, jo "aizlietajām sejām" ielas ir jāatbrīvo.

31545. viesis 22.jūlijs 2002 9:58
0 0 Atbildēt

Labs raksts.

nepiekrītu burbulim. Mirkšķinu tikai tiem, kas aizmirsuši ieslēgt gaismas (protams, ne laukos, kur visi "zina", ko dara).

31550. viesis 22.jūlijs 2002 10:13
0 0 Atbildēt

Ja zaglis nav galīgais antiņš, tad gan jau ka pirms viņa kāds brauc un izpēta situāciju, ja tāds ir tad iekritīs kādā situācijā. Jautājums: kas ir svarīgāk papriecāties, ka CP viegli nopelnīja (un kāds samaksāja) xx Ls vai arī vienkārši parādīja savu apliecību un aizlidoja tālāk vai arī, ka ievērojamā ceļa posmā gandrīz visi vadītāji ievēro atļauto ātrumu, ir vairāk mobilizējušies un kustības drošība potenciāli ir palielinājusies. Ideāls gadījums ir, ja gadās kāds ļoti centīgs mirkšķinātājs, kas rūpējas par saviem līdzbraucējiem vēl tālu aiz posteņa:)

31552. viesis 22.jūlijs 2002 10:20
0 0 Atbildēt

Esmu pārstājusi mirkšķināt par aizmirstajām gaismām, cilvēki nesaprot, ko gribu no viņiem. Bet visumā raksts labs.

31553. viesis 22.jūlijs 2002 10:22
0 0 Atbildēt

burbulis - un ja nu pretimbraucoshais ir lops ar paaris promileem organismaa? Arii tad tev ir prieks, ka vinjsh varbuut aizbrauc, bet varbuut neaizbrauc liidz galam bez soda maksaashanas?

31561. viesis 22.jūlijs 2002 10:54
0 0 Atbildēt

Ko autors ir gribeejis pateikt. To, ka ceļu kultūra, kas tikai veidojās, ir pilnīgs sukcs? Vai to, ka šoferis šoferim ienaidnieks un nedo` dies` parādīt kādu informējošu signālu.

Gandrīz visas mirkšķināšanas un labā pagriezina rādīšanas nāk no smago auto šoferiem, kuriem kolēģu palīdzība krietni atvieglo darbu. Un vieglo braucēji, kuri to ir pieņēmuši arī savā praksē, lieliski izmanto pieņemtos signālus.

Protams, ka autoskolā to nemāca, un tos saprot tikai jau iegūstot zināmu praksi braukšanā. Tādēļ ir idiotisms sacerēt rakstus kuros šīs saziņas metodes tiek pilnībā noliktas.

Es vienmēr mirkšķinu par CP posteņiem, jo uzskatu, ka darbojas nerakstīts likums, ka arī man pamirkšķinās vajadzīgajā brīdī. Ne zagļus ne dzērājus tādejādi neizķert, jo zagļiem jau ir sava atstrādāta tehnika, bet dzērāji vienkārši apstāsies vai nobrauks sānu ceļā.

31562. viesis 22.jūlijs 2002 11:00
0 0 Atbildēt

Par mirkšķināšanu:

NĒ, jo tos kuri brauc +10+15 CP tāpat sevišķi neaiztiek. Tie, kuri brauc ātrāk,

mani potenciāli apdraudi un es vinjus no sodinja neglabsu.

Par gaismām gan vajag uzmirkšķināt - tas gaismu ieslēgšanas automāts (galvā)

šad/tad nenostrādā - piemēram, kad esmu ilgi stāvējis pie dzc pārbrauktuves.

31566. viesis 22.jūlijs 2002 11:06
0 0 Atbildēt

hahaha, viesis... dzērājs vālēs ar 130 kmh, ieraudzīs pēdēja brīdī "jāņtārpiņus" (viņi tak slēpjas), nometīs pa mēmajiem un apstāsties pirms policijas? Ja tu uzmirkšķināsi, tad gan viņš brauks uzmanīgi vai sameklēs apkārtceļu un gabalu tālāk kādu nositīs - tu varēsi būt apmierināts, ka esi paveicies labu darbu un palīdzējis citam autovadītājam.

Es uzskatu, ka ir labi palīdzēt citiem, ciktāl tas attiecas uz satiksmes drošību, bet policijas darbu traucēt gan nevajadzētu...

31568. viesis 22.jūlijs 2002 11:07
0 0 Atbildēt

Qued

Tā diemžēl ir tikai teorija, ka soda nauda izārstēs lopu ar promilēm. Tiklīdz tas iekrīt, tā izrādās, ka ka tas ir ļoti labs cilvēks, kas parasti tā nedara, ģimene viņam mirst badā un vispār viņa drauga draugs ... Piekrītu, ka ideālā variantā viņu vajadzētu noķert un tiesības atņemt. Tikai, ja postenis tvarsta uz ātrumu, tad 1)viņu var palaist garām; 2)viņu var atlaist, jo tā ir vietējā CP 3)CP var būt aizbraucis uz citu vietu. 4)Viņam tik tālu nemaz nav jābrauc, 5)avāriju uztaisa pirms posteņa. Tad jau labāk, ka viņš novācas no ceļa uzreiz.

31569. viesis 22.jūlijs 2002 11:09
0 0 Atbildēt

Par to krustojuma pārbraukšanu gan ir ļoti pareizi uzrakstīts.

