Apkopojot statistiku par dažādiem apdrošināšanas gadījumiem, kuros cietuši velobraucēji, apdrošināšanas akciju sabiedrība “BTA Baltic Insurance Company” (turpmāk – BTA) secinājusi, ka 2015. gadā salīdzinājumā ar 2014. gadu šādu negadījumu skaits pieaudzis par 40 %.
Dramatisku ainu uzrāda šī gada pirmo četru mēnešu statistika, proti, BTA pieteikto apdrošināšanas gadījumu skaits, kuros cietuši velobraucēji, šogad salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo laika periodu pieaudzis pat vairāk nekā četras reizes. Pieaugošais negadījumu skaits un arvien intensīvāka velosatiksme veicinājusi velobraucēju interesi un rūpes gan par savu drošību, gan arī par sava velosipēda un citu ceļu satiksmes dalībnieku drošību. Saskaņā ar BTA statistiku šī gada pirmajos četros mēnešos, salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo laika periodu, velobraucēju skaits, kuri izvēlējušies komplekso velobraucēju apdrošināšanu, pieaudzis vairāk nekā divas reizes.
Pēdējos gados, pieaugot aktīvo velobraucēju skaitam un arī velosatiksmes intensitātei, pieaudzis BTA saņemto apdrošināšanas atlīdzību pieteikumu skaits par dažādiem negadījumiem, kuros bijuši iesaistīti velobraucēji. BTA statistika liecina, ka ik gadu pieaug to velobraucēju skaits, kuri guvuši traumas. 2015. gadā salīdzinājumā ar 2014. gadu BTA saņēmusi par 50 % vairāk atlīdzību pieteikumu nelaimes gadījumu apdrošināšanā par traumām, ko guvuši velobraucēji. Vienlaikus jāatzīmē, ka traumas gūst ne tikai paši velobraucēji, bet arī gājēji, kuri cietuši sadursmēs ar velobraucējiem. Tāpat arī BTA apkopotā statistika liecina, ka pērn pieaudzis ceļu satiksmes negadījumu skaits, kuros bijuši iesaistīti velobraucēji, proti, BTA saņemto KASKO un OCTA atlīdzību pieteikumu skaits par šādiem negadījumiem pieaudzis par 10 %.
BTA Apdrošināšanas atlīdzību departamenta direktore Iveta Rijniece: “BTA statistika rāda, ka būtiski palielinās apdrošināšanas gadījumu skaits, kuros bijuši iesaistīti vai cietuši velobraucēji. Ja 2015. gadā kopumā šādu pieteikumu skaits salīdzinājumā ar 2014. gadu bija pieaudzis par 40 %, tad šī gada pirmajos četros mēnešos esam saņēmuši jau četras reizes vairāk atlīdzību pieteikumu nekā pērnā gada attiecīgajā laika periodā. Negadījumu skaita pieaugumu ietekmē arvien pieaugošais velobraucēju skaits, kuri izvēlas ikdienā neatkarīgi no laikapstākļiem pārvietoties ar velosipēdiem, un attiecīgi pieaugošā velosatiksmes intensitāte. Gan pērn, gan šogad visbiežāk velobraucēji gūst traumas kritienu rezultātā. BTA izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības cietušajiem velobraucējiem ir robežās no dažiem desmitiem eiro par nelieliem sasitumiem līdz pat vairākiem tūkstošiem eiro par nopietnām traumām, ko neveiksmīgu kritienu rezultātā vai sadursmēs ar autobraucējiem guvuši velobraucēji. Visbiežāk negadījumos velobraucēji traumē rokas un kājas, gūst sasitumus, sastiepumus un lūzumus. Smagāku kritienu rezultātā velobraucēji guvuši galvas traumas, nopietnus sejas sasitumus un pat muguras skriemeļu lūzumus.”
