Nepamatoti mazs ātrums un neiekļaušanās satiksmes plūsmā provocē autovadītājus veikt nevajadzīgus, straujus un dažkārt pat bīstamus manevrus, kas var izraisīt avārijas situāciju.
Lēni braucēji lielākajā daļā autovadītāju izraisa nepatiku vai pat dusmas, kuras temperamentīgākie izpauž „mirkšķinot” ar auto gaismām, vai pat signalizējot ar skaņas signālu. Dažs agresīvāks braucējs veic strauju apdzīšanu, dažkārt pat neatļautā vietā un, garām braucot, „lēnajam” raida dusmīgus skatus vai pat dažu labu ne pārāk pieklājīgu žestu.
Kopējās satiksmes drošības labā autovadītājiem iespēju robežās būtu jāievēro satiksmes plūsma. Nepamatoti lēna, kā arī ātra braukšana var izraisīt avāriju, pie kam dažkārt lēnā braukšana pat ir bīstamāka. Tādēļ iespējams būtu lietderīgi ceļu policijai pievērst uzmanību arī tiem, kas brauc ļoti lēni, īpaši pa „ātrākajām” joslām.
Viens no novērojumiem liecina, ka lēnu „vilkšanos” praktizē tie, kas braucot runā pa mobilo telefonu, neizmantojot brīvroku sistēmu. Šāds vadītājs ir maldīgi iedomājies, ka runāšana pa telefonu kļūst daudz drošāka, ja, piemēram, Jūrmalas šosejas otrajā joslā ātrums ir samazināts līdz kādiem 70 – 80 kilometriem stundā un telefons rokā.
Jācer, ka jaunā CSDD autovadītāju eksāmenu kārtība ļaus jau eksāmena laikā noskaidrot, vai autovadītājs ir ne tikai apguvis braukšanas pamatus, bet arī vai ir gatavs patstāvīgi iekļauties satiksmē. Ja ne, vēl jāpamācās!
Vēl kāds braukšanas stils, kas provocē uz nepamatotiem manevriem ir ievērojamas distances atstāšana sev priekšā. Distance ir jāievēro, tomēr pārāk liela tā it kā aicina blakus braucošos autovadītājus mainīt joslu, tādejādi veicot būtībā nevajadzīgu manevru, kā arī pagarina iespējamo sastrēgumu.
Lēnas braukšanas problēma nav aktuāla tikai Latvijā. Nesen Austrijas autoklubs, kurš tāpat kā LAMB ir Starptautiskās automobiļu federācijas (FIA) biedrs, bija iesaistījies asā diskusijā savā valstī aizstāvot visu autovadītāju vienlīdzīgas tiesības vadīt spēkratu. Viņu oponenti bija novērojuši, ka palielinās to ceļa negadījumu skaits, kuros iesaistīti autovadītāji vecumā virs sešdesmit gadiem, un viens no iemesliem ir lēna braukšana. Daļa diskusijā iesaistīto tika aicināja vecāka gadu gājuma autovadītājiem pieprasīt regulārāku un detalizētāku medicīnisko apskati nekā pārējiem. Austrijas valdība lēma, ka izmaiņas nav nepieciešamas un ir diskriminējošas. Tik tiešām mūsdienu ES dalībvalstī nav pieļaujama diskriminācija vecuma dēļ, tomēr ir jāveic pasākumi, lai veicinātu drošu satiksmi un mazinātu iespējamos riska faktorus.
Varbūt arī ilgi gaidītie jaunie fotoradari varētu fiksēt nepamatoti lēnu braukšanu, un pēc tam „gliemezis” mājās saņemtu aicinājumu turpmāk iekļauties satiksmes plūsmā un neapdraudēt citus satiksmes dalībniekus.
Juris Zvirbulis,
LAMB prezidents,
Ceļu satiksmes drošības padomes loceklis
Tie, kas runā pa mobzām, ir arī baisi agresīvi. Jo nometot klausuli, šim uzreiz vajag ātri un tūlīt atkal visiem garām.
Otra peģiku suga ir gar kāju laidēji. Tādi apdzen un tiklīdz ierauga ceļa malā mentus, tā tajā pašā otrā joslā nometas uz 90. Un nekādi neprotas laist citus garām.