Sevišķi brīvdienās, vakaros (kad nav satiksmes), ja brauc pa zināmu maršrutu

(kad visas zīmes un bedres zini no galvas un nav jāpiepūlē smadzenes ),

tu cilvēks atslābinies, un ....

esi pārskrējis krustojumu pie sarkanās, jo priekšējais tāpat,

esi izdarījis pagriezienu, lai gan papildsekcijā zaļais vēl ilgi jāgada, bet blakus straume tevi airauj līdzi.

un CPisti to ļoti labi zina un zina arī tās vietas!!!!

Trakākais klikšķis smadzenēs man gadījās kājām ejot:

pieeju pie krustojuma, skatos - iedegās sarkanais, nopriecājos, ka var iet pāri, un duru pāri.

Tikai krietni pāri ielas pusei, kaut kur no apziņas dziļumiem pacēlās doma, kā pāri jāiet pie zaļā !!!!

31570. viesis 22.jūlijs 2002 11:10
0 0 Atbildēt

burbulis - tver to pozitīvi: 6) dzērāju notver un aizved uz iecirkni; viņš neaizbrauc tālāk un nenobrauc kādu gājēju...

31573. viesis 22.jūlijs 2002 11:15
0 0 Atbildēt

Par mirkskjinaashanu galiigi garaam, es mirkskinaaju un to darīšu arī turpmāk. Tiesa - nevajag mirkšķināt visiem pēc kārtas, bet tikai tiem, kam reāli ir pārsniegts ātrums vai neieslēgtas gaismas. Teorētiski autozaglis ar zagtu mašīnu nenesīsies pārsniedzot ātrumu vietā kur viņš nav informēts par CP stāvēšanu!

Olex/ENIMA

31574. viesis 22.jūlijs 2002 11:15
0 0 Atbildēt

Rakstam pilniigi piekriitu,

par mirkšķināšanu - man patika viena RD viedoklis, ja redzi, ka kāds nesas lielā ātrumā, uzmirkšķini, lai brauc prātīgi.

31578. viesis 22.jūlijs 2002 11:23
0 0 Atbildēt

Qued OK :))

31618. viesis 22.jūlijs 2002 13:30
0 0 Atbildēt

sviestains raksts - lauku vecmammas paardomas.

31628. viesis 22.jūlijs 2002 13:57
0 0 Atbildēt

... autozagļiem ir savas atstrādātas metodes ... ja viņš gribēs pastrādāt ... tad viņš noteikti jau būs 5min ieprieš informēts par zaļo parazītu posteni ...

un dargais raksta autor, kad tev būs maigi sakot jāsteidzas, novēlu tev vienmēr pirms CP posteņiem sastap savus dargos padomu uzklausītājus-nemirkšķinātājus ...

Es mirkšķināju/mirkšķinu/mirkšķināšu ...

Yura

31631. viesis 22.jūlijs 2002 14:16
0 0 Atbildēt

Aizmirsa pateikt , ka ar iesleegtiem prieksheejiem migliniekiem visparastaakaa dienas laikaa brauc taadi pashi dunduki, kaa ar iesleegtiem aizmugureejiem. Lielu lielais varums tie jau pavecu bmw iipashnieki. Nezinu, kas liek vinjiem domaat, ka braucot 10-15g vecaa auto vinji baigi kruta izskataas ar sadektaam visaam gaismaam?!

31638. viesis 22.jūlijs 2002 14:48
0 0 Atbildēt

Nu bļāviens, gudrais savārstījums! Bet pa tiem pakaļējiem migliniekiem toč gribas vienam otram vecam bembim, kuri tos lieto dajebkādā laikā ar beisboja nūju pārvilkt!

31641. viesis 22.jūlijs 2002 15:06
0 0 Atbildēt

Točna pa bieti tiem, kas ar pakaljeejiem migliniekiem brauc!

31650. viesis 22.jūlijs 2002 15:30
0 0 Atbildēt

Nu, runaajot par gaajejiem Anrijs nedaudz garaam buus noshaavis (jo gaajeeji IR jaalaizj, un nevis metot pa meemajiem, bet gan laikus domaajot par bremzeeshanu), bet savaadaak ir ok. Priekaa!

31654. viesis 22.jūlijs 2002 15:53
0 0 Atbildēt

Par mikrshkinaashanu. Taa, starp citu, dara daudzaas valstiis. Mirkshkinaashana beigsies tad kad autobrauceeji buus paarliecinaati, ka Celu policija reaali ruupeejas par droshiibu. Shobriid kjer tur kur vieglaak nokjert nevis tur kur reaali biistamas situaacijas. To redz un saprot jebkursh pieredzeejis shoferis, taadeelj jau arii bridina pretiibrauceejus. Celju policija pati rada situaaciju, ka vinjus neciesh. Auto brauceeji nav idioti. Vinji saprot, ka CP vairaak interesee viegla pelnja nevis satiksmes droshiiba. To redzu ikdienaa daudz braucot. Faktiski nekad neredzu vinjus pie gaajeeju paarejaam, pie skolaam, pie beernu daarziem. Katru nedeeljas nogali braucot cauri Kurzemes Juurmalas ciematiem - nekad neredzu vinjus. Tur reaali ir biistami, jo vieteejie beerni meedz skraidiit pa bliivas satiksmes celjiem. Neviens laaga neieveero apdziivotaas vietaas noteiktos aatruma ierobezhojumus. Nu, kaa lai ciena vinjus!!!!?????