2015. gadā lielāko apdrošināšanas atlīdzību 5040 eiro apmērā par apdrošināšanas gadījumu, kurā traumas guvis velobraucējs, BTA izmaksāja OCTA apdrošināšanas ietvaros kādam velobraucējam Vācijā, kurš cieta sadursmē ar automašīnu, kuras īpašniekam bija Latvijā iegādāta OCTA polise.
Saskaņā ar BTA pērnā gada statistiku ceļu satiksmes negadījumos, kuros bijuši iesaistīti velobraucēji, autovadītāji atzīti par vainīgiem divas reizes biežāk, nekā velobraucēji. Tomēr nereti arī velobraucēji, neievērojot ceļu satiksmes noteikumus, izraisījuši sadursmes ar autobraucējiem, gūstot traumas paši un radot būtiskus zaudējumus arī autovadītājiem. Piemēram, pērn kāds velobraucējs Rīgā, izbraucot no sānu ielas un nedodot priekšroku pa galveno ceļu braucošai automašīnai, izraisīja sadursmi ar automašīnu, nodarot automašīnai būtiskus bojājumus, par kuru novēršanu BTA izmaksāja apdrošināšanas atlīdzību 2040 eiro apmērā. “Šādos gadījumos, kad sadursmi izraisījis velobraucējs, apdrošināšanas sabiedrībai ir tiesības vērsties pie velobraucēja, lai piedzītu radušos zaudējumus. Lai velobraucēji pasargātu sevi no būtiskiem zaudējumiem, kas varētu rasties gan sadursmēs ar autovadītājiem, gan arī sadursmēs ar gājējiem, ir vērts apdrošināt savu civiltiesisko atbildību, kas ietilpst arī BTA piedāvātajā kompleksajā apdrošināšanā velobraucējiem”, norāda I.Rijniece.
Velobraucēju interese par kompleksu apdrošināšanas aizsardzību šogad dubultojusies
Vērojot šī gada tendences, BTA statistika liecina, ka salīdzinājumā ar 2015. gada attiecīgo laika periodu, šogad divas reizes vairāk velobraucēju izvēlējušies pasargāt sevi no riskiem, iegādājoties komplekso BTA piedāvāto apdrošināšanas polisi velobraucējiem – BTA Velopolisi, kas paredz atlīdzināt ne tikai medicīniskos izdevumus par gūtajām traumām un saņemt kompensāciju par gūto traumu, bet arī paredz atlīdzināt zaudējumus velosipēda zādzības vai bojājumu gadījumā, kā arī segt citām personām radītos zaudējumus, piemēram, velobraucēja izraisītas sadursmes rezultātā bojājot citai personai piederošu automašīnu.
“Pieaugošais negadījumu skaits liek velobraucējiem aizdomāties par savu drošību. Intereses pieaugums par komplekso apdrošināšanu liecina, ka velobraucēji arvien vairāk apzinās visus riskus un iespējamos zaudējumus, kas varētu rasties gan velosipēda zādzības gadījumā, gan arī traumu rezultātā un situācijās, kad tiek radīti zaudējumi citām personām. Aptaujātie klienti gan atzīst, ka, iegādājoties komplekso apdrošināšanu, primāri viņi vēlas sevi pasargāt no zaudējumiem velosipēda zādzības gadījumā. Tomēr BTA statistika liecina, ka visbiežāk velobraucēji atlīdzības piesaka par sadursmju un kritienu rezultātā gūtajām traumām un bojātajiem velosipēdiem. Tikai aptuveni desmitā daļa no visiem apdrošināšanas atlīdzību pieteikumiem ir par velosipēdu zādzībām,” norāda I.Rijniece.
Apkopojot informāciju par velobraucējiem, BTA secinājusi, ka BTA Velopolisi visvairāk iegādājušies rīdzinieki. Par komplekso apdrošināšanas aizsardzību visvairāk rūpējas stiprā dzimuma pārstāvji vecumā no 25 līdz 35 gadiem, proti, 65 % no BTA Velopolises klientiem ir vīrieši, bet 35 % – sievietes.
