«The Italian Job» brauciena dienasgrāmata (2.daļa) 2

Turpinājums dienasgrāmatai, ko raksta Kaspars un Agita, piedaloties «The Italian Job» braucienā.

Fotogalerija »»

 

26.10.2007, Piektdiena

Kaspars jau ap pieciem no rīta ir pamodies un sarakstījis iepriekšējo dienu piezīmes, jo sanāca čēpē, uzrakstījām, bet nesaglabājām. Es tikām vēl cenšos paslinkot, pagulēt līdz pusseptiņiem, tad nospriedām, ka uzreiz septiņos jāiet brokastīs, kamēr vēl ir ko ēst, jo viesnīcas stāvvietā bija lielais autobuss un vēl kaudze mašīnu. Viesnīca celta 1962. gadā- tā arī funkcionē, piemēram, ūdens padeve tualetes podā videi ļoti nedraudzīga, jāgriež ūdens krāns uz pilnu klapi un jo ilgāk jo labāk. Brokastīs esam vīlušies - kruasāns ar zapti, kafija, sula. Rīts ir lietains, tumšs, bet neskatoties uz to tieku pie dzimšanas dienas bučas. Ap pusastoņiem izbraucam no viesnīcas uz Italian Job rallija starta viesnīcu Holiday Inn. Quarto d`Altino (20km no Venēcijas).

Ap pusdeviņiem esam klāt uz uzreiz izejam tehnisko komisiju, mums nav drošības veste, ko apsolām nopirkt. Viss kārtībā un ar tehniskās komisijas papīru var iet reģistrēties rallijam, kur saņemam komandas uzlīmes numurus "45" un leģendas grāmatas visām rallija dienām, vārdu nozīmītes, keponus u.c. Piestrādājuši arī pie Italian job suvenīriem: t krekli, lietus jakas, hronometri, kalendāri, DVD. Mūsu viesnīcas numurs vēl nav brīvs, tikmēr iedzeram viesnīcas kafejnīcā kafiju un pārskatām internetu, es īpaši dzimšanas dienas sveicienus Draugos un telefona apsveikumus. Plkst. 10.00 konferenču zālē ir sapulce un tad pēc 12.00 starts. Mūs visi sveicina un Kaspars jautā vai viņš ir Kaspars! Esam vienīgā neangļu komanda. Aizbraucam līdz veikalam, lai nopirktu marķieri, krāsaino pildspalvu, drošības vesti, kas nemaz nebija tik viegli. mazliet uztraukums pirms starta, jo par sekundes desmitdaļām tiek doti soda punkti.

Un tad viss sākas, pirmo posmu nobraucam labi, kontrollaiks bija 20 minūtes, tad sekoja 2 speciālie uzdevumi, aplis jānobrauc tieši 20 sekundēs un stūrmanim vienā rokā jātur šķīvis ar trīs bumbiņām, kuras nedrīkst izripināt. tad seko pusdienas vīna darītavā, bet pusdienās dzeram tikai ūdeni, bet katram dalībniekam tika iedāvināta pudele vīna , vēl nopērkam rozā dzirkstošo vīnu, ko vakarā izdzert. Šī vīna šķirne nosaukta par godu vīna darītavas saimnieka pirmdzimtajam. Pusdienās ir auksts, lietains un vareni nejauks laiks. Uzturamies īsāku laiku nekā iepriekš ir plānots. Tad seko otrs speciālais uzdevums; jānobrauc divi apļi, bet katrs tieši 10 sekundēs. tad brauciens pēc leģendas atpakaļ uz viesnīcu. Tad beidzot varam ievākties viesnīcas istabā, par ko tiešām bija ļoti liels prieks salīdzinot ar iepriekšējo (4 zvaigznes, bet tiešām)!izdzirdējām, ka reģistratoram jaunieši vaicā pēc vilciena saraksta uz Venēciju, ko ? mēs arī tūdaļ noreaģējām un nepaiet 10 minūtes, kad mantas nomestas istabā un skriešus noķeram vilcienu.