Par zagljiem. Autors ir slikti informeets. Taa ir demagogija, ka mirkshkinaataaji paliidz zagljiem. Normaaliem zagljiem pa priekshu brauc kontroles auto, kursh briidina aizmuguree braucosho auto par CP posteni. Taa kaa vinji zin arii bez mirkshkinaashanas. Arii policisti to zin. Taa kaa nevajag te liekuliigi izlikties, ka mirkshkinaataaji paliidz zagljiem. Ja kaads redz uz celja dzeeraaju, tad apziniigi autovadiitaaji pashi zvana policijai. Vismaz es taa daru. Jaasaka, ka policija nemaz tik atsauciigi nereagee. Vienreiz zvaniiju par apdzeerushos velosipeedistu aiz Saulkrastiem, kursh liiikumliikumos planeeja pa celju miglas (!!!!) laikaa. Policija man triis reizes lika paarzvaniit pa dazhaadiem numuriem. Tad jau pats labaak apstaajos un "atsleedzu" to velosipeedistu nekaa gaidu kameer policija to izdariis.

Veel autors neorienteejas temataa par smago auto signaaliem. Tie parasti ir logiski. Var viegli atshkirt, kursh liecina par reaalu pagriezienu, kursh signalizee par iespeeju apdziit. Normaali autobrauceeji arii pashi seko liidz manevra iespeejamiibai.

Zinaashanai - signaals par iespeeju apdziit ir ljoti iis labaa pagrieziena signaals. Reelas pagrieziena signaals ir garsh un ilgstoshs. Smago auto vadiitaaji ir ar lielu pieredzi un daudz labaak nekaa autors zin kas ir un kas nav droshi.

31659. viesis 22.jūlijs 2002 16:09
0 0 Atbildēt

Piekrītu, ka vajag mirkšķināt.

Un tam nav nekāda sakara ar latviešu mentalitāti utt.

Arī Lietuvā, Igaunijā un Polijā mirkšķina.

Reiz braucām ar autobusu pa Norvēģiju, un visus laidām garām, iebraucot labajā pusjoslā (kā posmā Gaujas tilts - Lilaste).

Visi (95%), arī vieglie, pēc apdzīšanas manevra beigām, pateicībā ieslēdza kreiso pagriezienu.

Tā ir kultūra.

Bet par braukšanu bez gaismām ir švaki. Reti kuram pielec.

Tāpēc es esmu iesācis nevis mirkšķināt, bet uz brīdi izslēgt savus tuvos uguņus. Palīdz - apm 50% atjēdzas uzreiz.

31660. viesis 22.jūlijs 2002 16:12
0 0 Atbildēt

Mans silts ieteikums par divaam aarkaartiigi biistamaam lietaam uz celja, kuras vairumaa gadiijumu nemaaca auto skolaas.

1. "Vadaataajs". Raxta apmeeram jau piemineets. Autovadiitaajs seko kaadam auto un saak autmaatiski braukt pilniigi identiski. Suudi saakaas pie krustojuma, kur pirmais auto izbrauc veel pie dzeltenaa, otrais automaatiski sekojot jau traapa zem sarkanaa. Tas pats pie krustojuma ar galveno celju - pirmais izlec uz taa peedeejaa mirklii, otrais auto automaatiski seko - un uzskrien virsuu citam auto, kursh neko nenojaushot mieriigi brauc pa galveno.

2. Celji ar grants segumu. Nezinu kaapeec par tiem autskolaas un eksaamenos ljoti maz runaa. Daudzi nemaz nezin, ka granteeti celji ir pat biistamaaki par apledojushiem celjiem. Pats esmu lidojis no tiem, zinu daudzus citus, kuri ir smagi nolidojushi no tiem. Ir maaniiga sajuuta, ka grants celji ir droshi. It sevishki vasaraa, sausaa karstaa laikaa. Patiesiibaa tie ir aarkaartiigi biistami. Auto saskare ar celju ir minimaala un stabilitaati ir pavisam iluzora.

31666. viesis 22.jūlijs 2002 16:52
0 0 Atbildēt

to viesis 2002-07-22 16:12:08: Vajag jau maaceet pa zeminieku braukt :-D

31668. viesis 22.jūlijs 2002 17:10
0 0 Atbildēt

to kvatra 2002-07-22 16:52:57

Cik tad muusu ir to, kuriem nav bijis zel savu autinju (vienīgo, mirdzošo!),

sasit, un kuri ir tiesam maaciijushies pa zeminieku braukt.

to viesis 2002-07-22 16:12:08

nav tik traki - atkarīgs, kāds tas zeminieks ir.

biistama ir trepe (redele kā veļas dēlis) -

tad gan neglābs no jauni amortini, ne ABS

31673. viesis 22.jūlijs 2002 17:17
0 0 Atbildēt

viesis 16:12 - es nesauktu zemes ceļu par bīstamāku kā apledojušu ceļu - vajag tikai sajēgt, ko dara. Ideāli, ja vadītājs spēj JUST savu auto, spēj just, kāda ir saķere utt. - ar šīm iemaņām nav jāpiedzimst, tās rodas ar pieredzi. Bet, ja cilvēks "nolido" no grunts ceļa - nu sorry, vaina, visticamāk, ir blīvē starp stūri un sēdēkli, ne jau ceļā. Piekrītu, ka autoskolā vajadzētu stāstīt arī par grunts ceļiem, taču teorētiskas zināšanas ir un paliek teorētiskas. Vislabāk jau būtu, ja jaunais autovadītājs tiktu praktiski apmācīts braukšanā pa grunts ceļu u.c. segumiem, bet paši ziniet - par to neviens nemaksās, turklāt tas prasītu milzumdaudz laika.

