Ceļi vispirms Latvijas iedzīvotāju vajadzībām un drošībai 1

Piektdien, 30.novembrī Satiksmes ministrija, izskatot Valsts kontroles un Krievijas Federācijas Revīzijas palātas informatīvo ziņojumu, secinājusi, ka tajā nepatiesi un neargumentēti norādīts, ka SM ir plānojusi Latvijas – Krievijas robežšķērsošanas problēmu risināšanai atvēlēt 249,8 miljonus latu.

Norādām, ka Satiksmes ministrijas budžetā nav paredzēti līdzekļi konkrētu infrastruktūras projektu finansēšanai, kas saistīti ar Latvijas – Krievijas robežšķērsošanas problēmu risināšanu.

Valsts kontrole savā ziņojumā šo summu 249,8 miljoni latu ir iekļāvusi, pamatojoties uz VAS „Latvijas Valsts ceļi” (LVC) sagatavoto pārskatu par projektiem Austrumu pierobežā, kas savukārt tika iekļauts šā gada 14.augustā Ministru kabineta informatīvajā ziņojumā par Latvijas – Krievijas robežšķērsošanas problēmu risinājumu infrastruktūras attīstībai.

Tomēr jāuzsver, ka apmēram 150 miljoni lati no iepriekš minētajā pārskatā norādītājām investīcijām ir atzīmēti kā Valsts ceļu attīstības programmā pagaidām vēl neietvertās investīcijas un lēmumi par būvprojektiem nav pieņemti. Līdz ar to šī summa nav ietverta arī budžetā.

Pieļaujam, ka Valsts kontrole apzināti vai savas nekompetences dēļ kopējās Latvijas – Krievijas robežšķērsošanas problēmu risināšanas investīcijās, kas ir 307,6 miljoni latu, ir iekļāvusi līdzekļus, kas faktiski ir paredzēti Rīgas – Daugavpils šosejas un Latgales reģiona ceļu infrastruktūras sakārtošanai.

Jāuzsver, ka lēmums par iepriekš minēto posmu rekonstrukciju pieņemts, pamatojoties uz Valsts ceļu attīstības programmu, nevis saistībā ar Latvijas – Krievijas robežšķērsošanas jautājumu.

Paredzētā ceļu programma tiks īstenota no valsts budžeta, daļēji piesaistot Kohēzijas fonda līdzekļus.

„Atšķirībā no Valsts kontroles, Satiksmes ministrijai rūp Latvijas reģionu iedzīvotāju labklājība, kā arī reģionu attīstība kopumā, tādēļ mums rekonstruējot ceļus Austrumu virzienā prioritāte ir cilvēks, tranzīta kravas un robežšķērsošanas veicināšana ir tikai nākamā prioritāte. Satiksmes ministrija vispirms vēlās, lai ceļi būtu droši un kvalitatīvi ikvienam Latvijas iedzīvotājam. Turklāt rekonstruēto ceļu pēc tam izmantos cauri braucošās tranzīta kravas un robežšķērsošanas veicināšanai. Finansējums cilvēku drošībai, ceļu atjaunošanai un reģionu attīstības veicināšanai nevar būt nelietderīgs vai neefektīvs,” norāda satiksmes ministrs Ainārs Šlesers.

Atgādinām, ka būtiskākie ceļu posmi, ko rekonstruē vai plānots rekonstruēt Austrumu virzienā:

· Tīnūži – Koknese: plānotās izmaksas - 169,80 miljoni latu, no kurām apmēram 115,12 milj. latu ir Kohēzijas fonda (KF) finansējums;

· Rīgas apvedceļš – Koknese: aptuvenās izmaksas - 244,99 miljoni latu, tiek īstenots kā valsts un privātās partnerības projekts;

· Jēkabpils – Varakļāni: plānotās izmaksas: 82 miljoni latu, daļējs līdzfinansējums ir arī no KF.

· Ludza – Terehova (tai skaitā posmi Nirza – Ploski, Ploski – Terehova un Ludza – Nirza): kopējās plānotās izmaksas 84,27 miljoni latu, no kurām KF finansējums 85% apmērā.