Esam Venēcijā un briesmīgi līst, pērkam karti un lietussargu. tad ieejam pavisam vietēja rakstura kafejnīciņā un nobaudām espresso con grappa. Labs kolorīts, vietējie vīriņi. Tad klīst tālāk un apskatām Leonardo da Vinči izgudrojumu kopiju izstādi, kas izvietota kādā no baznīcām. Tad cenšamies klīst uz Svētā Marka laukumu, ceļš īsti nevedās, līkumojam pār kanāliem un tiltiņiem, izbaudām netūristiskas vietas. Jauki. Apmeklējam arī vietējās bodītes, kur Kaspars tiek ieģērbts, manuprāt, jaukās un pamānāmās, krāsainās drānās, t.sk. šlipsē!!! Un pēc Sv. Marka laukuma apmeklējuma un mums steigšus ir jādodas uz vilcienu, lai pagūtu uz Italian job vakara sapulci un vakariņām. Šis bija īsts pārbaudījums garam un miesai, jo nācās skriet un labi, ka itāli ir Venēcijā parūpējušies par norādes zīmēm. Paspējām, bet krekls slapjš no sviedriem līdz pēdējai pilītei. Tad nu esam atpakaļ viesnīcā, kuru tā arī līdz šim vēl nav izdevies izbaudīt, mudīgi jāpārģērbjas vakariņām, sapulcei. Tas arī izdodas 10 minūšu laikā!! Un ir arī pirmās dienās rezultāti, labi 11. no 40 komandām. vairāk ticības vienam otram un būs vēl labāk! Tad smalkas vakariņas, par angļiem un īpaši anglietēm, gan var pasmaidīt! Ēdieni smalki, bet nedaudz - izskatās kā arhitektūra un apkalpo lēni. Tad nu laiks doties prom ar vismaz vienu deju, kas ticami vai neticami izdodas, tad arī tieku pie zagta rožu pušķa, kas ir sena Kaspara tradīcija dāvināt puķes no vietējiem apstādījumiem.
Un tad būs jāsaka ar labunakti, vēl sarēķinājām rītdienas rallija jūdzes un pieveicām rozā šampanieti un vēl, kamēr es rakstīju šo - Kaspars mazgāja mūsu vešiņas!
Ar labunakti,
Agita 23:30

27.10.2007, Sestdiena

Šodien atkal bija jauks laiks, pat līdz 20 grādiem silts. Arī rallija posms skaists - pa Alpu pirmajām nogāzēm pa kalnu serpentīnu ceļiem mēs nonācām Asolo - mazā viduslaiku pilsētiņā, kur bija laiks iedzert kafiju un izstaigāties pa šaurajām ieliņām. Tad nokļuvām 18. gadu simteņa villā uz pusdienām, pēc kurām brīvā laika režīmā varējām doties atpakaļ uz viesnīcu, Visu šo aktivitāšu rezultātā esam ieguvuši 4. labāko vietu šodien, un 5. kopā pa pirmo un otro dienu.
Nav slikti, ja ņem vērā, ka mums ir tikai kopējais jūdžu skaitītājs, un arī tas melo par 8,46 procentiem.
Rīt, svētdien, pēc leģendas 59,66 jūdžu garuumā dosimies uz Adria sacīkšu apli, kur būs virkne speciālo uzdevumu.
Kaspars, 22:54

28.10.2007, Svētdiena

Esam atpakaļ viesnīcā pēc dienas piedzīvojumiem.
No rīta, kad visi jau stāvēja rindā uz startu, galvenais organizators Fredijs pēkšņi skrēja gar mašīnu rindu, un visiem sacīja, ka ceļš pēc leģendas ir bloķēts, un ka pirmā leģendas sadaļa ir jāignorē, un ka jābrauc pēc kartes vai navigācijas ierīcēm uz Adria trasi. Ar Agitu nolēmām, ka brauksim pēc leģendas, un tad skatīsimies, kā un kāpēc ceļš ir bloķēts. Izrādījās, ka tas ir nobloķēts ļoti konkrēti, viss Mestre pilsētas centrs ir slēgts satiksmei, jo tur notiek Venēcijas maratons. To jau nu gan mūsu organizatori tā kā varēja gan zināt jau samērā laicīgi... Izkūlušies no pilsētas, pēc pārdesmit kilometriem sazīmējam atkal leģendu, un sekojot tai, cauri maziem lauku miestiņiem nokļūstam sacīkšu trasē. Tur pašlaik notiek Eiropas autošosejas sacensību posms, un skaļrunī dzirdam itāli mēģinot izrunāt Jāņa Horelika vārdu. Aha, tātad šeit kaut kur jābūt vēl kādiem latviešiem!

Mēs gan tik nopietni pa trasi nebraucam, bet trīs apļus ar mūsu Mini mums sacensību starplaikā atļauj nobraukt. Visiem lielais prieks un pacilātība, lai gan apļi mums ir tikai izprieca, punktus mums dod par citiem precizitātes uzdevumiem. Vienā no tiem tieši 30 sekunžu laikā ar ratu braucot ir jāsašķaida piecas plastmasas krūzītes, otrā tieši 12 sekundēs ir jānobrauc astotnieks. Soda punkti ir bargi - par katru simtdaļu sekundes dod vienu soda punktu. Tā pēc trim sacensību dienām mums ir 433 punkti un 7. vieta. Šodien ar 130 punktiem ir izdevies iekļūt tikai 10. vietā.

Mājup brauciens uz viesnīcu ir veicams brīvā režīmā, pa brīvu maršrutu, tāpēc iebraucam apskatīt tipisku Itālijas pludmali, un mazu, jauku, Venēcijai līdzīgu pilsētiņu Chioggia.
Rīt pārbrauciens uz Monzu, ar sešiem atsevišķiem leģendas posmiem, 201 jūdzes kopgarumā, un piedevām vēl pāris apļi arī Monzas trasē.

www.miniclub.lv