31674. viesis 22.jūlijs 2002 17:22
0 0 Atbildēt

Teorija jau ir skaista lieta, bet vienīgais, kam es rakstā 100% piekrītu ir tas, ka nedrīkst atslābt, un jāmācās un jādomā ir visu laiku.

31677. viesis 22.jūlijs 2002 17:31
0 0 Atbildēt

Peec pieredzes varu teikt, ka celjos ar grants segumu ljoti aatri var sanest pakalju. Pats esmu knapi valdiijis to. Esmu redzeejis un dzirdeejis ka daudziem taa ir bijusi liela probleema. Protams var jau gudri pamaaciit - vajag just, vajag maaceet. Tomeer jaareekinaas, ka dziivee lielaakaa dalja nav nekaadu rallisti. Pat neskatoties uz to, ka daudzi taadi juutas. Uz apledojusha celja brauceeji uzmanaas automaatiski, uz grants celja - nee. Buutu labi ja par to vairaak raxtiitu taadi paagudrinieki kaa shii raxta autors. Tas buutu reaals ieguldiijums celju droshiibaa. It sevishki taadeelj, ka celju policija uz grants celjiem nestaav faktiski nekad. Paaraak maza satiksme, paaraak maz iespeejas papildus nopelniit.

31683. viesis 22.jūlijs 2002 18:14
0 0 Atbildēt

1.epizode. Braucu no Bauskas uz Rīgu. Pa priekšu ar 70 km/h ripo vasarnīca uz riteņim ar Vācijas numuriem. Satiksme diezgan intensīva un jāpasēž kādu laiku astē šim atpūtniekam/tūristam, lai izdevīgā brīdī varētu uzsākt apdzīšanu. Vācietis mani ieraudzījis, ieslēdz kreiso pagriezienu un pavirzās tuvāk ceļa asij. No sākuma nesapratu, ko šis taisās darīt, nogriezties, vai kā. Ripinam tālāk, šis ātrumu tā kā nesamazina.Sēžu astē un gaidu, kas būs tālāk. Pēc brīža vasarnīca ieslēdz labo pagriezienu un piespiežas labajai ceļa malai. Ceļš brīvs un apdzīšana bez riska un problēmām.

2.epizode.Braucu pa Lāčplēša ielu centra virzienā pirms dzelzceļa viadukta. Tur gājēju pāreja. Pa priekšu brauc Volvo 740, ātrums 55-60 km/h, asfalts slapjš. Pēkšņi, pirms "zebras", Volviķis nodod pa mēmajiem, tā ka pakaļējie riteņi no zemes atraujas :), forša dāmīte uz ietves stāv - jāpārlaiž. Man nekas cits netliek, kā darīt to pašu, slava Allaham, vietas pietiek. Bremzējot skatos spogulī, aizmugurē lido bemberis, bet tam vietas nu nekādi nepietiks. Gaidu ziepes, bet pēdējā brīdī šis norauj pa kreisi - pretējā joslā.

Labi, ka nebija pretīmbraucošo, nav grūti iedomāties, kas varēja notikties.

Divi džentelmeniskas rīcības paraugi. Kurš no tiem jums patika labāk? :)

31686. viesis 22.jūlijs 2002 18:46
0 0 Atbildēt

Autors pats laikam ar braukšanu uz "Jūs" Labi teicis viesis 2002-07-22 15:53:46

31689. viesis 22.jūlijs 2002 19:21
0 0 Atbildēt

P.S. Tad par mītu arī var uzskatīt 1)palaist sievieti, 2)telpā ienākot sievietei, piecelties 3) Palaist vecākus cilvēkus apsēsties, u.t.t.

31691. viesis 22.jūlijs 2002 19:46
0 0 Atbildēt

Nu par to mirkshkjinaashanu to4 garaam!

JAAMIRKSHKJINA!

Dariiju, daru un dariishu to. Mani aizvakar uz Ventspils-Kuldiigas shosejas izglaaba vismaz no 10nieka...

31697. viesis 22.jūlijs 2002 22:39
0 0 Atbildēt

TU arni LAIKAM ESI NEDAUDZ SHIZOFREENISKS, JO KO LIIDZ ZINAASHANAS JA TEV NAV PIEREDZE KAA TAAS LIKT LIETAA............

31698. viesis 22.jūlijs 2002 23:04
0 0 Atbildēt

Par grants celjiem - njaa, man taa bjia smaga pieredze. Lieta taada, ka taabija otraa vai tresaa reize, kad es vispaar braucu. Sorry, tur pat pa asfaltu braukt ir probleemas, kur nu veel pa granti, turklaat paarlieciibaa, ka, ja nav ziimes "biistams pagrieziens" vai aatruma ierobezojums, tad var maukt uz 90.

Bet reaali ir taa, ka daudzi nemaz nezin, ka pa granti braukt ir taapat kaa pa zirnjiem. Plus veel dazaadi idioti, kas izskaaas "vajag jau maaceet"... Ta nu baigo jaunumu pateicua!!!

