Plānotā transporta sistēmas attīstība apdraud vides kvalitāti Rīgā 1

Transporta attīstības risinājumu, jeb apbūves rezultātā Rīga zaudēs daļu Mežaparka, notiks Mārupes meža un Imantas meža masīva sadalīšana mazākos nogabalos, tiks ietekmēts Lāčupītes hidroloģiskais režīms, Spilves pļavu gruntsūdens līmenis un Daugavas ūdens kvalitāte.

Rīgas attīstības plānā 2006.–2018.gadam ir piedāvāti transporta (maģistrāļu, autonovietņu, sabiedriskā, kravas pārvadājumu, velotransporta) attīstības risinājumi pilsētā. Tiek plānota šādu objektu būvniecība: Dienvidu tilta un maģistrāles izbūve, Austrumu lielceļa, Ziemeļu trases, Hanzas šķērsojuma trases, Rietumu lielceļa vai Daugavgrīvas ielas rekonstrukcija, šāda informācija atrodama Rīgas domes attīstības departamenta mājas lapā. 

Iecerēts attīstīt maksas autonovietnes pie pilsētas robežām, ap dzelzceļa loku, pie sabiedriski izmantojamiem objektiem, bet pilsētas vēsturiskajā centrā tiek plānota autonovietņu ierobežošana un maksas ieviešana, iebraucot pilsētas vēsturiskajā centrā.

Saskaņā ar plānu, sabiedriskā transporta attīstība tiks balstīta uz tramvaju tīklu attīstību pilsētā. Autobusi un trolejbusi pārvadās iedzīvotājus no vietām, kur vērojamas mazākas iedzīvotāju plūsmas. Autobusu un trolejbusu līnijas maksimāli tiks pietuvinātas dzelzceļa zonām, un to uzdevums būs papildināt arī tramvaju satiksmi.

Maršruta taksometri kursēs no attālākām vietām kā palīgtransports autobusiem un tiks attīstīts upju transports, pilsētas vēsturiskajā centrā tiks rezervētas atsevišķas braukšanas joslas sabiedriskajam transportam.

Kravas pārvadājumi netiks virzīti caur vēsturisko centru. Attīstības plāns paredz, ka transporta plūsma tiks virzīta pa Brīvības ielas dublieri, Austrumu maģistrāli, Ziemeļu šķērsojumu un nākotnē arī Piejūras maģistrāli. Tiek piedāvāta arī jauna dzelzceļa līnija Eksportosta – Spilves pļavas, kas ar Bolderājas ostu savienos esošos sliežu ceļus. Ieplānota arī dzelzceļa apvedceļa būvniecība no Šķirotavas virzienā uz Jelgavas līnijas Baložiem.

Vietās, kur to atļauj ielas platums, kā arī satiksme nav pietiekami intensīva, ir iecerēts veidot veloceliņus. Transporta plūsmu iecerēts regulēt ar noteiktas maksas ieviešanu autostāvvietās pilsētas vēsturiskajā centrā un iebraukšanai pilsētas centrā.

Analizējot plānoto transporta sistēmas attīstību, eksperti tiešus draudus vides kvalitātei pilsētā saskata vērtīgo dabas vai kultūrvēsturisko teritoriju iznīcināšanā, kas varētu notikt būvējot maģistrāles. Apbūves rezultātā tiks zaudēta daļa Mežaparka, notiks Mārupes meža un Imantas meža masīva sadalīšana mazākos nogabalos, tiks ietekmēts Lāčupītes hidroloģiskais režīms, Spilves pļavu gruntsūdens līmenis un Daugavas ūdens kvalitāte.

Brīvības ielas dubliera izbūves gadījumā tiks ietekmētas arī Ķīšezera austrumu krasta pļavas ar vērtīgajiem biotopiem un tuvumā esošajiem ģimenes dārziņiem. Ja tiks realizēta Hanzas šķērsojuma izbūve, apdraudēta ir Valsts kultūras pieminekļa – Nordeķu parka pastāvēšana un var tikt izmainīta Dzegužkalna apkārtnes vēsturiskā apbūve.