31704. viesis 23.jūlijs 2002 8:37
0 0 Atbildēt

Jā, jā nemirkšķunāsim li tik maksā tie mentiem, pilnīgs idiotisms...................stulbums.

31712. viesis 23.jūlijs 2002 9:20
0 0 Atbildēt

To GuGu: nu ta nebrauc pa zeminieku, ja tev liekas, ka braukshana ir kaa pa zirnjiem!

31728. viesis 23.jūlijs 2002 9:53
0 0 Atbildēt

zeminieki ir vislabākie ceļi!!!!!!

31754. viesis 23.jūlijs 2002 10:55
0 0 Atbildēt

ko es gribēju pateikt - ja nejēdz braukt pa grants ceļu, jābrauc lēnām. Ne jau svētdienas braucēji lido grāvī no grunts, bet gan "veiklie puiši", kas pārvērtē savus spēkus un gāž, cik spēj.

31755. viesis 23.jūlijs 2002 10:59
0 0 Atbildēt

nu zelta vardi, Qued :P

31771. viesis 23.jūlijs 2002 12:31
0 0 Atbildēt

He, uz grants ceļa ABS ir visdebīlākā padarīšana ko cilvēks vien var izdomāt, abs nevis palīdz bet apgrūtina bremzēšanu uz gruntenes, ja rezka vajag sabremzēties - līdz vienīgi rocene. Un ja kāds mēģinās apgāzt augstākminēto, pa grunteni ir pabraucis pāris km. Mirkšķināt vajadzēs vēl pāris gadus, tik ilgi - kamēr policija saņems tās kapeikas algas vietā - viņi korumpēsies /normāla parādība/. Autosskolā, labi ja iemāca teoriju - vairāk jau neko tik īsā laikā nepaspēj, un ja vēl potenciālais autovadītājs tikai autoskolā sāk mācīties braukt - nekas prātīgs nesanāks /jāsakož zobi, jānolamājas pie sevīm - ka tāda pēc dabūn paķert apmali vai pastumt malā pretīmbraucošo/. Skriet jau skrien visi, visbiežāk lielie skrējēji ir tikai ar muti, jo uz ceļa tikai muļājās - ieskrienās un bremzē un tādā garā. Vēl rakstā nav pieminēts, ka cilvēks vienkārši nogurst pie stūres: piem. mizoju no rīgas ar savu kreiserātrumu, parasti pāris gabalu labākajā gadījumā sēž astē, bet nu ja jau viens visu laiku iet garām, šamējie ar nav sliktāki un mauc uz nebēdu un aiziet man garām. Tikai pēc km20-30, jamie ir atkal noķerti un nokosti un drīz vien neredzami spogulī. Netur druku???, nav kas luksofora līdz luksoforam! :) /neiet runa par visiem, bet daudziem/.

31788. viesis 23.jūlijs 2002 14:12
0 0 Atbildēt

artis - te jau nav runa par uzpirkšanu. Cik man zināms, lielai daļai cilvēku ir vienalga, vai tā naudiņa aiziet policista vai valsts kabatā; spiež jau tas, ka ķer uz ātrumu...

Par mutes braucējiem tev piekrītu - uz tās pašas Vidzemes šosejas ir čuģiki, kas panesās garām ar ātrumu 130 km/h, bet pēc gabaliņa piekūst un rullē 100 km/h (ceļš vienādi labs). Tādi tikai maisa gaisu uz ceļa...

31799. viesis 23.jūlijs 2002 14:47
0 0 Atbildēt

Qued, taisnība par policiju jau ir, bet viņus norīko. Arī attīstītajās valstīs cilvēki mirkšķina. Vācieši ir stāstījuši, ka jamajiem uz "lauku" ceļiem ir fotoradari, tad nu šie žmiedz un zinot tā dislokācijas vietu pats sabremzē un citiem pamirkšķina.

31807. viesis 23.jūlijs 2002 15:16
0 0 Atbildēt

Par braukšanu naktī pa piesnigušu ceļu un aizputinātiem aizmugures gabarītiem ir kautkāds sviests uzrakstīts. Miglinieki arī to sniegu neizkausēs, vismaz ne tiem, kam lukturi kārtībā... Bet kurš gan ir tāds dunduks, ka nakts laikā jebkādos apstākļos nepamanīs priekšā braucošo, ja vien tam ir iedegtas tuvās vai tālās gaismas??? 8F

31818. viesis 23.jūlijs 2002 15:55
0 0 Atbildēt

Par čuģikiem uz 130: manējs arī pa zināmu ceļu brauc ar mainīgu ātrumu 100-130, un nejau ceļa kvalitātes dēļ, bet gan CP dēļ, jo uz pazīstama ceļa ir viegli izskaitļot kur šamējie piemetās, tur tad arī brauc 100

31843. viesis 23.jūlijs 2002 17:44
0 0 Atbildēt

viesis 15:55 - kāda starpība, kāpēc "tavējs" te dzen, te bremzē - "manējam" "tavējs" maisās pa kājām, jo te "tavējs" "manēju" apdzen, te atkal "manējs" apdzen "tavējs", jo "manējs" vālē 110 km/h. Mans vecais tādus kā "tavējs" sauc par "pirdieniem" :)

31943. viesis 24.jūlijs 2002 13:03
0 0 Atbildēt

- es ar mirkšķinu ja redzu CP.

- vakar braucot pa pleskavas šoseju redzu, ka aiz viadukta kur nogriežas uz Tallinas šoejas stāv menti, bet 300 mertus iepriekš ments aiz koka ar radaru. Es viņus ātri atkodu. Es šim, kas slēpās krūmos uztaurēju, CP vecis tik vien paspēja kā savu trekno mūli pakustināt. A tas ments, kas pie viadukta dežūrē nāca uz manu pusi, bet es tā smuki riepām kaucot pirms viņa uzgriezu aukšā uz viadukta. Patīkami.

mellais

31951. viesis 24.jūlijs 2002 13:41
0 0 Atbildēt

a' es vienu vakaru laidu pa Briiviibas ielu centra virzienaa. Peec plks. 24 visos luxoforos mirgoja dzeltenaas gaismas. Es taa mieriigi nebremzeejot laidu pa galveno ielu. Dzeltenais mirgoja arii pie viesniicas Latvija. Domaaju taads pats "briidinoshais" kaa paarejos luksoforos. Maucu tik paari. Liels bij mans paarsteigums, kad tas izraadiijaas "regulaarais" dzeltenais, kursh nomainiijaas uz sarkano. Protams no shkeersohojoshaas ielas pie zaljaa jau starteeja paaris sprinteri. Pats nesaprotu, kaa izvairiijos no avaarijas.

33236. viesis 5.augusts 2002 21:20
0 0 Atbildēt

Par mirkšķināšanu - tā ir elementāra pieklājība, lai pabrīdinātu un ne tikai par CP.

Un mani tracina ļaudis, kas nebrīdina(tb nemirkšķina)

Par gruntenēm - man domāt katrs normāls cilvēks saport, ka viņa autiņam ir švakāka sķere ar grunti, nekā ar asflatu.

^Tas protams neattiecas uz auto ar speciāli gruntij pielāgotām(izgatavotām utt) riepām. Pie tam jo riepa platāka un zemāka profila, jo vairāk auto pa grunti "peld".

Un vēl - kartram autovadītājam kas tiešam grib braukt nevis pārvietoties ir vēlams smeklēt kādu drošu vietiņu un piešauties savu auto savākt "ektremālās" situācijās. Un vēlams protams būtu vienu vietu ar grunts otru ar asflata segumu.

Starp citu CSN ļauj piedalīties ceļu satiksmē ja tuvo gaismu vietā izmanto priekšējos miglas lukturus un gabarītlukturus.

Par pakaļējo miglinieku - ne tikai daži BMW braucēji tur to ieslēgtu, ir redzēts vesels bars citu līdzīgu !@#$% tipiņu. Un vēl ir tādi ļautiņi, kas nezin kas tas tāds un kā to ieslēgt(izslēgt)

Un kur raksta autors ir redzējis ka pakaļējais miglas lukturis(tam esot pie labas veselības) spēj aktīvi kausēt sniegu?

Ja lukturis silst par daudz tad ir lielas ziepes.

Autors ir aizmirsis, ka arī avārijas signalizācijai ir dažas blakus nozīmes - piemēram Paldies, vai F*** Y**(daži indivīdi to šitā saprot)

Ir vēl divas nepatīkamas parādības, abas saistība ar auto gabarītu nepārzināšanu:

1. Ir novērots ka ļoti daudzi cilvēki apstājas pat 1/2 korpusa pirms stoplīnijas.

2. Ļaudis nejūt auto platumu, un tādēļ nespēj izbruaukt cauri šaurās vietās. Vai arī nespēj samainīties ar pretimbraucošo.(Varbū ka negrib, kas to lai zin)

33318. viesis 6.augusts 2002 14:28
0 0 Atbildēt

GirtzB ar avarijas signalu va parādīt savas emocijas, atkarībā nossituācijas ( paldies, *******c tads, sore es tā negribēju)

Pēdējos divus saprot retāk.

33444. viesis 7.augusts 2002 13:50
0 0 Atbildēt

Visi ssie liekuliigie staasti, ka briidinaam zagllus un dzeeraajus ir pilniigs sviests, jo zaglli labaak par mums zin kur ir policci, bet dzeeraaji jau taa pat nevelna nefilmee, kas apkaart notiek un taadu midzinaassanu nemaz nepamanis. Tad jau varam arii aizdomaaties un nepaliidzeet nelaimee noklluvussajiem uz cella, jo varbuut tas arii ir zaglis, nevis massiinu, bet teiksim dziivokllu zaglis, bet varbuut maita kraapj sievu un ir pelniijis seedeet cellmalaa, skatiisimies uz visiem ar milziigaam aizdomam un ja redzeesim, ka kaads ir aizdomiigs uzreiz zvaniisim uz Policiju. Protams jaabuut dziiviem cilveekiem, taccu nevajag par savu dziives moto izvirzit - tagad es te visus paaraudzinaassu, tie principiaalie brauceeji arii visaadus briinumus taisa, nelaizz kaadu atpakall joslaa, itkaa paarmaacot iztaisa kaudzi avaarijas situaaciju utt..

33463. viesis 7.augusts 2002 14:39
0 0 Atbildēt

raksta autors laikam ir politikjis, vai arii par taadu kljuus - shitaadu stulbumu reti gadaas dzirdeet, pasham nav isti nojeegas par CSN, par autovadiitaaju kultuuru, bet ticis pie rakstiishanas un nu domaa, ka iesaaceeji baig uzkjersies un slavinaas, kur tu esi gudrs, cik tu visuzinoshs. ^%#$%#, suudiigi paliek, shitaadus s&^% lasot.

33464. viesis 7.augusts 2002 14:43
0 0 Atbildēt

1kaart 100% atbalstu briidinaashanu par CP, kameer shajaa valstii CP turpinaas nodarboties ar visu, iznjemot satiksmes droshiibu.

2kaart - par orienteeshanos krustojumos, dazhaadiem signaaliem utt. Es domaaju, ka katrs, kursh ir nobraucis dazhus tuukstoshus km pa Eiropas celjiem daudz adekvaataak reagjee shaadaas situaacijaas. Gan uz baanjem, gan lielpilseetaas ir no Latvijas viedoklja sameeraa ekstreemi braukshanas rezhiimi. Taa ir lieliska skola, kad uz ko jaaskataas, kad kaa jaasignalizee, kaa jaapaarkaartojas, jaamanevree utt. Varshavaa, Budapeshtaa utt. neviens neieveero aatruma ierobezhojumus, jo tas radiitu nebeidzamus sastreegumus. CP tur neraadaas, vismaz uz galvenajiem celjiem nekad neesmu redzeejis. OK, Riigaa nav taadu celju un nebuus arii, tachu vismaz tie paaris pusliidz lietojamie - Krasta, Ulmanja pagaidaam izskataas paredzeetas tikai CP budzheta pildiishanai.

33474. viesis 7.augusts 2002 15:18
0 0 Atbildēt

Baigais sviests- man nepatīk ka visus vadītājus pataisa par stulbeņiem:

1. Mirkšķināšana, kad nav iedegtas tuvās gaismas varētu pat teikt ir obligāta, jo no tā iegūst apkārtējie un tāda ir tuvo gaismu būtība, ja ir policija, kas kontrolē tikai ātrumu tad arī ir jāmirķškina, jo tā ātruma kontrole nevietā krīt uz nerviem, bet ja pārbauda arī citas lietas tad jau ārī zagli apturēs tik vai tā.

2. par joslām arī stulbums ja kreisā josla ir ar labāku segumu tad es tik palaižu veiklos un rullēju tālāk nepārkāpjot Csn (neviens nevar piespiest braukt pa nelīdzenu brauktuvi

33477. viesis 7.augusts 2002 15:29
0 0 Atbildēt

Turpinājums.

3. gājēju pārejas 0,001 sekunde, tu pats padomāju ko uzrakstīju tādā atālumā autiņu var apturēt tikai iebraucot kokā.

4. Luksoforā skatās visi, jo ja pirmais aizguļas kādam taču jāuzmirkšķina :) un iebraukšanu krustā uz zaļo visi tā pat ļauj pabeigt manevru tiem kas pirms tam ir iebraukuši.

5. par velosipēdistiem arī ja man ir ieņemta labais malējais stāvoklis pie brauktuves malas nekas vairs tur pat fiziski nevar būt (vienīgi kraviniekiem tad tie lai arī domā)

6.Ziemas riepas- riepas, kas domātas braukšanai ziemas apstākļos( ja pats esi kautko pārpratis pats vainīga) un tādēļ arī sauc par ziemenēm.

7.palasi noteikumus, kad atļauts lietot aizmugurējos miglas lukturus, piemērs bija patups un tendenciozs.

8. Avārijas gaismas signalizācija vai avareika- CSN ir tie ir nosaukti tieši tā un tur tekstu bīdīšana ir nevietā. Avārija nenozīmē sasisti bleķi tikai, bet arī ja notiek nelaimes gadījums, ja tehniskas kļūmes utt.

Ja gribi vecīt varam parunāt arī par citāl lietām :)))

33563. viesis 8.augusts 2002 13:51
0 0 Atbildēt

Celu policija ir atsevishka suga un man pret viniem nav un tuvakaja laika respekta nebus, tadel ar mirkshkinashu un palidzeshu parejiem, lai ta varka CP butu pec iespejas mazaka. Daudz maz normalus CP esmu saticis tikai Spec rota kuri brauka ar jaunajiem Volvo, ja parejie meginatu but tadi tad situacija mainitos. Man ir tads priekshtats, jo vini ir laipnu un nekad mani nav shi vieniba nepatiesi sodijusi vai sodijusi ka pashiem ienak prata un ari pa 1Ls sodu vini vienmer izraksta kviti.

33711. viesis 9.augusts 2002 15:10
0 0 Atbildēt

Baigie eerglli juus te esat nolasiijushies...

Saakot jau ar policijas attieksmi. Kad taa mainiishoties, tad es arii buushu labinsh u.c. sviests. Padomaajiet pashi vai tad juus esat 5gadiigi, vai? Ne jau deell viniem jums jaabrauc ar tiem 90. Ja gribat tad braucat uz tik cik velk! Bet tad arii paskam jaadomaa un jaaatbild par sekaam. Interesanti kas buus vainiigs kad menti juus savaaks braucoshu uz 200cikturtiem kmh? Protams ne jau juus pats, bet tas kursh nepamirksskinaaja... Maita, vai ne? Ja jau reiz ir atllauts tikai 90 tad pasham ar to ir jaareekinaas, taa luuk.

Par gaismaam gan es vienmeer mirkskinu, jo bez taam braucosh ir sliktaak pamanaams, pasham ir gadiijies uzskriet krustojumaa taadam virsuu, jo likaas ka vinsh staav.

Un kaut kaa neieveeroju ka kaads buutu pieveersis veeriibu... siikumam, kas faktiski bija viens no raksta meerkiem kuram bija jaaaiziet liidz juusu smadzeneem. Tas par to, ka vadiitaajs ar 10 un vairaak gadu staazhu neko nefilmee no noteikumiem (protams ne visi, bet lielaakaa dala noteikti!)! Piem. maz esmu redzeejis paardaugavaa (Riiga) taadus kuri kaut vai sajeegtu kaa jaanogriezhas no cela ar sliedeem pa vidu. Un galiigs vaajpraats daraas uz Akmens tilta vecriigas pusee - no joslas (viena taada tur tikai ir) no kuras jaabrauc uz tilta driikst tikai braukt uz taa, nedriikst pat mainiit joslu, bet vienmeer tur sapulceejas taadi speci kuri nevar pat to! Noteikti ir jaabremzee kaut kur jaablendzh un peec tam brashi jaametaas kaut kur skeersaam paari! Stulbums kaut kaads! Nopeerkiet noteikumu graamatinu, garanteeju tur atrast daudz ko paarsteidzoshu!!! :)

33714. viesis 9.augusts 2002 15:25
0 0 Atbildēt

Neticami, NEVIENS nav paspeejis atdirst kaut ko pretii! Vai veel nevar samekleet paziistamos burtu savienojumus??? Tas nu taa, sory!!!

Lai Jums jauka dienina! Un padomaajiet par to ko darat...

34044. viesis 12.augusts 2002 22:00
0 0 Atbildēt

Escortdriver: Es Tev piekrītu. Ne jau dēļ policijas, bet pašu drošības labad nevajag pārsniegt atļauto ātrumu.

34196. viesis 13.augusts 2002 20:52
0 0 Atbildēt

escort - nu neko es tev pretii "nedirsiishu", bet luudzu centies uz saviem 85 braucot vismaz paareejot netrauceet kam kaut kur arii ir jaanokljuust!

35491. viesis 22.augusts 2002 17:30
0 0 Atbildēt

Lielaaku sviestu sen nesmu lasiijis. Shii raksta autors reeli nav pabraukaajis pa riigu korkju laikos un nekad nav uzraavies uz policiju, un izskataas ka vinjsh ir braukaajis tikai datora simulatoraa...

40995. viesis 27.septembris 2002 11:34
0 0 Atbildēt

autors ir izraisījis diskusiju par tēmu un interesantu pieredzes apmaiņu, no tā var sacināt, ka raksts ir izdevies.

vot.

46871. viesis 31.oktobris 2002 12:16
0 0 Atbildēt

46874. viesis 31.oktobris 2002 12:18
0 0 Atbildēt

Pirmo reizi lasu un brīnos, cikdaudz tomēr ir pārgudro un patiešām gudro.

46890. viesis 31.oktobris 2002 13:03
0 0 Atbildēt

Galīgs murgs. Uzreiz var redzēt ka šim gudrajam nav priekštata par normālu braukšanu. Varbūt vispār nav sēdējis pie stūres.

47826. viesis 6.novembris 2002 15:09
0 0 Atbildēt

Fanatam taisnība,gluži manas domas!!!

Tavs komentārs
 
 

Pievienot bildi Pievienot video
 
 
Stingri aizliegts iAuto.lv publicētos materiālus izmantot, kopēt vai reproducēt citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai kā citādi rīkoties ar iAuto.lv publicētajiem materiāliem bez rakstiskas EON SIA atļaujas saņemšanas.

Izceltie raksti

Genesis parāda grezna elektriskās piedziņas krosovera konceptu (+ FOTO)

Ņujorkas autoizstādē izliktajam Neolun ir koncepta statuss, ar lielu potenciālu pārtapt par sērijveida modeli GV90. Lasīt vairāk

 

Izmaiņas koplietojamo elektroskrejriteņu satiksmē Rīgā (+ VIDEO) 2

Rīgas dome šodien lēma, ka no maija koplietojamie elektriskie skrejriteņi pa Rīgas centru nebrauks ātrāk par 20 kilometriem stundā, kā arī pakāpeniski tiks ieviestas speciālas to novietošanas zonas un tos nedrīkstēs atstāt kur pagadās, kā tas nereti bijis līdz šim. Skrejriteņu operatori izmaiņas vērtē neviennozīmīgi. Lasīt vairāk

 

Sieviete veikusi pirmo pasaules apceļošanu ar elektromobili (+ FOTO) 14

Leksija Olforda kļuvusi par pirmo cilvēku pasaulē, kas ar elektromobili apbraukusi apkārt zemeslodei. Lasīt vairāk

 

Pirmos elektroskrejriteņu ātruma un stāvēšanas ierobežojumus Vecrīgā plāno ieviest no maija 6

Pirmos elektroskrejriteņu ātruma un stāvēšanas ierobežojumus Rīgā plāno ieviest no maija, šodien preses konferencē informēja Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Olafs Pulks (JV). Lasīt vairāk

 
 

Lasītākie raksti

Jaunie raksti